Vienmēr ir jānonāk līdz kopsaucējam

Tiesībsarga institūts Latvijā pastāv jau 14 gadus, un desmit no tiem ir jūsu vadībā. Vai jutāties nopelnījis būt par tiesībsargu arī trešo termiņu pēc kārtas, jo īpaši zinot, ka likumā tik tikko ir nostiprināta norma par divu termiņu limitu?

Es to formulētu citādi – nevis, vai jutos nopelnījis, bet drīzāk – vai vēl varu būt noderīgs. Šis nav amats, ko uzdāvina vai piešķir par kādiem īpašiem nopelniem. Tiesībsargs ir ļoti nozīmīgs institūts demokrātiskā sabiedrībā, lai veicinātu un attīstītu visas pamattiesības, kas valsts pamatlikumā ir garantētas. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesībsargs pēc būtības apzinātos šo nozīmīgo lomu, un aizvadītajos gados birojā esam sapratuši, ka esam nozīmīgs tilts starp sabiedrību un visiem valsts varas atzariem.

Mēs, Tiesībsarga birojā strādājošie, esam pārliecināti, un tam piekrīt arī konstitucionālo tiesību eksperti, tostarp Valsts prezidents, ka tiesībsarga institūcijai ir jābūt ierakstītai Satversmē. To arī esmu izvirzījis par savu šī pilnvaru laikā sasniedzamo mērķi. Bet, atgriežoties pie jautājuma, jā, vēl jutos noderīgs, it īpaši šajā krīzes situācijā, kādā nonācām saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Izrunājoties ar biroja kolēģiem, bija pārliecība – ja būs piedāvājums tikt nominētam uz trešo termiņu, tad ir jāpiekrīt. Tālāk tā jau bija parlamenta politiskā izšķiršanās.

Cik liela Tiesībsarga biroja komanda salīdzinājumā ar sastāvu, kad stājāties amatā 2011. gadā, joprojām ir ar jums?

Kad pirmo reizi stājos amatā, Tiesībsarga birojam noteiktais amata vietu skaits bija zem 40, bet šobrīd ir nedaudz virs 50 štata vietām. Redzams, ka gadu gaitā esam nedaudz izvērsušies, bet kopumā rotācija nav liela, un ir kolēģi, kuri šeit strādā ilgāk par mani. Kadru maiņa drīzāk ir saistīta ar ļoti labvēlīgu un auglīgu vidi – mums ir bijis tāds periods, kad vienlaikus bērna kopšanas atvaļinājumā atradās 13 kolēģes. Savukārt uz aizvietošanu uzrunāt juristus ir ārkārtīgi sarežģīti, jo cilvēktiesības gan ir aktuālas, taču Latvijā nav daudz juristu, kas vēlas strādāt cilvēktiesību institūcijā. Tomēr vienlaikus kā pozitīva indikācija ir tas, ka ir diezgan liela studējošo interese par prakses iespējām Tiesībsarga birojā, un pēc augstskolas absolvēšanas jaunie kolēģi te parasti arī paliek – vai uz laiku vai pastāvīgi, un tie tad arī nodrošina jaunus spēkus.

Šobrīd sabiedrībā spilgti izpaužas atšķirīga izpratne par cilvēktiesībām, arī starp juristiem. Komunikācijā ārpus Tiesībsarga biroja jums vienmēr ir vienots viedoklis un pozīcija.