Prasības nodrošināšanas stadijā tiesai nav jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību. Tiesību normu piemērotājiem civilprocesuālās tiesvedības ietvaros minētā tēze pirmajā acumirklī varētu likties aplama. Saskaņā ar tiesu praksi, tostarp Augstākās tiesas Senāta pieņemtajiem nolēmumiem, tieši minētā priekšnoteikuma iestāšanās tiesai ir jākonstatē atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta pirmās daļas noteikumiem, lai vispār pastāvētu tiesisks pamats pieteikuma par prasības nodrošināšanu apmierināšanai. Tomēr šāds viedoklis ir aplams, to var secināt, ja Civilprocesa likuma 140. panta pirmā daļa tiek interpretēta ar pietiekamu rūpību un analīzi, piemērojot visas tiesību normu interpretācijas metodes, tostarp sistēmisko un teleoloģisko.