– Pagājušā gada maijā mūsu sarunas galvenais temats bija atskats uz Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesūtītajiem apžēlošanas lūgumiem un vēstulēm pēdējos četros gados, tas ir, viņas pirmajā pilnvaru laikā. Kāda situācija kopumā saistībā ar vēstulēm ir pagājušajā gadā, ievērojot, ka jūnijā Saeima atkārtoti ievēlēja Valsts prezidenti šajā amatā?
– Pēdējā laika īpatnība ir: mūsu dienesta pārraudzībā ienākušo vēstuļu saturs ir mainījies kā skaitliski, tā saturiski. Vērtējot kopumā iesūtīto vēstuļu daudzumu Valsts prezidenta kancelejai, tas katru gadu ir pieaudzis. Piemēram, 2001.gadā to bija 8916, 2002.gadā – 9893, bet pērn 10 634. Protams, tās visas nav sūdzības, liela daļa vēstuļu autori pauduši atbalstu Valsts prezidentei un apsveikuši ar atkārtotu ievēlēšanu šajā amatā; citās izteikti dažādi viedokļi par valsts ārpolitiku, īpaši sakarā ar karu Irākā, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem mūsu valsts dzīvē.