Kristīne Strada–Rozenberga Foto: no personiskā arhīva	Ārija Meikališa Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Šī raksta tapšanu rosinājuši vairāki jautājumi, kas kļuvuši aktuāli tiesību piemērošanas praksē pēdējā laikā un apzināti diskusijās ar tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem. Problēmu būtiskums un dažādie, dažkārt pat pretējie uzskati, kas pausti to risinājumam, mudināja mūs izteikt savus apsvērumus par tiem. Gandrīz visi šie jautājumi ir tādi, uz kuriem atbildes Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (KPK) nav sniegtas tieši, taču tas nenozīmē, ka tās tur nav rodamas – ir tikai jālieto atbilstošas likuma tulkošanas metodes, jāapzinās kriminālprocesa uzbūves pamati, svarīgākie principi, atsevišķu stadiju vispārīgie noteikumi un konkrētu subjektu loma attiecīgo darbību veikšanā. Sniedzot savas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, mēs šoreiz nepievērsīsimies to padziļinātai zinātniskai izpētei un neizvērsīsim zinātnisku disputu, jo attiecīgo jautājumu loks vairāk ir praktisks un aktuāls šībrīža Latvijas tiesībpiemērošanas ikdienai. Tas rosināja šo publikāciju veidot nevis kā padziļinātu zinātnisku pētījumu, bet gan tikai kā vienu no ierosinājumiem praksē pastāvošo problēmu risināšanai. Tāpat nepretendējam uz vienīgo patiesību, tikai vēlamies paust savu nostāju un rosināt tiesnešus palūkoties uz šiem jautājumiem un to iespējamiem risinājumiem varbūt nedaudz neierasti un izvērtēt papildu apsvērumus, kuri būtu jāņem vērā nākamajā reizē, jau konkrētā lietā lemjot par atbildi uz attiecīgo jautājumu. Tāpat vēlamies pievērst likumdevēja uzmanību tiem prakses aspektiem, kura tiesiskā reglamentācija prakses vienveidības nodrošināšanas nolūkā būtu pilnveidojama.

Vai apcietinājuma piemērošanā pirmstiesas izmeklēšanā attiecināms atklātuma princips

Jautājums jau vairākkārt aplūkots “Jurista Vārda” slejās (piemēram, AT senatora V.