12. Aprīlis 2016 /NR. 15 (918)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodoma interpretācijas problemātika krimināltiesībās
1
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā 2012. gada 13. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru Krimināllikuma 9. pants tika izteikts jaunā redakcijā. Līdz grozījumu izdarīšanai Krimināllikuma 9. pantā bija paredzēts, ka noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).

Pēc grozījumiem Krimināllikuma 9. pantā ir paredzēts, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, to apzināti veikusi vai pieļāvusi, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 9/Lp11 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētie grozījumi tika pamatoti, norādot, ka Krimināllikuma 9. pants nenodala tiešu nodomu nodarījumos, kas izpaužas tikai kā darbība vai bezdarbība (formālie sastāvi), no nodarījumiem ar kaitīgām sekām kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātu pazīmi (materiālie sastāvi).1

Rakstā "Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija" Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja secina: tēze, ka Krimināllikuma 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija saprotamas tikai sekas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, balstīta uz izolētu šīs normas interpretāciju, neņemot vērā šīs normas kopsakaru nedz ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, nedz citiem likumiem. Krimināllikuma 9. panta sākotnējās redakcijas sistēmiskā interpretācija, kā uzskata M.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
14. Aprīlis 2016 / 20:13
1
ATBILDĒT
Interesanta autora nostāja jautājumā par prezumētu vainas formu. Kāds būtu tiesiskais pamats šādai prezumpcijai un vēl tieši nodoma prezumpcijai? Protams, procesa virzītājam tāda pieeja ir "labvēlīgāka" (t.sk. termiņi) un KPL 455.p. 3.d. arī ir praktisks iemesls. Tomēr pierādīšanas nasta gulstas uz procesa virzītāju, ja likumā nav noteikts citādi, arī nevainīguma prezumpcija un samērīguma princips pastāv...
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties