Pētniecība ir jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai teorijas. Šāda procesa rezultāts ir pētījums ar skaidri izklāstītu un pamatotu metodoloģiju, kas ļauj izdarīt ticamus secinājumus.

Tomēr laiku pa laikam parādās informācija par dažādiem pētījumiem, kuri raisa neizpratni. Tā, piemēram, pirms vairākiem gadiem kāda finanšu institūta pētījuma rezultāti pārsteidza daudzus. Tajā bija pētīti Tallinā, Viļņā un Rīgā dzīvojošo ģimeņu ienākumi un izdevumi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem izrādījās, ka Rīgā dzīvojošai ģimenei – divu pieaugušo un divu bērnu – pēc visu rēķinu nomaksas un pārtikas iegādes mēnesī paliek pāri turpat 700 eiro vai gandrīz 53 % no ienākumiem. Kā pētījuma autori "guvuši tik labus rezultātus", nav skaidrs. Bet ir skaidrs, ka pētījuma rezultāti ir apšaubāmi.

Dažos pētījumos iespējams rast šādus secinājumus: sievietes, kuras ēd šokolādi, ir daudz apmierinātākas nekā tās, kuras to lieto neregulāri; ābolu ēšana no rīta palīdz labāk pamosties nekā kafija. Ļoti daudz dažādos laikos ir pētīta kafijas iedarbība uz cilvēka organismu. Vai kafijas lietošana ir veselīga vai kaitīga? Cik daudz mēs zinām par kafijas iedarbību?

Kafijas lietošana agrāk tika saistīta ar palielinātu sirds un asinsvadu slimību risku, augstu asinsspiedienu. Šie uzskati pēdējo gadu laikā ir diezgan stipri mainījušies. Jaunākie pētījumi liecina par neitrālu vai pat pozitīvu efektu uz sirds un asinsvadu slimībām un augstu asinsspiedienu. Attiecībā uz augstu asinsspiedienu pašlaik tiek uzskatīts, ka tas paaugstinās kafijas nedzērājiem, bet kafijas lietotājiem organisms pielāgojas un asinsspiediens nepaaugstinās.

Tradicionāls produkts Latvijas iedzīvotājiem vienmēr ir bijis sviests, tomēr par tā ietekmi uz veselību tiek lauzti šķēpi. Sviests pirmskara periodā bija nozīmīga Latvijas eksportprece. Kādu laiku par labāku un veselīgāku tika uzskatīts margarīns, taču pašlaik tas ir nonācis "melnajā sarakstā" un uztura speciālisti atkal labāk izsakās par sviestu. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tika izgudrots margarīns, tas likās brīnumains atklājums. Tikai vēlāk secināja, ka margarīnā ir daudz transtauku, kas ir viskaitīgākie sirds un asinsvadu veselībai.

Protams, ir arī dažādi juridiska rakstura pētījumi. Piemēram, noteikti nozīmīgi judikatūras veidošanā ir tiesu prakses pētījumi, ko regulāri veic Augstākās tiesas tiesneši un pieaicinātie speciālisti, izstrādājot secinājumus un rekomendācijas attiecīgā tiesību jautājumā.

Tomēr var atcerēties, ka bijuši arī atsevišķi juridiski pētījumi, kas raisījuši interesi nevis par rezultātu, bet gan par samaksas apjomu un tā atbilstību ieguldītajam darbam.

Nopietni pētījumi, kuros izmantotas zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus un pierādītu jaunas teorijas, gandrīz vienmēr ir noderīgi ikvienam no mums un sabiedrībai kopumā. Tai pašā laikā rodas pseidopētījumi, kuros secinājumi balstīti uz nepilnīgiem novērojumiem un dažādām paviršām aptaujām. Acīmredzot jāspēj orientēties un nošķirt – tāpat kā objektīvu informāciju no viltus ziņām.