Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Sun, 21 Apr 2019 01:18:33 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (II)\n4. Atceļoša nosacījuma iestāšanās [13] Tiesiskā pamata vēlāka atkrišana var balstīties uz līdzēju vienošanos,96 t.i., izpausties kā līdzēju gribētas un ar līgumu pielīgtas tiesiskās sekas tam gadījumam, ja iestāsies kāds nākotnē iespējams notikums, attiecībā uz kuru līguma noslēgšanas brīdī vēl tomēr nav droši zināms, vai šāds notikums iestāsies. Šeit ir runa par līgumā pielīgtu atceļošu nosacījumu jeb tādu nākamu un nezināmu (vai vismaz par tādu uzskatāmu) noteikumu (skat. CL 1549. p.), ar kuru nosacītas līguma spēka beigas (skat. CL 1551. p.), kā rezultātā pirms šāda nosacījuma iestāšanās līgums ir spēkā tāpat kā beznosacījuma līgums (skat. CL 1563. p.), taču gadījumā, ja atceļošs nosacījums iestājas, līgums atzīstams it kā par nemaz nepastāvējušu (skat. CL 1565. p. 1. teik.).97 Proti, atceļoša nosacījuma iestāšanās gadījumā attiecīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274486-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-ii/\n274486\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (I)\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 2369.–2392. panta noteikumi, kas regulē prasījumus no netaisnas iedzīvošanās, pēc būtības negrozītā, taču saīsinātā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3680.–3736. panta noteikumiem par atprasījumu neesoša parāda izpildījuma dēļ.1 Vispārēji raksturojot minētās VCL un CL normas, kas regulē netaisnas iedzīvošanās institūtu, juridiskajā literatūrā arvien ticis uzsvērts, ka šīs normas seko romiešu tiesībām (jeb romiešu tiesību doktrīnai)2 un atbilst pandektu tiesību tradīcijām.3 Un, tik tiešām, atbilstoši romiešu (pandektu) tiesību sistēmai4 CL 2369.–2383. pantā regulēts neesoša parāda izpildījuma atprasījums (condictio indebiti), CL 2384.–2386. pantā regulēts nākoša notikuma izredzē izpildītā atprasījums (condictio causa data causa non ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274445-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-i/\n274445\nTue, 02 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem\nAtlaišanas pabalsta izmaksa Grozītajā Darba likuma regulējumā – 112. pantā – noteikts: ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu (uzteikuma pamatā ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības), darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai tad, ja darba devējs piekrīt, ka darbinieka uzteikuma iemesls ir svarīgs. Iepriekš likumā bija paredzēta kārtība, kurā pietika tikai ar darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, lai darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Darba likuma 112. pantā likumdevējs iepriekš bija izvirzījis imperatīvu nosacījumu – darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu. Turklāt darba devējs nebija tiesīgs pats vērtēt, vai pastāv Darba likuma 100. panta piektajai daļai atbilstoši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274406-darba-tiesisko-attiecibu-pusu-lidzsvars-pec-nesenajiem-darba-likuma-grozijumiem/\n274406\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi\nDarbinieka un darba devēja interešu līdzsvarošana ir sarežģīts un Latvijas tiesību zinātnē maz pētīts jautājums, kurā iesaistīts gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji. Lai pienācīgi līdzsvarotu darbinieka un darba devēja intereses, nepietiek tikai kazuistiski aplūkot konkrētu dzīves gadījumu, bet gan ir jāizvērtē pušu intereses no dažādām perspektīvām. No vienas puses, darba tiesībām piemīt sociālā un darbinieka pamattiesību aizsardzības perspektīva.1 Tieši darbs ļauj lielākajai daļai sabiedrības locekļu nodrošināt iztiku sev un ģimenei, turklāt cilvēks darbā pavada ievērojamu dzīves daļu. Tāpēc jebkuram darbiniekam ir svarīgi, lai darbs būtu stabils un apstākļi darba vietā – atbilstoši. Neesot darbinieku aizsardzībai, pastāvētu nevis pušu vienlīdzība un brīvība, bet gan neierobežota pakļautība un iespēja darba devējam uzspiest līguma noteikumus.2 Tieši nepieciešamība ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274405-darba-tiesibu-aktualie-problemjautajumi/\n274405\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Koplīgums kā instruments darbinieku un darba devēju interešu ievērošanai\nAtskatoties uz pagājušonedēļ notikušo Baltijas jūras valstu arodbiedrību (BASTUN) tikšanos, jāatzīmē, ka, piemēram, atbilstoši Zviedrijas sociālā modeļa principiem sociālie partneri ir atbildīgi par algu noteikšanu nozarēs. Zviedrijā 90 % strādājošo aptver koplīgumi (kopumā aptuveni 670 koplīgumi), un tieši kolektīvās pārrunas nozarēs veicina uzņēmumu konkurētspēju un strādājošo pārticību. Savukārt Norvēģija lepojas ar cieņpilno sadarbību arodbiedrību un darba devēju vidū jau kopš 1935. gada, kad tika panākts pamatnolīgums starp sociālajiem partneriem.1 Arī Dānijā sociālajiem partneriem ir ekskluzīva loma regulēt darba samaksas noteikumus nozarēs. Dānijas Darba tirgus konstitūcija jeb sociālo partneru pamatvienošanās ir spēkā kopš 1899. gada, un, tieši pateicoties kolektīvajām pārrunām un koplīgumiem, kurus noslēdz sociālie partneri, vidējā alga Dānijā šobrīd ir 5600 eiro mēnesī. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274403-kopligums-ka-instruments-darbinieku-un-darba-deveju-interesu-ieverosanai/\n274403\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Sprieduma izpildes atsevišķi jautājumi intelektuālā īpašuma tiesībās\nLai, veicot faktiskās darbības, sekmīgāk varētu tās izpildīt, ir jāizprot teorētiskais pamats. Likums nosaka vispārīgus rīcības noteikumus, taču attiecībā uz autora tiesībām, blakus tiesībām un datubāzēm, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma, likums dažos teorijas pamatjautājumos precīzi nenosaka neko. Tas rada praktiskas dabas grūtības nolēmumu izpildes jautājumos, kuros tiek skartas autora tiesības. Risinājumus nākas meklēt sprieduma vai lēmuma izpildes gaitā. Raksta autors jautājumu apskata no teorētiskā skatpunkta, sasaistot to ar praktiskām darbībām, kuras veicamas piedzinēja interesēs, nepamatoti neaizskarot autora tiesību īpašnieka tiesības, lai pēc iespējas precīzāk un taisnīgāk tiktu izpildīts tiesas spriedums vai lēmums. Apskatītais jautājums norāda uz tām nepilnībām likumā vai tā skaidrojumos, ar kurām ikviens no šī raksta lasītājiem var sastapties tiesas nolēmuma izpildes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274349-sprieduma-izpildes-atseviski-jautajumi-intelektuala-ipasuma-tiesibas/\n274349\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Parādnieka godprātības kritērijs fiziskās personas maksātnespējas procesā\n"Viss plūst, viss mainās" – tā jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem secināja sengrieķu filozofs Heraklīts. Raugoties no šodienas skatpunkta, jāteic, ka arī cilvēku attieksme pret parādu ir nemitīgā transformācijā. Proti, ja senlatviešu paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tad mūsdienu ekonomiskā realitāte ir pavisam cita. Jau vairākus gadu desmitus ekonomiskās izaugsmes pamata virzītājspēks ir preču patēriņš kredītā, kas savukārt neizbēgami rada pārmērīgu saistību uzņemšanās problemātiku. Attiecīgi fiziskās personas maksātnespējas institūts ir faktiski neatņemama mūsdienu ekonomikas modeļa sastāvdaļa.2 Latvijā fiziskās personas maksātnespējas procesa institūts tika ieviests salīdzinoši nesen – 2007. gadā,3 un šo gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas, kļūstot par vienu no liberālākajiem tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienībā.4 Tomēr kāds aspekts ir palicis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274233-paradnieka-godpratibas-kriterijs-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa/\n274233\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Prezentētas Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas maksātnespējas regulējuma pilnveidošanai\nViedokļus par pētījumu preses konferencē pauda ministrs Jānis Bordāns un valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. Viens no galvenajiem šī projekta secinājumiem – noslēgtais maksātnespējas jomas reformas pirmais posms ir būtisks pagrieziens stabilas un uzticamas tiesiskās vides nodrošināšanai Latvijas tautsaimniecības attīstībai, uzsāktās reformas ir pareizas, un paveiktais vērtējams pozitīvi.   