5. Jūlijs 2022 /NR. 27 (1241)
Redaktora sleja
Simts gadi kopš Satversmes oficiālās publikācijas

2022. gada 30. jūnijā apritēja 100 gadi, kopš toreizējā oficiālajā laikrakstā "Valdības Vēstnesis" tika izsludināta mūsu valsts konstitūcija – Satversme. Tieši oficiālā publikācija piešķīra tai saistošu juridisku spēku. Tajā pašā dienā tika oficiāli izsludināts arī Likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, kas noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922. gada 7. novembrī.

Juristi zina, ka nevis likumdevēja balsojums, bet jaunpieņemtā normatīvā tiesību akta izsludināšana un no tās izrietošais spēkā stāšanās brīdis ir noslēdzošais likumdošanas procesa posms. Tiesiskā nozīmē tieši publiski oficiāli izsludinātais teksts ir likuma "oriģināls", kas ir visiem saistošs. Savukārt visi citi likuma izstrādes gaitā tapušie dokumenti ir likumdošanas procesa sastāvdaļas (projekti, anotācijas, komisiju sēžu protokoli, versijas pirms likuma lasījumiem utt.), ko var izmantot, piemēram, likuma piemērotājs tā iztulkošanas procesā, kā arī šiem dokumentiem, bez šaubām, pēc likuma izsludināšanas ir tiesībvēsturiska un dažkārt arī kultūrvēsturiska vērtība.

Diemžēl to neizprot vai apzināti nevēlas saprast dažādi "aktīvisti", kas sabiedrībā mērķtiecīgi izplata mītus, ka "Satversmes nav", jo nav "Satversmes oriģināla", līdz ar to arī "Latvijas nav". Vai arī apgalvo, ka Satversme "Valdības Vēstnesī" izsludināta neprecīzā veidā (ar mainītu pantu numerāciju vai tml.). Juristu pienākums ir klīdināt šādas viltus ziņas un skaidrot plašākai sabiedrībai sev kopš studiju gadiem zināmas lietas.

Kopš Latvijas valsts dibināšanas ir bijis spēkā tiesiskai, demokrātiskai valstij obligātais princips – ka likumi un citi publiski saistoši normatīvi akti tiek oficiāli izsludināti, vadoties no aksiomas, ka nedrīkst prasīt ievērot likumu, kura saturu indivīds nevar uzzināt. Tas, protams, nav raksturīgs totalitārām valstīm, piemēram, PSRS, kur lielākā daļa normatīvo aktu vispār nebija publiski pieejami vai arī tie tika publicēti ar vairāku gadu novēlošanos. Turklāt liela daļa okupētajā Latvijā saistošo PSRS normatīvu bija lasāmi tikai krievu valodā un glabājās specializētās, sabiedrībai nepieejamās bibliotēkās u.c. iestādēs.

Pagaidu valdība jau 1918. gada 7. decembrī pieņēma lēmumu izveidot savu oficiālo laikrakstu, un 14. decembrī iznāca pirmais "Pagaidu Valdības Vēstnesis" ar paziņojumu, ka "tajā iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme". Šajā pirmajā numurā kā svarīgākais, protams, tika publicēts valsts dibināšanas dokuments – Latvijas Republikas 1918. gada 18. novembra proklamēšanas akts jeb uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!". "Pagaidu Valdības Vēstnesis"1 pārtapa par "Valdības Vēstnesi",2 bet pēc neatkarības atgūšanas oficiālais laikraksts (šobrīd elektroniskais izdevums) nes "Latvijas Vēstneša" vārdu.3

1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce trešajā lasījumā pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu (kas, Satversmes sapulcei nespējot pieņemt projekta otro daļu, kļuva par konstitūcijas tekstu), 20. jūnijā Satversmes sapulce galīgajā lasījumā apstiprināja Likumu par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, 28. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma Redakcijas komisijas ziņojumu par redakcionālajiem labojumiem Satversmē, 30. jūnijā Latvijas Republikas Satversme vienlaikus ar pavadošajiem likumiem tika izsludināta oficiālajā laikrakstā "Valdības Vēstnesis". Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00 dienā, kad uz pirmo sēdi sanāca pirmā Saeima.

Plašāk par Satversmes izstrādes gaitu un dokumentiem, kas sakarā ar to atrodami Latvijas arhīvos, intervijā lvportals.lv "Satversmes izstrādes process varēja ieilgt" stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.4 Par to, kā notika Satversmes izsludināšana – arī Edītes Brikmanes veidots skaidrojošs materiāls "100 gadi kopš Satversmes oficiālās publikācijas "Valdības Vēstnesī"",5 ar ko ieteicams iepazīties ikvienam interesentam un ko iespējams arī likt pretī provokācijām, ko sociālajos medijos aktīvi tiražē "Satversmes oriģināla" meklētāji.

2022. gads aizrit Satversmes simtgades zīmē. Tā ir viena no vecākajām dzīvajām konstitūcijām Eiropā un pat pasaulē. Svinēsim savas valsts senās konstitucionālās tradīcijas un godināsim Satversmi! Mums ir ar ko lepoties!

RAKSTA ATSAUCES /

1. "Pagaidu Valdības Vēstnesis" digitalizētā veidā pieejams: http://www.periodika.lv/#periodicalItem:172

2. "Valdības Vēstnesis" digitalizētā veidā pieejams: http://www.periodika.lv/#periodicalItem:187

3. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/

4. Skat.: https://lvportals.lv/viedokli/342556-satversmes-izstrades-process-vareja-ieilgt-2022

5. Skat.: https://lvportals.lv/skaidrojumi/342576-100-gadi-kops-satversmes-oficialas-publikacijas-valdibas-vestnesi-2022

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Simts gadi kopš Satversmes oficiālās publikācijas. Jurista Vārds, 05.07.2022., Nr. 27 (1241), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 5. Jūlijs 2022 /NR. 27 (1241)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties