Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (VT) 2022. gada 27. jūlijā pasludināja spriedumu lietā T-125/22 RT France/Padome. Šajā lietā Krievijas Federācijas (KF) kontrolētais medijs RT France cēla prasību pret Eiropas Savienības Padomi (Padome), lūdzot atcelt, pirmkārt, Padomes 2022. gada 1. marta Lēmumu 2022/351¹ un, otrkārt, Padomes 2022. gada 1. marta Regulu 2022/350.² Padome minēto lēmumu, kā arī regulu pieņēma, reaģējot, pirmkārt, uz neprovocēto un nepamatoto KF militāro agresiju pret Ukrainu un, otrkārt, uz pastāvīgi tieši vai netieši kontrolētiem KF plašsaziņas līdzekļiem, kas iesaistās propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, lai tādējādi attaisnotu un pamatotu KF agresiju pret Ukrainu.

Padomes lēmums un regula aizliedz operatoriem pārraidīt vai padarīt iespējamu, veicināt vai kā citādi sekmēt to, ka tiek pārraidīts jebkāds Regulas 2022/350 XV pielikumā un Lēmuma 2022/351 IX pielikumā uzskaitīto juridisko personu, vienību vai struktūru (RT English, RT UK, RT Germany, RT France, RT Spanish, Sputnik) saturs, tostarp to pārraidīt vai izplatīt ar jebkādiem līdzekļiem, piemēram, kabeli, satelītu, interneta protokola televīziju, interneta pakalpojumu sniedzējiem, interneta video koplietošanas platformām vai lietotnēm neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai iepriekš instalētas. Tāpat ar Padomes lēmumu un regulu noteikts, ka jāaptur visas apraides licences un atļaujas, pārraides un izplatīšanas vienošanās minētajām personām.

Ņemot vērā šo aizliegumu, RT France cēla prasību, norādot vairākus pamatus savai prasībai, t.i., Padome nav ievērojusi tiesības uz aizstāvību, kā arī pārkāpusi Pamattiesību hartas (Harta) 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību), 48. pantu (nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību), 11. pantu (vārda un informācijas brīvība), 16. pantu (darījumdarbības brīvība) un 21. pantu (tiesības uz īpašumu).

Izskatot minēto prasību, VT, pirmkārt, uzsvēra Padomes rīcības brīvību kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, nosakot ierobežojošus pasākumus, neatkarīgi no tā, vai nacionālais regulators ir/nav noteicis kādus ierobežojumus. Otrkārt, saistībā ar tiesībām uz aizstāvību VT norādīja, ka, ņemot vērā apstākļus, kādos tika pieņemts RT France apstrīdētais lēmums un regula, Padomei bija jārīkojas steidzami, lai ierobežotu dezinformācijas un propagandas izplatību, un Padomei nebija jāuzklausa RT France, pirms tika pieņemts attiecīgais Padomes lēmums un regula, kas nozīmē, ka VT nekonstatēja Hartas 48. panta pārkāpumu.

Treškārt, saistībā ar RT France norādīto vārda un informācijas brīvības pārkāpumu VT atzina, ka Padome var noteikt ierobežojošus pasākumus, kas var ierobežot vārda un informācijas brīvību, ja tiek izpildīti noteikti kritēriji, un šajā lietā VT atzina, ka kritērijus Padome ir izpildījusi, kas attiecīgi nozīmē, ka pārkāpums netika konstatēts.

Turklāt VT uzsvēra, ka ar šiem ierobežojošiem pasākumiem Padome cenšas sa­sniegt divus mērķus, t.i., aizsargāts Eiropas Savienības (ES) sabiedrisko kārtību un drošību, ko apdraud sistemātiska propagandas kampaņa, ko KF ieviesusi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, un, otrkārt, izdarīt spiedienu uz KF, lai tiktu izbeigta militārā agresija pret Ukrainu. Savukārt attiecībā uz darījumdarbības brīvību VT nekonstatēja pārkāpumu, jo konkrētie pasākumi ir atgriezeniski. Tādējādi VT noraidīta RT France celto prasību, tomēr minētais VT spriedums ir pārsūdzams, un, visticamāk, RT France izmantos šo iespēju, lai lieta nonāktu jau attiecīgi Tiesas dienas kārtībā. Vienlaikus uzsverams, ka šis piemērs vēlreiz apliecina, ka prasību celšana VT ir mehānisms, ko uzņēmumi, kā arī privātpersonas var izmantot.

Minētais uzsverams, jo, lai arī Latvija jau 18 gadus ir ES dalībvalsts, tomēr šo mehānismu ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī privātpersonas joprojām gandrīz neizmanto. Izņēmums ir Ilmāra Rimšēviča celtā prasība pret Latviju. Eiropas Komisija gan ļoti aktīvi izmanto tiesības celt prasību pret Latviju, t.i., ir ierosināta jauna lieta C-454/22, kas pagaidām vēl nav publicēta "ES Oficiālajā Vēstnesī". "Jurista Vārds" sekos līdzi šai lietai, lai informētu lasītājus par tās detaļām, lai arī no pārkāpumu procedūru reģistra redzams, ka šī pārkāpuma procedūra saistīta ar to, ka Latvija nav laicīgi transponējusi ES Elektronisko sakaru kodeksu.