ANO Cilvēktiesību komiteja noslēdza Latvijas kārtējā ziņojuma par ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi izskatīšanu, publiskojot 2014. gada 25. marta secinājumus un rekomendācijas Latvijai. Publiskajā telpā priekšlikumi tika sašaurināti tikai līdz vienam – par mazākumtautību valodu lietošanu, lai gan ziņojumā ir daudzi citi ne mazāk būtiski priekšlikumi.
ANO Cilvēktiesību komiteja nenorāda tikai uz problēmām un to risinājumiem. Komiteja arī uzteic Latviju par dažādu likumdošanas iniciatīvu un starptautisko līgumu pieņemšanu un ratifikāciju, piemēram, par 2009. gada grozījumiem likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", ar ko ieviesta atsevišķa spīdzināšanas definīcija, 2014.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
