Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Sat, 24 Aug 2019 11:54:27 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana\nTestatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma (turpmāk – CL) 421. pantā, kurā noteikts: "Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."1 Lai gan testaments ir viens no populārākajiem veidiem, kā manta tiek nodota nākamajām paaudzēm,2 Latvijā nav plašāk pētīts jautājums par testatora spēju paust savu gribu, kas praksē bieži vien ir galvenais strīdus aspekts. Testatora spējai paust savu gribu ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka saskaņā ar CL 463. pantu testamenta saturam ir jāizteic mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275101-testatora-patiesa-griba-un-tas-noskaidrosana/\n275101\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības\nLatvijas Republikas Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī1 pasludināja nolēmumu lietā par normām, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru. Normas, kas nosaka kārtību, kādā samazināms piespiedu nomas maksas apmērs, ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija. Satversmes tiesa, izskatot ierosinātās lietas, atzīst: ja tā lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt zemes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275100-par-likumdeveja-problemam-lidzsvarot-zemes-un-daudzdzivoklu-maju-ipasnieku-tiesibas/\n275100\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens\nPēc juridiskās literatūras un publiskajā telpā pieejamās informācijas izpētes konstatējams, ka vārds "reiderisms" tiek plaši izmantots, neiedziļinoties šī jēdziena būtībā un pazīmēs. Autore uzskata – minētais ir par pamatu tam, ka, tiklīdz notiek izmaiņas kāda uzņēmuma valdes sastāvā, kurām nepiekrīt kāds no uzņēmuma dalībniekiem vai valdes locekļiem, ar izmaiņām neapmierinātā persona mēģina pārliecināt gan sabiedrību, gan tiesu vai tiesībsargājošās iestādes par reiderisma gadījumu uzņēmumā.   1. Uzņēmuma pārņemšana un reiderisms Mūsdienu tiesiskajā realitātē uzņēmuma pārņemšanai, kuru mēdz dēvēt arī par "sagrābšanu", ir izteikti negatīva nozīme un ar to saprot prettiesisku kontroles iegūšanu pār komercsabiedrību un tās aktīviem. Šāds secinājums izriet no spriedumā lietā Nr. SKC-1628/2017 sniegtās atziņas, ka, "lai gan reiderisma jēdziens ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275092-reiderisms-ka-likuma-nedefinets-jedziens/\n275092\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Kultūru mijiedarbe jeb pieredze, vadot Eiropas līmeņa pētījumu par patērētāju maksātnespējas regulējumu\nKāds esot teicis: "Es nezinu, uz kurieni eju, bet esmu ceļā." Tā aizsākās arī stāsts par šo pētījumu. Stāsts par uzdrīkstēšanos un piepildītu sapni. 2013. gada rudens sākumā vairāku apstākļu sakritības dēļ pieteicos SCIEX (Scientific Exchange Programme NMS.CH) postdoktorantūras stipendijai, kuru piešķīra Šveices augstskolas sadarbībā ar desmit Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu1 augstskolām. Kā vēlāk izrādījās, tā bija priekšpēdējā iespēja sekmēt divu augstskolu sadarbību, jo 2016. gadā SCIEX programma tika likvidēta. Piesakoties stipendijai, bija jāizraugās mentori gan no nosūtošās, gan arī no uzņemošās augstskolas. Par lokālo mentoru laipni piekrita kļūt mana promocijas darba vadītājs profesors Juris Bojārs no Latvijas Universitātes. Taču Šveices profesora, ar kuru sadarboties, nebija. Sāku viņu meklēt, koncentrējoties uz Ženēvas un no tās netālu esošās Lozannas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275089-kulturu-mijiedarbe-jeb-pieredze-vadot-eiropas-limena-petijumu-par-pateretaju-maksatnespejas-regulejumu/\n275089\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Latvijas tiesībzinātnieku vadīts starptautisks pētījums par patērētāju maksātnespēju\n2019. gada vasarā izdevniecība "Edward Elgar Publi­shing" ir izdevusi grāmatu "A Guide to Consumer Insolvency Proceedings in Europe" (Ceļvedis Eiropas patērētāju maksātnespējas procedūru regulējumā), ko sagatavojis gandrīz 50 autoru liels kolektīvs Ženēvas Universitātes profesora salīdzinošajās tiesībās Tomasa Kandera-Graciano (Thomas Kander-Graziano), Latvijas Universitātes profesora Jura Bojāra un Dr. iur. Veronikas Sajadovas zinātniskajā redakcijā. Grāmatas projekts ir aizsācies ar salīdzinošo pētījumu par patērētāju maksātnespējas procedūrām Eiropas Savienībā, Šveicē un Krievijā, kas tapis, sadarbojoties Latvijas Universitātei un Ženēvas Universitātei SCIEX (Scientific Exchange Programme NMS.CH) postdoktorantūras programmas ietvaros, ko finansēja Šveices Nacionālais zinātnes fonds (Swiss National Science Foundation), V. Sajadovai kā SCIEX stipendiātei veicot pētījumu J. Bojāra ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275088-latvijas-tiesibzinatnieku-vadits-starptautisks-petijums-par-pateretaju-maksatnespeju/\n275088\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019\nJautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats protesta kārtībā atcelt visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu nolēmumus, ar kuriem parādnieks atbrīvots no saistībām. No Senāta lēmuma minētajā lietā izriet cita, maksātnespējas mērķiem atbilstoša un nozīmīga tēze, kura netieši pateikta un nepieciešami izriet no lēmuma ratio: parādniekiem, kuru ienākumi bankrota procedūras laikā ir pietiekami lieli, proti, pārsniedz viņu uzturēšanas izmaksas, šie līdzekļi ir jānovirza kreditoru prasījumu segšanai. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275001-velreiz-par-senata-lemumu-lieta-nrspc-52019/\n275001\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas procesa regulējums kā diskusiju un kompromisu rezultāts\nŠobrīd spēkā esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir diskusiju un kompromisu rezultāts, sabalansējot gan parādnieku, gan kreditoru, gan valsts intereses. Tomēr jau sākotnēji fiziskās personas maksātne­spējas process Latvijā bija iecerēts ar audzinošu un preventīvu funkciju. Proti, lai fiziskā persona tiktu atbrīvota no neizpildāmām saistībām, tai noteiktu laiku zināma daļa no saviem ienākumiem ir jānovirza kreditoru prasījumu dzēšanai. Fiziskajai personai saistību dzēšanas procedūrā paredzētās tiesības paturēt ierobežotu apmēru no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas, vairāk uzskatāmas par finanšu pratības audzinošu mehānismu, kas jau pēc sekmīga maksātnespējas procesa pabeigšanas un nesegto saistību dzēšanas ļaus parādniekam arī turpmāk plānot savas finanses – vēlmes salāgojot ar iespējām. Noskaidrojot, kādā apjomā parādniekam ir pienākums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274969-maksatnespejas-procesa-regulejums-ka-diskusiju-un-kompromisu-rezultats/\n274969\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā\nKreditoru prasījumu segšanai novirzāmie naudas līdzekļi Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Sākotnēji MNL paredzēja parādnieka pienākumu novirzīt daļu no ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai gan bankrota procedūrā, gan saistību dzēšanas procedūrā. Šobrīd spēkā esošā MNL redakcija nosaka, ka bankrota procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti no parādnieka mantas realizācijas iegūtie līdzekļi (likuma 128. panta ceturtā daļa), savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti parādnieka ienākumi (likuma 128. panta piektā daļa). Vienīgā tiesību norma MNL, kas nosacīti satur noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķināms saistību dzēšanas procedūrā kreditoriem novirzāmo līdzekļu apmērs, ir 155. pants par saistību dzēšanas plāna termiņiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274968-kreditoru-prasijumu-segsanai-novirzamo-lidzeklu-apmers-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa/\n274968\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā\nPateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot resursus, kas personām pieder, bet attiecīgajā brīdī netiek izmantoti.2 No otras puses, līdzdalības ekonomika ir radījusi zināmu paniku, jo tā būtiski konkurē ar tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem,3 kā arī saistās ar pietiekami nopietniem riskiem patērētāju drošībai, darbinieku tiesību ievērošanai, pakalpojumu un preču kvalitātei, nodokļu nomaksai u.c. svarīgiem jautājumiem.4 Pastāv dažādi viedokļi par to, kādas aktivitātes līdzdalības ekonomika aptver. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274932-pakalpojumu-sniedzeji-lidzdalibas-ekonomika/\n274932\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā\nPateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot resursus, kas personām pieder, bet attiecīgajā brīdī netiek izmantoti.2 No otras puses, līdzdalības ekonomika ir radījusi zināmu paniku, jo tā būtiski konkurē ar tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem,3 kā arī saistās ar pietiekami nopietniem riskiem patērētāju drošībai, darbinieku tiesību ievērošanai, pakalpojumu un preču kvalitātei, nodokļu nomaksai u.c. svarīgiem jautājumiem.4 Pastāv dažādi viedokļi par to, kādas aktivitātes līdzdalības ekonomika aptver. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274932-pakalpojumu-sniedzeji-lidzdalibas-ekonomika/\n274932\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Digitālās tehnoloģijas un līdzdalības ekonomika – jauni izaicinājumi konkurences tiesībās\nSavstarpēji nepazīstamu pušu abpusēja sadarbība var būt iespējama tikai tad, ja, pirmkārt, ir standartizēts un saprotams, sakārtots un taisnīgs tiesisko attiecību modelis, kurā nepastāv krāpšanas un maldināšanas riski, un, otrkārt, ja tas izmaksu ziņā ir lētāks un laika patēriņa izmantojumā efektīvāks risinājums nekā tradicionāli iepriekš pastāvējušais. Konkurences tiesības nenodala līdzdalības vai dalīšanās ekonomiku (angļu val. – sharing economy) no tradicionālākiem darbības veidiem, kas līdz šim pastāvēja tirgū, piemēram, viesnīcu nodrošinātā izmitināšana vai taksometru pakalpojumi. Konkurences tiesībās ir svarīgi, kādas sekas jeb ietekmi konkurencei rada šādi tehnoloģiski jauni risinājumi, kas būtiski ietekmē tradicionālos tirgus un biznesa modeļus, tos "izjaucot" (angļu val. disrupt) vai būtiski mainot. Šādi tirgus modeļi parasti atstāj pozitīvu ietekmi tirgū un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274931-digitalas-tehnologijas-un-lidzdalibas-ekonomika-jauni-izaicinajumi-konkurences-tiesibas/\n274931\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Digitālās tehnoloģijas un līdzdalības ekonomika – jauni izaicinājumi konkurences tiesībās\nSavstarpēji nepazīstamu pušu abpusēja sadarbība var būt iespējama tikai tad, ja, pirmkārt, ir standartizēts un saprotams, sakārtots un taisnīgs tiesisko attiecību modelis, kurā nepastāv krāpšanas un maldināšanas riski, un, otrkārt, ja tas izmaksu ziņā ir lētāks un laika patēriņa izmantojumā efektīvāks risinājums nekā tradicionāli iepriekš pastāvējušais. Konkurences tiesības nenodala līdzdalības vai dalīšanās ekonomiku (angļu val. – sharing economy) no tradicionālākiem darbības veidiem, kas līdz šim pastāvēja tirgū, piemēram, viesnīcu nodrošinātā izmitināšana vai taksometru pakalpojumi. Konkurences tiesībās ir svarīgi, kādas sekas jeb ietekmi konkurencei rada šādi tehnoloģiski jauni risinājumi, kas būtiski ietekmē tradicionālos tirgus un biznesa modeļus, tos "izjaucot" (angļu val. disrupt) vai būtiski mainot. Šādi tirgus modeļi parasti atstāj pozitīvu ietekmi tirgū un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274931-digitalas-tehnologijas-un-lidzdalibas-ekonomika-jauni-izaicinajumi-konkurences-tiesibas/\n274931\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Sociālais kapitāls un sadarbība kā koplietošanas ekonomikas pamatelementi: autonomo auto inovāciju ekosistēmas piemērs\nIevads Koplietošanas ekonomika ir salīdzinoši jauns, bet nu jau bieži lietots termins, kam ir iespējams atrast dažādas definīcijas un atvasinājumus. Viennozīmīgi var teikt, ka tā ir jauna veida paradigma, kas liek pārskatīt klasiskās ekonomikas pamatpostulātus par kapitālu un tā pielietojumu vērtības radīšanā. Ja klasiskajā ekonomikā kā galvenie kapitāla veidi ir skatāmi dabas, naudas un cilvēkresursi un ir svarīga to īpašuma forma, proti, īpašumam un tā uzkrāšanai ir izšķiroša loma ekonomiskajās transakcijās un vērtības radīšanā, tad koplietošanas ekonomika virzās uz privātīpašuma lomas mazināšanos, sadarbību un savstarpējo uzticēšanos un tās rezultātā paātrinātām un atvieglotām ekonomiskajām transakcijām un pieaugošu kopējo labumu un vērtību, kas ne obligāti ir kāda konkrēta indivīda privātajā īpašumā, un priekšplānā izvirza sociālo kapitālu kā jaunu un nozīmīgu kapitāla ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274929-socialais-kapitals-un-sadarbiba-ka-koplietosanas-ekonomikas-pamatelementi-autonomo-auto-inovaciju-ekosistemas-piemers/\n274929\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Sociālais kapitāls un sadarbība kā koplietošanas ekonomikas pamatelementi: autonomo auto inovāciju ekosistēmas piemērs\nIevads Koplietošanas ekonomika ir salīdzinoši jauns, bet nu jau bieži lietots termins, kam ir iespējams atrast dažādas definīcijas un atvasinājumus. Viennozīmīgi var teikt, ka tā ir jauna veida paradigma, kas liek pārskatīt klasiskās ekonomikas pamatpostulātus par kapitālu un tā pielietojumu vērtības radīšanā. Ja klasiskajā ekonomikā kā galvenie kapitāla veidi ir skatāmi dabas, naudas un cilvēkresursi un ir svarīga to īpašuma forma, proti, īpašumam un tā uzkrāšanai ir izšķiroša loma ekonomiskajās transakcijās un vērtības radīšanā, tad koplietošanas ekonomika virzās uz privātīpašuma lomas mazināšanos, sadarbību un savstarpējo uzticēšanos un tās rezultātā paātrinātām un atvieglotām ekonomiskajām transakcijām un pieaugošu kopējo labumu un vērtību, kas ne obligāti ir kāda konkrēta indivīda privātajā īpašumā, un priekšplānā izvirza sociālo kapitālu kā jaunu un nozīmīgu kapitāla ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274929-socialais-kapitals-un-sadarbiba-ka-koplietosanas-ekonomikas-pamatelementi-autonomo-auto-inovaciju-ekosistemas-piemers/\n274929\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu"\nSadarbības ekonomikas tendences Latvijā un identificētie problēmjautājumi Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas vienpadsmit platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 milj. eiro, nodrošinot 3162 darba vietas. Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, Eiropas Komisija secina, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63 % no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātām personām (0,33 % no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.1 Sadarbības platformas Latvijas iedzīvotāju vidū guvušas lielu atsaucību. Latvija ir TOP 3 Eiropas valstu vidū, kuras iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā 36 %, Īrijā 35 %, Latvijā 24 %, Horvātijā 24 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274926-konceptualais-zinojums-par-sadarbibas-ekonomikas-nozares-pakalpojumu-regulejumu/\n274926\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu"\nSadarbības ekonomikas tendences Latvijā un identificētie problēmjautājumi Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas vienpadsmit platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 milj. eiro, nodrošinot 3162 darba vietas. Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, Eiropas Komisija secina, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63 % no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātām personām (0,33 % no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.1 Sadarbības platformas Latvijas iedzīvotāju vidū guvušas lielu atsaucību. Latvija ir TOP 3 Eiropas valstu vidū, kuras iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā 36 %, Īrijā 35 %, Latvijā 24 %, Horvātijā 24 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274926-konceptualais-zinojums-par-sadarbibas-ekonomikas-nozares-pakalpojumu-regulejumu/\n274926\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Dalīšanās ekonomika – pagaidu fenomens vai ilgtspējīgs biznesa modelis?\nLīdzdalības ekonomikas modelis balstās uz atsevišķu indivīdu (patērētāju) darbību, iegūstot, nodrošinot vai dalot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēts caur internetu (tiešsaistes platformām). Tādējādi cilvēki, izslēdzot starpniekus, savstarpēji vienojas (angļu val. – peer to peer jeb P2P) un par brīvu vai noteiktu samaksu koplieto īpašumu (mājokli, mašīnu u.tml.) vai dažādus pakalpojumus. Līdzdalības ekonomikas idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai jauniešu, kas aktīvi izmanto internetu un ir atvērti dažādiem inovatīviem risinājumiem, bet arī citu paaudžu vidū, kas novērtē tās sniegtās priekšrocības (laika un resursu, tajā skaitā finanšu līdzekļu ietaupījumu). Dalīšanās ekonomika šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām jomām pasaulē, kas kopš 2010. gada ir piesaistījusi vairāk nekā 23 miljardus dolāru riska kapitāla finansējumu.2 Lai iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274918-dalisanas-ekonomika-pagaidu-fenomens-vai-ilgtspejigs-biznesa-modelis/\n274918\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Dalīšanās ekonomika – pagaidu fenomens vai ilgtspējīgs biznesa modelis?\nLīdzdalības ekonomikas modelis balstās uz atsevišķu indivīdu (patērētāju) darbību, iegūstot, nodrošinot vai dalot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēts caur internetu (tiešsaistes platformām). Tādējādi cilvēki, izslēdzot starpniekus, savstarpēji vienojas (angļu val. – peer to peer jeb P2P) un par brīvu vai noteiktu samaksu koplieto īpašumu (mājokli, mašīnu u.tml.) vai dažādus pakalpojumus. Līdzdalības ekonomikas idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai jauniešu, kas aktīvi izmanto internetu un ir atvērti dažādiem inovatīviem risinājumiem, bet arī citu paaudžu vidū, kas novērtē tās sniegtās priekšrocības (laika un resursu, tajā skaitā finanšu līdzekļu ietaupījumu). Dalīšanās ekonomika šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām jomām pasaulē, kas kopš 2010. gada ir piesaistījusi vairāk nekā 23 miljardus dolāru riska kapitāla finansējumu.2 Lai iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274918-dalisanas-ekonomika-pagaidu-fenomens-vai-ilgtspejigs-biznesa-modelis/\n274918\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā\nTrauksmes cēlēji izsenis saskārušies ar represijām, ziņojot par pārkāpumiem un brīdinot par potenciāliem pārkāpumiem, kas skar būtiskas sabiedrības intereses.1 Tie nereti tiek atlaisti no darba, diskriminēti un piedzīvo citas negatīvas sekas.2 Turklāt arī sabiedrības attieksme pret trauksmes cēlējiem ir pretrunīga.3 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par trauksmes celšanu norāda, ka atsevišķās valstīs ir dziļi iesakņojusies attieksme, kas balstīta uz vēsturiskiem sociāliem un politiskiem apstākļiem, piemēram, okupācijas režīmu, kurā neuzticība un nepatika pret "informatoriem" bija gluži ikdienišķa parādība.4 Pretēji kļūdainajam uzskatam par trauksmes cēlēju lojalitātes trūkumu tie veic nozīmīgu demokrātisku funkciju sabiedrībā.5 Kā norādījusi Augstākā tiesa, ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274879-ka-sargasim-talavas-tauretaju-trauksmes-celeju-aizsardziba-latvija/\n274879\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti\nTrauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.2 Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.3 Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274878-trauksmes-celsanas-likuma-piemerosanas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274878\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n