Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.
Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Likums regulē arī gadījumus, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, bet izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu.
Kā rīkoties situācijā, kad beidzies uz noteiktu laiku noslēgta īres līguma termiņš, bet īrnieks turpina maksāt, savukārt izīrētājs – pieņemt īres maksu un nepieprasa atbrīvot dzīvojamo telpu. Vai jāuzskata, ka šādā situācijā īres līgums ir pagarināts, nenorādot termiņu? Kā rīkoties, ja izīrētājs pēc kāda laika tomēr vēlas pārtraukt īres attiecības ar īrnieku? Vai un ar kādiem nosacījumiem izīrētājs drīkst prasīt, lai īrnieks atbrīvo telpas?
Ļoti bieži dzīvojamās telpas tiek izīrētas tikai uz mutiskas vienošanās pamata, bez rakstiska līguma, tātad arī bez rakstveidā norādīta īres līguma termiņa. Vai iespējams, ka šāda vienošanās tiek uzskatīta par īres līgumu, kas slēgts, nenorādot termiņu, t.i., par beztermiņa līgumu? Kādā veidā un kurai pusei – īrniekam vai izīrētājam – strīdus situācijā ir jāpierāda, kādi bijuši šāda līguma nosacījumi? Vai izīrētājs var jebkurā laikā pārtraukt šādas īres attiecības un prasīt īrniekam atbrīvot dzīvojamās telpas?
Uz šiem jautājumiem “JV” lūdza atbildēt Augstākās tiesas senatoru Rolandu Krauzi – autoritatīvu lietpratēju dzīvokļu tiesībās.