Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Mon, 17 Jun 2019 01:39:59 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nŠķīrējtiesu process: Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana maza apmēra strīdos starptautiskajā komercšķīrējtiesas procesā\nŠķīrējtiesnešu skaita noteikšana paātrinātajā procedūrā 2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce, turpmāk – ICC) šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija,3 ar kuru ICC šķīrējtiesas reglamentā tika ieviesta arī paātrinātā procedūra, kas piemērojama strīdiem, kuru summa nepārsniedz 2 000 000 USD (aptuveni 1 770 000 eiro) vai par kuru skatīšanu šādā procedūrā ir vienojušās puses. Atbilstoši ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta pirmajai daļai puses, vienojoties šķīrējtiesas procesam piemērot ICC šķīrējtiesas reglamentu, atzīst, ka ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkts un ICC šķīrējtiesas reglamentā ietvertie paātrinātās procedūras noteikumi (ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. pielikums) prevalē pār jebkuru pušu starpā noslēgtā šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274776-kirejtiesnesu-skaita-noteiksana-maza-apmera-stridos-starptautiskaja-komercskirejtiesas-procesa/\n274776\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Intelektuālā īpašuma dienā – ar sportu saistītie jautājumi\nKāpēc pievērsties intelektuālā īpašuma jautājumiem sporta nozarē Lielai daļai sabiedrības varētu nebūt skaidrs viedoklis par sporta un intelektuālā īpašuma sasaisti. Kā norāda Patentu valde: pievēršot Latvijas sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma jautājumiem, nevar ignorēt, ka sports gan profesionāļus, gan amatierus ievirza jaunā dzīves kvalitātē, veicinot viņu attīstību un pilnveidošanos, līdzīgi kā intelektuālais īpašums, kas ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības, inovāciju un pasaules attīstības atribūtiem un "sporta ekipējumiem". Seminārā ar savu pieredzi dalījās ārvalstu lietpratēji no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un juridisko konsultāciju birojiem. Tāpat seminārā tika pārstāvēta arī Tieslietu ministrija, Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācija, Latvijas Olimpiskā komiteja un, protams, arī Patentu valde. WIPO skatpunktu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274677-intelektuala-ipasuma-diena-ar-sportu-saistitie-jautajumi/\n274677\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā\n1. ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi Tiesneša pienākums ES tiesību piemērošanā EST judikatūrā uzsvērts, ka valsts tiesai, kurai ir pienākums savas kompetences ietvaros piemērot ES tiesību normas, ir arī pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu efektivitāti, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot tām pretrunā esošas, pat vēlāk pieņemtas valsts tiesību normas, bez pienākuma lūgt vai sagaidīt, kad tās tiks atceltas likumdošanas ceļā vai izmantojot kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi. Prasībām, kas izriet no pašas ES tiesību dabas, neatbilst neviena valsts tiesiskās kārtības norma vai likumā noteikta, administratīvā vai tiesu prakse, kuras rezultātā samazinātos ES tiesību efektivitāte. Tāpat tas būtu, ja tiesai, kuras kompetencē ir piemērot šīs tiesības, tiktu liegtas pilnvaras šajā piemērošanas brīdī darīt visu nepieciešamo, lai netiktu piemērotas tādas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274657-vai-ir-nostiprinajusies-eiropas-savienibas-tiesibu-piemerosana-civillietu-izskatisana/\n274657\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem\nTā kā pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu noziegumiem un korupciju, kā arī daudzi nevainīgi cilvēki iet bojā teroristu uzbrukumos, tiek izvirzītas jaunas prasības, kas skars ikvienu arī Latvijā, tostarp ne tikai finanšu iestādes, bet arī reālā ekonomikā darbojošos uzņēmumus. Un tas nav tikai Latvijā. Arī kaimiņvalstis, vēlāk nekā Latvijā, šobrīd piedzīvo līdzīgas tendences, kad prasības starptautiski, likumos un no kontrolējošo iestāžu puses pieaug. Atsaucoties uz šīm pārmaiņām, šķita būtiski šajā viedokļrakstā izklāstīt to, kā finanšu sektors redz radušos situāciju, likumos noteikto un labu risku pārvaldību sekmīgai sadarbībai. Šis raksts nepretendē uz zinātnisku publikāciju vai tiesību normu analīzi un fokusējas uz kontekstu, kas būtu jāņem vērā, piemērojot tiesību normas un veicot komercdarbību.   Latvija – starptautiskās finanšu sistēmas daļa Lasot laikrakstos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274610-risku-kultura-un-parvaldiba-cinai-ar-finansu-noziegumiem/\n274610\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme\nNILL pamatmērķa sasniegšanai – pamatojuma rašanai līdzekļu kontrolei vai piederībai1 – ļoti būtiska loma ir arī iespējai izmantot juridiskās personas. To izmantošanas pievilcība noziedzīgiem mērķiem, tai skaitā NILL, konstatēta vairākos nozīmīgos pētījumos2 un pamatā balstās apstāklī, ka juridiskā persona ir tikai fikcija, kuru, tai skaitā caur sarežģītām struktūrām, uzticības personām un ārvalstu jurisdikcijās reģistrētiem īpašniekiem, kontrolē fiziskās personas. Šo fizisko personu atklāšana efektīvas NILL un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTFN) sistēmā ir būtiska, lai identificētu zināmus vai aizdomās turētus noziedzniekus, secinātu patieso konta vai īpašuma piederības juridiskajai personai mērķi, kā arī noskaidrotu juridiskās personas līdzekļu, īpašuma avotu vai izmantošanas nolūku.   Patiesais labuma guvējs – īpašumtiesības, kontrole, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274609-patiesa-labuma-guveja-statuss-ta-registracijas-komercregistra-nozime/\n274609\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju\nNenoniecināt korupcijas riskus Korupcija nav tikai valsts amatpersonu noziegumi, bet tā aptver arī privātpersonu noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts institūciju normālu darbību, piemēram, kukuļdošana, kukuļošanas starpniecība un tirgošanās ar ietekmi. Iestājoties par godprātīgas komercdarbības principiem, uzņēmēji var novērst ne vienu vien koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un palīdzēt saukt pie kriminālatbildības negodīgos darbiniekus. Turpretī komersantu iesaistīšanās koruptīvos darījumos samazina ekonomikas izaugsmi, pasliktina pārvaldību, vājina darbinieku morāli, kropļo konkurenci, kavē inovācijas, atbaida investorus un rada citas sistēmiskas problēmas.1 Gadījumos, kad komersants tiek pieķerts koruptīvu darbību veikšanā, pret iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām tiek vērstas Krimināllikumā noteiktās sankcijas, kā arī šāds fakts negatīvi ietekmē komersanta reputāciju un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274606-ar-izpratni-un-ieksejo-kontroli-pret-korupciju/\n274606\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu\nGodīga komercdarbība vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas Ekonomikas un finanšu zinātnē kā vienu no būtiskiem uzņēmuma vadības aspektiem izdala nodokļu maksājumu vadību. "Nodokļu plānošana ir darbību kopums, kuru veic uzņēmums nodokļu plānošanas procesā ar mērķi noskaidrot maksājamā ienākuma nodokļa apmēru un optimizēt to, izmantojot nodokļu plānošanas metodes."1 Nosacīti var izdalīt trīs galvenos nodokļu maksājumu vadības paveidus: – klasiskā nodokļu maksājumu vadība. Šis nodokļu maksājumu vadības paveids iekļauj sevī nodokļu maksājumu sistēmas izveidi un funkcionēšanu, kā arī periodisku maksājamo nodokļu summu prognožu sastādīšanu un reālo nodokļu maksājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm prognozēm. Gadījumā, ja nodokļu maksājumu vadības procesā tiks konstatētas būtiskas atšķirības starp prognozētajām nodokļu izmaksām un reāli veikto nodokļu samaksu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274601-uznemumu-vaditaju-kriminaltiesiska-atbildiba-par-komercdarbibas-principu-neieverosanu/\n274601\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Senāta lemtais rada apjukumu Maksātnespējas likuma piemērošanā\nKādreiz šādu kārtību likums patiesi paredzēja, taču līdz ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, regulējums tika mainīts, no Maksātnespējas likuma izslēdzot ne vien šo parādnieka pienākumu, bet arī kārtību, kādā šie līdzekļi kreditoriem sadalāmi. Turklāt šobrīd Maksātnespējas likums arī aprobežo administratora tiesības atvērt kontu kredītiestādē, šim nolūkam paredzot vien divus konkrētus gadījumus (skat. tabulu), bet neviens no tiem neietver regulārus ikmēneša ieskaitījumus. Šis Senāta lēmums praksē jau ir sācis haosu Maksātnespējas likuma piemērošanā. Situāciju īpaši sarežģī fakts, ka kreditori jau ir pieprasījuši no lēmuma izrietošo tēzi piemērot arī uz pagātni, motivējot, ka tiem nodarīti zaudējumi. Praktiķi stāsta par apjukumu nozarē, jo nevienam vairs nav skaidrs, kurš ceļš ejams un ar ko tas juridiski katram var beigties. Ir sašutums un daudz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274600-senata-lemtais-rada-apjukumu-maksatnespejas-likuma-piemerosana/\n274600\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: OECD ziņojums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā"\nZiņojums vienlaikus gan raksturo komercdarbības vides pieejamības līmeni Latvijā, gan iezīmē iespējas, kā to uzlabot. Latvija tajā izcelta kā viena no Eiropas visstraujāk augošajām ekonomikām, kas pievienojas OECD valstu kopējai tendencei pieņemt plašāku stratēģiju attiecībā uz tiesu sistēmas stiprināšanu un valsts sniegto pakalpojumu, kas balstīti lietotāju vajadzībās, attīstību, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ziņojumā kā pieci galvenie izaicinājumi, ar kuriem Latvija saskaras, virzoties uz komercdarbības jomas pilnveidošanu un attīstību, minēti: 1) mūsdienīgas pieejas komerctiesībām ieviešana, 2) komercdarbībai izvirzīto formālo prasību pārskatīšana atbilstoši tehnoloģiju laikmeta tendencēm, 3) reformu tempu un tiesiskās noteiktības salāgošana, 4) administratīvā sloga mazināšanas stratēģijas noteikšana, 5) komercdarbībai draudzīgas pārvaldības stiprināšana. OECD ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274599-oecd-zinojums-tiesiskums-komercdarbibai-un-ieklaujosai-izaugsmei-latvija/\n274599\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi\nPrincipi tika pieņemti 1999. gadā, aktualizēti 2004. gadā un vēlreiz pārskatīti 2015. gadā. Pēdējā Principu caurskatīšana un aktualizēšana tika veikta ar mērķi, lai Principos būtu ņemtas vērā aktuālās tendences un izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras valstīm un pašām kapitālsabiedrībām, īstenojot labu korporatīvo pārvaldību. Principu izstrādē un aktualizēšanā piedalījās politikas veidotāji, regulatori, biznesa vides pārstāvji un citas iesaistītās puses, līdz ar to Principi ir izstrādāti un kalpo kā starptautisks etalons, lai novērtētu un pilnveidotu korporatīvās pārvaldības normatīvo regulējumu un praksi. Aktualizēto Principu redakciju atbalstīja arī G20 valstu līderi, tādējādi apliecinot, ka laba korporatīvā pārvaldība ir un būs pieprasīta visos līmeņos, ieskaitot visaugstākos. Principus veido sešas nodaļas, kas aptver tādus jautājumu blokus kā efektīva korporatīvās pārvaldības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274598-g20oecd-korporativas-parvaldibas-principi/\n274598\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Kas mūsdienu biznesā ir laba un slikta rīcība\nLai nostiprinātu pamatus godīgam biznesam Latvijā, valdība par 2019. gada galveno prioritāti ir noteikusi Moneyval1 rekomendāciju ieviešanu, kuras centrā ir cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas iet roku rokā ar premjera pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu", kam pievienojas tieslietu ministra apņemšanās kopā ar iekšlietu ministru fokusēt spēkus ekonomiskās noziedzības apkarošanai. Savukārt Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ienes pasaules labāko praksi valsts ekonomikas attīstībā. Tas norāda, ka godīga komercdarbība nav tikai noziedzības apkarošana, ļoti būtiskas, varbūt par vēl svarīgākas ir zināšanas par to, kas ir laba komercprakse, un šo zināšanu iedzīvināšana ikdienas biznesa rutīnā. Tāpēc šis "Jurista Vārda" numurs ir veltīts tam, lai noskaidrotu, kas ir pārkāpums un kas izcilība šodienas biznesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274597-kas-musdienu-biznesa-ir-laba-un-slikta-riciba/\n274597\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Kapitāla piesaiste biržā: mīti un patiesība\n1. mīts: manam uzņēmumam pietiek ar banku finansējumu Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā lielākā daļa uzņēmumu par savu vienīgo ārējā finansējuma avotu izmanto banku aizdevumu. Kaut arī sākotnējās uzņēmuma attīstības stadijās tas varētu būt pieņemami, uzņēmumam augot, tam ir jāspēj sevi nodrošināt ar alternatīviem finansējuma avotiem. Pretējā gadījumā uzņēmuma attīstība būs ierobežota – tas spēs augt