Domājot par uzturlīdzekļu problemātiku, Seskis ir ekstraktējis likuma robu saistībā ar attiecībām starp dzīvu un nedzīvu partneri. Proti, likumdevējs ir paredzējis likuma iedarbības apjomu uz dzīviem partneriem, no kuriem vienam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, kamēr otram ir korespondējošs pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Dažreiz Seskis, kapos pie izraktas bedres turot skavās savu mīļoto un redzot, kā sniegpārslas krīt izredzētās svina pelēkajās plaukstās, un nekūst, ar platoniskām asarām acīs mēģina sasildīt liktenīgās sievietes ledusaukstās miesas, un domā par netaisnību Pasaulē. No vienas puses, likumdevējs Civilprocesa ietvaros kreacinējis 594.pantu, kur, atstājot uzturlīdzekļu maksātājam 50% apmērā līdzekļus no minimālās algas, netieši ir prezumējis, ka uzturlīdzekļu maksātājs ātri pametīs šo grēcīgo Pasauli, lai tiktos Aizsaulē ar mīļoto. No otras puses, likumdevējs nav paredzējis tiesiskos instrumentus, lai piespiestu maksāt uzturlīdzekļus tos neapzinīgos „mačoveidīgos" nekroērzeļus, kuri iekāro tikai miesu, un rauj noskatītās draudzenes kā karstus pīrādziņus teju no morga galda, negaidot pat viscerālās eviscerācijas procedūras beigas. Tādi pat puķīti mīlotajai zārkā neieliks, kur nu vēl runāt par atbildības uzņemšanos. Bet uzturlīdzekļi ir nepieciešami kaut vai kapiņa apkopšanai un sirdspuķītes uzturēšanai piedienīgā izskatā, ja nu ne gluži biedra Ļeņina topmodeļa līmenī, tad vismaz tā, lai saglabātu dabisko šarmu un pievilcību. Tamdēļ Seskis ierosina ieviest nekrofilu - uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistru, kurā tiktu apkopoti dati par ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuri vieglprātīgi soļo pār mīļoto trauslajiem kauliem, izmantojot tās, un pēcāk atstājot salauztām sirdīm ziemas un drēgnās zemes apskāvienos.