Par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu

“Parastā procesa” kārtībā skatītajās lietās absolūtā vairumā gadījumu atzīme par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ietverta protokolā par iepazīšanos ar lietas materiāliem vai arī noformēta atsevišķā dokumentā, vai arī abos, tādējādi jau fiksēta lietā brīdī, kad tā tiek nosūtīta iztiesāšanai. Fiksēšanas veidi ir atšķirīgi dažādās prokuratūras iestādēs. Vairumā gadījumu atzīme par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiek ietverta protokolā par apsūdzētā iepazīstināšanu ar lietas materiāliem, taču sastopami arī citādi veidi.
Tā, piemēram, Dobeles rajona tiesā saņemtajās lietās vairumā gadījumu attiecīgā atzīme ir ietverta jau iepazīšanās ar lietas materiāliem protokolā, taču tiesā tiek iesniegts vēl īpašs iesniegums, kuru paraksta gan tiesājamais, gan prokurors un kurā ir ietverta norāde par to, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.
Gulbenes rajona tiesā izskatītajās lietās vairumā gadījumu lietas materiāliem pirms to nosūtīšanas uz tiesu ir ticis pievienots īpašs dokuments “Vienošanās par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”. Līdzīga kārtība ievērota arī Valkas rajonā.
Krāslavas rajona un Rēzeknes rajona tiesās saņemtajās lietās ir pievienota vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto par to, ka tiesā nav nepieciešams izdarīt tiesas izmeklēšanu².
Atsevišķos gadījumos ir fiksēts, ka, lai gan apsūdzētais savu vainu ir atzinis daļēji, pie iepazīšanās ar lietas materiāliem ir norāde par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Tā, piemēram, šāda situācija vērojama Balvu rajona tiesā izskatītajā krimināllietā U. Puka apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109. panta 3. daļas un 177. panta 1. daļas. Apsūdzētais savu vainu atzina daļēji, taču pie iepazīšanās ar lietas materiāliem norādīja “tiesas izmeklēšana nav vajadzīga”. Tāda pati situācija vērojama uz Daugavpils tiesu nosūtītā lietā S. Pužanovska apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta 3. daļas, Og