Ivars Mēkons, LU Juridiskās fakultātes students, “Dominus Law Group” SIA partneris, – “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums.

Sākums “JV” 14.01.2003., Nr. 2

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Rietumeiropas tiesību loka valstu tiesību sistēmās minētie jēdzieni galvenokārt ir ar identisku saturu. Bieži vien kravas ekspeditori izdod tā saukto speciālista pavadzīmi (master airwaybill – angļu val.), kur sevi dēvē par pārvadātāju.19 Tādā gadījumā starptautiskā gaisa pārvadājuma līgums iztulkojams tādējādi, ka kravas ekspeditors uzņēmies veikt starptautisko gaisa pārvadājumu un līdz ar to kļuvis par pārvadātāju.

Ar kolīziju normām noskaidrotās piemērojamās nacionālās tiesību sistēmas normas noteic, vai pārvadātājam ir tiesības (atsevišķos gadījumos varbūt arī pienākums) uzticēt pārvadājuma veikšanu citai personai.20 Taču gadījumā, kad pārvadātāja vietā pārvadājumu veic cita persona neatkarīgi no tā, vai atbilstoši piemērojamām nacionālās tiesību sistēmas normām tas atļauts vai aizliegts, romāņu ģermāņu tiesību saimes valstīs persona, kas veic pārvadājumu, vienmēr tiek uzskatīta par pārvadātāja prēposē21 (anglosakšu tiesību saimes valstīs, sevišķi ASV, par pārvadātāju tiek uzskatīta persona, kas veic lidojumu (sk. arī: 57. atsauci), lai gan iepriekš sniegtā prēposē definīcija ir sastopama arī ASV tiesībās).

Varšavas konvencijā harmonizācija balstīta uz Rietumu tiesību loka valstu tiesību sistēmās ietvertām pamatvērtībām un attiecas arī uz saprātīgu divu interešu sabalansēšanu: vienas gaisa pārvadājuma līguma puses interesi, izvēloties konkrētu pārvadātāju, un pārvadātāja tiesības uz ekonomisko brīvību un uzplaukumu (sevišķi izvēloties citu personu, kas veiks pārvadājumu).