19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse
9
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes docents

I. Vispārīgas piezīmes Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.1 Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas 1919. gada 11. ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
FVH
21. Augusts 2014 / 18:38
0
ATBILDĒT
Jautājums par salīdzinošās metodes izmantošanas robežām parādās laiku pa laikam. Bija periods, kad gandrīz visās nozarēs šo metodi izmantoja bieži, bet ne vienmēr nekritiski un dažkārt pat nepareizi. Vēlāk, manuprāt, aptuveni trīs gadus atpakaļ sākušas salnas, tiesību piemērotāji sāka uzdot sev jautājumu, kāpēc viņiem būtu jāņem vērā citas valsts doktrīna, ja mums ir sava īpatnējā tiesību sistēma, kā arī, ievērojot cilvēku mentalitāti, tas, kas gadiem simtiem strādā, piemēram, Vācijā, pienācīgi nefunkcionēs Latvijā jau pēc nedēļas.
Tas, ka tiek pārņemta vai citā veidā izmantota ārvalstu pieredze, nav nekas slikts vai nopeļams. Konstitucionālo tiesību normas ir abstraktākas, tāpēc tieši šajā nozarē ir visvieglāk pārņemt citas valsts doktrīnas atziņas, ja, piemēram, savi tiesībzinātnieki par kādu jautājumu dažādu iemeslu dēļ nav vispār diskutējuši vai domājuši.
Tā ir normāla prakse arī citās nozarēs, ka likuma grozījumi var tikt izstrādāti, salīdzinot citu valstu pieredzi un efektivitāti, tā Holandes spēkā esošais civillikums tika izstrādāts, veicot dažādu valstu regulējuma salīdzinošo analīzi.
Visi iepriekšējie komentētāji izturas samērā kritiski pret salīdzinošo metodi, bet, pastāvot izvēlei starp kādu pārdomātu ārvalsts doktrīnu, kura mūsu tiesu nolēmumos tiek atzīta un konsekventi piemērota, kā arī harmoniski iederas mūsu sistēmā, un fragmentāri pretrunīgām atziņām, kad nekādas teorijas nav, jo mūsu doktrīnā attiecīgais jautājums nav pētīts, neviens negrasās šajā jautājumā iedziļināties, bet katram ir savs neatkarīgi atšķirīgs viedoklis, es izvēlētos ārvalstu doktrīnu.
Baraks Osama > FVH
22. Augusts 2014 / 15:55
0
ATBILDĒT
Papildus vēl var piebilst, ka "visvieglāk" ne vienmēr ir arī "metodoloģiski vispareizāk". Konstitucionālās tiesības pēc definīcijas ir cieši saistītas ar katras konkrētās valsts uzbūves pamatiem (grozāmiem vai ne, par to var padiskutēt citreiz), vērtībām un valsts iekārtu. Uz tām tiešu ietekmi atstāj gan nācijas mentalitāte, gan valsts tapšanas un vēstures līkloči. Protams, pie vienas tiesību saimes pieskaitāmas valstis diez vai izgudros diametrāli pretēju, teiksim, demokrātijas vai tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, bet tas nenozīmē, ka salīdzinošo metodi var atļauties piemērot paviršāk kā citur - sevišķi jau konstitucionālā tiesa, kuras teiktajam ir īpaši liels spēks un autoritāte.
FVH > Baraks Osama
22. Augusts 2014 / 19:05
0
ATBILDĒT
Man patīk teiciens, ka viedoklis ir atkarīgs no skatupunkta. Cik man sanāk sekot līdzi, mūsdienu Eiropā kosmopolītismu biežāk aizvieto nacionālas vērtības, Latvijai šī tendence nav arī sveša. Kā citus piemērus var minēt Slovākiju vai Ungāriju.
Ko Jūs tieši domājat ar metodoloģiju? Tiesību institūtu salīdzināšanu makro un mirko līmeņos? Es domāju, ka Latvijā ir tādi speciālisti, kuri pietiekami labi pārzina šo metodi un prot izvairīties no situācijām, kad citas valsts doktrīna tiek akli un nekritiski izmantota. Ja Jums ir zināmi konkrēti piemēri, kad tiesību piemērotājs nepareizi atsaucās uz ārvalsts doktrīnu, labprāt uzzinātu par tiem, un mēs varētu tos paanalizēt.
Ja es pietiekami labi lasu, piemēram, angliski vai vāciski, vai citā svešvalodā, tad es noteikti palasīšu ārzemju literatūru, kad es nevaru atrast atbildi uz jautājumu par mūsu tiesībām, lai zinātu, kādi vispār viedokļi pastāv. Protams, es varu izvēlēties citu ceļu, mēģinot izdarīt secinājumus, balstoties tikai un vienīgi uz vietējiem avotiem, kuru starp citu es arī dažkārt izvēlos. Mana pieredze un secinājumi, kuriem Jūs varat piekrist vai nepiekrist, ir, ka vismaz civiltiesībās pat, ja Jūs nelasāt vācu literatūru, bet pētījāt un izmantojāt tikai un vienīgi vietējos avotus, Jūs lielākoties nonāksiet pie tiem pašiem secinājumiem, kuri ir norādīti vācu doktrīnā.
Skatoties tīri pragmatiski, var saprast tos autorus, kuri dažādu iemeslu dēļ izvēlas uzreiz nonākt pie rezultāta, nevis pētīt vēsturisko literatūru un vietējo tiesu praksi, kā arī citus avotus, lai gan šajos gadījumos jārēķinās ar to, ka ne visos gadījumos secinājumi pilnīgi sakritīs ar mūsu Civillikumu, bet, labi orientējoties mūsu un vācu tiesībās, var viegli izvairīties no pretrunām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties