Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Sun, 20 Oct 2019 19:23:07 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā\nPievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.1 Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.2   Tiesu prakse ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275340-pievienotas-vertibas-nodoklis-zemes-piespiedu-nomas-gadijuma/\n275340\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Turpinot diskusiju par uzņēmuma līguma izpratni\n"Jurista Vārda" aptaujāto juristu vidū bija zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Lauris Rasnačs, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose, kā arī LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aldis Laviņš. Visiem iepriekš minētajiem speciālistiem aptaujā tika lūgts atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1) Kāds ir tiesiskais statuss uzņēmuma līguma uzteikumam no pasūtītāja puses (vienpusēja atkāpšanās no līguma)? 2) Kādas tiesiskas sekas attiecībā uz turpmākajām līgumiskajām attiecībām rada pasūtītāja vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma, ja tā ir (a) tiesiska vai (b) prettiesiska? 3) Vai civilprasības nodrošināšanai, kura pamatota ar uzņēmēja prasījumiem no uzņēmuma līguma pret ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275339-turpinot-diskusiju-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275339\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība\nProcesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275335-procesualas-ekonomijas-principa-un-tiesibu-uz-taisnigu-tiesu-mijiedarbiba/\n275335\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām\nSaskaņā ar 2017. gada 28. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 41, 1. § 9. p.) doto uzdevumu, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un lai sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, bija jāsagatavo priekšlikumi par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāds uzdevums tika iniciēts, lai prioritāri meklētu iespējamos risinājumus Konkurences padomes finansiālās neatkarības stiprināšanai, ņemot vērā faktisko situāciju iestādē ar hronisku finanšu resursu nepietiekamību pilnvērtīgai konkurences uzraudzības funkciju izpildei, un ņemtu vērā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas rekomendācijas attiecībā uz Konkurences padomes nodrošināšanu ar adekvātiem resursiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275332-par-vienotas-konkurences-un-regulacijas-iestades-izveides-iespejam/\n275332\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Mākslīgais intelekts un patērētāju tiesības: personalizētās un mērķētās reklāmas\nIevads Durvis atteica atvērties. Tās teica: "Piecus centus, lūdzu." Viņš pārmeklēja savas kabatas. Nebija nevienas monētas; nevienas pašas. "Es samaksāšu tev rīt," viņš teica durvīm. Atkal viņš mēģināja nospiest durvju rokturi. Atkal tas bija neizkustināms. "Ko es tev maksāju," viņš informēja tās, "tam ir bezatlīdzības raksturs; man nav tev jāmaksā." "Es domāju citādi," teica durvis. "Apskati pirkuma līgumu, kuru tu parakstīji, kad nopirki šo saprātu." [..] No atvilktnes blakus izlietnei Džo Čips paņēma nerūsējošā tērauda nazi; ar to viņš sistēmiski sāka skrūvēt vaļā naudas durvju skrūves. "Es tevi iesūdzēšu," durvis teica brīdī, kad izkrita pirmā skrūve. Džo Čips atbildēja: "Durvis mani vēl nekad nav iesūdzējušas. Bet es pieņemu, ka spēšu to pārdzīvot."1 Guna Vilka raksta, ka šī citāta autora Filipa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275295-maksligais-intelekts-un-pateretaju-tiesibas-personalizetas-un-merketas-reklamas/\n275295\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības\nVai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Vai uz šādiem darbiem attiecas autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi? Vai mākslīgi veidotiem darbiem ir piemērojami klasiskie autortiesību principi, vai ir nepieciešams kaut kas jauns un atšķirīgs? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem. Vārdnīcā varam atrast skaidrojumu jēdzienam "dators" – tā ir elektroniska mašīna, kas var uzglabāt, organizēt un atrast informāciju, kā arī veikt aprēķinus.1 Ja tā ir mašīna, tad kādas tai var būt tiesības!? Tomēr jāatzīst, ka tajās radošajās jomās, kuras aizsargā autortiesības, datorsistēmas jau ir spējušas ģenerēt visdažādākos darbus: ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275294-vai-datora-veidotu-darbu-aizsarga-autortiesibas/\n275294\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, to juridiskā daba, veidi, konkurence un izmantošanas sekas\n1. Pirmpirkuma tiesību jēdziens un juridiskā daba Pirmpirkuma tiesības ir tiesīgās personas tiesības ar vienpusēju gribas izteikumu iestāties pirkuma līgumā (pircēja pusē), ko attiecībā uz savu nekustamo īpašumu noslēdz īpašnieks (saistītā persona) ar trešo personu (pircēju).1 Gan juridiskajā literatūrā,2 gan tiesu praksē3 ir atzīts, ka pirmpirkuma tiesības būtībā ir saistību tiesības, kas noslēdzot darījumu vai uz cita pamata rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniekam. Pirmpirkuma tiesības rodas ar to brīdi, kad starp saistīto personu (pārdevēju) un trešo personu (pircēju) galīgi noslēgts pirkuma līgums (Civillikuma 1533. un 2004. pants).4 Pirmpirkuma tiesības ir konstitutīvas (jeb tiesību nodibinošas) tiesības, to izlietošanas rezultātā tiek grozītas nodibinātās tiesiskās attiecības: pirmpirkuma tiesīgais, "atstumjot" trešo personu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275232-pirmpirkuma-tiesibas-uz-nekustamo-ipasumu-to-juridiska-daba-veidi-konkurence-un-izmantosanas-sekas/\n275232\nTue, 17 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā\nTiesības saņemt likumiskos procentus Ar brīdi, kad kādas personas tiesību aizskāruma rezultātā tai tiek nodarīts kaitējums, rodas prasījums pret atbildīgo personu par kaitējuma kompensēšanu, kas uzskatāms par pamatparādu pretstatā procentiem, kas ir blakus prasījums, ko rada galvenās lietas lietošana.1 Procenti ir atlīdzība, kas maksājama par kādas naudas summas (pamatprasījuma – kaitējuma kompensācijas), ko ir tiesības saņemt cietušajam, samaksas kavējumu, ņemot vērā parāda apmēru un nokavējuma ilgumu, kā tas izriet no Ci­villikuma 1753. un 1754. panta. Atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentu. Šādi procenti pretstatā līgumiskiem, kapitāla lietošanas un citiem, kas netiks plašāk aplūkoti šajā rakstā, tiek apzīmēti kā likumiskie nokavējuma procenti. Minētā norma ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275231-likumiskie-procenti-civiltiesiskas-atbildibas-gadijuma/\n275231\nTue, 17 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?\nAtkritumu apsaimniekošanas jautājumus valstī regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk – AA likums). Tas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: publiskā iepirkuma procedūrā, publiskās un privātās partnerības procedūrā vai nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādēļ kopš 2017. gada 14. februāra, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu uzsākt publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgā, ar interesi sekoju šim procesam, jo biju tās darba grupas vadītāja vietnieks, kas izstrādāja Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk – PPP likums) un rakstīju šī likuma tekstu. Saeima PPP likumu pieņēma 2009. gada 18. jūnijā, un tas stājās spēkā tā paša gada 1.oktobrī, taču likuma pieņemšanas laiks sakrita ar krīzes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275205-vai-konkurences-padome-tiesam-ir-tiesiga-ierobezot-likuma-noteikto-pasvaldibas-ricibas-brivibu-ierosinot-piemerot-pagaidu-noregulejumu/\n275205\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni\nŠovasar lielu sabiedrības, tai skaitā arī tiesībnieku, uzmanību piesaistīja plaši izskanējušās problēmas sakarā ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas darbiem. Pēc ilgstošām domstarpībām, kas raisījās starp pasūtītāju (VAS "Valsts nekustamie īpašumi"), projektētāju (arhitektes Zaigas Gailes birojs) un būvnieku (pilnsabiedrība "RERE Būve1") un bremzēja rekonstrukciju, pasūtītājs nolēma uzteikt uzņēmuma līgumu. Savukārt būvniecības uzņēmums vērsās tiesā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, aizliedzot pasūtītājam slēgt līgumus ar citiem eventuāliem teātra būvniekiem, pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja. Šis gadījums rosina būtiskus jautājumus par uzņēmuma līguma izpratni. Tādēļ, pilnībā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275200-dazi-jautajumi-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275200\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana\nTestatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma (turpmāk – CL) 421. pantā, kurā noteikts: "Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."1 Lai gan testaments ir viens no populārākajiem veidiem, kā manta tiek nodota nākamajām paaudzēm,2 Latvijā nav plašāk pētīts jautājums par testatora spēju paust savu gribu, kas praksē bieži vien ir galvenais strīdus aspekts. Testatora spējai paust savu gribu ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka saskaņā ar CL 463. pantu testamenta saturam ir jāizteic mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275101-testatora-patiesa-griba-un-tas-noskaidrosana/\n275101\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības\nLatvijas Republikas Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī1 pasludināja nolēmumu lietā par normām, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru. Normas, kas nosaka kārtību, kādā samazināms piespiedu nomas maksas apmērs, ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija. Satversmes tiesa, izskatot ierosinātās lietas, atzīst: ja tā lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt zemes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275100-par-likumdeveja-problemam-lidzsvarot-zemes-un-daudzdzivoklu-maju-ipasnieku-tiesibas/\n275100\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens\nPēc juridiskās literatūras un publiskajā telpā pieejamās informācijas izpētes konstatējams, ka vārds "reiderisms" tiek plaši izmantots, neiedziļinoties šī jēdziena būtībā un pazīmēs. Autore uzskata – minētais ir par pamatu tam, ka, tiklīdz notiek izmaiņas kāda uzņēmuma valdes sastāvā, kurām nepiekrīt kāds no uzņēmuma dalībniekiem vai valdes locekļiem, ar izmaiņām neapmierinātā persona mēģina pārliecināt gan sabiedrību, gan tiesu vai tiesībsargājošās iestādes par reiderisma gadījumu uzņēmumā.   1. Uzņēmuma pārņemšana un reiderisms Mūsdienu tiesiskajā realitātē uzņēmuma pārņemšanai, kuru mēdz dēvēt arī par "sagrābšanu", ir izteikti negatīva nozīme un ar to saprot prettiesisku kontroles iegūšanu pār komercsabiedrību un tās aktīviem. Šāds secinājums izriet no spriedumā lietā Nr. SKC-1628/2017 sniegtās atziņas, ka, "lai gan reiderisma jēdziens ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275092-reiderisms-ka-likuma-nedefinets-jedziens/\n275092\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Kultūru mijiedarbe jeb pieredze, vadot Eiropas līmeņa pētījumu par patērētāju maksātnespējas regulējumu\nKāds esot teicis: "Es nezinu, uz kurieni eju, bet esmu ceļā." Tā aizsākās arī stāsts par šo pētījumu. Stāsts par uzdrīkstēšanos un piepildītu sapni. 2013. gada rudens sākumā vairāku apstākļu sakritības dēļ pieteicos SCIEX (Scientific Exchange Programme NMS.CH) postdoktorantūras stipendijai, kuru piešķīra Šveices augstskolas sadarbībā ar desmit Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu1 augstskolām. Kā vēlāk izrādījās, tā bija priekšpēdējā iespēja sekmēt divu augstskolu sadarbību, jo 2016. gadā SCIEX programma tika likvidēta. Piesakoties stipendijai, bija jāizraugās mentori gan no nosūtošās, gan arī no uzņemošās augstskolas. Par lokālo mentoru laipni piekrita kļūt mana promocijas darba vadītājs profesors Juris Bojārs no Latvijas Universitātes. Taču Šveices profesora, ar kuru sadarboties, nebija. Sāku viņu meklēt, koncentrējoties uz Ženēvas un no tās netālu esošās Lozannas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275089-kulturu-mijiedarbe-jeb-pieredze-vadot-eiropas-limena-petijumu-par-pateretaju-maksatnespejas-regulejumu/\n275089\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Latvijas tiesībzinātnieku vadīts starptautisks pētījums par patērētāju maksātnespēju\n2019. gada vasarā izdevniecība "Edward Elgar Publi­shing" ir izdevusi grāmatu "A Guide to Consumer Insolvency Proceedings in Europe" (Ceļvedis Eiropas patērētāju maksātnespējas procedūru regulējumā), ko sagatavojis gandrīz 50 autoru liels kolektīvs Ženēvas Universitātes profesora salīdzinošajās tiesībās Tomasa Kandera-Graciano (Thomas Kander-Graziano), Latvijas Universitātes profesora Jura Bojāra un Dr. iur. Veronikas Sajadovas zinātniskajā redakcijā. Grāmatas projekts ir aizsācies ar salīdzinošo pētījumu par patērētāju maksātnespējas procedūrām Eiropas Savienībā, Šveicē un Krievijā, kas tapis, sadarbojoties Latvijas Universitātei un Ženēvas Universitātei SCIEX (Scientific Exchange Programme NMS.CH) postdoktorantūras programmas ietvaros, ko finansēja Šveices Nacionālais zinātnes fonds (Swiss National Science Foundation), V. Sajadovai kā SCIEX stipendiātei veicot pētījumu J. Bojāra ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275088-latvijas-tiesibzinatnieku-vadits-starptautisks-petijums-par-pateretaju-maksatnespeju/\n275088\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019\nJautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats protesta kārtībā atcelt visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu nolēmumus, ar kuriem parādnieks atbrīvots no saistībām. No Senāta lēmuma minētajā lietā izriet cita, maksātnespējas mērķiem atbilstoša un nozīmīga tēze, kura netieši pateikta un nepieciešami izriet no lēmuma ratio: parādniekiem, kuru ienākumi bankrota procedūras laikā ir pietiekami lieli, proti, pārsniedz viņu uzturēšanas izmaksas, šie līdzekļi ir jānovirza kreditoru prasījumu segšanai. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275001-velreiz-par-senata-lemumu-lieta-nrspc-52019/\n275001\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas procesa regulējums kā diskusiju un kompromisu rezultāts\nŠobrīd spēkā esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir diskusiju un kompromisu rezultāts, sabalansējot gan parādnieku, gan kreditoru, gan valsts intereses. Tomēr jau sākotnēji fiziskās personas maksātne­spējas process Latvijā bija iecerēts ar audzinošu un preventīvu funkciju. Proti, lai fiziskā persona tiktu atbrīvota no neizpildāmām saistībām, tai noteiktu laiku zināma daļa no saviem ienākumiem ir jānovirza kreditoru prasījumu dzēšanai. Fiziskajai personai saistību dzēšanas procedūrā paredzētās tiesības paturēt ierobežotu apmēru no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas, vairāk uzskatāmas par finanšu pratības audzinošu mehānismu, kas jau pēc sekmīga maksātnespējas procesa pabeigšanas un nesegto saistību dzēšanas ļaus parādniekam arī turpmāk plānot savas finanses – vēlmes salāgojot ar iespējām. Noskaidrojot, kādā apjomā parādniekam ir pienākums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274969-maksatnespejas-procesa-regulejums-ka-diskusiju-un-kompromisu-rezultats/\n274969\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā\nKreditoru prasījumu segšanai novirzāmie naudas līdzekļi Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Sākotnēji MNL paredzēja parādnieka pienākumu novirzīt daļu no ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai gan bankrota procedūrā, gan saistību dzēšanas procedūrā. Šobrīd spēkā esošā MNL redakcija nosaka, ka bankrota procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti no parādnieka mantas realizācijas iegūtie līdzekļi (likuma 128. panta ceturtā daļa), savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti parādnieka ienākumi (likuma 128. panta piektā daļa). Vienīgā tiesību norma MNL, kas nosacīti satur noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķināms saistību dzēšanas procedūrā kreditoriem novirzāmo līdzekļu apmērs, ir 155. pants par saistību dzēšanas plāna termiņiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274968-kreditoru-prasijumu-segsanai-novirzamo-lidzeklu-apmers-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa/\n274968\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā\nPateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot resursus, kas personām pieder, bet attiecīgajā brīdī netiek izmantoti.2 No otras puses, līdzdalības ekonomika ir radījusi zināmu paniku, jo tā būtiski konkurē ar tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem,3 kā arī saistās ar pietiekami nopietniem riskiem patērētāju drošībai, darbinieku tiesību ievērošanai, pakalpojumu un preču kvalitātei, nodokļu nomaksai u.c. svarīgiem jautājumiem.4 Pastāv dažādi viedokļi par to, kādas aktivitātes līdzdalības ekonomika aptver. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274932-pakalpojumu-sniedzeji-lidzdalibas-ekonomika/\n274932\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā\nPateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot resursus, kas personām pieder, bet attiecīgajā brīdī netiek izmantoti.2 No otras puses, līdzdalības ekonomika ir radījusi zināmu paniku, jo tā būtiski konkurē ar tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem,3 kā arī saistās ar pietiekami nopietniem riskiem patērētāju drošībai, darbinieku tiesību ievērošanai, pakalpojumu un preču kvalitātei, nodokļu nomaksai u.c. svarīgiem jautājumiem.4 Pastāv dažādi viedokļi par to, kādas aktivitātes līdzdalības ekonomika aptver. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274932-pakalpojumu-sniedzeji-lidzdalibas-ekonomika/\n274932\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n