Nobeigums.

Sākums "LV"

7. maija numurā

teorētiskie un tiesiskie aspekti

Mag. iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Vācijas Tieslietu ministrijas eksperts Manfrēds Morenšlāgers savā ziņojumā EP Kibernoziegumu ekspertu komitejai īpaši uzsver, ka: "tikai pētot tradicionālos noziegumu veidus kopā ar jaunajiem noziegumiem, ko rada ļaunprātīga IT&T lietošana, mēs varam atklāt tās problēmas, kas ir konkrētā valstī un konkrētā laikā. Tāda pieeja ietver gan to noziegumu paveidu, ko mums ir atvērusi kibernētiskā telpa, gan substantīvās krimināltiesības katrā konkrētā valstī. Šī kopējā pieeja var būt ļoti nepieciešama, lai mēs definētu starptautiskās sadarbības mērķus noziedzības apkarošanā."

Kā jau iepriekš minēju, viena no pazīmēm, kas raksturo kibernoziegumu īpašo bīstamību pasaulē, ir tā, ka tai nav robežu. Šos noziegumus, pat izmantojot vismodernākās tehnoloģijas, ir ļoti grūti atklāt.

Mēs, protams, varam lepoties, ka Latvijas IeM ir speciālists, kas atklāja bēdīgi slaveno teroristu "Viktoru" un ir pratis pārvarēt tehniskās problēmas un starptautisko nozieguma raksturu. Šodien nedrīkst distancēties no šīm problēmām ne tikai policijas darbinieki, bet arī citi speciālisti. Tikai retais zina to, ka, lai atklātu šo noziegumu, bija nepieciešama piecu valstu speciālistu sadarbība. Ar šo krimināllietu Latvijā tika reģistrēts kibernētiskais terorisms, ko mēs kriminālajā likumdošanā (pašreizējā Kriminālkodeksa redakcijā) varam nosaukt tikai par izspiešanu, piedraudot ar vardarbību. Ja lieta nonāktu Latvijas tiesā, tiesneši saskartos ar nopietnām problēmām. Šis noziegums sabiedrībai parādīja to, cik neaizsargāti mēs varam būt, ja noziedznieks ļaunprātīgi izmanto IT&T sasniegumus. Pasaulē šādu kiberterorisma gadījumu ir ļoti daudz un to atklāšana ir ļoti sarežģīta.

Deivids Džonsons kādā savā rakstā norāda: "Nav skaidrs, ko darīt ar šo nelikumīgo uzvedību, jo ļoti grūti ir arestēt un saukt pie atbildības elektronu . Tiesību normu piemērošana kibertelpā ietver abas puses gan publiskās, gan privātās tiesības un tā ir neparasti problemātiska kibertelpā. Ne tikai tāpēc, ka ir grūti noteikt noziedznieka atrašanās vietu, bet arī ar to, ka pastāv dažādas specifikas teritoriālajā likumdošanā. Globālā interneta daba samazina iespēju tiešsaistes režīmā iedarboties uz likumpārkāpēju ar konkrētās valsts likumiem."

Marta Stensela – Gamma savā ziņojumā, kas tika nolasīts ES kibernoziegumu ekspertu komitejā, atzīmēja: "Internets ir palielinājies līdz 65 miljoniem lietotāju. Datornoziegumi nereti tiek izdarīti no citas valsts teritorijas.Piemēram, datoru "urķis" no Krievijas Sanktpēterburgas iebruka ASV "Citybank" elektroniskās naudas pārraides sistēmā un no turienes nozaga vairāk nekā 10 miljonus dolāru un tos pārsūtīja uz otru pasaules malu. Taču ir arī tādi gadījumi, ka "urķis" no X valsts Eiropā iebrūk Kalifornijas superdatoru centrā, kā tas notika 1992.gadā. To atklājot, ASV FIB nekavējoties griezās pie X valsts ar lūgumu palīdzēt aizturēt noziedznieku. Pēc sešām nedēļām ASV FIB saņēma atbildi, ka diemžēl viņu lūgumu nevar izpildīt, jo X valsts likumi neparedz kriminālatbildību par šāda nozieguma izdarīšanu, un lieta tika izbeigta."

Kā atzīst speciālisti no ES XIII ģenerāldirektorāta, tad arī Eiropas Savienības līmenī ar starptautiskās sadarbības jautājumiem noziedzības apkarošanā un noziedznieku izdošanā var runāt tikai nosacīti, kaut gan visas dalībvalstis ir parakstījušas vairākas konvencijas, noslēgušas līgumus par sadarbību. Tas, cik lielā mērā valsts atļauj iejaukties savā suverenitātē citas valsts varas struktūrām, nav tik daudz juridisks, kā politisks jautājums.

1997. gadā, laikā no 27. līdz 29. oktobrim, es piedalījos EP kibernoziegumu ekspertu komitejas darbā, un tur, diskutējot par starptautiskās sadarbības aspektu noziedznieku aizturēšanā un izdošanā,Somijas eksperts Tenhunena kungs minēja tādu piemēru: Vācijā noziedznieki aplaupa banku. Policija uzsāk šo noziedznieku vajāšanu. Noziedznieki šķērso Francijas robežu. Vācu policisti noziedzniekus aiztur Francijas teritorijā netālu no robežas. Pēc tam piebrauc Francijas žandarmi, arestē Vācijas policistus un noziedzniekus par nelikumīgu robežas šķēršošanu. Franču tiesnesis noziedzniekus atbrīvo, jo noziegums nav noticis viņa jurisdikcijā. Šis piemērs izsauca ekspertu vidū smieklus, jo līdzinās anekdotei, diemžēl tā ir reālā dzīve.

1997.gada 10. decembra Lielā astotnieka (G8) valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Vašingtonā pieņemtā komunikē preambulā uzsvērts: "Ar tradicionālajiem iekšzemes līdzekļiem ir jāaizsargā mūsu pilsoņu drošība no starptautiskās organizētās noziedzības grupu darbības, ja viņi lieto globālās sakaru tehnoloģijas, un jāpanāk bezprecedenta starptautiskās sadarbības līmenis. Mūsu uzdevums ir ne tikai reaģēt uz starptautiskās noziedzības grupu aktivitātēm, bet arī paredzēt un novērst to pieaugumu."

Datornoziegumu veidi

Nosacīti datornoziegumus varētu sadalīt trīs lielās grupās:

1) ekonomiska rakstura noziegumi;

2) noziegumi, kas vērsti pret personas privātās dzīves aizsardzību;

3) noziegumi pret intelektuālo īpašumu jeb autortiesību noziegumi.