"Katrai veiksmīgai konkurences praksei ir upuri. Jo veiksmīgāka ir jauna produkta izgatavošanas un izplatīšanas metode, jo vairāk upuru, jo būtiskāks ir cietušo ievainojums."

(Tiesnesis Franks Īsterbruks "The Limits of Antitrust")

Ņemot vērā šo atziņu, tirgus regulēšanai ir būtiska loma, lai novērstu negodīgas konkurences veidošanos, kas laika gaitā varētu radīt dažnedažādus negatīvus aspektus gan valsts ekonomikas izaugsmei, gan patērētājiem. Šis jautājums ir īpaši aktuāls tieši t.s. kolektīvās dominances jeb kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Autors savā darbā apskatīs kolektīvā dominējošā stāvokļa jēdzienu, šāda stāvokļa esības konstatēšanu un iespējamo problemātiku.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka kolektīvā dominējošā stāvokļa jēdziens Eiropas Savienības tiesībās ir attīstījies dažādās nozarēs, tomēr autors savā darbā veiks kolektīvā dominējošā stāvokļa izpēti tieši saistībā ar tā ļaunprātīgu izmantošanu, bet saistībā ar uzņēmumu apvienošanos apskatīs to tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās atziņas ir attiecināmas vai citādi ir nozīmīgas attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

1. Kolektīvā dominējošā stāvokļa jēdziens

Kolektīvais dominējošais stāvoklis ir jēdziens, ko ieviesusi Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Tiesa savos nolēmumos. Šis jēdziens būtībā aptver gadījumus, kad divi vai vairāk uzņēmumi, kas ir savstarpēji saistīti, atrodas tādā stāvoklī, kas var ietekmēt konkurenci konkrētā laika periodā. Pirms kolektīvā dominējošā stāvokļa koncepciju apstiprināja EST, tika uzskatīts, ka dominējošo stāvokli var veidot tikai atsevišķs uzņēmums vai saistīta uzņēmu grupa. Tomēr līdz ar šādas koncepcijas ieviešanu tika nodibināts, ka dominējošais stāvoklis var pastāvēt arī kolektīvi un līdz ar to apstākļos, pat ja atsevišķi viens uzņēmums neveidotu dominējošu stāvokli.¹

Kolektīvā dominējošā stāvokļa juridiska iespējamība ir pamatojama ar to, ka Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 102. pantā (iepriekš 82. pants) ir iekļauta frāze by one or more undertakings. Tas dod iespēju normas piemērotājam vērtēt, vai uzņēmumiem jābūt savstarpēji saistītiem, vai arī tie var būt nesaistīti. Sākotnēji tika uzskatīts, ka minētā LESD norma būtu jātulko šauri un līdz ar to uzņēmumiem jābūt savstarpēji saistītiem.