Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Tue, 19 Jan 2021 00:41:36 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nDarba tiesības: Komentārs par Darba likuma jauno regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu\n2020. gada 21. decembrī likumdevējs pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Darba likumā1 (turpmāk – grozījumi), kas stājās spēkā 2021. gada 5. janvārī. Grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – Direktīva (ES) 2018/957)2 normas. Iemesls iepriekšējās Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanai bija nepieciešamība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotajā tirgū nodrošināt "vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā", proti, nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs vai piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū. Jāatgādina, ka darbinieku ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278067-komentars-par-darba-likuma-jauno-regulejumu-attieciba-uz-darbinieku-norikosanu/\n278067\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats\nViena daļa grozījumu ir saistīti ar valstī noteiktās minimālās algas pacelšanu no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī.1 Tā no CPL 250.19 panta izslēgts otrās daļas otrais teikums, kurš pirms tam noteica, ka tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, ja pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Jaunie grozījumi pieļauj, ka uzturlīdzekļu piedziņai bērnam vienkāršotās procedūras lietu tiesa ierosina divos gadījumos: "1) prasības apmērs nepārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda; 2) prasības apmērs pārsniedz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278066-civilprocesa-likuma-gadumijas-grozijumu-apskats/\n278066\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: "Jā, raudi vien, idiote": Vispārējās tiesas judikatūra par psiholoģisko vardarbību darbavietā\n1. Ievads Vulgāru un aizvainojošu piezīmju izteikšana darbavietā ir tikai viens no situāciju piemēriem, kurās tiek nodarīts kaitējums darbinieka personībai, cieņai vai psiholoģiskajai integritātei. Pēc franču psihiatres Marijas Fransas Iriguajenas (Marie-France Hirigoyen) uzskatiem, psiholoģiska vardarbība1 izpaužas caur nemanāmiem, bet graujošiem "maziem pieskārieniem": katra darbība pati par sevi nav būtiska vai prettiesiska, bet to sistemātiska atkārtošana grauj personas pašcieņu un pašapziņu.2 Kā psiholoģiskas vardarbības gadījumi tiek risināti Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestādēs un struktūrās? Šī raksta mērķis ir, no vienas puses, ieskatīties psiholoģiskas vardarbības definīcijā ES Civildienesta noteikumu3 izpratnē, kā arī aprakstīt pamatprincipus, pēc kuriem jāvadās iestādei, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību tās darbiniekam, kurš uzskata sevi par psiholoģiskas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277937-ja-raudi-vien-idiote-visparejas-tiesas-judikatura-par-psihologisko-vardarbibu-darbavieta/\n277937\nTue, 22 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Preču zīmju faktiskā izmantošana un paaugstināta atšķirtspēja: Vispārējās tiesas judikatūra\nEiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – VT) nu jau 31 gada pastāvēšanas vēsturē preču zīmes ieņem īpašu vietu. VT dzimšana sakrīt ar pirmajiem centieniem harmonizēt Eiropas Kopienas (kļuvusi par Eiropas Savienību (turpmāk – ES)) dalībvalstu likumdošanu preču zīmju aizsardzības jomā, pieņemot pirmo direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu.1 Kā nākamais solis vienotas sistēmas izveidē jāmin Eiropas Kopienas Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja, kas nu jau kļuvis par ES Intelektuālā īpašuma biroju (turpmāk – EUIPO), izveidi un, daudz būtiskāk, vienotas Eiropas Kopienas preču zīmes (pārsaukta par ES preču zīmi) ieviešana. Pēdējos gados tiesvedības intelektuālā īpašuma lietās, kurās tiek apstrīdēti EUIPO Apelācijas padomju2 lēmumi, veido aptuveni trešdaļu no VT izskatītajām lietām. Šobrīd ES galvenie tiesību akti, kas regulē preču zīmju aizsardzību, ir Regula ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277936-precu-zimju-faktiska-izmantosana-un-paaugstinata-atskirtspeja-visparejas-tiesas-judikatura/\n277936\nTue, 22 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Vispārējā tiesa un konkurences tiesības: kompetence un spriedumi tehnoloģiju jomā\n1. Vispārējās tiesas kompetence konkurences tiesību strīdos 1.1. ES konkurences tiesību pamatnormas un to piemērotāji Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pastāv vienotais iekšējais tirgus, kurā ir brīva preču un pakalpojumu kustība. Galvenās normas, kas šāda vienota iekšējā tirgus nodrošināšanai aizliedz konkurenci ierobežojošas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. pants. Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) uzrauga un izmeklē uzņēmumu apvienošanos un valsts atbalstu, kā arī uzņēmumu darbības, kas ierobežo brīvu konkurenci ES. Komisijas pieņemtos lēmumus, piemēram, lēmumus par konkurences tiesību pārkāpumu un soda uzlikšanu vai lēmumus saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos, var apstrīdēt Vispārējā tiesā (turpmāk arī – VT), bet galējā instance tiesību jautājumos ir Eiropas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277932-vispareja-tiesa-un-konkurences-tiesibas-kompetence-un-spriedumi-tehnologiju-joma/\n277932\nTue, 22 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem\n[1] Ar 2020. gada 1. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 24. pants ir ticis papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kas regulē Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci, nosakot atsevišķu lietu kategoriju sugas jeb priekšmetisko piekritību šai pirmās instances tiesas iestādei1 pēc prasības priekšmeta (strīda) būtības.2 Šajā ziņā jau Tieslietu ministrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" ticis norādīts, ka ELT kā specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc priekšmeta, nevis, piemēram, pēc subjekta.3 [2] CPL 24. panta 1.1 daļas 6. punktā paredzēts, ka "Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem". Šāda veida prasību izskatīšanas nodošana ELT kompetencē likumprojekta anotācijā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277762-prasibas-kas-izriet-no-finansu-nodrosinajuma-ligumiem/\n277762\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām\nNo Civilprocesa likuma grozījumu1 anotācijas2 un vēl pirms šo grozījumu pieņemšanas tapušā Tieslietu ministrijas konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"3 izriet, ka galvenais mērķis specializētas tiesas izveidei bija efektivitātes un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana. Minētajos dokumentos ir skaidrots, ka jau kopš 2013. gada atsevišķu komercstrīdu izskatīšanas efektivitātes uzlabošana tiek veikta, koncentrējot noteiktu lietu izskatīšanu vienā rajona tiesā (piemēram, prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem tiek izskatītas Zemgales rajona tiesā). Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķis, pirmkārt, ir vienā tiesā koncentrēt tos specializētos komercstrīdus, kas līdz šim bija piekritīgi konkrētām rajona tiesām. Otrkārt, tiek paplašināts "specializēto komercstrīdu" skaits, nododot ELT kompetencē vēl citus papildu komerctiesiska rakstura ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277761-prasibas-kas-izriet-no-kapitalsabiedribas-dalibnieku-savstarpejam-tiesiskajam-attiecibam/\n277761\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām\nNo Civilprocesa likuma grozījumu1 anotācijas2 un vēl pirms šo grozījumu pieņemšanas tapušā Tieslietu ministrijas konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"3 izriet, ka galvenais mērķis specializētas tiesas izveidei bija efektivitātes un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana. Minētajos dokumentos ir skaidrots, ka jau kopš 2013. gada atsevišķu komercstrīdu izskatīšanas efektivitātes uzlabošana tiek veikta, koncentrējot noteiktu lietu izskatīšanu vienā rajona tiesā (piemēram, prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem tiek izskatītas Zemgales rajona tiesā). Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķis, pirmkārt, ir vienā tiesā koncentrēt tos specializētos komercstrīdus, kas līdz šim bija piekritīgi konkrētām rajona tiesām. Otrkārt, tiek paplašināts "specializēto komercstrīdu" skaits, nododot ELT kompetencē vēl citus papildu komerctiesiska rakstura ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277761-prasibas-kas-izriet-no-kapitalsabiedribas-dalibnieku-savstarpejam-tiesiskajam-attiecibam/\n277761\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Kapitālsabiedrības darījumi ar saistītajām personām\nSaistītās personas izpratne Saistītās personas definīcija, kas piemērojama gadījumiem, kad sabiedrība stājas darījuma attiecībās ar šīm personām, ir atrodama vairākos normatīvajos aktos: Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar saistīto personu šajos normatīvajos aktos saprot tādu personu, kurai ir tieša vai netieša sasaiste ar sabiedrību, kura ļauj šai personai ietekmēt sabiedrības institūciju pieņemtos lēmumus un panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Komerclikumā2 ir ietverta salīdzinoši šaurāka saistīto personu definīcija nekā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Komerclikumā ietvertā saistītās personas definīcija ir piemērojama jebkurai kapitālsabiedrībai, kura slēdz darījumus ar šīm personām. Viena no saistīto personu grupām, kuras ir minētas Komerclikumā, ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277760-kapitalsabiedribas-darijumi-ar-saistitajam-personam/\n277760\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Kapitālsabiedrības darījumi ar saistītajām personām\nSaistītās personas izpratne Saistītās personas definīcija, kas piemērojama gadījumiem, kad sabiedrība stājas darījuma attiecībās ar šīm personām, ir atrodama vairākos normatīvajos aktos: Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar saistīto personu šajos normatīvajos aktos saprot tādu personu, kurai ir tieša vai netieša sasaiste ar sabiedrību, kura ļauj šai personai ietekmēt sabiedrības institūciju pieņemtos lēmumus un panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Komerclikumā2 ir ietverta salīdzinoši šaurāka saistīto personu definīcija nekā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Komerclikumā ietvertā saistītās personas definīcija ir piemērojama jebkurai kapitālsabiedrībai, kura slēdz darījumus ar šīm personām. Viena no saistīto personu grupām, kuras ir minētas Komerclikumā, ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277760-kapitalsabiedribas-darijumi-ar-saistitajam-personam/\n277760\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Valsts nodevas atmaksas termiņš un tiesiskais pamats civilprocesā: komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-14-01\nSatversmes tiesa, vērtējot Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, ar 2020. gada 2. novembra spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 atzina šo normu par neatbilstošu. Tādējādi ar 2020. gada 3. novembri Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 37. panta otrā daļa, kura noteica, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā, ir spēkā neesoša. Būtiski atzīmēt, ka CPL 37. panta otrā daļa salīdzinoši nesen, 2015. gada 3. decembrī, tika grozīta, aizstājot līdz tam noteikto valsts nodevas atmaksas termiņu no viena gada uz trīs gadiem, skaitot no summas iemaksas valsts budžetā. Minēto grozījumu mērķis bija radīt personām labvēlīgus apstākļus atgūt samaksātās valsts nodevas gadījumos, ja tiesvedība ir bijusi ilgāka par gadu un iestājies likumā noteiktais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277756-valsts-nodevas-atmaksas-termins-un-tiesiskais-pamats-civilprocesabr-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-lieta-nr-2020-14-01/\n277756\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ekonomisko lietu tiesas process civillietās – Civilprocesa likuma iespējas ar nepietiekami izmantotu potenciālu\nSagatavošanas sēdes Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. R (84) 5 "Civilprocesa principi, kas paredzēti tiesiskuma darbības uzlabošanai" (turpmāk – EP Rekomendācijas) 1. principu normālos apstākļos tiesvedības procesā būtu jābūt ne vairāk par divām tiesas sēdēm, no kurām pirmā varētu būt sagatavošanas sēde, bet otrā – pierādījumu iegūšana, argumentu uzklausīšana un, ja iespējams, sprieduma pasludināšana. Tiesai jānodrošina, lai visi nepieciešamie pasākumi otrajai tiesas sēdei tiktu veikti laikus un principā bez pārtraukumiem, izņemot gadījumus, kad parādās jauni fakti, vai citos ārkārtas un izņēmuma apstākļos.1 Civilprocesa likums 149. un 149.1 pants paredz sagatavošanas sēdes noteikšanu, tomēr tās rīkošana ir tiesneša brīva izvēle, un nevarētu teikt, ka šī sagatavošanās stadija būtu izpelnījusies lielu piekrišanu tiesnešu vidū. Juridiskajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277752-ekonomisko-lietu-tiesas-process-civillietas-civilprocesa-likuma-iespejas-ar-nepietiekami-izmantotu-potencialu/\n277752\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju\nBanku