Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Sat, 24 Oct 2020 03:12:48 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nŠķīrējtiesu process: Šķīrējtiesu procesu reforma ANO\nProblēmas būtība Šie reformu procesi ir reakcija uz plašu un pamatotu starptautiskās sabiedrības satraukumu, ka šāds līdzsvars netiek garantēts esošā šķīrējtiesas mehānisma ietvaros, ko paredz starptautiskie ieguldījumu nolīgumi – divpusējie (BIT), sektorālie, piemēram, Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar ieguldījumu aizsardzības normām.5 Šajos līgumos noteiktais šķīrējtiesas mehānisms paredz ārvalsts ieguldītājam iespēju tieši vērsties pret ieguldījumu saņēmušo valsti ad hoc starptautiskā šķīrējtiesā, kuras sastāvu parasti veido divi strīda pušu izvēlēti šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas priekšsēdētāju izvēlas vai nu pušu ieceltie šķīrējtiesneši, strīda puses vai kāda institūcija. Šķīrējtiesa atbilstoši ieguldījumu aizsardzības līgumam, kas ietver tādus ieguldījumu aizsardzības standartus kā, piemēram, aizsardzību pret ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277404-kirejtiesu-procesu-reforma-ano/\n277404\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Mākslīgā intelekta radītā darba objekta aizsardzība\nPasaulē tiek lietotas tehnoloģijas, par kurām pirms pāris gadiem nebija ne mazākās nojausmas, taču šobrīd tām ir liela loma ikviena dzīvē. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir mums visapkārt, ieejot tirdzniecības vietā, mūs apkalpo robots, kuram nav nepieciešama fiziskas personas iesaiste. Tāpat mobilie telefoni, kuri sniedz daudz vairāk par iespēju sazināties. Tās ir tehnoloģijas, kas ikdienu padara vieglāku un pieejamāku, kā arī palīdz darboties situācijās, kurās ne vienmēr fiziska persona tiek galā, taču tomēr tas ir fiziskas personas izgudrojums, ko tā ar sava intelekta palīdzību un sniegtajām iespējām ir radījusi. Latvijas Republikas Satversmes 113. pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.1 Attiecīgi tehnoloģiju joma tiek atzīta un aizsargāta. Taču līdztekus informācijas un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277318-maksliga-intelekta-radita-darba-objekta-aizsardziba/\n277318\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Paredzēšanas algoritmu tiesiskie aspekti\nTehnoloģiju attīstība paver aizvien plašākas iespējas kompleksu algoritmu izveidei, lai prognozētu aspektus saistībā ar fizisko personu sniegumu, ekonomisko situāciju, interesēm, vēlmēm, uzvedību. Mūsdienu algoritmi ne tikai satur instrukciju kopumus uzdevumu risināšanai, bet ir spējīgi paši pilnveidoties, mācoties no iegūtajiem datiem un izveidojot jaunas instrukcijas. Tieslietu jomā prognozēšanas jeb paredzēšanas algoritmu sniegums var uzlabot noziedzīgu nodarījumu prevenciju un samazināt tiesu sistēmas noslodzi. Piemēram, balstoties uz tiesu prakses datiem, paredzēšanas algoritms var ar augstu precizitāti paredzēt tiesvedības izredzes. Vairākos Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) štatos tiesas, lai noteiktu, vai piemērojams ar brīvības atņemšanu saistīts līdzeklis, neskatoties uz kritiku par prognožu neobjektivitāti, nepietiekamu caurspīdīgumu un precizitāti,1 izmanto COMPAS algoritma prognozes par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277309-paredzesanas-algoritmu-tiesiskie-aspekti/\n277309\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Patērētāju datu izmantošana personalizētajā digitālajā mārketingā: vadlīnijas komersantiem\nIevads Pēdējā desmitgadē digitālā tirgus attīstība ir būtiski mainījusi patērētāju iepirkšanās paradumus. Uz patērētāju personas datiem balstītais mārketings, digitālais platformu tirgus un digitālais dizains ir radījis bezgalīgas iespējas gan patērētājiem, gan komersantiem. Tai pašā laikā līdztekus ieguvumiem un pozitīvajiem aspektiem patērētāji saskaras ar jauniem izaicinājumiem, lielāku mudinājumu1 (nudge) un manipulāciju risku. To rezultātā patērētājs var izšķirties par tādu rīcību vai pieņemt lēmumu saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Līdz ar to šīs novitātes ir novedušas pie nevienlīdzīgām tiesiskajām un ekonomiskajām attiecībām starp patērētāju un komersantu. Šādās attiecībās lielākoties zaudējumi tiek radīti tieši patērētājiem. Ņemot vērā, ka par patērētāju tiesību un personas datu tiesību aizsardzības normatīvo aktu regulējuma ievērošanu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277308-pateretaju-datu-izmantosana-personalizetaja-digitalaja-marketinga-vadlinijas-komersantiem/\n277308\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Mākslīgais intelekts veselības aprūpē: izaicinājumi un perspektīvas\nIevads Modernās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Arī veselības aprūpē tiek izmantotas mākslīgajā intelektā balstītas robottehnoloģijas, kuras atšķirībā no cilvēka var strādāt bez atpūtas, ir ātrākas un precīzākas. Tomēr nenoliedzami mākslīgā intelekta izmantošana veselības aprūpē ir saistīta ar juridiska un ētiska rakstura problēmām.1 Vai varam būt pārliecināti, ka robotu darbs vienmēr ir nekļūdīgs? Vai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atteikties no mākslīgā intelekta robottehnoloģiju izmantošanas attiecībā uz viņu? Vai robottehnoloģija var pilnīgi vai daļēji aizstāt cilvēkus – ārstniecības personas? Rakstā tiek izskatīts jautājums par mākslīgā intelekta izmantojamības tiesiskajām un praktiskajām problēmām veselības aprūpē. Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277300-maksligais-intelekts-veselibas-aprupe-izaicinajumi-un-perspektivas/\n277300\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Mākslīgais intelekts personāla atlasē: personas datu aizsardzība\nMākslīgais intelekts (Artificial intelligence, turpmāk – AI) vairs nav tikai zinātniskā fantastika. Kā pareizi ir atzīmējusi Eiropas Komisija, tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa – sākot no virtuālajiem asistentiem ikdienas darbu organizēšanai līdz viedtālruņu aplikācijām, kas piedāvā dziesmas atbilstoši mūsu katra individuālajai gaumei.1 Globālā mērogā AI ietekme ir jūtama daudzās nozarēs, tai skaitā arī personāla atlasē. AI tiek plaši izmantots personāla atlases procesa atvieglošanai, piemēram, kandidātu sociālo tīklu automatizētai pārbaudei vai AI vadītām videointervijām, kurās ir iespējams analizēt sejas mīmiku. Lai gan AI izmantošana personāla atlasē Latvijā vēl nav izplatīta parādība, ņemot vērā Latvijas šauro personāla atlases tirgu, kā arī citus iemeslus, ir vērtīgi sekot tendencēm pasaulē.2 AI rīki var būt ārkārtīgi efektīvi, palīdzot uzņēmumiem ietaupīt gan naudu, gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277288-maksligais-intelekts-personala-atlase-personas-datu-aizsardziba/\n277288\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Digitalizācija un automatizācija: ietekme uz darba tirgu un nākotnes izaicinājumi\nPēdējā laikā aizvien pieaugošais publikāciju skaits par digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz darba tirgu norāda, ka pavisam drīz mēs dzīvosim jaunā realitātē, kur šodienas prasmes jau var nebūt pietiekamas. Protams, darba tirgus vienmēr ir bijis mainīgas, taču, laikam ejot, tas kļūst aizvien dinamiskāks. Zinātniskajā literatūrā vērojamas dažādas prognozes un spekulācijas saistībā ar digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz nākotnes darba tirgu, kas aizvien vairāk šim jautājuma liek pievērsties arī politikas veidotājiem. Pašreizējās debatēs vērojama plaša amplitūda, ko varam sagaidīt jau tuvākajā nākotnē. Šeit bieži tiek minēts Uber kā viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem pasažieru pārvadājumu