Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Fri, 28 Feb 2020 16:32:30 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKomerctiesības: Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā\nLai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem: – piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276116-komerclikuma-piemerosana-daudzdzivoklu-maju-apsaimniekosanas-joma/\n276116\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Domstarpības par sprieduma izpildes izdevumiem fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā\nIveta Kruka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Izpildu lietvedības izbeigšana izpildu lietā gadījumos, kad personai ir pabeigts maksātnespējas process, neatceļ parādnieka pienākumu segt sprieduma izpildes izdevumus, kuri radušies izpildu lietā. Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kuros tiesu izpildītājam ir pienākums izbeigt izpildu lietvedību, tas ir, izbeigt parāda piedziņu. Šajās izpildu lietās tiesu izpildītājs turpina piedzīt sprieduma izpildes izdevumus fiksētās amata atlīdzības un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērā. Īpašo kategoriju lietās, kuras ar maksātnespējas procesu netiek dzēstas, piemēram, uzturlīdzekļu parāda lietās, tiesu izpildītājs atjauno izpildu lietvedību un turpina piedzīt gan parādu, gan sprieduma izpildes izdevumus pilnā apmērā, tas ir, fiksēto amata atlīdzību un amata ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276113-domstarpibas-par-sprieduma-izpildes-izdevumiem-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa-konteksta/\n276113\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pieejams pētījums par personu atbrīvošanu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas valsts ienākumos civillietās\n1. Tiesas kopumā un Rīgas apgabaltiesas tiesneši ir vienoti un nolēmumos atzīst, ka: – mehānisms personas atbrīvošanai (daļējai atbrīvošanai) no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir radīts, lai nodrošinātu katras personas iespējas īstenot pamattiesības uz brīvu pieeju tiesai; – CPL 43. panta ceturtās daļas subjekts ir fiziska persona; – personas tiesības lūgt tiesu atbrīvot iesniedzēju no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos neuzliek valstij par obligātu pienākumu jebkurā situācijā šādu lūgumu apmierināt; – formālais pamats personas atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir šīs personas pamatots lūgums, bet objektīvais pamats – tādu apstākļu konstatēšana, kas apliecina, ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu tieši likumā noteikto tiesas izdevumu apmēra dēļ. 2. Analizētie nolēmumi atklāj atšķirīgu izpratni ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276078-pieejams-petijums-par-personu-atbrivosanu-no-tiesas-izdevumu-un-drosibas-naudas-samaksas-valsts-ienakumos-civillietas/\n276078\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Prezumpcija par darbu komandējumā\nLatvijas Darba likuma 68. un 136. pants Kopš 2004. gada 8. maija piemēro Darba likuma (turpmāk – DL) 68. pantu redakcijā, kas nosaka piemaksu par virsstundu darbu, paredzot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šā raksta mērķis nav analizēt 2019. gada 1. maijā spēkā stājušos grozījumu DL, kas paredz iespēju noteikt samazinātu virsstundu likmi noteiktās situācijās. Arī samazināto virsstundas likmju gadījumos pamatprincipi, kas aplūkoti šī raksta turpinājumā, paliek nemainīgi. DL 136. pants kopš 2017. gada 16. augusta paredz, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Darbinieks ar darba devēju vienojas par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. DL paredz arī specifisku kārtību brīvo dienu piešķiršanas termiņos. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276063-prezumpcija-par-darbu-komandejuma/\n276063\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Potenciāli autortiesību pārkāpumi 3D printēšanas procesā\n1. 3D printēšanas tehnoloģija Trīsdimensionālā printēšana jeb aditīvā ražošana izmanto datorizētu projektēšanas modeli, lai slāni pa slānim izveidotu objektu.3 Ar to šis process atšķiras no ierastās ražošanas, kurā parasti objekti tiek veidoti, izmainot materiālu vai atņemot materiālu no neapstrādāta objekta. 3D printēšana gan rūpnieciskā, gan privātā līmenī sniedz daudz priekšrocību, ko tradicionālās ražošanas metodes nepiedāvā. Piemēram, 3D printēšanas process ļauj masveidā personalizēt produktus atbilstoši individuālajām vajadzībām un prasībām.4 Ņemot vērā, ka detaļa tiek ražota, klājot slāņus, iespējams veidot dažādas sarežģītības pakāpes detaļas un būtiski, ka iespējams formēt iekšējās formas un virsmas, ko ar tradicionālām ražošanas metodēm nav iespējams veikt.5 Lai izprintētu trīsdimensionālu objektu, 3D printerim nepieciešams datorizēts projektēšanas modelis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276061-potenciali-autortiesibu-parkapumi-3d-printesanas-procesa/\n276061\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Uzturlīdzekļu prasība par pagājušo laiku\n[1] Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-5563 (turpmāk – Spriedums) sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību, kur kasācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzturlīdzekļu piedziņa (tā apmēra izmaiņas) nav nosakāma ar atpakaļ­ejošu datumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma4 (turpmāk – CPL) 434. pantu apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā ar tā pasludināšanas brīdi. Spriedumā tiesa analizē brīdi, no kura piedzenami uzturlīdzekļi bērnam tiesas ceļā, un secina, ka uzturlīdzekļi "piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā". Šāda atziņa ir pretēja 1939. gada 23. marta Senāta Civīlā kasācijas departamenta spriedumā Nr. 240 paustajam, ka "uztura prasības pielaižamas arī par pagājušo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276002-uzturlidzeklu-prasiba-par-pagajuso-laiku/\n276002\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Par personas tiesībām izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos\nLatvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai". Savukārt Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu". Kā atzīts tiesību doktrīnā, tad Satversmes 106. pants jautājumos, kas saistīti ar tiesībām uz darbu un to realizāciju, uzskatāms par "jumta" pantu, kas nosaka tiesību uz darbu pamatjautājumus, vienlaikus skarot arī Satversmes 101. panta saturu. Turpretim Satversmes 101. pants detalizē ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, konkretizējot, ka šādas tiesības, ja izvēle izdarīta par labu valsts dienestam vai dalībai valsts un pašvaldību darbībā, attiecināmas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276000-par-personas-tiesibam-izveleties-sev-velamu-nodarbosanos/\n276000\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības interpretācija\nKādas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas attiecībās izveidojās strīdīga situācija starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanas interpretāciju. Dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks nostājas pretējās pusēs, atšķirīgi tulkojot minēto jautājumu un norādot atšķirīgus argumentus savam redzējumam. Proti, no 2019. gada 5. jūlija līdz 9. augustam norisinājās kādas dzīvojamās mājas pārvaldnieka organizēta dzīvokļu īpašnieku kopības aptauja par kopīpašumā esošās daļas, t.i., zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā māja, lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, lai zaļās zonas (privātu apstādījumu) vietā ierīkotu automašīnu papildu stāvlaukumu. 2019. gada 16. augustā dzīvokļu īpašnieki saņēma pārvaldnieka 15. augustā sagatavoto protokolu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275967-dzivoklu-ipasnieku-kopibai-piederosa-kopipasuma-lietosanas-kartibas-interpretacija/\n275967\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts\nDzīvokļa īpašumam kā lietu tiesību objektam Latvijas tiesību zinātnē ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Tomēr jautājums par dzīvokļa īpašumu, t.sk. tā sastāvu, ir aktuāls ne vien tādēļ, ka šobrīd spēkā ir pēc skaita otrais likums, kas regulē ar dzīvokļa īpašumu saistītus jautājumus, bet arī tādēļ, ka Saeimas darba kārtībā ir bijuši un arī pašlaik tiek apspriesti grozījumi, kas skar tieši dzīvokļa īpašuma sastāvu, piemēram, likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 183/Lp13).1 Arī valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums rast risinājumu efektīvākai lēmumu pieņemšanai dzīvokļu īpašumos sadalītās ēkās.2 Vērtējot likuma normu interpretācijas un piemērošanas aspektus, secināms, ka, izstrādājot grozījumus, būtu jāveic darbs pie plašāka risināmo jautājumu klāsta, ne tikai lēmumu pieņemšanas. Tādēļ, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275966-dzivokla-ipasums-ka-lietu-tiesibu-objekts/\n275966\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vispārējā taisnīguma princips kopīpašuma sadales kontekstā\nAtbilstoši Civillikuma 1067. panta pirmajai daļai īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kā zināms, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ personas vēlas izbeigt kopīpašumu. No savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par aprobežotu visā tās apjomā.1 Likumdevējs ir paredzējis iespēju, kā izbeigt šo, iespējams, nevēlamo īpašumtiesību ierobežojumu, paredzot kopīpašniekiem tiesības jebkurā brīdī prasīt kopīpašuma dalīšanu (Civillikuma 1074. pants). Nekustamā īpašuma kopīpašnieka tiesības prasīt kopīpašuma reālu sadalīšanu saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275965-vispareja-taisniguma-princips-kopipasuma-sadales-konteksta/\n275965\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Aizsākot publisku diskusiju saistībā ar Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414)\n2019. gada 17. decembrī Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu par kopīpašuma – dzīvokļu īpašumos nesadalīta īres nama – dalīšanu, secinot, ka tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, bija pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Senāts šajā lietā pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darīja zināmu savu ieskatu par normatīvo tiesību aktu nepilnībām, kā arī nolēma informēt Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu1 un zvērinātu advokātu palīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275964-aizsakot-publisku-diskusiju-saistiba-ar-senata-nolemumiem-lieta-nr-skc-2592019-c04169414/\n275964\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Atsevišķi kopīpašuma problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi\nKopīpašuma institūts vienmēr ir bijis un būs aktuāls, jo trīs kopīpašuma izveidošanās cēloņi vienmēr ir pastāvējuši un pastāvēs. Proti, pirmkārt, kopīpašums izveidojas ar privātu gribu, piemēram, atsavinot domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Likums šādu gribu neierobežo. Otrkārt, kopīpašums izveidojas mantošanas rezultātā. Treškārt, kopīpašums izveidojas laulību šķiršanu rezultātā gadījumos, kad laulātajiem ir bijušas likumiskās laulāto mantiskās attiecības vai līgumiskās laulāto mantiskās attiecības, nosakot visas mantas kopību. Pēdējos gados kopīpašums īpašu aktualitāti ir ieguvis ar atsevišķu indivīdu vēlmi izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, lai gūtu ievērojamu peļņu. Proti, par salīdzinoši nelielu atlīdzību tiek iegūtas īpašumā kopīpašuma domājamās daļas no nekustamā īpašuma un neilgi pēc tam tiek prasīts izbeigt kopīpašumu,1 pamatojoties uz kopīpašuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275963-atseviski-kopipasuma-problemjautajumi-un-to-iespejamie-risinajumi/\n275963\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība\n2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-259/20191 (turpmāk tekstā – Spriedums), pilns lietas Nr. C04169414, par kopīpašuma izbeigšanu, atceļot Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. februāra spriedumu2 un nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Papildus Senāts pieņēma arī blakus lēmumu,3 kurā darīja zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam normatīvo tiesību aktu nepilnības attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas (sadalīšanas) veidiem, kā arī informēja Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam. Raksta mērķis ir analizēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275962-kopipasuma-izbeigsanas-regulejuma-pilnveides-nepieciesamiba/\n275962\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Temīda nav akla jeb labas ticības princips civiltiesiskajā apritē\nPērnā gada nogalē spriedumā lietā Nr. SKC-259/2019 Senāts paplašinātā sastāvā norādīja, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, ir pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto labā ticībā, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Pats par sevi šis spriedums ir būtisks judikatūras attīstībā, jo tajā ir izcelta labas ticības principa loma civiltiesiskajā apritē. Laba ticība ir būtisks tiesiskas valsts princips, uz ko balstās civilizētas sabiedrības locekļu savstarpējā cieņa un uzticēšanās, bez kuras sabiedrība nespēj normāli funkcionēt. Savukārt īpašu nozīmi šai lietai piešķir arī tas, ka Senāts paplašinātā sastāvā pieņēma blakus lēmumu, informējot Latvijas Republikas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275961-temida-nav-akla-jeb-labas-ticibas-princips-civiltiesiskaja-aprite/\n275961\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Uzlabojumi audu un orgānu transplantācijas sistēmā no cilvēktiesību skatpunkta\nCilvēka audu un orgānu transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas paver iespējas vēl neārstējamu slimību ārstēšanai1 un tiek atzīta par simbolu cilvēku savstarpējai solidaritātei.2 Jautājumi par cilvēka audu un orgānu transplantāciju nav skatāmi atrauti no cilvēktiesību ietvara. Tie cieši saistīti ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, kā arī cilvēku tirdzniecības jautājumiem.3 Kā norādījusi Satversmes tiesa, cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība, kas raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu un jārespektē cilvēka dzīves laikā izteiktā griba attiecībā uz rīcību ar tā ķermeni.4 Šīs atziņas aktualitāti cilvēktiesību jomā iezīmē arī šobrīd iesniegtās sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā5 (turpmāk – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275915-uzlabojumi-audu-un-organu-transplantacijas-sistema-no-cilvektiesibu-skatpunkta/\n275915\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankcijas publiskajos iepirkumos\nNepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā. Jau pirms 2018. gada 12. jūlija grozījumiem Likumā tajā bija noteikti vairāki ierobežojumu veidi attiecībā uz sankciju subjektu atkarībā no tam noteiktās sankcijas. Tādējādi likumdevējs bija nodrošinājis starptautisko un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275913-sankcijas-publiskajos-iepirkumos/\n275913\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem\nTiesiskais pamats sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Iepriekš norma paredzēja, ka Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – Likumprojekts) anotācijas1 II sadaļas 1. punktā noteikts, ka "Likumprojekts ietekmēs visu personu tiesības un pienākumus. Likumprojekts expressis verbis norāda, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tiem jāpakļaujas noteiktajam regulējumam". Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā savukārt norādīts, ka ar Likumprojektu tiek precizēts subjektu loks, "uzsverot, ka valstij saistošās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275912-sankciju-regulejuma-piemerosana-parrobezu-finansu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n275912\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankcijas un padomi uzņēmējiem\nKas jādara ikvienam uzņēmumam jeb nebūsim naivi Semināros par sankciju piemērošanu bieži saņemu jautājumu: ko darīt uzņēmumam, kuram nav Likuma 13.1 pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Aktualizētā Likuma 2. panta otrā daļa uzliek pienākumu ikvienam no mums ievērot sankcijās noteiktos ierobežojumus, piemēram, nepārdot luksusa automašīnu detaļas importētājiem Ziemeļkorejā vai neziedot fizikas pētījumiem Irānā. Skatoties no valdes locekļu atbildības perspektīvas, valdes sēdē jāizvērtē: a) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi uzņēmuma darbības veidi; b) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi regulārie klienti; c) fiksēt izvērtējumu vismaz valdes protokolā; d) pārskatīt vērtējumu reizi gadā. Likuma 13.1 pants uzdod izveidot iekšējās kontroles sistēmu kredītiestādēm, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, grāmatvežiem, advokātiem utt., kuru darbības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275910-sankcijas-un-padomi-uznemejiem/\n275910\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus\nPirmkārt, ir jāuzsver, ka sankciju kā nevardarbīga ārpolitikas instrumenta izmantošana ir saprotama un atbalstāma, it īpaši, ja cita vienīgā reālā alternatīva starptautisku strīdu risināšanai ir militārs konflikts. Par šo jautājumu, visticamāk, strīdu nav, un tas ir saprotams un pieņemams. Problēmas un neapmierinātība rodas tad, kad šādu vispārīgu un pamatotu mērķu labā tiek pieņemti likumi, kuru praktiskā ieviešana nesamērīgi apgrūtina uzņēmēju ikdienas darbību. Kā vienu no konkrētiem piemēriem varam minēt Sankciju likumā paredzēto nepieciešamību katram uzņēmējam pārbaudīt, vai tā darījuma partnera valdes un padomes locekļi, kā arī patiesā labuma guvēji (turpmāk – PLG) neatrodas dažādos sankciju sarakstos. Saistībā ar to vēršam uzmanību uz uzņēmējiem uzliktiem diviem praktiskiem apgrūtinājumiem (kas turklāt ir viegli risināmi ar aktīvāku valsts palīdzību). 1. Lai arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275909-nepieciesamiba-parbaudit-patiesa-labuma-guvejus-un-sadarbibas-partnerus/\n275909\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas procedūras – konkurētspējīgas komerctiesiskās vides sastāvdaļa\nMaksātnespējas jomai ir būtiska loma pievilcīgas biznesa vides veidošanā, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti. Maksātnespējas procedūras, tāpat kā, piemēram, komercsabiedrības dibināšanas process, nav atrautas no komercdarbības, bet ir tās sastāvdaļas. Tām komercdarbībā ir savs mērķis un uzdevumi – pirmkārt, veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas nonākuši finansiālās grūtības, atgriešanos ekonomiskajā apritē (tiesiskās aizsardzības process), un, otrkārt, nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā gadījumos, kad maksātspēju atjaunot nav iespējams (maksātnespējas process). Šīm procedūrām ir jāaizsargā uzņēmēju un kreditoru intereses. Īpaši aizsargājama personu grupa uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir tā darbinieki. Nozīmīga loma šo personu interešu aizsardzībā ir maksātnespējas procesa administratoram, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275876-maksatnespejas-proceduras-konkuretspejigas-komerctiesiskas-vides-sastavdala/\n275876\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n