Pētījuma mērķis un tvērums SVF uzmanība šajā reizē veltīta Latvijas maksātnespējas nozares novērtējumam, prezentējot galvenās atziņas un rekomendācijas. Dažādu valstu nozares lietpratēji analizēja Latvijas tiesu sistēmu, maksātnespējas un komerctiesību regulējumu. Preses konferencē tika iezīmētas prioritātes maksātnespējas nozarē un plāni turpmākajai attīstībai. SVF veiktajā pētījumā izvērtētas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274230-prezentetas-starptautiska-valutas-fonda-rekomendacijas-maksatnespejas-regulejuma-pilnveidosanai/\n274230\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu\nPuses procesuālo tiesību pārņemšanas jēdziens Ar CPL grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. augustā, CPL 77. pants ir papildināts ar diviem jaunievedumiem – par tiesas lēmumu, ar kuru lemts jautājums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ir iespējams iesniegt blakus sūdzību. Tāpat arī norma papildināta ar noteikumu, ka šādi lēmumi primāri ir pieņemami rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu jautājumu skatīt tiesas sēdē.2 Ja pēdējam, autora ieskatā, ir pozitīva ietekme uz civilprocesa efektivitāti, procesuālo ekonomiju un tā vienkāršošanu, tad pirmais ir vērtējams kā problemātisks un prasa likuma papildināšanu, lai šī institūta ieviešana rezultētos korektā un konsekventā tiesu praksē. Rakstā autors pievērsīsies CPL 77. panta otrajā prim daļā iekļautās blakus sūdzības analīzei un tās ietekmes uz civillietas iztiesāšanu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274185-puses-procesualo-tiesibu-parnemsanas-ietekme-uz-lietas-izskatisanas-gaitu/\n274185\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā\nTāpat kā piespiedu dalītā īpašuma problemātika kopumā,2 arī piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir juridiski vissarežģītākās un praksē rada visvairāk problēmu tieši situācijās, kad dalītajā īpašumā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to šajā rakstā lielāka uzmanība ir pievērsta gadījumiem, kad uz zemes atrodas patstāvīga būve, kas ir vairāku personu kopīpašumā.   I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā ietverto vispārējo zemes un būvju nedalāmības konceptu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota būve ir zemes daļa. Tādējādi vispārējā gadījumā tā tiesiski nav atdalāma no zemes, tā nevar patstāvīgi atrasties civiltiesiskā apgrozībā vai piederēt citai personai, kura nav zemes īpašnieks. Šāds koncepts izriet no zemes un uz tās esošu būvju nesaraujamas funkcionālas saistības – vienu nav iespējams pilnvērtīgi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274121-piespiedu-nomas-tiesiskas-attiecibas-butiba-un-istenosanas-iespejas-latvijas-tiesibu-sistema/\n274121\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras\nPastāvot nepārprotamai saiknei starp valstu konkurences iestāžu funkcijām un spēju pilnībā izpildīt ES konkurences noteikumus un tirgus konkurences nodrošināšanu, 2018. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņēma Direktīvu, kas paredz, ka nacionālajām konkurences iestādēm tiek nodrošināts līdzekļu un instrumentu minimums, kas tām dotu iespēju darboties efektīvāk un nodrošināt tirgu efektīvai darbībai nepieciešamos apstākļus. Nodrošinot, ka valsts konkurences iestādes var darboties efektīvāk, Eiropas Komisijas interesēs ir palīdzēt sasniegt mērķi par vienotu tirgu un veicināt vispārējo mērķi par konkurētspējīgu tirgu, nodarbinātību un izaugsmi. Attiecībā uz konkurences tiesību piemērošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un instrumentiem, noteikts, ka nacionālajām konkurences iestādēm ir jānodrošina a) efektīvi izmeklēšanas un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274117-direktiva-noteic-pienakumu-stiprinat-konkurences-iestazu-statusu-un-pilnvaras/\n274117\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem\n13. panta tapšanas vēsture Digitālo tehnoloģiju attīstība "mainījusi to, kā darbi un citi aizsargātie priekšmeti tiek radīti, ražoti, izplatīti un izmantoti,"8 un 2001. gada Eiropas autortiesību direktīva9 ir novecojusi. Šis arguments bija pamatā vairāk nekā divus gadus10 ilgstošajām Eiropas Parlamenta debatēm par jauno Eiropas Autortiesību direktīvu11 (turpmāk – Direktīva). 2016. gada 14. jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja pirmo Direktīvas versiju.12 2018. gada 20. jūnijā Eiropas Parlamenta Juridiskā un cilvēktiesību komisija apstiprināja savu Direktīvas projektu,13 tomēr 5. jūlijā Eiropas Parlaments noraidīja mandāta piešķiršanu par Direktīvu atbildīgajam ziņotājam Akselam Fosam (Axel Voss) uzsākt Direktīvas projekta saskaņošanu ar Padomi,14 deputātiem izsakot vēlmi septembrī vēlreiz debatēt par direktīvas saturu. Divi no galvenajiem iemesliem šādai reakcijai bija Direktīvas 11. un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274087-autortiesibu-direktivas-13pants-starp-tiesisku-atlidzibu-un-interneta-filtriem/\n274087\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums\nŅemot vērā, ka šādi gadījumi ir saistīti ar transportlīdzekļu lietošanu, savulaik starp apdrošinātājiem ir bijušas diskusijas par šo jautājumu, bet nonākt pie vienota kopsaucēja nav izdevies. Diskusiju ietvarā tika apskatīti četri varianti, modelējot praktiskas situācijas: 1) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa autovadītājs; 2) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa pasažieris; 3) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, viens transportlīdzekļa autovadītājs atver durvis; 4) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, durvis atver viena transportlīdzekļa pasažieris. Lai gan sākotnēji bija iecere vismaz daļai šo situāciju noteikt obligātās apdrošināšanas gadījuma statusu, tā nenotika, jo lielākā daļa apdrošinātāju uzskatīja, ka tas nav pareizi. Tādējādi lielākā daļa apdrošinātāju par transportlīdzekļa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274051-transportlidzekla-pasaziera-durvju-atversanas-del-raditie-bojajumi-turpmak-octa-gadijums/\n274051\nTue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi\nAutori uzskata, ka pastāv vairāku kategoriju lietas, kurās nav piemērojama nedz prasības nodrošināšana, nedz pagaidu aizsardzība. Šāda situācija neatbilst CPL 1. pantā definētajam pamatprincipam – katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Tāpat CPL paredzētie prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības līdzekļi nav pietiekami mūsdienu vajadzībām, kā arī tie neatbilst citu valstu pieredzei un regulējumam. Autoru ieskatā, nodrošinājuma līdzekļu paplašinātas iztulkošanas aizliegums arī neatbilst esošajām vajadzībām tiesvedībā. Pēc autoru domām, ir būtiski paredzēt tiesai tiesības piemērot arī tos pagaidu noregulējuma līdzekļus (pagaidu aizsardzība un prasības nodrošināšana), kas tiešā veidā nav paredzēti CPL.   Prasības nodrošināšana CPL Latvijā prasības nodrošināšana2 ir regulēta Civilprocesa likuma 19. nodaļā.3 Prasības nodrošināšana ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273951-prasibas-nodrosinasana-un-pagaidu-aizsardziba-aktualie-jautajumi/\n273951\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likuma "Par tiesu varu" nozīme Civilprocesa likuma izstrādāšanā\n[1] Šis gads Latvijas vēsturē ieņem un arī nākotnē ieņems īpašu vietu, jo tas ir Latvijas valsts simtgades gads, lielās jubilejas, 1918. gada 18. novembra atceres gads. Šī izcilā notikuma ēnā ir palikusi Latvijas juristiem ne mazāk svarīgs notikums. No pirmajām jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas dienām jaunā Pagaidu valdība sāka veikt pasākumus jaunās Latvijas patstāvīgās tiesu sistēmas radīšanai. Jau 1918. gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Līdz ar to šī gada 6. decembrī mēs varam atzīmēt citu jubileju – neatkarīgās Latvijas tiesu simtgadi. Nolikums izveidoja Latvijā trīs instanču tiesu sistēmu. Tā 7. pantā ir teikts: "Kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts Rīgā, kurš izspriež lietas koleģiālā sastāvā un iedalās civil-, krimināl- un administratīvajās nodaļās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273946-likuma-par-tiesu-varu-nozime-civilprocesa-likuma-izstradasana/\n273946\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Trešo personu regulējuma problēmjautājumi\n[1] Atbilstoši Civilprocesa likuma1 1. panta pirmās daļas noteikumiem katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties pēc savu tiesību aizsardzības tiesā, personai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes2 92. pantu, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,3 ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas konstitūcijā vai likumos noteiktās tiesības. Tēlaini izsakoties, iespējams apgalvot, ka minētās tiesības ir pārējo tiesību nodrošināšanas "atslēga".4 Šo apgalvojumu apstiprina arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273945-treso-personu-regulejuma-problemjautajumi/\n273945\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti\nDažādu civilprocesuālo līdzekļu piemērošanas iespējamībai nereti izšķirošs ir prasības raksturs, proti, vai šī prasība ir uzskatāma par mantisku vai nemantisku prasību. Latvijas