Foto: no personiskā arhīva

Dipl.iur. Sandijs Statkus, LU Juridiskās fakultātes valststiesību un administratīvo tiesību zinātņu maģistrants, – “Jurista Vārdam”

Pēdējie notikumi gan saistībā ar jauno Pašvaldību likuma projektu, gan Rīgas un Jūrmalas pilsētas domes pieteikumiem Satversmes tiesā, pašvaldību kontroles tiesiskā regulējuma problēmas ir padarījuši īpaši aktuālas. No vienas puses, likumdevējam un izpildvarai būtu jādod noteikta rīcības brīvība ietekmēt pašvaldības, taču, no otras – arī pašvaldības ir demokrātiskā procesā izveidotas iedzīvotāju pārstāvības institūcijas, kam jābūt apveltītām ar zināmu neatkarību.
Jāuzsver, ka arī pašvaldības iedzīvotāju rīcībā ir atsevišķi kontroles līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams ietekmēt pašvaldības pieņemtos lēmumus. Pētījuma mērķis ir norādīt uz problēmām, kas rodas iedzīvotājiem un izpildvarai, veicot kontroli pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī piedāvāt mehānismu, ar kura palīdzību šāda kontrole būtu padarāma efektīvāka.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir viens no četriem

Teritorijas plānojuma kontroles iespējas spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros

Patlaban spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros ir trīs galvenie kontroles līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams pārbaudīt jau pieņemtu, bet, iespējams, prettiesisku teritorijas plānojumu. Pirmkārt, prokuratūras

Prokuratūras kontrole

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. panta trešo daļu ikvienai personai ir tiesības vērsties prokuratūrā ar iesniegumu, ja tā uzskata, ka ir noticis kāds likuma pārkāpums. Šāda iesnieguma obligāts priekšnoteikums ir personas sākotnējs iesniegums kompetentā iestādē, uz ko ir saņemts šīs iestādes atteikums novērst pārkāpumu vai vispār likumā noteiktā termiņā nav saņemta atbilde.