Sandra Kazaka, Latvijas Policijas akadēmijas doktorante, –“Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “JV” Nr.18, 13.05.2003.

Sīkāk gribētu analizēt pirmo minēto pasākumu. Lai nodrošinātu ziņu neizpaušanu par aizsargājamo personu, likumprojekts paredz šo ziņu ierobežošanu vai maiņu ziņojumā par noziegumu, tā pārbaudes materiālos, kā arī krimināllietas materiālos. Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nepieciešams nodrošināt cietušā, tā likumiskā pārstāvja, liecinieka un to tuvinieku drošību, izmeklētājam ir tiesības izmeklēšanas darbības, kurā piedalās cietušais, tā likumiskais pārstāvis, liecinieks, protokolā nenorādīt ziņas par tiem. Šādā gadījumā izmeklētājam jāpieņem lēmums, kurā jānorāda iemesli, kādēļ nepieciešams paturēt noslēpumā ziņas par izmeklēšanas darbības dalībnieku. Tajā jānorāda arī pseidonīms un jāpievieno paraksta paraugs, kurus konkrētās izmeklēšanas darbības dalībnieks izmantos izmeklēšanas darbību protokolos. Norādītais lēmums glabājas apzīmogotā aploksnē. Ar lēmuma saturu bez izmeklētāja var iepazīties prokurors, kas veic uzraudzību, un tiesnesis.