Tiesību doktrīna ir viens no tiesību avotiem. Egils Levits ir norādījis, ka valstij ir pienākums sniegt ne tikai oficiālo, bet arī citu informāciju, kam nav oficiālas informācijas statusa, bet kas palīdz labāk izvērtēt savas tiesības un iespējas un palīdz iestādēm un amatpersonām labāk pildīt savus pienākumus. Arī Dr.iur. Jānis Pleps ir norādījis, ka tiesību zinātne ir nozīmīga nacionālas valsts tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Valstij ir noteikti konstitucionāli pienākumi tiesību zinātnes veidošanā un attīstības nodrošināšanā. Turklāt J. Pleps acīgi ir norādījis, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumprojekta izstrādes gaitā Saeima skaidri pauda gribu attiecībā uz spēcīgas tiesību zinātnes nepieciešamību Latvijas tiesiskajā sistēmā. Līdz ar to gan tiesību zinātnieki, gan arī pats likumdevējs ir nepārprotami atzinis, ka valsts pienākums ir ne tikai ļaut pastāvēt brīvai tiesību zinātnei, bet valstij ir arī pozitīvs pienākums veikt atbilstošas darbības, lai tiesību zinātnei ir reāls ieguldījums nacionālās valsts tiesiskajā sistēmā. Tomēr, vai šīs tēzes realizācijai ir izstrādāts skaidrs un ilgtspējīgs rīcībpolitikas plāns? Latvijā nav tāda!

Latvijā ir novērojama kāda uzmanības vērta parādība – to, ko nespēj vai nevar valsts, to uzņemas sabiedrība. Spilgti tas izpaužas gadījumos, kad valsts atsaka līdzekļus cilvēka ārstniecībai. Šādos gadījumos sabiedrība tiek aicināta ziedot un būt solidāra ar vienu no sabiedrības locekļiem. Sabiedrība to arī izdara! Tādējādi tiek īstenots Satversmes preambulā ietvertais solidaritātes princips un atbildīgums pret citiem.

Šī sabiedrības līdzdalība kā metode jau tiek izmantota arī citās dzīves jomās. Arī attiecībā uz grāmatu izdošanu. 2014. gada decembrī sabiedriskā organizācija "Filozofijas atbalsta fonds Latvijā" sāka mērķziedojumu vākšanu Aristotela "Valstslietu" tulkošanai un izdošanai latviešu valodā. Pamatojumā tiek norādīts, ka Aristotela darbs "Valstslietas" ("Politika"), kas pieder pie Rietumu politiskās filozofijas kanona, vēl nekad nav bijis tulkots latviski, pat ne fragmentāri. Iztulkojot grāmatu latviešu valodā, tā kļūs pieejamāka plašākam personu lokam un Latvijas sabiedrībai būs dota iespēja izprast valstiskas vērtības un kļūt demokrātiskākai.

Tiesību jomā arī ir vairākas grāmatas svešvalodā, par kurām varam sacīt, ka tās ir nozīmīgas Latvijas tiesiskajai sistēmai. Viena noteikti ir Rolanda Dvorkina grāmata "A Matter of Principle" (Cambridge: Harvard University Press", 1985). Daigai Iļjanovai (tagad Rezevskai) šī grāmata bija būtisks avots, rakstot Latvijas juristam tik nozīmīgo grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (Rīga: Ratio iuris, 2005). Latvijas tiesiskajai sistēmai nozīmīgo ārvalstu grāmatu sarakstu var papildināt vēl ar citām. Kā "Jurista Vārda" lasītājs domā, kuras vēl ārvalstīs izdotas grāmatas ir nozīmīgas Latvijas tiesiskajai sistēmai un tāpēc tulkošanas vērtas?

Pilsoniskajai sabiedrībai ar rīcību jākompensē valsts rīcībpolitikas trūkums. Juristiem jāuzņemas atbildība par savas jomas grāmatām.