normatīvajos tiesību aktos un tiesu praksē diemžēl nav ieviesti pietiekami skaidri kritēriji visu veidu prasību rakstura noteikšanai, un viens no šādiem neviennozīmīgi klasificējamiem prasību veidiem ir prasības par darījumu apstrīdēšanu. Prasības rakstura noteikšanai nav tikai teorētiska nozīme, un tas var radīt dažādus tiesību ierobežojumus potenciālajam prasītājam. Autores šajā rakstā pievērsīsies diviem darījumu apstrīdēšanas aspektiem, kas prasītājam var radīt būtiskus tiesību ierobežojumus: (1) prasības summas noteikšanai, kā arī valsts nodevas aprēķināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās un (2) prasības nodrošināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās (skatot to galvenokārt kontekstā ar valsts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273943-valsts-nodeva-un-prasibas-nodrosinasana-darijumu-apstridesanas-prasibas-problematiskie-aspekti/\n273943\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civilprocesuālais regulējums atlīdzībai par advokāta pakalpojumiem\nAdvokāta statuss un orderis kā priekšnoteikums izdevumu atlīdzināšanai Lai gan pēdējos gados ir izskanējuši viedokļi, ka advokāta orderis ir arhaisms un formāls dokuments un ka kārtība būtu maināma,2 advokāta orderis šobrīd ir galvenais dokuments, kas apliecina advokāta pārstāvību lietā. To noteic gan Advokatūras likuma3 48.1 pants,4 kas regulē ordera nepieciešamību ne tikai tiesā, bet arī citos gadījumos atbilstoši Advokatūras likuma 48. pantam (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanā vācot pierādījumus, pieprasot informāciju no dažādām personām), gan tieši attiecībā uz civilprocesu – Civilprocesa likuma 85. panta trešā daļa.5 Attiecīgi pārstāvību tiesā civilprocesā ar orderi drīkst apliecināt tikai Advokatūras likuma 4. pantā6 minētās personas. Advokāta statusu nedrīkst pielīdzināt kādām citām personām, kas arī sniedz juridisku palīdzību, piemēram, maksātnespējas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273942-civilprocesualais-regulejums-atlidzibai-par-advokata-pakalpojumiem/\n273942\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu\nLikumdevēja loma vienveidīgas tiesu prakses stiprināšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka valsts ir atbildīga par savas tiesību sistēmas organizēšanu tādā veidā, lai pēc iespējas tiktu novērsta pretrunīgu tiesas nolēmumu pieņemšana (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nejdet Şahin and Perihan Şahin v. Turkey, pieteikums Nr. 13279/05, 55. punktu).3 2013. gadā likums "Par tiesu varu" piedzīvoja būtiskus grozījumus, kas tika vērsti uz vienotas tiesu prakses nodrošināšanu, paredzot prasību tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtos un spēkā stājušos tiesas spriedumus publicēt internetā. "Tā kā tiesu nolēmumos ietverta tiesību normu interpretācija, tad to publiska pieejamība vairos izpratni par tiesību normas saturu un piemērošanas praksi, veicinās vienotas tiesu prakses izveidi un arī strīda iznākuma prognozējamību, jo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273941-vienveidiga-tiesu-prakse-ka-dala-no-tiesibam-uz-taisnigu-tiesu/\n273941\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Izdevumi advokāta palīdzības samaksai un to atlīdzināšanas apmēra noteikšana\nAdvokāta palīdzības samaksas tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība Latvijā Arī pirmskara Latvijā likums deva "tiesību pusei, kas lietu vinnē, pieprasīt no otras puses atlīdzību par lietas vešanu pēc sevišķi noteiktas takses [..], turklāt likums nerēķinājās ar to, cik lieli bijuši faktiskie izdevumi pilnvarnieka pieaicināšanai, vai bijuši pieaicināti viens vai vairāki pilnvarnieki. Šīs atlīdzības apmērs norādīts Tiesu iekārtas likumā [..] un aprēķināms no prasības summas, sākot ar 10 % un beidzot ar 1/2 %. Jo lielāka ir prasības summa, jo mazāks ir takses procenta apmērs. Pusei, ka prāvu vinnē, par lietas vešanu pirmā instancē piespriež 2/3 no takses summas, bet par lietas vešanu otrā instancē 1/2 [..]. Par lietas vešanu Senāta kasācijas departamentā kasācijas kārtībā zvērināts advokāts dabū 1/4 no atlīdzības, kāda noteikta par pilnu lietas vešanu divās instancēs".1 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273940-izdevumi-advokata-palidzibas-samaksai-un-to-atlidzinasanas-apmera-noteiksana/\n273940\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n