Laulību līgumi

Esam jau pieraduši gandrīz vai katra “Latvijas Vēstneša” numura Notāru un tiesu ziņās lasīt par laulību līgumiem, ka tajā vai citā pilsētas vai pagasta dzimtsarakstu nodaļā attiecīgā datumā reģistrēts laulību līgums vai līgums par laulāto mantiskajām attiecībām, ko noslēguši laulātie Mārtinsoni, Gulbji, Lapiņi, Kalniņi...

Rodas jautājums, kāpēc šādas publikācijas, turklāt vēl oficiālā laikrakstā vajadzīgas? Tāpēc, ka to prasa likums (Latvijas Civillikuma 140.pants). Likums (CL 145.p.) man atļauj doties uz attiecīgo dzimtsarakstu nodaļu un pieprasīt ieskatīties šajā reģistrā, lai pārliecinātos par to, ko tad īsti Pētersonu pāris ir ierakstījuši savā laulības līgumā. Kā profesionālim, kas piedalījies Latvijas Civillikuma atjaunošanā, man, no vienas puses, ir visai patīkami konstatēt, ka cilvēki aizvien vairāk un vairāk sāk izmantot tās tiesības un iespējas, ko viņiem dod likums, proti, pašiem kā laulātajiem noteikt savu mantisko attiecību režīmu. Un tas var būt ļoti atšķirīgs no tā režīma, ko noteicis likums (runa ir par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām). No otras puses, mani nebūt neapmierina, ka šāda veida publikācijas, turklāt Latvijas oficiālā laikrakstā, neatbilst tā likuma jēgai, kas šo publikāciju prasa, un šādas publikācijas uzdevumam. Un tas vēl jo vairāk, ja es šādas publikācijas salīdzinu ar attiecīgām publikācijām “Valdības Vēstnesī” laikā no 1938. līdz 1940.gadam. Mani kā iespējamo komersantu vai vienkārši cilvēku, kas grib stāties darījumu attiecībās, interesē ne jau tas, ka mani interesējošais Bērziņš ir vispār noslēdzis šo laulības līgumu, bet gan tieši tas, kāds šajā līgumā ir viņa noteiktais mantisko attiecību modelis vai veids.

Iepazīstoties ar daudzu pēdējā gada laikā noslēgto laulību līgumu saturu, jāsecina, ka to liela daļa neatbilst likuma noteikumiem un tos visus pat nevar saukt par laulāto mantisko attiecību līgumiem jeb laulību līgumiem. Un tāpēc arī šis nelielais Latvijas Civillikuma komentārs par laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām.

Šādas līgumattiecības pasaulē nav nekas jauns. Tās jau sen pazīst un atļauj daudzu valstu likumdošana. Tādas bija Latvijā līdz 1940.gadam. Šādu līgumu slēgšana atļāva arī Vietējo civillikumu kopojums no 1864.gada, kas Latvijā bija spēkā līdz 1938.