16. Novembris 2004 /NR. 44 (349)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāpēc netiek apstiprināti nekustamā īpašuma izsoles akti

Kāpēc netiek apstiprināti nekustamā īpašuma izsoles akti

Annija Švemberga, LU Juridiskās fakultātes studente, jurista palīdze advokāta birojā “Rozenfelds un partneri”


Foto: no personiskā arhīva

Raksta zinātniskais konsultants doc. Dr.iur. Jānis Rozenbergs

“Tiesas spriedumam, ar ko prasība apmierināta, pat ja tas stājies likumīgā spēkā, nav nekādas praktiskas nozīmes, ja to nevar izpildīt.”1 Viens no izpildes veidiem ir piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, pārdodot to izsolē, kuru rīko tiesu izpildītājs. Pēdējā laikā masu medijos tiek stāstīts par problēmām, kas rodas, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu. Visvairāk tiek stāstīts par tiesu izpildītāju darbību, bet mazāk uzmanības tiek pievērsts juridiskajām problēmām, kas saistītas ar izsoles akta apstiprināšanu, ko veic tiesa.
Šī raksta mērķi ir, pirmkārt, rast atbildes uz jautājumiem: vai nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana ir tikai formāla tiesas darbība, kā tas varētu izskatīties, gramatiski aplūkojot Civilprocesa likuma 613. pantu, vai tiesai ir tiesības neapstiprināt nekustamā īpašuma izsoles aktu un ja tā, tad kādas sekas ir šādam lēmumam. Otrkārt, izvērtēt nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanas normatīvā regulējuma nepilnības un, treškārt, aplūkot tiesu praksi lietās, kurās ir noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, analizējot vairākos lēmumos sastopamos problemātiskos jautājumus un censties apkopot tiesu praksē paustās atziņas šo problēmu risināšanai.
Rakstā tiks apskatītas Latvijas juridiskajā literatūrā paustās atziņas par tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, tomēr lielākā raksta daļa tiks veltīta tiesu praksei. Raksta tapšanas gaitā autore izpētīja līdz šim nepublicēto tiesu praksi Rīgas apgabaltiesā un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, analizējot lēmumus lietās, kurās tiesa noraidījusi pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Papildus tiks analizēti atsevišķi Kurzemes apgabaltiesas lēmumi šajā jautājumā.
Nekustamā īpašuma izsoli Latvijā šobrīd regulē Civilprocesa likuma 73.nodaļa, Civillikuma2 2073.–2090.panti, kā arī normatīvie akti, kas regulē tiesu izpildītāju darbību.

Tiesas loma izsoles akta apstiprināšanā

Civilprocess kā publisko tiesību joma

Civilprocesuālās tiesības Latvijas juridiskajā literatūrā tiek pieskaitītas pie publiskajām tiesībām.3 Saskaņā ar tiesību teorijas atziņām “publiskajās tiesībās, atšķirībā no privātajām, darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties