11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)
Numura tēma
Tiesu prakse, noskaidrojot normatīvā akta būtību ar Saeimas stenogrammu un anotāciju palīdzību

Normatīvā regulējuma tvēruma pārbaude un likumdevēja mērķa noskaidrošana nevar notikt bez padziļinātas normatīvo aktu izstrādes analīzes.

Lai gan vēsturiskā un teleoloģiskā interpretācijas metode tiesu nolēmumos nav ikdiena, tomēr tieši šāda veida normatīvā regulējuma izpēte liecina par īpašu rūpību piemērojamo normu pārbaudē. Jākonstatē, ka Augstākās tiesas nolēmumos tas uzskatāms par izņēmuma gadījumu, kad tiesneši apvieno divas minētās un sistēmisko interpretācijas metodi, lai noskaidrotu regulējuma pieņemšanas mērķi un apstākļus.1 Tomēr šajos gadījumos varam pārliecināties, cik būtisks ir kvalitatīvs likumdošanas process un cik svarīgi ir izsekojama normatīvā regulējuma pilnveidošana.

Ieskatam piedāvājam trīs nesenus Augstākās tiesas departamentu nolēmumus, kuros tieši skaidrota normatīvā regulējuma būtība, izmantojot Saeimas plenārsēžu stenogrammas un likumprojektu anotācijas.

Augstākās tiesas 2016. gada 20. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-110/2016 (11210028312)

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vērtējot prokurora protesta pamatojumu, analizējis pieļaujamību konfiskācijai pakļaut citai personai (nevis apsūdzētajam) piederošu īpašumu. Tiesa lēmumā norāda, ka "Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmā daļa ar 6. punktu papildināta no 2009. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā 2009. gada 12. marta likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties