Ievads Durvis atteica atvērties. Tās teica: "Piecus centus, lūdzu." Viņš pārmeklēja savas kabatas. Nebija nevienas monētas; nevienas pašas. "Es samaksāšu tev rīt," viņš teica durvīm. Atkal viņš mēģināja nospiest durvju rokturi. Atkal tas bija neizkustināms. "Ko es tev maksāju," viņš informēja tās, "tam ir bezatlīdzības raksturs; man nav tev jāmaksā." "Es domāju citādi," teica durvis. "Apskati ...
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
