30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)
Redaktora sleja
Potēt vai nepotēt
18

20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā (arī Latvijā) un citās attīstītajās valstīs plaši uzsāktā vakcinācija daudzu ļoti postošu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. Tā, piemēram, pēdējos gadu desmitos Latvijā faktiski neviens nav saslimis ar ļoti bīstamo bērnu trieku (poliomielītu) vai stingumkrampjiem.

Vienlaikus ārsti ziņo par aizvien pieaugošo tendenci atteikties no bērnu vakcinācijas, vecākiem pamatojot to gan ar bailēm no vakcīnu kaitīgās blakusietekmes, gan ar argumentu, ka slimības var uzvarēt ar dažādiem citiem – "alternatīviem" – līdzekļiem. Tīmekļa ārēs klejo fantastiskas "viena tante teica" teorijas par to, ka infekcijas slimību izraisītājas – baktērijas – nemaz neeksistē, ka no šīm slimībām var izvairīties ar pareizu uzturu un pašiedvesmu, ka vakcinācija ir farmācijas industrijas peļņas projekts vai pat slepens plāns ierobežot cilvēku skaitu uz planētas utt. Vēl viens arguments – ja neviens ar šīm infekcijas slimībām vairs neslimo, tad nav vajadzības pret tām vakcinēties.

Arī paraugoties uz 2016. gada statistiku, redzam, ka no gandrīz 21 tūkstoša gadu veciem bērniem, kam vajadzēja saņemt valsts noteiktās attiecīgās vakcīnas šim vecumam, ap 10 % palikuši bez tām. Pavisam nelielu daļu bērnu ārsti nav ieteikuši potēt medicīnisku iemeslu dēļ, bet daudz lielāks skaits ir to bērnu, no kuru vecākiem saņemts rakstiski noformēts atteikums.

Šai ziņā Latvija iet kopsolī ar citām Eiropas valstīm, kur jaunie vecāki pseidozinātnisku un galvenokārt internetā kultivētu "faktu" iespaidā aizraujas ar līdzīgiem uzskatiem, un vakcinācijas līmenis aizvien samazinās. Loģiskas sekas – infekcijas slimību gadījumu pieaugums, pat uzliesmojumi tādēļ, ka ir samazinājusies "kolektīvā imunitāte". Vienkāršoti runājot – kamēr sabiedrībā ir ļoti augsts vakcinēto personu skaits (90–95 %), tikmēr slimības nevar izplatīties un atsevišķi nevakcinētie indivīdi var justies samērā droši (ja vien neceļo uz valstīm, kur nav tik augsti vakcinācijas rādītāji), jo viņiem var paveikties dzīves laikā nesastapt nevienu attiecīgās slimības avotu. Taču, līdzko vakcinācijas līmenis samazinās, slimības atkal atgriežas. Tātad, palielinoties vakcinācijas noliedzēju īpatsvaram, vienlaikus pieaug risks, ka viņiem nāksies ar šīm smagajām (pat letālajām) slimībām cīnīties.

Uzskatāms piemērs ir masalu izplatība Eiropā pēdējos gados. Pasaules Veselības organizācija (WHO) bija cerējusi šo slimību, kas pasaules mērogā ir viens no galvenajiem mazu bērnu mirstības cēloņiem (letāls iznākums ir vidēji trijos gadījumos no 1000 inficētajiem), Eiropā ar vakcināciju pilnībā izskaust līdz 2010. gadam. Taču, vakcinācijas rādītājiem visā pārējā pasaulē pieaugot (WHO uzskata, ka vakcinācijas rezultātā 2000.–2015. gadā pasaulē no nāves paglābti vismaz 20 miljoni bērnu), vecajā kontinentā notika pretējs process – vecāki aizvien vairāk no tās atteicās, un saslimšana ar masalām pēdējos gados ir strauji pieaugusi. Piemēram, Itālijā 2017. gada pirmajos četros mēnešos ar masalām saslimuši vairāk nekā 2000 bērnu.