likvidācijas un maksātnespējas procesu regulē Kredītiestāžu likums, kur ir izklāstīti jomas pamatnoteikumi, aprakstītas prasības likvidatoram un maksātnespējas procesa administratoram, ietverti jautājumi par bankas mantu, kreditoru apmierināšanas kārtību u.c. būtiski jautājumi. Banku likvidācijas un maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību un ar tā norisi saistītos procesuālos jautājumus regulē Civilprocesa likums.1 Maksātnespējas likums uz kredītiestādēm neattiecas, tomēr praksē nav izslēgta atsevišķu noteikumu, ko neregulē Kredītiestāžu likums, piemērošana pēc analoģijas. Saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto bankas likvidāciju un maksātnespēju ierosina un konstatē tiesa ar attiecīgu nolēmumu. Likvidācijas procesu atbilstoši Kredītiestāžu likumam var ierosināt bankas akcionāri vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Savukārt bankas maksātnespējas procedūru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277751-prasibas-par-kreditiestazu-likvidaciju-un-maksatnespeju/\n277751\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Prasības par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju\nBanku likvidācijas un maksātnespējas procesu regulē Kredītiestāžu likums, kur ir izklāstīti jomas pamatnoteikumi, aprakstītas prasības likvidatoram un maksātnespējas procesa administratoram, ietverti jautājumi par bankas mantu, kreditoru apmierināšanas kārtību u.c. būtiski jautājumi. Banku likvidācijas un maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību un ar tā norisi saistītos procesuālos jautājumus regulē Civilprocesa likums.1 Maksātnespējas likums uz kredītiestādēm neattiecas, tomēr praksē nav izslēgta atsevišķu noteikumu, ko neregulē Kredītiestāžu likums, piemērošana pēc analoģijas. Saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto bankas likvidāciju un maksātnespēju ierosina un konstatē tiesa ar attiecīgu nolēmumu. Likvidācijas procesu atbilstoši Kredītiestāžu likumam var ierosināt bankas akcionāri vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Savukārt bankas maksātnespējas procedūru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277751-prasibas-par-kreditiestazu-likvidaciju-un-maksatnespeju/\n277751\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem\n1. Sapulces lēmuma apstrīdēšanas pamati Dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tostarp lēmumu apstrīdēšanas pamatus un personas, kurām ir piešķirtas tiesības celt tiesā prasību par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, nosaka Komerclikums (turpmāk – KCL). Tomēr KCL nav vienīgais normatīvais akts, kurā ietverti priekšnoteikumi dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanai. Tādi ir arī Koncernu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. Par pamatu dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanai var kalpot paša lēmuma prettiesiskums vai lēmumā ietverts tiesību aizskārums, kā arī pārkāpumi sapulces sasaukšanas vai lēmumu pieņemšanas kārtībā. Atbilstoši KCL regulējumam dalībnieku sapulces lēmumu var apstrīdēt šādos gadījumos: 1) ja lēmums ir pretrunā ar likumu, statūtiem,2 sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem3 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277750-prasibas-par-kapitalsabiedribas-dalibnieku-akcionaru-sapulces-lemumiem/\n277750\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem\n1. Sapulces lēmuma apstrīdēšanas pamati Dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tostarp lēmumu apstrīdēšanas pamatus un personas, kurām ir piešķirtas tiesības celt tiesā prasību par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, nosaka Komerclikums (turpmāk – KCL). Tomēr KCL nav vienīgais normatīvais akts, kurā ietverti priekšnoteikumi dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanai. Tādi ir arī Koncernu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. Par pamatu dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanai var kalpot paša lēmuma prettiesiskums vai lēmumā ietverts tiesību aizskārums, kā arī pārkāpumi sapulces sasaukšanas vai lēmumu pieņemšanas kārtībā. Atbilstoši KCL regulējumam dalībnieku sapulces lēmumu var apstrīdēt šādos gadījumos: 1) ja lēmums ir pretrunā ar likumu, statūtiem,2 sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem3 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277750-prasibas-par-kapitalsabiedribas-dalibnieku-akcionaru-sapulces-lemumiem/\n277750\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem\nLatvijā pirms trīs gadiem tika ieviesta Eiropas Savienības Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva,1 kuras mērķis ir atvieglot personas, kura cietusi no konkurences tiesību pārkāpuma, iespējas pieprasīt zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja. Civilprocesa likumā vesela nodaļa veltīta speciālajiem noteikumiem lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.2 Arī Konkurences likumā ir atsevišķa nodaļa par konkurences tiesību piemērošanu civilprasībās,3 un Konkurences padome pēc katras skaļākas karteļa lietas publiski aicina cietušos piedzīt zaudējumus. Tomēr prasības par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītu zaudējumu piedziņu Latvijā joprojām ir reta parādība. Galvenais iemesls varētu būt tāds, ka trūkst tiesu prakses, kas iedrošinātu cietušos investēt līdzekļus prasības celšanā. Ir ļoti maz veiksmes stāstu – zaudējumu piedziņas tiesvedības, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277749-prasibas-par-konkurences-tiesibu-parkapumiem/\n277749\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem\nLatvijā pirms trīs gadiem tika ieviesta Eiropas Savienības Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva,1 kuras mērķis ir atvieglot personas, kura cietusi no konkurences tiesību pārkāpuma, iespējas pieprasīt zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja. Civilprocesa likumā vesela nodaļa veltīta speciālajiem noteikumiem lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.2 Arī Konkurences likumā ir atsevišķa nodaļa par konkurences tiesību piemērošanu civilprasībās,3 un Konkurences padome pēc katras skaļākas karteļa lietas publiski aicina cietušos piedzīt zaudējumus. Tomēr prasības par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītu zaudējumu piedziņu Latvijā joprojām ir reta parādība. Galvenais iemesls varētu būt tāds, ka trūkst tiesu prakses, kas iedrošinātu cietušos investēt līdzekļus prasības celšanā. Ir ļoti maz veiksmes stāstu – zaudējumu piedziņas tiesvedības, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277749-prasibas-par-konkurences-tiesibu-parkapumiem/\n277749\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ekonomisko lietu tiesas kompetence būvniecības lietās\nBūvniecības lietu tvēruma definēšana, konkretizējot kritērijus atbilstoši ELT mērķim, iezīmēja izmaiņas likumprojekta izskatīšanas gaitā starp lasījumiem. Būvniecības lietu tvērums tika sašaurināts, lai izslēgtu riskus ELT pārslodzei tās darbības pirmajā gadā. Ministru kabinetā atbalstītā un Saeimā iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja, ka ELT kompetencē ir izskatīt prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību. Kā tika norādīts likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 554/Lp) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā),1 ELT kompetencē ir lietas, kas izriet no Būvniecības likuma 19. pantā noteiktā atbildības sadalījuma un minētajā pantā konkretizētajiem atbildības aspektiem, piemēram, zemes īpašnieka atbildība par patvaļīgu būvniecību uz tam piederoša zemesgabala, par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277748-ekonomisko-lietu-tiesas-kompetence-buvniecibas-lietas/\n277748\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas\nSaskaņā ar CPL 24. panta 1.1 daļas 8. punktu jaundibinātā Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk – ELT) izskatīs arī prasības, "kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus". Kā zināms, pareizi noteikta piekritība sekmē lietas ātrāku izskatīšanu pēc būtības, netērējot laiku strīdiem par konkrētas prasības piekritību. Tomēr CPL 24. panta 1.1 daļas 8. punkta ne pārāk veiksmīgais un izplūdušais formulējums rada pietiekami daudz neskaidrību gan iespējamiem prasītājiem, gan arī tiesnešiem, kuriem būs jāizšķir jautājums par lietas piekritību ELT. Lai gan šķietami varētu būt skaidrs likumdevēja mērķis, tomēr praksē jautājums par to, vai konkrēta prasība uzskatāma par tādu, kas "izriet no uzņēmumu pārejas" vai "izriet no sabiedrības reorganizācijas", var izrādīties pietiekami sarežģīts. Šā raksta mērķis ir ieskicēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277747-prasibas-kas-izriet-no-uznemumu-parejas-un-sabiedribas-reorganizacijas/\n277747\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n