Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Saskaņā ar Karnegi Mellona datorprogrammu inženierzinātnes institūta statistiku redzams, ka 1988.gadā tika saņemtas ziņas par astoņiem iebrukumiem informāciju sistēmās, 1989.gadā reģistrēja 132 gadījumus, 2002.gadā – 82094, bet 2003.gadā jau 137 529 iebrukumus datorsistēmās. Tas liek krimināltiesību speciālistiem pasaulē īpaši pievērsties šim jaunajam noziedzības fenomenam. ANO organizētajā pētījumā “Informācijas nedrošība” atzīmēts, ka kibertelpas apdraud vairākas personu grupas.
Ļaunprātīgi “savi cilvēki” (malicious insiders), kas izmanto zināšanas par sistēmas resursiem. Viņu motivāciju var iedalīt divās lielās kategorijās: a) ekonomiskais labums, ko viņi vēlas iegūt no bijušā darba devēja krāpšanas vai izspiešanas veidā; b) vēlme nodarīt kaitējumu, lai sariebtu saviem darba biedriem vai darba devējiem gan personisku, gan politisku motīvu vadīti. “Savi cilvēki” ir bīstami tāpēc, ka viņiem ir informācija par sistēmas drošības vārīgajām vietām, tie viegli var to apiet, ievadīt sistēmā kaitīgas ierīces, radīt sistēmā darbības traucējumus, piesavināties datus. Šī grupa ir sevišķi bīstama apstākļos, ja sistēmas darbība ir saistīta ar valstij svarīgas kritiskās informācijas apstrādi. Auditoru firma KMPG aptaujāja 1238 kompānijas par draudu faktoriem viņu sistēmu drošībai. 90% no aptaujātajiem atzina, ka vislielākos draudus sistēmu drošībai rada tieši pašu darbinieki.
“Skripta¹ bērni” (script kiddies) – jauni cilvēki, kuriem nav pietiekamas datorzināšanas, bet kuri no dažādiem avotiem iegūst jau gatavus instrumentus, ar ko var realizēt patvaļīgu piekļuvi.
Profesionāli sistēmu uzlauzēji – hakeri (haker, cracker), tehniski izglītotas personas, kas spēj izstrādāt programmas, zina, kā atklāt sistēmās drošības vārīgās vietas. Hakeru kustība pasaulē ir labi organizēta, un kopš 1993.gada notiek ikgadējas DEFCON – pasaulē lielākās interneta drošības pagrīdes organizācijas kongress.² Diemžēl jāatzīst, ka pasaulē hakeru zināšanas informācijas sistēmu drošības jautājumos ir daudz vispusīgākās nekā sistēmu drošības administratoriem. Tāpēc šī “slikto puišu” grupa būtiski var apdraudēt informācijas sistēmu drošību.
Politiski motivēti hakeri (hactivists) – savu kaitīgo darbību vērš pret valdību, starptautisku organizāciju, finanšu institūciju mājaslapām. Iedarbība izpaužas, pārveidojot to saturu, bloķējot pieeju vai nolaupot mājaslapu, tas ir, novirzot mājaslapai paredzēto informācijas plūsmu uz citiem avotiem. Šīs grupas pārstāvji nodarbojas arī ar vardarbības un rasu naida kurināšanu internetā.
Spiegi (spies). Šajā grupā ietilpst gan rūpnieciskā, gan cita rakstura spiegošana. Jāpiezīmē, ka elektroniskā spiegošana ir plaši izplatīta parādība. 2001.gadā ES parlaments izveidoja speciālu izmeklēšanas komisiju, kas sagatavoja ziņojumu par ASV globālās spiegošanas sistēmas ietekmi uz ES dalībvalstīm.
Organizētā noziedzība plaši izmanto kibertelpu dažādu starptautisku noziedzīgu organizāciju netīrās naudas atmazgāšanai, krāpniecisku, izspiešanas, pornogrāfijas un citu noziedzīgu darbību veikšanai.