tikai tik daudz, cik bankas to būs gatavas finansēt. Šeit būtu jāņem vērā vēl citi aspekti. Bankas aizdevuma saņemšanai uzņēmumam ir nepieciešama stabila naudas plūsma un ķīla, kas garantē naudas atdošanu, taču var būt situācijas, kad uzņēmumam šāds nodrošinājums nav pieejams. Vienlaikus jāpatur prātā, ka bankas mēdz atteikt finansējumu, ja tā plānotais izlietojums neatbilst bankas izvirzītajiem kritērijiem. Kā norāda biržā iekļautā augsto tehnoloģiju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274594-kapitala-piesaiste-birza-miti-un-patiesiba/\n274594\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Vai Latvijas bankas vērtē uzņēmumu korporatīvās pārvaldības praksi\nVairākas desmitgades labi pārvaldītiem uzņēmumiem bija lielāka iespēja piesaistīt finansējumu ar izdevīgākiem noteikumiem, bet pašlaik bez sakārtotas un pārskatāmas korporatīvās pārvaldības sistēmas uzņēmumā ārējo finansējumu iegūt kļūst arvien grūtāk vai to praktiski nevar izdarīt. Šādu apgalvojumu arvien biežāk var izlasīt dažādos starptautiskos pētījumos un dzirdēt korporatīvās pārvaldības tematikai veltītās konferencēs. Tas tiek pamatots ar to, ka gadu laikā ir mainījušies uzņēmumu finansēšanas nosacījumi, korporatīvās pārvaldības kvalitātei kļūstot par arvien svarīgāku aspektu. Bankas, vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem, nepārprotami pievērš uzmanību biznesa ideju dzīvotspējai, uzņēmumu finanšu situācijai, biznesa plāniem. Tāpat skaidrs, ka bankas pievērš uzmanību arī uzņēmumu korporatīvās pārvaldības perspektīvai, jo efektīva pārvaldība palielina ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274586-vai-latvijas-bankas-verte-uznemumu-korporativas-parvaldibas-praksi/\n274586\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Laba korporatīvā pārvaldība: kā nodrošināt OECD principu piemērošanu Latvijā\nAtsaucoties uz OECD2 ģenerālsekretāru A. Gurriju (Angel Gurr’a), "korporatīvās pārvaldības mērķis ir palīdzēt izveidot vidi, kurā valdītu uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumu, finanšu stabilitātes un godprātīgas komercdarbības veicināšanai, tādējādi atbalstot spēcīgāku izaugsmi un iekļaujošāku sabiedrību".3 Panākot uz labas korporatīvās pārvaldības pamatiem veidotu vidi uzņēmumā, tiek veicināta tā konkurētspēja tirgū, efektivitāte un sekmēta katra uzņēmuma darbība. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) jau vairākus gadus aicina uzlabot uzņēmējdarbības vidi Eiropā.4 Tās mērķis ir tiesību un korporatīvās vadības kopumu Eiropas uzņēmumiem, ieguldītājiem un darbiniekiem padarīt modernu, efektīvu un īpaši pielāgotu mūsdienu sabiedrības vajadzībām un mainīgajai ekonomikas videi. EK korporatīvās pārvaldības uzlabošanai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274585-laba-korporativa-parvaldiba-ka-nodrosinat-oecd-principu-piemerosanu-latvija/\n274585\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Akciju aprites modernizācijas nepieciešamība Latvijā\nViens no tiesiskā regulējuma kvalitātes rādītājiem nenoliedzami ir tiesiskās drošības līmenis, kādu valsts spējīga nodrošina investoriem, kuri veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā. Kā minēts G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos, investoriem, kas ieguldījumu veikuši akcijās, ir noteiktas īpašumtiesības. Akcijas dod investoram tiesības piedalīties kapitālsabiedrības peļņas sadalē, bet investora atbildību ierobežo viņa veiktā ieguldījuma apjoms. Turklāt īpašumtiesības uz akcijām dod tiesības saņemt informāciju par kapitālsabiedrību un tiesības kapitālsabiedrību ietekmēt, galvenokārt piedaloties akcionāru sapulcēs un balsojot.1 Minētajā dokumentā īpaši uzsvērts, ka "akcionāru pamattiesībām jāietver tiesības izmantot drošas metodes īpašumtiesību reģistrēšanai".2 Tas nozīmē, ka šo tiesību iegūšanai jābūt vienkāršai, saprotamai un izsekojamai. Minētais aspekts ir jo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274583-akciju-aprites-modernizacijas-nepieciesamiba-latvija/\n274583\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Mazākumakcionāra tiesības celt prasību pret sabiedrības valdes un padomes locekļiem: novērojumi no prakses\nKomerclikuma 172. pants (1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu. (2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības. (3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274554-mazakumakcionara-tiesibas-celt-prasibu-pret-sabiedribas-valdes-un-padomes-locekliem-noverojumi-no-prakses/\n274554\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (II)\n4. Atceļoša nosacījuma iestāšanās [13] Tiesiskā pamata vēlāka atkrišana var balstīties uz līdzēju vienošanos,96 t.i., izpausties kā līdzēju gribētas un ar līgumu pielīgtas tiesiskās sekas tam gadījumam, ja iestāsies kāds nākotnē iespējams notikums, attiecībā uz kuru līguma noslēgšanas brīdī vēl tomēr nav droši zināms, vai šāds notikums iestāsies. Šeit ir runa par līgumā pielīgtu atceļošu nosacījumu jeb tādu nākamu un nezināmu (vai vismaz par tādu uzskatāmu) noteikumu (skat. CL 1549. p.), ar kuru nosacītas līguma spēka beigas (skat. CL 1551. p.), kā rezultātā pirms šāda nosacījuma iestāšanās līgums ir spēkā tāpat kā beznosacījuma līgums (skat. CL 1563. p.), taču gadījumā, ja atceļošs nosacījums iestājas, līgums atzīstams it kā par nemaz nepastāvējušu (skat. CL 1565. p. 1. teik.).97 Proti, atceļoša nosacījuma iestāšanās gadījumā attiecīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274486-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-ii/\n274486\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (I)\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 2369.–2392. panta noteikumi, kas regulē prasījumus no netaisnas iedzīvošanās, pēc būtības negrozītā, taču saīsinātā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3680.–3736. panta noteikumiem par atprasījumu neesoša parāda izpildījuma dēļ.1 Vispārēji raksturojot minētās VCL un CL normas, kas regulē netaisnas iedzīvošanās institūtu, juridiskajā literatūrā arvien ticis uzsvērts, ka šīs normas seko romiešu tiesībām (jeb romiešu tiesību doktrīnai)2 un atbilst pandektu tiesību tradīcijām.3 Un, tik tiešām, atbilstoši romiešu (pandektu) tiesību sistēmai4 CL 2369.–2383. pantā regulēts neesoša parāda izpildījuma atprasījums (condictio indebiti), CL 2384.–2386. pantā regulēts nākoša notikuma izredzē izpildītā atprasījums (condictio causa data causa non ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274445-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-i/\n274445\nTue, 02 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem\nAtlaišanas pabalsta izmaksa Grozītajā Darba likuma regulējumā – 112. pantā – noteikts: ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu (uzteikuma pamatā ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības), darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai tad, ja darba devējs piekrīt, ka darbinieka uzteikuma iemesls ir svarīgs. Iepriekš likumā bija paredzēta kārtība, kurā pietika tikai ar darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, lai darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Darba likuma 112. pantā likumdevējs iepriekš bija izvirzījis imperatīvu nosacījumu – darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu. Turklāt darba devējs nebija tiesīgs pats vērtēt, vai pastāv Darba likuma 100. panta piektajai daļai atbilstoši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274406-darba-tiesisko-attiecibu-pusu-lidzsvars-pec-nesenajiem-darba-likuma-grozijumiem/\n274406\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi\nDarbinieka un darba devēja interešu līdzsvarošana ir sarežģīts un Latvijas tiesību zinātnē maz pētīts jautājums, kurā iesaistīts gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji. Lai pienācīgi līdzsvarotu darbinieka un darba devēja intereses, nepietiek tikai kazuistiski aplūkot konkrētu dzīves gadījumu, bet gan ir jāizvērtē pušu intereses no dažādām perspektīvām. No vienas puses, darba tiesībām piemīt sociālā un darbinieka pamattiesību aizsardzības perspektīva.1 Tieši darbs ļauj lielākajai daļai sabiedrības locekļu nodrošināt iztiku sev un ģimenei, turklāt cilvēks darbā pavada ievērojamu dzīves daļu. Tāpēc jebkuram darbiniekam ir svarīgi, lai darbs būtu stabils un apstākļi darba vietā – atbilstoši. Neesot darbinieku aizsardzībai, pastāvētu nevis pušu vienlīdzība un brīvība, bet gan neierobežota pakļautība un iespēja darba devējam uzspiest līguma noteikumus.2 Tieši nepieciešamība ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274405-darba-tiesibu-aktualie-problemjautajumi/\n274405\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n