Tiesību sistēmā ir nostiprinājušās atziņas, ka, pārsūdzot IUB IIK lēmumu tiesā, pieteicēja statusā lietā nevar piedalīties pasūtītājs – nedz valsts pārvaldes iestāde,⁶ nedz atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,⁷ nedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir privāto tiesību juridiskās personas un nav valsts pārvaldes iestādes.⁸

Ir atzīts, ka visas darbības, kas saistītas ar publiskā iepirkuma plānošanu un izsludināšanu, iepirkuma procedūras noteikumu izstrādi, pretendentu piedāvājumu saņemšanu, iesniegto piedāvājumu vērtēšanu, labākā piedāvājuma izvēlēšanos, kā arī pasūtījuma piešķiršanas lēmuma paziņošanu, regulē publisko tiesību normas.⁹ Plaša tiesu judikatūra ir pieejama arī jautājumos, kas skar iepirkuma procedūras materiāltiesisko vērtēšanu.

Kaut gan IUB IIK lēmumi un tiesu judikatūra veido stabilu teorētisko ietvaru publiskā iepirkuma tiesiskuma nodrošināšanai, analizējot publisko diskursu iepirkumu vidē, var secināt, ka pasūtītāji norāda uz vairākām problēmām publisko iepirkumu veikšanas praksē un saista minētās problēmas ar nepilnībām PIL.

Turpinājumā autors konspektīvi analizēs būtiskākos problēmjautājumu blokus un sniegs priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana

Lai arī iepirkuma procedūras dokumentācija pēc savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības iepirkumu procesā un nav uzskatāma par administratīvo aktu, tomēr tā kalpo par administratīvā akta pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem “spēles noteikumiem”.¹⁰ Pēc būtības iepirkuma procedūras nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi.¹¹

Minētā tiesību akta sagatavošanā likumdevējs ir paredzējis plašu rīcības brīvību pasūtītāja izveidotajai iepirkuma komisijai. Atbilstoši PIL regulējumam iepirkumu komisija nosaka prasības attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājumu, prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, iepirkuma priekšmeta aprakstu un apjomu, sagatavo tehniskās specifikācijas, nosaka līguma izpildes laiku, izvirza prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām; nosaka piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju saskaņā ar PIL 46. pantu, kā arī lemj, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar PIL 19. pantu. Iepirkumu komisija izstrādā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu, vērtē iesniegtos piedāvājumus un pieņem lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt iepirkuma līgumu.

Galvenie problēmjautājumi, kas rodas pasūtītājiem, izstrādājot iepirkuma procedūras dokumentāciju, ir saistīti ar divu pamatelementu – pasūtītāja interešu un piegādātāju interešu – līdzsvarošanu.