sektorā, un, saskaņa ar dažu pētnieku viedokli, tas, iespējams, ir signāls algota darba norietam, pilnīgai pakalpojumu liberalizācijai un vispasaules konkurences pieaugumam, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277286-digitalizacija-un-automatizacija-ietekme-uz-darba-tirgu-un-nakotnes-izaicinajumi/\n277286\nTue, 06 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Izdota Toma Krūmiņa monogrāfija par šķīrējtiesu un cilvēktiesību mijiedarbību\nMonogrāfija ir balstīta uz T. Krūmiņa promocijas darbu, kas 2019. gada pavasarī aizstāvēts Kopenhāgenas Universitātē. Grāmata ir veltīta šķīrējtiesu tiesību un cilvēktiesību mijiedarbības aspektiem, it īpaši analīzei par šķīrējtiesas spriedumu apstrīdēšanas mehānisma (setting-aside proceedings) neesamības ietekmi uz šķīrējtiesas procesa pušu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) garantētajām civilprocesuālajām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā tas noteikts ECK 6. panta 1. punktā. Kā to grāmatas atvēršanas svētkos norādīja prof. Ineta Ziemele un asoc. prof. Inga Kačevska, izdotā grāmata ir nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas tiesību, īpaši šķīrējtiesu tiesību, attīstībai un atpazīstamībai, bet arī starptautiski – monogrāfijā vienkopus apkopota un analizēta ECK piemērojamība un attiecināmība uz šķīrējtiesas procesu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277258-izdota-toma-krumina-monografija-par-skirejtiesu-un-cilvektiesibu-mijiedarbibu/\n277258\nTue, 29 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Kreditora interešu aizsardzība strīdos, kas izriet no koncernu tiesību pārkāpumiem\n8. septembra "Jurista Vārda" numurā tika publicēta raksta pirmā daļa, iepazīstinot lasītājus ar vispārējo Koncernu likuma mērķi un uzdevumu, kā arī sniedzot priekšstatu koncernu grupas un tajā ietilpstošo atkarīgo sabiedrību un valdošā uzņēmuma identificēšanas procesā. Izprotot koncernu tiesību mērķi un uzdevumus, koncerna uzņēmumu savstarpējo attiecību specifiku un rodot ieskatu valdošā uzņēmuma iespējamās negodprātīgās rīcības daudzveidībā, nākamais solis kreditoru interešu aizsardzībā ir atkarīgajai sabiedrībai vai kreditoram konstatētā kaitējuma vai zaudējumu konstatēšana un kompensācijas procesuālā kārtība. Šajā darba daļā netiks apskatīti citi ar Koncernu likumu aizsargāto personu interešu aizsardzības mehānismi, uzmanību vēršot tieši uz līgumisko kreditoru interešu aizsardzības iespējām faktiskajās koncerna attiecībās. Ņemot vērā, ka Latvijā nav veidojušās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277214-kreditora-interesu-aizsardziba-stridos-kas-izriet-no-koncernu-tiesibu-parkapumiem/\n277214\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mākslīgais intelekts un civiltiesiskā atbildība\nIevads Aktuālo ziņu virsrakstos arvien biežāk tiek minēta vārdkopa "mākslīgais intelekts"1 un apcerēta gan tā ietekme uz tautsaimniecības nozari, gan ar to saistītās ekonomiskās perspektīvas.2 Vienlaikus ekonomiskās prognozes paredz, ka mākslīgā intelekta programmatūru tirgus peļņa 2025. gadā varētu pārsniegt 100 miljardu eiro robežšķirtni,3 kas savukārt visai uzskatāmi ilustrē sabiedrībā nostiprinājušos mērķi sasniegt jaunu tehnoloģisku izrāvienu, līdzīgi kā tas savulaik bija, piemēram, ar iekšdedzes dzinēja radīšanu. Lai arī vēsturiski personas atbildība saistībā ar trešajai personai nodarīto kaitējumu tika vērtēta jau ar romiešu tiesībās atzīto vispārējās atbildības modeli jeb atbildību par vainojamību (fault-based liability), industriālā revolūcija un tās ietvaros radītie mehāniskie risinājumi tās piemērošanas iespējamību izaicināja. Proti, tvaika dzinēju, dzelzceļu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277174-maksligais-intelekts-un-civiltiesiska-atbildiba/\n277174\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Vai