Ievads

Kā primārais apskates jautājums šī raksta ietvaros tiks aprakstīts, vai "Akropolis Group UAB" (turpmāk – Akropolis Group) pastāv teorētiska iespēja kā netiešajam pircējam vērsties ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai nu pret SIA "Delta Property" (turpmāk – Delta Property), vai SIA "Merks" (turpmāk – Merks).

2021. gada 30. jūlijā Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumu Nr. 22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu lietā Nr. KL\2.2-3\19\18 "Par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu"" (turpmāk – būvnieku karteļa lieta). Starp būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem būvobjektiem bija arī tirdzniecības centrs "Alfa", Brīvības gatvē 372, Rīgā (turpmāk – Alfa), kurā tika veikta pārbūve 55 miljonu vērtībā, ko pasūtīja tā laika Alfas īpašniece Delta Property, bet būvdarbus veica Merks. Būvobjekts tika nodots ekspluatācijā 2019. gada septembrī.¹

2021. gada 11. augustā Latvijas Republikas Konkurences padome (turpmāk – Konkurences padome) saņēma Akropolis Group apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Delta Property.² Delta Property pieder 9,7 ha liels zemesgabals un ēka Brīvības gatvē 372, Rīgā, kas kopā veido minēto tirdzniecības centru ar kopējo platību aptuveni 154 000 m². 2021. gada 25. novembrī Konkurences padome piešķīra Akropolis Group beznosacījumu apvienošanās atļauju, lai pabeigtu Alfas iegādes darījumu.³

1. Netiešā pircēja jēdziens

Netiešā pircēja jēdziens ir iekļauts Konkurences likuma⁴ 1. panta 7.¹ punktā, kurš noteic, ka netiešais pircējs ir fiziska vai juridiska persona, kas nevis tieši no pārkāpēja, bet gan no tiešā pircēja vai kāda turpmāka pircēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums, vai preci, kas iegūta vai kas sastāv no šādām precēm. Savukārt attiecīgi tiešais pircējs ir persona, kura iegādājas preces vai pakalpojumus no konkurences tiesību pārkāpēja.

Konkrētais pants šajā redakcijā tika iekļauts Konkurences likumā 2017. gada 1. novembrī, kad spēkā stājās 2017. gada 5. oktobra likums "Grozījumi Konkurences likumā" (turpmāk – Grozījumi Konkurences likumā).⁵ Grozījumu Konkurences likuma anotācijā⁶ ir norādīts, ka likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem⁷ (turpmāk – Zaudējumu direktīva), prasības, paaugstināt personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību, kā arī papildināt Konkurences likumu ar jaunām definīcijām, tai skaitā ar netiešā pircēja definīciju.

2. Karteļa jēdziena definīcija

Karteļa definīcija Konkurences likumā ir apzīmēta ar jēdzienu "karteļa vienošanās", kas ir ietverta konkurences likuma 1. panta 2.¹ punktā, kurš nosaka, ka karteļa vienošanās ir tāda konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci [iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšana vai koordinēšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale, tai skaitā piedalīšanās vai nepiedalīšanās konkursos vai izsolēs vai vienošanās par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošana vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem].