Kas ir atbildētājs gadījumos, ja prasība tiek celta pret valsti? Kas atbild par zaudējumiem, kuri radušies amatpersonu darbības vai bezdarbības rezultātā?
Ar pienākumu pret lēmumu
Vija Jākobsone, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"
— Kas ir atbildētājs gadījumos, ja prasība tiek vērsta pret Latvijas valsti?
— Kopš 1998. gada 1. septembra spēkā ir likums "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Šis likums attiecas uz zaudējumiem, kas radušies nelikumīgas vai nepamatotas izziņas, prokuratūras vai tiesu iestādes darbības gadījumos. Cita veida zaudējumu piedziņas kārtību no valsts Latvijā pašlaik regulē Civillikums.
— Jūs bijāt prasītājas pārstāve tiesas procesā 1996.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
