30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)
Tiesību prakse
Ināras Gardas, Valerijana Jonikāna, Valerija Maksimova un Zanes Pētersones atsevišķās domas
2

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu Ināras Gardas, Valerijana Jonikāna, Valerija Maksimova un Zanes Pētersones sakarā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 17. jūnija lēmumu civillietā Nr. C29539915; SKC-1788, izskatot Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2016. gada 18. janvāra lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību

Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumus par zvērināta advokāta ordera kā pilnvarojumu apliecinoša dokumenta nepieciešamību līdzās juridiskās personas pārstāvim izsniegtai pilnvarai, lai varētu iesniegt apelācijas sūdzību, uzskatām par nepamatotiem turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Lietā ir jautājums par juridiskās personas izsniegtu pilnvaru un par šīs pilnvaras derīgumu apelācijas sūdzības iesniegšanai.

Pārstāvības institūts ir reglamentēts Civilprocesa likuma 12. nodaļā, un tajā ietvertās tiesību normas konkrētajā gadījumā ir pietiekošas, lai noskaidrotu, kas tiesā var būt par pārstāvi, kā šī pārstāvība ir noformējama un kāds ir pārstāvja pilnvaru apjoms.

Civilprocesa likuma 83. pants paredz, ka "par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 82. panta sestajā un septītajā daļā un 84. pantā noteiktos ierobežojumus".

Civilprocesa likuma 82. panta otrā daļa precizē, ka "juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji".

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
2. Septembris 2016 / 17:29
0
ATBILDĒT
Nav saprotama tiesas argumentācija, kādēļ pārstāvja statusa maiņa vienas civillietas ietvaros nav attaisnojama, ja atsevišķajās domās (ko, pieņemu, tiesneši savstarpēji pārrunāja) tiek minēti acīmredzami attaisnojami gadījumi. Tieši statusa maiņas aizliegums, cik saprotams, bija izšķirošais apgalvojums, kas noveda pie secinājuma, ka advokāte nevarēja iesniegt sūdzību kā privātpersona.

Man šaubīgāks šķiet cits apstāklis. Vai pilnvaras spēku ietekmē tas, ka pilnvara izsniegta tieši personai zvērināta advokāta statusā, nevis privātpersonai. Mana griba ir pilnvarot advokātu un uzvaras gadījumā piedzīt izdevumus, bet neiesniegta ordera dēļ izrādās pilnvarota ir privātpersona.
Magone
2. Septembris 2016 / 14:32
0
ATBILDĒT
Paldies! Pievienojos atsevišķajām domām Man prieks, ka ir tiesneši, kas saprot lietas.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)
Konstitucionālajai sūdzībai – 15
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 35 (938)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties