22. Jūnijs 2000 /NR. 25 (178)
Intervija
Par vienādām abu dzimumu tiesībām un pienākumiem

Par vienādām abu dzimumu tiesībām un pienākumiem

Mag. iur. Māris Badovskis, Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tiesisko attiecību nodaļas vadītājs un Darba likuma izstrādes darba grupas loceklis, un Zv. adv. Juris Radzēvičs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, "Latvijas Vēstnesim"

BADOVS~1.JPG
(17131 BYTES) RADZEV~1.JPG (16467 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Šā gada 26. janvārī Rēzeknes tiesa acīmredzot pirmo reizi Latvijā izskatīja strīdu, kurā prasītāja savu prasību pret darba devēju par darba līguma nosacījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un darba samaksas piedziņu pamatoja ar to, ka viņa tikusi diskriminēta sava dzimuma dēļ un arī tādēļ, ka bijusi arodbiedrības biedre. Rēzeknes tiesa šo prasību apmierināja, bet Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 19. maijā noraidīja ("Jurista vārds" abus spriedumus publicē pilnībā). Jūs, Radzēviča kungs, esat prasītājas pārstāvis. Kādi ir šīs prasības iemesli un vai jūs esat nolēmuši prasību pārsūdzēt arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā?

J. Radzēvičs : — Tieši tā — prasības pamatā bija Dagmāras Abramovas nepamatota diskriminācija darba vietā, kas izpaudās kā nevienāda attieksme pret viņu kā sievieti salīdzinājumā ar viņas kolēģiem vīriešiem. Savu prasību mēs balstījām uz Latvijai saistošām starptautiskām normām un pašlaik spēkā esošā Latvijas Darba likumu kodeksa pirmo pantu, kas nosaka, ka "Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa".

Prasība sastāv no divām daļām. Pirmkārt par to, lai atzītu par spēkā neesošiem 1999.gadā izdarītos darba līguma grozījumus, jo tie būtiski pasliktināja Dagmāras Abramovas stāvokli, viņai turpinot veikt tos pašus pienākumus, uzņēmumā nenotiekot nekādām būtiskām pārmaiņām. Turklāt šo darba līguma grozījumu parakstīšanas brīdī prasītāja domāja, ka ar šādiem līguma noteikumiem savas garantijas faktiski nostiprinās, tātad maldījās.

Otra prasības daļa skar jau pieminēto diskrimināciju pamatojoties uz darbinieka dzimumu. D. Abramova arī pēc šo līguma nosacījumu (grozījumu) parakstīšanas bija spējīga darīt to, ko bija darījusi līdz tam, taču viņai to vienkārši neļāva darīt. Turklāt viņai tika nepamatoti noteikta darba samaksas sistēma, kas atšķīrās no iepriekšējās, pārējiem brigādes locekļiem — vīriešiem — darba samaksas sistēmu nemainot.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties