Šis gads Latvijas tiesību vēstures pētniekiem liek domāt par interesantu sakritību: 1865. gads ir bijis īpaši devīgs izcilu un Latvijas vēsturei izšķiroši būtisku juristu ziņā. Tieši tad, pirms 150 gadiem, ir dzimušas vismaz trīs personības, kas apguvušas jurisprudenci un katra savā veidā vēlāk ietekmējušas Latvijas valsts vēsturi: 1865. gada 26. jūlijā piedzima Pēteris Stučka (1865–1932) – vispirms veiksmīgs Pēterburgas advokāts, pēc tam padomju tiesību teorētiķis un sarkanā terora ideologs, pirmais padomju valsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 11. septembrī pasaulē nāca jurists pēc izglītības, bet savā darbībā sociāldemokrātiski noskaņots politiķis un viens no Latvijas valsts idejas pamatlicējiem – latviešu dižākais dzejnieks Jānis Pliekšāns jeb Rainis (1865–1929); savukārt 7. oktobrī pasaules gaismu ieraudzīja Augusts Lēbers (August Loeber) – vācbaltu izcelsmes Latvijas senators un Latvijas Universitātes profesors, viens no nozīmīgākajiem Latvijas privāttiesību veidotājiem starpkaru periodā (1865–1948).

Vienam no šīs trijotnes – Augustam Lēberam – tika veltīta starptautiska konference, kas sakritības dēļ risinājās tieši 11. septembrī, kad visa Latvija svinēja otra jubilāra – Raiņa – dzimšanas dienu. A. Lēbera piemiņai veltīto pasākumu rīkoja Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un žurnālu "Jurista Vārds".