Domāju, ka par Senāta 30.maija spriedumu lietā Nr.SKC-104/2019 (C30524615) vēl daudz šķēpu tiks lauzti. Lai piemērotu Komerclikuma 406. pantu, Senātam vispirms ir jāveic Komerclikuma 388. panta interpretācija, iespējams, ir jāvērtē un jāpamato, vai ir konstatējams likuma robs un vai uz komercdarījumiem attiecināmo regulējumu ir pamats attiecināt arī uz saistībām, kas radušās uz likuma pamata. Šādas izvērstas analīzes spriedumā lietā Nr. SKC-104/2019 nav. Spriedums acīmredzami pārsniedz likuma vārdiskā teksta robežas, šajā gadījumā ir pamats runāt par tiesnešu tiesībām – jauna regulējuma radīšanu, kas ir pieļaujams tikai tad, ja tas tiek atbilstoši pamatots. Tomēr šis spriedums, gluži pretēji, vispār nesatur tiesību normu interpretāciju vai analīzi un ir pamatots tikai ar Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā publicētu viedokli un vienu selektīvi izvēlētu rakstu “Jurista Vārdā”, kļūdaini kvalificējot to kā tiesību doktrīnu, jo tikai zinātniskās izpētes metodēm atbilstošas publikācijas var dot nozīmīgu ieguldījumu tiesību piemērošanas praksē, skat. I.Bičkovičs, K. Strada-Rozenberga, LU 2014. (turklāt ignorējot atbildes rakstus, kuros pausts klaji atšķirīgs viedoklis),kā arī judikatūru šajā jautājumā
SKC-40/2016 – Senatori Garda, Bisters un Zāģere:
"Konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas nozīmē, ka nomas attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas, proti, zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ierobežo speciālās tiesību normas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā komercdarījumu. Faktiski šādā situācijā atlīdzība nomas maksas veidā pēc juridiskās dabas pielīdzināma maksājumam par zemes īpašuma tiesību aprobežojumu."

SKC-198/2016 – Senatori Keišs, Jonikāns un Vītola:
Aplūkojamā gadījumā starp pusēm pastāvošajām zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no viņu gribas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības [..] nevar kvalificēt kā darījumu un tām, pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā apgalvotajam, nav konstatējamas komercdarījuma pazīmes.

SKC-349/2016 – Senatori Pētersone, Čerņavska un Maksimovs:
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma, un arī Civillikuma 1427.pants paredz, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā [..] darījumā vajadzīga [abu] tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Tātad tiesiska darījuma obligāta pazīme ir tās dalībnieku gribas izteikums. Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka darījums nevar notikt bez tā dalībnieku gribas vai pretēji gribai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa., 37.lpp.). Tāpat jāievēro Civillikuma 1533.pants.
Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas zemes (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā darījumu.

Nu atzīsti, Šlitke, ka pakāsi lietu. Nē, vēl jātaisnojas, ka nav viennozīmīgi utt. Visiem viss ir skaidrs, izņemot tevi...