15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par grozījumiem Krimināllikumā, to praktisko realizēšanu un likumdošanas analīzes dienestu
3
Dr.iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore 

"Jurista Vārdā" 2015. gada 20. oktobra numurā tēmas ietvaros apkopoti viedokļi par nepieciešamību veidot likumdošanas analīzes zinātnisko jeb analītisko dienestu, kas ietvertu sevī pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu,1 jautājumu kārtējo reizi aktualizējot sakarā ar Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta publiskošanu. No sniegtās informācijas viennozīmīgi secināms, ka tāda dienesta nepieciešamību Saeimā apstiprināja visi uzrunātie, pamatojot, ka tas gan uzlabotu likumprojektu izstrādātāju darba kvalitāti, gan palielinātu likumdevēja atbildību par pieņemto tiesību normu efektivitāti. Pilnībā atbalstot vajadzību pēc tāda dienesta Saeimā, par būtisku uzskatāma E. Pastara un A. Dūdiņas norāde, ka šādai analīzei būtu jānotiek arī Ministru kabinetam pakļautajās institūcijās, katrā ministrijā, jo tieši izpildvarā tiek izstrādāts vairums likumprojektu.2

Piedāvātā raksta ietvaros īpaši vēlos pievērsties pēclikumdošanas (ex post) fāzei, jau ne pirmo reizi citējot franču jurista Žana Karbonjē šajā sakarībā savā laikā rakstīto, ka likumdošanas process ir ne tikai tiesību normu radīšana un to izsludināšana, bet arī "savdabīgs serviss pēc pārdošanas", jo pēc jaunā likuma izdošanas jāveic statistikas datu vākšana un periodiskas aptaujas, lai pārliecinātos par tā neefektivitāti. Ja tāda konstatēta, novēršanai un likuma padarīšanai par darbojošos atkarībā no situācijas var tikt izmantoti oficiāli izskaidrojumi, dienesta instrukcijas, prokuratūras iejaukšanās, bet nopietnākos gadījumos – jauna griešanās pie likumdevēja.3 Pievienojoties V. Zahara paustajam, ka tikai prakse var apstiprināt, vai visas likumos iestrādātās normas būs dzīvotspējīgas un praktiski vērtīgas,4 analīzes priekšmets obligāti papildināms ar jaunā likuma piemērošanas prakses izpēti un analīzi. Jāpiezīmē, ka plašāka vai šaurāka pēc satura prakses analīze rodama atsevišķu tiesību pētnieku publikācijās5 un pētījumos par konkrētas krimināltiesību normas vai normu grupas piemērošanu, kas sniedz zināmu ieskatu, taču ne pilnīgu situācijas raksturojumu.

Publikācijas saturs galvenokārt tiks saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī,6 un tiek dēvēti par otro nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.7 Kā zināms, grozījumi skāra kā Krimināllikuma8 (turpmāk arī – KL) Vispārīgās daļas institūtus, tā arī Sevišķās daļas normās ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvus un par to izdarīšanu noteiktos sodus, ievērojami paplašinot iespēju piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus. Ar grozījumiem tika konkretizēts soda mērķis un noteikti jauni kritēriji un nosacījumi soda piemērošanai.

Šogad notikušās Latvijas Universitātes 73. konferences ietvaros krimināltiesisko zinātņu sekcijā, kas tematiski bija veltīta Krimināllikuma 15 gadiem, jau tika prezentēts šā raksta autores ziņojums par grozījumiem Krimināllikumā un to piemērošanu sodu noteikšanas praksē, kas publicēts arī konferences rakstu krājumā.9 Taču, ņemot vērā publikācijas ierobežoto apjomu, tajā iezīmētas tikai sodu piemērošanā vērojamās tendences, kuru plašāka analīze, ilustrējot ar konkrētiem prakses piemēriem par laika posmu pēc 2013. gada 1. aprīļa,10 tiek piedāvāta šajā rakstā, kurā tiks aplūkota, pirmkārt, soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas agrāk veidoja kvalificējošu pazīmi – noziedzīgu nodarījumu atkārtotību, un, otrkārt, soda veidu izvēle sakarā ar brīvības atņemšanas soda minimālo robežu pārskatīšanu Sevišķās daļas pantu sankcijā un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu ietveršanu par smagiem noziegumiem visos gadījumos, ja par to izdarīšanu paredzētais brīvības atņemšanas sods nepārsniedz piecus gadus. Piedāvājot šo ieskatu tiesu praksē, raksta mērķis ir izdarīt secinājumus par to, kā ir mainījusies sodu noteikšanas politika pagājušajos vairāk nekā divos gados un cik lielā mērā tā īsteno ar grozījumiem nospraustos mērķus.

1. Pirms aplūkot jautājumu par soda noteikšanu par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, jāsāk ar to, ka līdz 2013. gada 31. martam Latvijas krimināltiesībās kā viens no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem bija izdalīta noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, kas atbilstoši KL 25. panta pirmajā daļā noteiktajam veidojās gadījumā, kad viena persona bija izdarījusi divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā, vai arī divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti dažādos Krimināllikuma pantos, ja atbildība par šādu atkārtotību paredzēta likumā. Likumdevējs vairākās Krimināllikuma normās noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atkārtoti atzina par kvalificējošu pazīmi, paredzot par to bargāku sodu. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība tāpat tika atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli.

Pamatojot noziedzīgu nodarījumu atkārtotības izslēgšanas nepieciešamību, tika norādīts, ka praksē esošajā regulējumā netiekot izvērtēts vairāku noziedzīgu nodarījumu kaitīgums un to skaits un "tāpēc nav retums, ka par vairākiem atkārtoti izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem personai piespriež pārāk vieglu sodu, notiesā nosacīti, piemēro sodu, kas atbilst minimālajam sodam, ko var piemērot par vienu noziedzīgu nodarījumu".11 Savas pārdomas par Krimināllikuma grozījumiem šajā daļa jau esmu izteikusi iepriekš,12 tāpēc neatkārtošos, vien piebilstot, ka vaina jau nebija regulējumā, bet gan tā piemērošanā praksē, ko varēja un vajadzēja koriģēt.

Jaunajā regulējumā, izslēdzot atkārtotību kā kvalificējošu pazīmi, uz visiem gadījumiem tika attiecināta KL 50. pantā noteiktā kārtība, proti, ja persona izdarījusi divus vai vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Galīgais sods šādā gadījumā nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, kas attiecināms tikai uz kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem (KL 50. panta otrā daļa), un pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, ja vismaz viens no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas veido noziedzīgo nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums (KL 50. panta trešā daļa). Tiesai piešķirtas tiesības, nosakot kopējo soda apmēru vai laiku, pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Soda noteikšanas prakse par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vismaz pagaidām neliecina par to, ka atteikšanās no atkārtotības kā kvalificējošas pazīmes nodrošinātu pareizu un taisnīgu soda noteikšanu, kā tas bija prognozēts, jo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits tāpat sodu neietekmē.

Nosakot šādu soda piemērošanas kārtību par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tika pausta pārliecība, ka tādā veidā "katrs izdarītais noziedzīgais nodarījums tiks novērtēts ar sodu, šo noziegumu kopums netiks kvalificēts kā viens noziedzīgs nodarījums, tādējādi nodrošinot to, ka galīgā soda noteikšana būs atkarīga no konkrēti izdarīto noziegumu kopskaita, tādējādi nodrošinot taisnīgu soda noteikšanas kārtību".13

Iecere neapstrīdami ir vērtējama pozitīvi, taču ieskatam tiek piedāvāti daži prakses piemēri.

  • M.S., atbrīvots no soda izciešanas iestādes 2012. gada 28. oktobrī, laika posmā no 2012. gada 6. novembra līdz 25. novembrim izdarīja piecas svešas mantas nolaupīšanas, kas saistītas ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšanu) un svešas mantas atklātu zādzību nelielā apmērā. Pirmās instances tiesas sēdē prokurore grozīja pirmstiesas kriminālprocesā izvirzīto apsūdzību un nolēma saukt M.S. pie kriminālatbildības par katru apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu, kvalificējot tos saskaņā ar KL 176. panta pirmo daļu un 180. panta pirmo daļu un izslēdzot kvalificējošo pazīmi – atkārtotību.

Pirmās instances tiesa,14 izvērtējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, norādīja, ka izdarīti pieci smagi noziegumi un kriminālpārkāpums, apsūdzētais ar savām darbībām apdraudējis ne tikai cietušo mantiskās intereses, bet arī cietušo veselību, nodarot cietušajiem mantisku zaudējumu un fiziskas sāpes, kā arī morālas ciešanas. Turklāt prettiesiskās darbības vērstas pret nepilngadīgām personām, kurām pretošanās spēja ir mazāka nekā pilngadīgām personām, kas liecina par vainīgā rīcības kaitīguma augstāku pakāpi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ikss
5. Janvāris 2016 / 10:12
0
ATBILDĒT
Šobrīd tiesu piespriestie sodi par daudziem noziegumiem pēc atkārtotības izslēgšanas ir vēl zemāki, nekā bija iepriekš. Kāda tam visam bija jēga, nav izprotams. Arī tiesu spriedumu rezolutīvās daļas izskatās pabriesmīgi.
Viesturs
15. Decembris 2015 / 11:23
0
ATBILDĒT
Paldies autorei, kā vienmēr - pamatoti, neagresīvi un pamācoši.
anonīms
15. Decembris 2015 / 10:04
1
ATBILDĒT
Atkārtotības atcelšana, saglabājot vecos sodu saskaitīšanas, daļējas un pilnīgas sodu iekļaušanas viena otrā iespējas, bija bezjēdzīga. Ja jau atcēla atkārtotību, tad vajadzēja arī ierobežot iespējas sodus saskaitīt un iekļaut vienu otrā, citādi ir pat gadījumi, kad brīvības atņemšanas sodam par vienu spiedumu pieskaita nosacītu sodu par citu spriedumu un galīgo sodu nosaka nosacītu !!!!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties