SANDRA ŠIMKUS, KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas galvenā speciāliste, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Lai kontrolētu ienākumu gūšanas likumību, bija paredzēts ieviest sākumdeklarēšanu. Šim mērķim tika izstrādāts Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts. Apzinoties, ka ienākumu kontroles iespējas ir jāuzlabo, Saeima šo likumprojektu pirmajā lasījumā apstiprināja, bet 2003.gada 13.februāra Saeimas sēdē tālāka likumprojekta izskatīšana tomēr tika atlikta, norādot, ka jāizvērtē, vai sākumdeklarēšana ir nepieciešama.
KNAB ikdienas darbā saskaras ar to, ka, skaidrojot savu ienākumu izcelsmi, valsts amatpersonas izmanto trūkumus likumdošanā un izvairās no reālā mantiskā stāvokļa norādīšanas. Tas, ka arī pārējo fizisko personu ienākumu kontrole ir nepietiekami attīstīta, valsts amatpersonām dod iespēju par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt dažādus neskaidrus darījumus ar fiziskām personām, kas nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti. Nereti ir gadījumi, kad valsts amatpersonas nelikumīgi iegūtie ienākumi tiek legalizēti, reģistrējot īpašumus uz citu fizisku personu (radinieku, laulāto u.c.) vārda.
Kopš 1995.gada, kad stājās spēkā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, valstij būtu katru gadu jāsaņem informācija par fizisko personu likumīgi gūtajiem ienākumiem, par kuriem nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un par nedeklarējamiem ienākumiem, ja to summa pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20.pants).
Reāli tiek saņemta informācija par tādu ienākumu gūšanu, par kuriem samaksāts ienākumu nodoklis, un slēptiem ienākumiem tajos gadījumos, kad tiek noskaidrots konkrēts avots.
Turklāt fiziskās personas, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas un papildu deklarācijas, norāda lielus skaidras naudas vai bezskaidras naudas uzkrājumus, mantiskas vērtības, joprojām skaidrojot, ka šīs vērtības iegūtas pirms vairākiem gadiem.