Apjomīgā – 180 lappušu – ziņojuma ievadā lasītājam vispirms tiek atgādināts, ka Latvijas Republikas Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likumā noteikto funkciju ietvaros. Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, ko veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras, specializētās prokuratūras un Administratīvā direktora dienests. Kā secīgi izriet no ziņojuma, Prokuratūru vada un kontrolē ģenerālprokurors, kurš nosaka tās iekšējo struktūru un štatus, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras darbu. J. Stukāna ieskatā, kas atspoguļojas pārskata ziņojumā, ģenerālprokurora uzdevums ir nodrošināt prokuratūras darbību tā, lai prokurori varētu savas funkcijas realizēt efektīvi un gan cietušie, gan sabiedrība kopumā to novērtētu atzinīgi.

Tie, kas iepriekš sekojuši līdzi ikgadējām ģenerālprokurora atskaitēm, pamanīs, ka J. Stukāna ziņojums būtiski atšķiras no viņa priekšteča Ērika Kalnmeiera prakses. Lai gan, līdzīgi kā iepriekš, arī šajā ziņojumā ir ietverts pērn prokuratūrā paveiktais un iezīmētas kārtējā gada prioritātes, materiāla struktūra tomēr ir veidota atšķirīgi gan pēc satura, gan formas, tajā skaitā dodot iespēju atsevišķi novērtēt katras konkrētās struktūrvienības darbu un to salīdzināt arī pēc teritoriālā iedalījuma valstī.