Kas šai sakarā sakāms juristiem? Acīmredzams, ka šajā situācijā saskaras personas tiesības pašai brīvi lemt par sevi un savu (un savu bērnu) veselības aprūpi, no vienas puses, un sabiedrības drošības intereses (tai skaitā, piemēram, to personu intereses, kurām vakcinācija nav iespējama medicīnisku iemeslu dēļ), no otras puses. Tāpat saskatāms jautājums par bērna tiesībām uz dzīvību un veselību pretstatā vecāku tiesībām lemt par bērna veselības aprūpi.

Jau minētajā Itālijā likumdevējs, reaģējot uz masalu epidēmiju un neskatoties uz populistiskās "piecu zvaigžņu kustības" protestiem (kas sauc šo lēmumu par farmācijas industrijas lobiju), tikko kā noteicis vecākiem obligātu pienākumu vakcinēt bērnus pret 12 slimībām, tai skaitā masalām, meningītu, stingumkrampjiem, garo klepu, vējbakām u.c. Bērnus līdz sešu gadu vecumam, kas nebūs vakcinēti, neuzņems bērnudārzos, bet skolēnu vecākiem būs jāmaksā soda nauda.

Par šo pašu tēmu maijā pasludināts Vācijas Federālās tiesas (Bundesgerichtshof) spriedums (Az. XII ZB 157/16) lietā, kur šķirti dzīvojoši vecāki nevarēja vienoties par piecgadīgās meitas potēšanu. Tiesa secināja, ka jautājumā, kam uz bērnu ir tik nozīmīga ietekme (erhebliche Bedeutung), valsts instances var nostāties tā vecāka pusē, kas pieprasa vakcināciju atbilstoši veselības aprūpes iestāžu ieteikumiem.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Potēt vai nepotēt. Jurista Vārds, 30.05.2017., Nr. 23 (977), 2.lpp.
VISI RAKSTI 30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurijs
26. Maijs 2021 / 13:44
0
ATBILDĒT
Kas par gudrīti šo tekstu ir rakstijis?
"Viena tante teica" 🤨
Medicīnai uzticības nav nekādas, labāk ar to sāc, gudrinieks.
Uldis
6. Janvāris 2020 / 18:02
0
ATBILDĒT
Vai ārstam ir pienākums pirms vakcinēšanas iepazīstināt vecākus ar zināmajiem īstermiņa un ilgtermiņa blakus efektiem? Vai ārstam ir jāzina un jāinformē par to, kādi pētījumi ir un nav veikti attiecībā uz konkrētās vakcīnas efektivitāti un drošību? Ārsti šo informāciju nesniedz, tāpēc vecāki paši pārbauda. Rezultātā kāda kuram tā kritiskā domāšana un izglītības līmenis tāda ir arī tā riska analīze. Ja kāds tic, ka Latvijā varēs diagnosticēt un ārstēt kādu no pašu ražotāju norādītajām komplikācijām - šis cilvēks acīmredzot dzīvo kādā citā valstī, jo mūsu pieredzē slimnīcu personāls neprot pareizi paņemt asinis bērniņam, kur nu vēl runāt par tādu smalku lietu kā klozetpodu sanitāciju dzemdību nodaļā (tur ir pelējums). Kāpēc mūsu ārsti nestāsta par tiem simtiem tūkstošu gadījumu, kur valstis izmaksā kompensācijas vakcīnu upuriem? No G8 laikam tikai Kanādā un Krievijā nav tāda shēma. Un tie ir tikai tie gadījumi, kur vecāki cīnījās par taisnību. Cik vēl šādi gadījumi bija "paslaucīti zem tepiķīša"...
Magone
8. Jūnijs 2017 / 11:02
2
ATBILDĒT
Izlasīju par vēl vienu negatīvu piemēru no dzīves: Jūlija Samoilova -meitene, kurai bija jāpārstāv Krievija šā gada Eirovīzijā. Piedzima kā vesels bērns, bet par 1.grupas invalīdi kļuva un dzīvi ratiņkrēslā līdz mūža galam viņai nodrošināja bērnībā veiktā pote pret poliomielītu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties