Jursta Vārds - Brīvais mikrofons https://juristavards.lv Brīvais mikrofons lv https://juristavards.lv Tue, 19 Jan 2021 01:18:15 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nBrīvais mikrofons: NEPOTISMS – VALSTS PĀRVALDES AKŪTA SLIMĪBA\n<p>1958. gadā M. Jangs grāmatā “Meritokrātijas pieaugums: 1870.-2033.” zinātniskajā un sociāli politiskajā apritē ieviesa terminu “meritokrātija” - uz nopelniem balstītu varu. Autors apraksta 19.gs. Lielbritāniju, kura visās nozīmīgākajās nozarēs tika valdīta uz nepotisma pamata - sabiedrībā vissvarīgākie amati tika sadalīti, pamatojoties uz neformāliem sakariem. Teju visas nozīmīgās amata vietas valstī tika mantotas: ārsta dēls kļuva par ārstu, advokāta dēls - par juristu, neatkarīgi no talanta, spējām un izglītības. Tas likumsakarīgi radīja sociālas un ekonomiskas atpalicības draudus no citām valstīm.</p><p>Līdz ar ko, 19. gadsimta pēdējā trešdaļā Lielbritānijā sākās sociāli politiskās sistēmas fundamentālas reformas, kuru pirmais posms bija civildienesta reforma. Tika ieviesta obligātā izglītība un absolūti visus svarīgākos amatus, pamatojoties uz ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/160-nepotisms-valsts-prvaldes-akta-slimba/\n160\nMon, 18 Jan 2021 10:19:41 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Judikatūra, vienveidīga tiesu prakse un tiesiskums\n<p>Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja iniciatīva par tā saucamo ”pilotlietu” skatīšanu prioritārā kārtībā kopumā ir atbalstāma, taču vienlaikus ir diskutabla un prasa ievērot zināmu piesardzību tās realizācijā. No vienas puses, tas jau ilgstoši ir bijis tiesnešu un advokātu dienas kārtībā un gaidās, ilgstošā neziņā dažkārt pat vairākus gadus gaidot, kamēr pretrunīgie tiesu nolēmumi beidzot tiks izskatīti Senātā, tādējādi dodot tiem pienācīgu novērtējumu, un tā realizējot ikvienas personas tiesības zināt savas tiesības, kā arī nodrošinot vienlīdzību likuma priekšā un  tiesības uz taisnīgu tiesu (LR Satversmes 89. - 92. panti).</p><p>No otras puses, tas vienlaikus ir nozīmīgs risks un apdraudējums tiesiskumam, demokrātijai, tautas varai un pilsoņu brīvībām, ko dažkārt rada pārāk ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/159-judikatura-vienveidiga-tiesu-prakse-un-tiesiskums/\n159\nThu, 07 Jan 2021 12:54:36 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Pamatota kritika Senāta judikatūrai atzīšanas prasībās\n<p>Satversmes tiesa 2020. gada 30. decembrī pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑08‑01 “Par Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.</p><p>Faktiski visi lietas dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējas pamattiesības ir aizskārusi nevis pati apstrīdētā tiesību norma, bet gan vispārējās jurisdikcijas  tiesas veiktā tās interpretācija.</p><p>Saeima norādīja, ka personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir ierobežojusi tieši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātā apstrīdētās normas interpretācija, nevis pati apstrīdētā norma.</p><p>Arī tiesībsargs pievienojas Saeimai, uzskatot, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama, uzsverot Augstākās tiesas judikatūras neatbilstību apstrīdētajā ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/158-pamatota-kritika-senata-judikaturai-atzisanas-prasibas/\n158\nWed, 30 Dec 2020 17:30:27 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Vai Satversmes tiesai ir jēga?\n<p>Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.</p><p> Tieslietu ministrija šajā sakarā norāda: "Ņemot vērā, ka ST sprieduma secinājumi ieslodzījuma vietu sistēmu skar tik nopietni, ka tā izpilde esošajā cietumu infrastruktūrā nav iespējama, ir sagatavots šis informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību saistībā ar ST spriedumu." ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/157-vai-satversmes-tiesai-ir-jega/\n157\nTue, 15 Dec 2020 12:51:19 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Kad tad, ja ne tagad(2)\n<p>Ar vārdiem: "Kad tad, ja ne tagad?" beidzas vienīgais raksts žurnālā Jurista Vārds par Amnestijas likuma nepieciešamību.[1] </p><p>Diemžēl jāatzīst, ka likumdevējs jau vairāk kā 23 gadus nav izmantojis tam piešķirtās ekskluzīvās tiesības "dot amnestiju". Satversmes 45. panta trešais teikums paredz Saeimas tiesības izdot valstiski nozīmīgu aktu - Amnestijas likumu. Jānorāda, ka neskatoties uz piešķirtajām tiesībām Saeima pēdējoreiz tās izmantojusi tālajā 1997. gadā. Ir bijuši vairāki mēģinājumi mudināt Saeimu izmantot šīs tiesības tomēr visi mēģinājumi bijuši velti. [2]</p><p>Ar amnestiju parasti tiek saprasts augstākās valsts varas akts, ar kuru noteiktas kategorijas ieslodzītos pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda vai aizstāj to ar mīkstāku sodu. Iemesli amnestijas ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/156-kad-tad-ja-ne-tagad2/\n156\nSun, 22 Nov 2020 13:27:32 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Latviešu tautas pasaka par Vecīša cimdiņu - jurista acīm\n<p>Dzīvoja vecītis – lai gan vecs, tomēr rīcībspējīgs. Reiz aukstā ziemā viņš, īstenodams savas tiesības, kā fiziska persona brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt bez maldības, viltus un spaidiem iegūto pīpīti, ko viņam (saskaņā ar 1978. gada 3. martā Popē parakstīto dāvinājuma līgumu bez uzlikumiem) bija dāvinājis viņa onkulis. Pīpēja viņš ik dienas tā, it kā tas būtu līgumisks pienākums. Cikām viņš azotē meklēja dāvināto pīpi, patapināto tabaku un īrētās šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu. Šis cimdiņš bija ņemts līzingā; mantas pazaudēšana nebija atrunāta kā līguma noteikumu pārkāpums, taču maksāšanas noteikumi nebija no tiem draudzīgākajiem, paredzot maksāšanas pienākumu arī mantas nozaudēšanas gadījumā, tādēļ cimdiņš vecītim nozīmēja ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/155-latviesu-tautas-pasaka-par-vecisa-cimdinu-jurista-acim/\n155\nSat, 25 Jul 2020 16:47:15 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Par AT priekšsēdētaja aicinājumu tiesām ievērot vienotu praksi noilguma piemērošanas jautājumos\n<p>Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērš tiesu priekšsēdētāju uzmanību uz to, ka šajā jautājumā pastāv Senāta prakse, atbilstoši kurai atsaukšanās uz noilgumu civilprocesā ir atbildētāja prerogatīva dispozitivitātes un sacīkstes principu ietvarā. Tas nozīmē, ka tiesa nevar pildīt vienas puses pārstāvja lomu un piemērot noilgumu <em>ex officio</em>, neatspoguļojot spriedumā noilguma ierunu. Tas izriet no Senāta sprieduma lietā Nr.SKC-2482/2015, Nr.SKC-327/2017 un Nr.SKC-292/2018.</p><p>Augstākās tiesas priekšsēdētājs atgādina, ka nav šaubu, ka judikatūra Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas izpratnē nav saistoša [tiesai] tādā nozīmē, ka no tās nav pieļaujamas atkāpes. Tomēr jebkura atkāpšanās no judikatūras [tiesnesim] ir īpaši jāpamato (sk. arī Senāta spriedumus lietās ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/154-par-at-priekssedetaja-aicinajumu-tiesam-ieverot-vienotu-praksi-noilguma-piemerosanas-jautajumos/\n154\nTue, 21 Jul 2020 11:16:42 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Uzturlīdzekļu kalkulatori pasaulē\n<p>Labdien,</p><p>Pasaulē dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja uzturlīdzekļu apjoma noteikšanā. Dažās no valstīm tos nosaka puses vienojoties. Dažās tos nosaka ar tiesas palīdzību, piemēram, ja vienoties nav iespējams.</p><p>Lieki teikt, ka tiesas izmaksas var būt ļoti dārgas, process bieži vien ir ilgstošs, neprecīzs, iznākums neparedzams. Ja uzturlīdzekļus tiesa nosaka dažādiem cilvēkiem atšķirīgos tiesas sastāvos, tad rezultāti atšķiras, kas neatbilst viens likums viena taisnība principam.</p><p>Cilvēki bieži vien pamatoti ir neapmierināti un pārsūdz tiesas spriedumus nākamās instances tiesā, process ievelkas un kļūst vēl dārgāks, ieguvēji pilnīgi noteikti nav bērni, kuri tiesvedībā izdoto naudu varētu saņemt kā tos pašus uzturlīdzekļus. Tas viss ir ilgstošs stress un no tā izrietošās sekas, ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/153-uzturlidzeklu-kalkulatori-pasaule/\n153\nSat, 23 May 2020 14:17:45 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: ierobežojumi pulcēšanās brīvības īstenošanā ir nosakāmi ļoti uzmanīgi\n<p><strong>Skatoties video par to kā valsts policija izrīkojās ar 1.maija nesankcionētajiem piketētājiem pie Brīvības pieminekļa, radās pārdomas:</strong></p><p>1) vai veids kā VP viņus novāca no laukuma bija adekvāts?</p><p>2) vai šobrīd noteiktais piketu aizliegums izietu Satversmes tiesas filtru, jo īpaši – par samērīgumu?</p><p>Man personīgi liekas dīvaini, ka Depo un Maximā varam brīvi pārvietoties, mierīgi stāvēt rindā pie kasēm, bet kaut vai ievērojot 2 metru distanci un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, realizēt Satversmē garantētās pamattiecības ir ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/152-ierobezojumi-pulcesanas-brivibas-istenosana-ir-nosakami-loti-uzmanigi/\n152\nSat, 02 May 2020 23:43:31 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Kā advokātiem strādāt #PaliecMājās laikā?\n<p>Latvijas jaunuzņēmums “SmartLaws” ir izstrādājis interneta vietni, lai palīdzētu kolēģiem ērti veikt dokumentu elektronisko parakstīšanu, atrast klientus, un klientiem – ērti sadarboties ar advokātiem, risinot juridiskas problēmas.</p><p> Vietnē <a href="https://smartlaws.eu/"><strong>https://smartlaws.eu</strong></a>  kolēģiem ir iespēja:</p><p>-       bez maksas (ārkārtējas situācijas laikā) izveidot un uzturēt advokāta profilu</p><p>-       sazināties ar klientu, identificēt klientu ar elektronisko parakstu, videokonferences funkcionalitāti, iespēju bez maksas (ārkārtējas situācijas laikā) izmantot dokumentu apstrādes un elektroniskās parakstīšanas ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/151-ka-advokatiem-stradat-paliecmajas-laika/\n151\nTue, 31 Mar 2020 18:18:18 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Judikatūras atziņas zemes piespiedu nomas sakarā Senāta 2020. gada 20. marta spriedumā lietā Nr. SKC-126/2020\n<p>Bieži vien zemes īpašniekam tiek pārmests, ka prasība tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu, jeb, faktiski, par zemes īres tiesisko attiecibu nodibināšanu, un nomas jeb, faktiski, īres maksas piedziņu ir celta novēloti, tādējādi pārkāpjot labas ticības principu (Civillikuma 1. pants). Vai arī ir pat iestājies šādas prasības, neidentificējot kādas – par nomas vai īres būtisko sastāvdaļu noteikšanu, vai arī par tiesas noteiktās (nosakāmās) nomas maksas piedziņu, noilgums. Tas parasti tiek argumentēts ar apsvērumu, ka zemes lietotājs ir labticīgi paļāvies, ka zemes īpašnieks nomas maksu saņemt nav vēlējies vispār, tādējādi šo tiesību zaudējot.</p><p>Tāpat, neskatoties uz gandrīz vienveidīgo un pārliecinoši vienoto tiesu praksi jautājumā par zemes īpašnieka tiesībām cedēt savas prasījuma tiesības ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/150-judikaturas-atzinas-zemes-piespiedu-nomas-sakara-senata-2020-gada-20-marta-sprieduma-lieta-nr-skc-1262020/\n150\nThu, 26 Mar 2020 07:44:28 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Turpinot diskusiju par Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019\n<p>Laikraksta “Jurista Vārds” 2020. gada 28. janvāra numura tēma bija kopīpašuma dalīšana tiesas ceļā, kā arī Senāta paplašinātā sastāvā pieņemtais 2019. gada 17. decembra spriedums un ar to saistītais blakus lēmums lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414), kuros kopīpašuma izbeigšanas problemātika aplūkota kopsakarā ar Civillikuma 1. pantā ietverto labas ticības principu un izteikts viedoklis par netaisnprātīgu prasību par kopīpašuma izbeigšanu, laikraksta redakcijai aicinot lasītājus dalīties pārdomās un iesūtot redakcijai jaunus rakstus par kopīpašuma problemātiku un tās risinājumiem<a href="https://juristavards.lv/profils.php?mode=visi#_ftn1">[1]</a>.</p><p>Ar šo nolēmumu Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu par dzīvokļu īpašumos nesadalīta ~17 dzīvokļu īres nama ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/149-turpinot-diskusiju-par-senata-nolemumiem-lieta-nr-skc-2592019/\n149\nThu, 27 Feb 2020 17:14:54 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Vai kādreizējo pusaudžu tiesāšana divdesmit gadus pēc nozieguma ir leģitīma un samērīga?\n<p>Lieta Nr. 06913792 K31-0004-14</p><p>LĒMUMS</p><p>2014.gada 31.janvārī</p><p>Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Vanaga ar sekretāri A.Hohlovu, tulci M.Liniņu piedaloties prokurorei G.Ķapsnai, zvērinātiem advokātiem R.Oļhovai  V.Oļhovai, A.Leičenko, N.Šlitkem, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 izdalīto krimināllietu, kurā EL apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210. panta, AL apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204. panta, JA apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139. panta ceturtās daļas, un AD, apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas, konstatēja</p><p> </p><p>Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/148-vai-kadreizejo-pusaudzu-tiesasana-divdesmit-gadus-pec-nozieguma-ir-legitima-un-sameriga/\n148\nThu, 30 Jan 2020 13:52:31 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Vai pirmšķietami nelikumīgs un nepamatots Senāta Civillietu departamenta spriedums var būt judikatūras nolēmums?\n<p>Izskatāmajā lietā (skat., <a href="https://ej.uz/Komersants">https://ej.uz/Komersants</a>) tika risināts strīds par to vai vienam vai abiem laulātajam, ierakstot sevi komercreģistrā kā individuālo komersantu, var mainīties laulāto kopīgās mantas saturs un statuss, proti, vai fiziskās personas manta var būt individuālā komersanta nošķirtā manta, un kādas tam ir sekas. Atbildētājs lietā bija nodibinājis individuālo komersantu, laulāto kopīgo mantas daļu, tostarp, laulāto kopdzīves laikā iegādāto ganāmpulku, “pārreģistrējot” uz sevi kā individuālo komersantu.</p><p>Nolēmums publicēts ar judikatūras tēzi: “<em>Manta, ko viens no laulātajiem nošķīris komercdarbības veikšanai un iekļāvis individuālā komersanta mantā, ir tiesiski norobežota no laulāto kopīgās mantas. Individuālā komersanta manta nav iekļaujama laulāto ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/147-vai-pirmskietami-nelikumigs-un-nepamatots-senata-civillietu-departamenta-spriedums-var-but-judikaturas-nolemums/\n147\nThu, 28 Nov 2019 15:23:51 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Tiesas kompetence pārbaudīt šķīrējtiesas līguma spēkā esību\n<p>Senāta nolēmums lietā Nr. SKC-1181/2019 ir pārliecinošs ar tajā ietverto argumentāciju un spriedumu pieņemšanai piemēroto juridisko metodi. Nolēmuma motīvu daļā nav tādu vispārējo frāžu kā "tiesas ieskatā", "tiesa atzīst" vai "tiesa uzskata", kas ir visnotaļ apsveicami. Arī visi tiesas secinājumi ir balstīti uz likumiem, starptautiskajiem līgumiem vai tiesību doktrīnu. Tostarp secinājumi, kuriem nevar nepievienoties:</p><p>1. Gadījumos, ja šķīrējtiesas jurisdikcija tiek apstrīdēta, valsts tiesai pieder galīgais vārds šā jautājuma izlemšanā. Proti, jautājumus par to, vai pastāv spēkā esošs šķīrējtiesas līgums un vai ir notikusi labprātīga atteikšanās no strīda skatīšanas valsts tiesā, „nevar atstāt nedz šķīrējtiesnešu, ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/146-tiesas-kompetence-parbaudit-skirejtiesas-liguma-speka-esibu/\n146\nWed, 27 Nov 2019 11:47:44 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Spriedums/lēmums tiek pasludināts pastkastītē?\n<p>Laikā, kad ekonomiskā apgrozība ir sasniegusi tādu līmeni, kad katra diena ir no svara, kuru mēs gaidām, lai saņemtu spēkā stājušos spriedumu/lēmumu, man ir radījusi kārtējo vilšanos mūsu tiesu sistēmā.</p><p>Jautājums, kad stājas spēkā tiesas spriedums/lēmums, lai tas būtu izmantojams man kā prasītajai savu tiesību realizēšanai? Kur galu galā spriedums/lēmums tiek pasludināts? Vai atbildētāja aizsardzība jau nepārsniedz to robežu, kad vajadzētu teikt: "Pietiek! Atbildētājam ir jābūt tik saprātīgam, ka tam ir pienākums apzināties savas tiesības un sekas".</p><p>Iz dzīves:</p><p>1) Esmu prasītāja civillietā, kurā norādīts, ka pilns sprieduma noraksts pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 3.septembrī. Sprieduma pārsūdzams 20 dienu laikā. Tā nu 2019.gada 24.septembrī es dodos pēc atzīmes par spēkā stāšanos, bet man saka, ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/145-spriedumslemums-tiek-pasludinats-pastkastite/\n145\nWed, 13 Nov 2019 09:42:04 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Vai advokāts ārpus amata pienākumu pildīšanas bauda tiesības uz privāto dzīvi?\n<p>Portālā Manas tiesas publicēts daļēji anonimizēts Senāta 2019. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-316/2019. Nepievēršoties sprieduma argumentiem, motīviem un rezultātam, neizpratni raisa fakts, ka atbildētāja vārds un uzvārds portālā Manas tiesas nav anonimizēts, domājams, tāpēc vien, ka atbildētājs ir arī zvērināts advokāts  - bet ne šajā lietā, kas ir vien izrietoša no atbildētāja profesionālās darbības.</p><p>Atbilstoši MK noteikumiem par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas, sagatavojot nolēmumu publicēšanai, datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, dzēš, aizstājot personas vārdu un uzvārdu – ar brīvi izvēlētu latviešu alfabēta lielo burtu (burtu, ar kuru aizstāt personas vārdu un uzvārdu, izvēlas tā, lai nolēmumā ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/144-vai-advokats-arpus-amata-pienakumu-pildisanas-bauda-tiesibas-uz-privato-dzivi/\n144\nThu, 07 Nov 2019 14:26:15 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Analizējot 2019. gada Augstākās tiesas judikatūras datubāzē iekļautos Senāta nolēmumus - SPC-8/2019\n<p>Likuma “Par tiesu varu” 28.6 pants nosaka, ka tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi, kurā iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Augstākās tiesas mājaslapā norādīts, ka Judikatūras sadaļā sistēmiski apkopoti Senāta nolēmumi, kas ir juridiski nozīmīgi.</p><p>Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir lēmusi pievienot Judikatūras datubāzei Senāta 2019. gada lēmumu lietā Nr. SPC000819, SPC-8/2019. http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5702.</p><p>Aicinu juristus un visus citus interesentus izvērtēt šā Senāta nolēmuma argumentāciju, likumību un pamatotību. Vēršu uzmanību uz faktu, ka civillietas Nr. SPC000819 materiāliem, domājams, kasācijas instancē ir pievienoti Latvijas ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/143-analizejot-2019-gada-augstakas-tiesas-judikaturas-datubaze-ieklautos-senata-nolemumus-spc-82019/\n143\nWed, 22 May 2019 08:30:56 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: Par tiesvedības apturēšanu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām pušu bērna veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ\n<p>Civilprocesa likuma(turpmāk CPL) 214.pants nosaka gadījumus, kad ir tiesas pienākums apturēt tiesvedību, bet CPL 215.pants nosaka gadījumus, kad tiesai ir tiesības apturēt tiesvedību, bet nav pienākums. Visi uzskaitīti gadījumi izriet no pušu trešo personu personiskiem un veselības stāvokļiem. Diemžēl lietās, kas izriet no aizgādnības un saskarsmes tiesībām pušu bērns(i) nav ne puses, nedz trešās personas, bet tieši viņus personiski skar jebkurš tiesas nolēmums, t.sk. arī pagaidu lēmums par saskarsmi. </p><p>Lai gan bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, visbiežāk dzīvē bērna tiesības pārtop par pienākumu tikties noteiktos apstākļos ar pieaugušo vecāku tiesas noteiktajā kārtībā neatkarīgi no tā vai ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/142-par-tiesvedibas-apturesanu-lietas-kas-izriet-no-aizgadibas-un-saskarsmes-tiesibam-pusu-berna-veselibas-stavokla-pasliktinasanas-del/\n142\nThu, 21 Mar 2019 12:55:39 +0200\n\n\nBrīvais mikrofons: ZOLITŪDES TRAĢĒDIJA – ALKATĪBAS UN NEKAUNĪBAS MEMORIĀLS \n21.novembrī ir Zolitūdes traģēdijas 5.gadadiena, kurā gāja bojā 54 cilvēki, bet vēl desmitiem guva sakropļojumus. Maz kas zina, kā sākās kļūmīgās ēkas veikala Maxima kļūmīgā būvniecība. Zemes īpašnieki firma Homburg Zolitude ilgi nevarēja sākt būvniecību. Un tad viņiem palīgā nāca toreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš komisijas vārdā sagatavoja un parakstīja likumprojektu, atbilstoši kuram projekta saskaņošanas prasības apbūvētājiem būtiski samazinājās, un viņi varēja būtiski paātrināt būvniecības uzsākšanu. Būdama Saeimas deputāte, kopā ar kolēģiem Juridiskajā komisijā mēs šo likumprojektu nobloķējām. Bet īpašnieku neatlaidība un vēlēšanās nopelnīt «uzvarēja», un ēka ar pārkāpumiem tomēr tika uzbūvēta. Pēc likuma par būvniecības kvalitāti atbild Rīgas pašvaldība. Viņiem bija jāuzņemas tiešā atbildība. Vajadzēja, bet ...\nhttps://juristavards.lv/mikrofons/140-zolitdes-tradija-alkatbas-un-nekaunbas-memorils/\n140\nWed, 21 Nov 2018 13:32:41 +0200\n\n