pastāv ierobežotās atbildības robežas attiecībā uz kapitālsabiedrību daļu īpašniekiem\nKā advokātu, pie kura nereti vēršas klienti ar lūgumu sniegt konsultācijas par parādu atgūšanas jautājumiem no kapitālsabiedrībām, mani jau kādu laiku interesē jautājums par darījumu un uzvedības ētiku korporatīvajā vidē: visvairāk – līgumisko kreditoru interešu aizsardzības iespējas situācijās, kad parādnieki, izmantodami korporatīvās struktūras priekšrocības, izvairās no saistību izpildes. Salīdzinot ar Rietumeiropas korporatīvajām tradīcijām un uzņēmēju savstarpējo ētiku, var teikt, ka Latvijas korporatīvajā vidē valda "vilku likumi": nereti ātras peļņas kārotāji uzņēmēji veido uzņēmumu ķēdes un uzņēmumu grupas, lai ne vien nodrošinātos pret neparedzētiem riskiem un zaudējumiem, bet jau sākotnēji izveidotu korporatīvo shēmu, kas ļauj eksternalizēt izdevumus uz līgumisko kreditoru rēķina. Rezultātā negodprātīgi komercuzņēmumi, slēpdamies dalībnieka ierobežotās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277140-vai-pastav-ierobezotas-atbildibas-robezas-attieciba-uz-kapitalsabiedribu-dalu-ipasniekiem/\n277140\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba strīdu risināšanas ārpustiesas kārtība\nKopš vissenākajiem laikiem, jau ilgi pirms tam, kad dažādām tautām izveidojās valsts un tiesības, cilvēku dzīvē pastāvīgi radās konflikta situācijas un strīdi, kas bija jāizlemj kādam šķīrējam.1 Viens no svarīgākajiem un interesantākajiem institūtiem ātras un efektīvas civilstrīdu un komercstrīdu izšķiršanas jomā, kurš ātri attīstās arī Latvijā, ir alternatīvas domstarpību risināšanas (turpmāk – ADR) institūts.2 Ar ADR jēdzienu vispārīgā, plašākā nozīmē var apzīmēt procesu kopumu, ar kuru palīdzību tiek risināti strīdi un konflikti bez tiesas un kuri paši par sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas alternatīva tiesā. Katrā valstī jābūt tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas sistēmai, kura var sastāvēt no formāliem elementiem, piemēram, tiesas vai kvazitiesas, un neformāliem elementiem, piemēram, mediācijas un samierināšanas. Tālredzīga ir tā valsts tiesību politika, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277137-darba-stridu-risinasanas-arpustiesas-kartiba/\n277137\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Procesuālo tiesību un pienākumu godprātīga izmantošana: tiesu prakse, Lietuvas un Igaunijas pieredze\nJautājums par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm civilprocesā. Šis jautājums ir arī saistīts ar konkrētām sekām praksē, kur negodprātīgai tiesību realizācijai un pienākumu izpildei galvenokārt ir negatīva ietekme uz procesuālo ekonomiju. Tāpat civilprocesuālo pienākumu nepildīšana vai negodprātīga pildīšana bieži vien kaitē vai traucē citu personu likumīgajām interesēm. Par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir bijušas plašas diskusijas un vairākas pub­likācijas,1 kas tikai liecina par minētās tēmas aktualitāti. Šī raksta mērķis ir apskatīt procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu no tiesu prakses un ārvalstu regulējuma puses, mazliet pievēršoties arī dažiem svarīgiem vēsturiskiem pirmsākumiem.   Neliels ieskats vēsturē Civilprocesuālais pušu pienākums izmantot savas tiesības un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277101-procesualo-tiesibu-un-pienakumu-godpratiga-izmantosana-tiesu-prakse-lietuvas-un-igaunijas-pieredze/\n277101\nTue, 01 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi\nPatērētāju tiesību aizsardzības jautājumi attiecībā uz negodīgiem līgumu noteikumiem un negodīgu komercpraksi ir aktuāli tiesu praksē, patērētājiem lūdzot atzīt par spēkā neesošiem līgumu noteikumus, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumos, sodot komersantus par negodīgas komercprakses īstenošanu, it īpaši patērētāju kreditēšanā un arī saistībā ar interneta platformu starpniecību noslēgtiem pirkuma vai pakalpojumu līgumiem. Papildus patērētāju tiesību aizsardzības temata aktualitātes aspektā jānorāda arī uz Preču pārdošanas līgumu direktīvu (2019. gada 20. maija Direktīva Nr. 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem), kas Latvijas Republikai jātransponē nacionālajā regulējumā. Direktīva noteic prasības pārdevēju un patērētāju līgumiem, tostarp norādot subjektīvās prasības attiecībā uz preču atbilstību līgumam (precēm ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277071-negodigi-ligumu-noteikumi-ligumos-ar-pateretajiem-tiesu-prakse-un-problemjautajumi/\n277071\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārmērīgas ietekmes civiltiesiskās sekas pacienta gribas izteikumā\n2019. gada maijā Latvijā notika traģisks atgadījums ārstniecības jomā, kas atkal aktualizēja diskusiju par pacienta tiesisko aizsardzību ārstniecībā. 21 gadu veca grūtniece, viņas 25 gadus vecais vīrs un tēvs piederēja kādai reliģiskajai organizācijai (turpmāk tekstā – Draudze), kuras viens no principiem ir kategoriska atteikšanās no ārstniecības, to aizstājot ar lūgšanām. Sākoties dzemdībām, grūtnieces vīrs, tēvs un Draudzes vadītāja, 40 gadus veca sieviete, neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un nolēma pieņemt mājdzemdības, neskatoties uz medicīniskās izglītības neesamību. Bērns dzemdībās mira, un nākamajā dienā no smagām dzemdību komplikācijām mira arī sieviete, kuras nāvi konstatēja viņas vīrs, tikai pēc pāris stundām izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lieta tiek skatīta tiesā kriminālprocesuālajā kārtībā pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta otrās daļas, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277040-parmerigas-ietekmes-civiltiesiskas-sekas-pacienta-gribas-izteikuma/\n277040\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Pārmērīgas ietekmes civiltiesiskās sekas pacienta gribas izteikumā\n2019. gada maijā Latvijā notika traģisks atgadījums ārstniecības jomā, kas atkal aktualizēja diskusiju par pacienta tiesisko aizsardzību ārstniecībā. 21 gadu veca grūtniece, viņas 25 gadus vecais vīrs un tēvs piederēja kādai reliģiskajai organizācijai (turpmāk tekstā – Draudze), kuras viens no principiem ir kategoriska atteikšanās no ārstniecības, to aizstājot ar lūgšanām. Sākoties dzemdībām, grūtnieces vīrs, tēvs un Draudzes vadītāja, 40 gadus veca sieviete, neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un nolēma pieņemt mājdzemdības, neskatoties uz medicīniskās izglītības neesamību. Bērns dzemdībās mira, un nākamajā dienā no smagām dzemdību komplikācijām mira arī sieviete, kuras nāvi konstatēja viņas vīrs, tikai pēc pāris stundām izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lieta tiek skatīta tiesā kriminālprocesuālajā kārtībā pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta otrās daļas, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277040-parmerigas-ietekmes-civiltiesiskas-sekas-pacienta-gribas-izteikuma/\n277040\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Kreditoru prasījumu segšana ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna\nTiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP) ir līdzeklis finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai, parādniekam par to vienojoties ar kreditoru vairākumu. Izstrādājot TAP pasākumu plānu (turpmāk – TAP plāns), parādnieks tajā norāda visas nesegtās saistības un to restrukturizācijas kārtību jeb to, cik lielā apmērā un kādā termiņā šīs saistības tiks segtas. Pastāv vispārējs princips, ka pret kreditoriem un to prasījumiem jāizturas vienādi, atbilstoši to statusam.1 Tomēr praksē nereti ir gadījumi, kad ne visu kreditoru prasījumi tiek norādīti TAP plānā un restrukturizēti tāpat kā pārējo kreditoru prasījumi.2 Šajā rakstā ir aplūkoti apsvērumi par to, vai šāda situācija vispār ir pieļaujama. Ja ir, tad kādos gadījumos, un vai šajā jautājumā būtu nepieciešami grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – ML).   