Nosacīta notiesāšana un sprieduma izpildīšanas atlikšana

Dr.jur. Aivars Niedre — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas valsts kriminālsodu sistēmā galveno vietu ieņem brīvības atņemšana. Latvijas Kriminālkodeksa (turpmāk KK) 20.pantā dotajā sodu veidu uzskaitījumā tā ieņem pirmo vietu. Brīvības atņemšana ir notiesātās personas piespiedu turēšana ieslodzījumā. Šo cilvēku uz tiesas spriedumā noteikto laiku izolē no sabiedrības, pakļauj visai būtiskiem ierobežojumiem.

Daudzās valstīs likumdevēji tomēr atzinuši, ka ne vienmēr ir lietderīgi nekavējoties izpildīt likumā paredzēto un notiesātajam piespriesto brīvības atņemšanas sodu, ja vien, ņemot vērā ziņas par notiesāto un viņa nodarījumu, var cerēt, ka tam bijis gadījuma raksturs.

Tādēļ jau kopš XIX gadsimta krimināltiesībās pastāv nosacītas notiesāšanas institūts. Tas nozīmē, ka tiesa, piespriežot sodu, nolemj to neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziegumu vai nepieļaus citus pārkāpumus.