Pēdējos mēnešos Latvijas medijos uzmanības centrā ir Grieķija. Gandrīz katru dienu tiek ziņots par jauniem notikumiem, tomēr galvenokārt ziņas ir par procesu. Maz ir ziņu, ko tieši saturiski Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds sagaida no Grieķijas, lai varētu panākt krīzes risinājumu.

Eiropas Komisijas interneta mājaslapā šā gada 28. jūnijā ir publicēts no Grieķijas sagaidāmo darbu saraksts. Jautājumi ir sadalīti desmit blokos: 2015. gada valsts budžets un 2016.–2019. gada vidēja termiņa fiskālās stratēģijas plāns; pievienotās vērtības nodokļa reforma; fiskālās un strukturālās reformas; pensiju sistēma; valsts pārvalde; tiesu sistēma un cīņa pret korupciju; nodokļu administrācija; finanšu sektors; darba tirgus; preču un pakalpojumu tirgus; privatizācija.

Turpmāk minēšu tikai dažas, manuprāt, būtiskākās reformas prasības, kas skar Grieķijas likumdošanu, tiesu sistēmu un valsts pārvaldi.

Lielākais uzsvars likts uz nodokļu tiesību reformu attiecībā uz nodokļu likmju pārskatīšanu, iekasēšanas un atbildības efektivitātes uzlabošanu par nodokļu nemaksāšanu. Priekšlikumi galvenokārt vērsti uz nodokļu likmju palielināšanu. Pievienotās vērtības nodokļu likme ir vienādojama un nosakāma 23% apmērā, attiecinot to uz restorāniem un ēdināšanas nozari, palielinot 13% likmi pārtikai, enerģijai, viesnīcām, ūdenim (izņemot kanalizāciju) un 6% likmi farmācijas produktiem, grāmatām, teātriem. Turklāt pārskatāmi esošie atvieglojumi noteiktām Grieķijai piederošajām salām un kuģu industrijai.

Grieķijas kreditoru klubs prasa reformēt arī cita veida nodokļus. Piemēram, tiek pieprasīts pieņemt likumus, lai samazinātu iespēju izvairīties no ienākuma nodokļa maksāšanas, piemēram, sašaurinot jēdziena "lauksaimnieks" definīciju. Slēpjoties zem šī nosaukuma, personas izvairās no pilnas ienākuma nodokļa nomaksas.

Visbeidzot, Grieķijai ir jāpieņem jauns tiesiskais regulējums krimināltiesību jomā, lai paredzētu atbildību par nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar to maksāšanu. Aizdevēju ieskatā, jāmodernizē un jāpaplašina nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas definīcija. Turklāt jāpieņem arī tiesiskais regulējums, lai stiprinātu nodokļu administrācijas iestāžu objektivitāti un kapacitāti.

Grieķijai tiek uzdots arī samazināt militāros izdevumus par 400 miljoniem eiro, pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem, nodrošināt lielāku pieejamību tādām profesijām kā inženieris, notārs, tiesu izpildītājs un statistiķis, ieviest vienotu valsts amatpersonu atlīdzības sistēmu, nosakot atlīdzību pēc valsts amatpersonas iemaņām, darbības rezultātiem un atbildības. Turklāt atbilstoši labākajai Eiropas Savienības valstu praksei amata atlīdzība ir saskaņojama ar papildu bonusiem, piemēram, papildu atvaļinājumu, dienas naudu, komandējuma izdevumu kompensāciju.

Nozīmīgs prasību bloks ir par korupcijas novēršanu. Grieķijai jāpieņem pilnveidots Korupcijas novēršanas stratēģijas plāns un jāgroza un jāpieņem tiesiskais regulējums attiecībā uz īpašuma deklarāciju un politisko partiju finansēšanu, kā arī finanšu noziegumu ierobežošanu un no politiskā spiediena neatkarīgas izmeklēšanas nodrošināšanu.

Priekšlikumu pamatā ir ideja par Grieķijas pienākumu samaksāt visu parādu. Ja Grieķija un kreditoru klubs vienosies par parāda dzēšanu, tad tā būs Grieķijas politiķu uzvara, bet Latvijas politiķu zaudējums, jo nebūs spējuši panākt līdzīgu pretimnākšanu Latvijai.

Grūtības Grieķijai izpildīt visas kreditoru prasības varētu pielīdzināt tam, cik grūti būs rast iespēju Grieķiju izslēgt no Eiropas monetārās savienības, jo tiesību akti neparedz šādu gadījumu. Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzēs vienotu un spēcīgu politisko gribu risinājuma atrašanai un pamatošanai.