Prasījumu dalījums TAP ietvaros [1] Runājot par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277038-kreditoru-prasijumu-segsana-arpus-tiesiskas-aizsardzibas-procesa-pasakumu-plana/\n277038\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Datorprogrammu licenču noteikumu neievērošana kā autortiesību pārkāpums\nNo datorprogrammu atzīšanas par autortiesību darbu attiecīgi izriet arī dažādas tam pakārtotas personiskās un mantiskās tiesības, tostarp tiesības tikt atzītam par datorprogrammas autoru, kas sevī ietver ne tikai autora tiesības prasīt atzīt savu autorību, bet arī tiesības vērsties pret personām, kas šo autorību apšauba vai piesavinās. Tieši šis aspekts caurvija neseno tiesvedību ASV Ziemeļkalifornijas apgabala tiesā starp tiešsaistes tehnoloģiju un drukas uzņēmumiem "Printful, Inc." un "Printify, Inc.". "Printful" 2019. gada nogalē iesniedza prasību tiesā par vairāku ASV tiesību aktu pārkāpumiem, norādot, ka atbildētājs "Printify" ir nelegāli nokopējis un pārveidojis "Printful" radīto programmatūras kodu integrācijai ar e-komercijas platformu "WooCommerce". Kods tika paredzēts pasta izmaksu uzstādīšanai un aprēķinam, lai lietotāji varētu ērti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277037-datorprogrammu-licencu-noteikumu-neieverosana-ka-autortiesibu-parkapums/\n277037\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas\nJautājums par autortiesībām uz pasūtītu datorprogrammu ir aktuāls ne vien tautsaimniecības, bet arī valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldē izmantotās datorprogrammas (turpmāk – valsts informācijas sistēmas vai VIS) ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa un efektivitātes uzlabošanas instruments. VIS programmēšanu valsts pārvalde iepērk kā ārpakalpojumu un līgumos bieži paredz, ka programmētājs saglabā autortiesības uz VIS. Tā kā VIS programmēšana nav iespējama bez aktīvas valsts pārvaldes iestādes dalības, tad ir būtiski saprast, uz kurām VIS sastāvdaļām vai VIS var attiecināt programmētāja autortiesības. Autortiesību uz VIS sastāvdaļām nodalīšanas grūtības veido gan tehniski un ekonomiski, gan juridiski apstākļi. Piemēram, sakarā ar C+ programmēšanas valodas un PHP programmēšanas valodas izveidi nav iespējams nodalīt pirmkoda un objektkoda datorprogrammas. Autora interesi par autortiesībām ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276982-autortiesibu-uz-pasutitu-datorprogrammu-saglabasanas-iespejas/\n276982\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra\n1. Pārrobežu mantošanas normatīvais regulējums 1.1. Mantošanas regulas izveidošanas attīstība un nepieciešamība Vairāku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu nacionālo tiesību normas paredz, ka starptautiskā jurisdikcija nosakāma ne tikai pēc mantojuma atstājēja pastāvīgās dzīvesvietas, bet arī pēc pilsonības vai mantas atrašanās vietas, bet vēl citās dalībvalstīs pastāv dalītais piesaistes kritērijs – kustamajai mantai personas domicils, bet nekustamajai mantai tās atrašanās vieta. Civillikuma 16. pants nosaka, ka notārs mantojuma lietas ved tikai par mantojumu, kas atrodas Latvijā, piemērojot Latvijas tiesību aktus.2 Šī kolīziju norma ir vienpusēja kolīziju norma un paredz vienīgi Latvijas likuma piemērošanu, nosakot, ka neatkarīgi no personas valstiskās piederības vai dzīvesvietas Latvijas likums ir piemērojams visos gadījumos, kad personas manta atrodas Latvijā. Vairākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276980-parrobezu-mantojuma-lietu-vesana-pie-latvijas-notara/\n276980\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n