Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Wed, 11 Dec 2019 12:49:23 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1260.–1277. panta noteikumi, kas regulē reālnastas institūtu, pēc būtības negrozītā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864.gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 1297.–1321. panta noteikumiem.1 Pati reālnasta (Reallast, поземельная повинность) CL 1260. pantā definēta kā "uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās". Raksturojot šo lietu tiesību institūtu, līdzšinējā Latvijas juridiskajā literatūrā ticis uzsvērts, ka reālnasta ir viduslaikos radies ģermāņu tiesību institūts,2 kas spilgti raksturo feodālo tiesību sistēmu, kuras centrā bija lietu tiesības, jo viduslaikos dažādas nodevas, klaušas un maksājumus bija ērtāk un izdevīgāk piesaistīt nekustamam īpašumam, nevis kādai personai.3 Reālnastas subjekta pienākuma pozitīvais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275713-realnastas-instituta-nozime-musdienu-privattiesiskaja-apgroziba/\n275713\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Galveno interešu centra noteikšana fizisko personu pārrobežu maksātnespējas procesos\nIevads Kopš 2017. gada 26. jūnija gan tiesām, gan maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un iestādēm maksātnespējas procesa gaitā ir pienākums piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Jaunā regula) noteikumus.1 Minētā regula ir tikusi pieņemta, aizstājot 2000. gada 29. maija Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Vecā regula). Palielinoties dalībvalstu savstarpējai integrācijai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros, laika gaitā arvien pieaug to gadījumu skaits, kad vienā dalībvalstī notiekošs maksātnespējas process iegūst pārrobežu raksturu un rada pamatu Jaunās regulas normu piemērošanai sakarā ar to, ka procesā kreditoru lomā ir iesaistītas personas no citām ES dalībvalstīm, parādnieka manta daļēji atrodas citā dalībvalstī u.tml.2 Jaunās regulas tiesību normu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275712-galveno-interesu-centra-noteiksana-fizisko-personu-parrobezu-maksatnespejas-procesos/\n275712\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mantojuma pieņemšanas tiesiskie aspekti\n1. Ievads Mantojuma tiesību likumiskā regulējuma mērķis ir aizsargāt tiesības uz īpašumu, kas tiek panākts ar noteiktu kārtību (materiālu un procesuālu), kādā mantojums nonāk pie mantinieka. Piemērojot šo kārtību, mantojums tiek noregulēts – noteiktā veidā tiek atrisināta mantojuma pretendentu konkurence, nosakot, kas un kādā daļā mantojumu iegūst. Konstatējot, ka mantojuma pretendentu nav, mantojums ir bezmantinieku manta un piekrīt valstij. Mantojuma noregulēšanas rezultātā ir jāgūst tiesiskā noteiktība attiecībā uz mantojuma piederību, tāpat kā tiesiskā valstī attiecībā uz īpašuma tiesībām vispār. Kā to nosaka CL 688. pants, mantojuma pieņemšanai ir izšķiroša nozīme mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275672-mantojuma-pienemsanas-tiesiskie-aspekti/\n275672\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mantošanas regulas piemērošana praksē – mācība, kas vēl jāapgūst\n2015. gada 17. augustā Latvijā bija pilnībā jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk tekstā – Mantošanas regula).1 Lai arī kopš Mantošanas regulas darbības sākuma ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, šī regula tiesu praksē tikusi piemērota reti, gandrīz nemaz. Tomēr salīdzinoši nesen, 2018. gada 27. aprīlī, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments taisīja lēmumu lietā SKC-815/2018 sakarā ar sūdzību par notāra rīcību (turpmāk tekstā – Augstākās tiesas lēmums),2 vērtējot pārrobežu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275671-mantosanas-regulas-piemerosana-prakse-maciba-kas-vel-jaapgust/\n275671\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ārvalstu pilnvaras Latvijas notariātā: jaunākās tendences un metodes\nStarptautisko privāttiesisko sakaru intensitāte arvien vairāk ienāk arī Latvijas notāru darba ikdienā. Viena no pēdējo gadu izplatītākajām parādībām ir pie ārvalstu notāriem sastādītu pilnvaru uzrādīšana Latvijas notāriem nolūkā tālāk slēgt dažādus privāttiesiskus darījumus, t.sk. arī nekustamo īpašumu jomā. Latvijas notāriem šī tiesiskā parādība sāka izraisīt aizvien vairāk neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai ārvalsts notāra pilnvara, kura ir legalizēta ar apostille, Latvijas notāriem ir automātiski jāpieņem? Vai ārvalsts dokuments, uz kura ir apostille atzīme, ir uzskatāms par "publisku dokumentu" Notariāta likuma izpratnē? Vai visi ārvalstu notāri veic tieši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275670-rvalstu-pilnvaras-latvijas-notariata-jaunakas-tendences-un-metodes/\n275670\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: "Mēs sargājam tikai 15 procentus vārtu"\nNotariāts pēdējos gados apzināti veido ļoti modernas institūcijas tēlu. Vai jūs to darāt paši pēc savas iniciatīvas vai kādu ārēju apstākļu mudināti, un cik šis tēls ir pamatots? Mūsdienu sabiedrība mainās ļoti strauji, notariātam ir noteikti jācenšas mainīties līdzi, un mēs to darām. Primāri attīstības iniciatīvas nāk no mums pašiem, savukārt pārmaiņu virzienus nosakām atbilstoši tam, kā mēs redzam sabiedrības vajadzības. Tiekoties ar prezidentu, tiešām minējām, ka pēdējos divos gados ir notikusi notariāta modernizācija. Starp citu, tieši pirms apmēram diviem gadiem Levita kungs bija pie mums ar lekciju par tiesiskuma izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Tagad varējām prezidentu iepazīstināt ar savu veikumu. Mūsuprāt, izmaiņas, ko esam panākuši, ir kardinālas. Galvenais, kas šeit jāmin, ir attālinātais notariālās apliecināšanas rīks jeb "digitālais notāra kabinets", ko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275669-mes-sargajam-tikai-15-procentus-vartu/\n275669\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika\nBērna labāko interešu ievērošana ir bāzes princips, izlemjot jautājumus, kas kaut vai netieši skar bērna tiesības un intereses. Lai nodrošinātu šī principa īstenošanu civillietās, civilprocesā ir iestrādāti tiesiskie instrumenti, tostarp atkāpšanās no sacīkstes principa, bāriņtiesas kā bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pieaicināšana atzinuma sniegšanai un saskarsmes personas kā lietas dalībnieka noteikšana civilprocesā. Rakstā ir pievērsta uzmanība atsevišķām problēmām, kas konstatētas tiesu praksē, izskatot lietas par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību ar vecāku, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar bērnu, no tiesību piemērošanas viedokļa, kā arī minot priekšlikumus ne tikai normatīvā regulējuma uzlabošanai, bet arī attiecīgo iestāžu sadarbībai un bērna iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, ne vien, lai uzzinātu bērna viedokli, bet arī izskaidrojot bērnam iestādes vai tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275625-saskarsmes-tiesibu-istenosanas-problematika/\n275625\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru\nŠajā "Jurista Vārda" numurā Augstākās tiesas Civillietu departaments piedāvā lasītājiem privāttiesību un civilprocesa aktualitātes, kuras aktualizējušās departamenta jaunākajā judikatūrā. Tematiskā numura mērķis ir sniegt ieguldījumu jau esošajās, kā arī uzsākt jaunas diskusijas par dažādiem civiltiesību jautājumiem un judikatūru. Savu redzējumu par kasācijas instances tiesas darbu un galvenajiem nākotnes uzdevumiem intervijā žurnālam sniedz Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Savukārt rakstu autori šajā tematiskajā izdevumā aplūko dažādus aktuālus tiesu prakses jautājumus. Rakstā "Jura novit curia princips civilprocesā" zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš iepazīstina ar jura novit curia principa saturu, ar to saistītajām pretrunām, tiesas un pušu lomu civilprocesā, atbildību par tiesvedības kļūdu sekām un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275512-pamats-diskusijam-par-civiltiesibam-un-judikaturu/\n275512\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba\nŠā gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK3 (turpmāk – Direktīva 2019/789). Neraugoties uz to, ka minētā direktīva ne vien nav tieši piemērojama strīdu risināšanai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās, ne arī ir pārņemta Latvijas autortiesību regulējumā, tā palīdz atklāt gan šobrīd aktuālās juridiskās grūtības darbu izmantošanā raidorganizāciju raidījumu apraidē,4 tostarp ar satelīta starpniecību, gan ielūkoties iespējamos šo grūtību nākotnes risinājumos. Fenomens, ka tehnoloģiju attīstība un ar to saistīto ekonomisko modeļu izmaiņas un jaunu modeļu rašanās apsteidz normatīvā regulējuma izmaiņas, nav jauns ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275500-darbu-publiskosana-satelita-apraides-gadijuma-un-autoru-iznemuma-tiesibu-daba/\n275500\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas\nŽurnālā "Jurista Vārds" pirms dažiem gadiem jau ir bijušas publikācijas par negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā – Mg. iur. Daces Vārnas raksts "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā"1 un Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta raksts "Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā".2 D. Vārna secinājusi, ka Civilprocesa likumā atzīšanas prasības (tiesības celt prasības par juridisku attiecību atzīšanu/neatzīšanu) institūts nav iekļauts. Savukārt J. Kārkliņš un E. Brants norādījuši, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, ka personas tiesības celt negatīvu atzīšanas prasību izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz personas tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Minētais J. Kārkliņa un E. Branta viedoklis nesakrīt ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275498-prejudiciala-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa-judikaturas-atzinas/\n275498\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē\nBriseles Ibis regulas piemērojamība Nepareizu izpratni par Briseles I regulas piemērošanu raksturo kāds nesens gadījums, kurā Senāts pieņēma lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Konkrētajā lietā Dānijā reģistrēta banka 2011. gada 31. augustā cēla tiesā prasību pret divām Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, lūdzot tiesu piedzīt parādu un likumiskos procentus, atzīt par spēkā neesošiem vairākus nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumus un dzēst ierakstus zemesgrāmatā. Ar Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu un tās vēršanu uz nekustamajiem īpašumiem, kuri pieder apdāvinātajai kapitālsabiedrībai, bet daļā par dāvinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā noraidīta. Par minēto spriedumu atbildētājas iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apelācijas instances tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275497-briseles-ibis-regulas-piemerojamibas-noskaidrosana-un-jurisdikcijas-noteiksana-latvijas-tiesu-prakse/\n275497\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Jura novit curia princips civilprocesā\n1. Jura novit curia principa vēsturiskā izpratne Starpkaru perioda Latvijā izpratne principu līmenī savā būtībā balstīta uz atziņu, ka jura novit curia ievērošana ir pamatota ar likumības un pieejas tiesai apsvērumiem. Pieejas tiesai ziņā tika izrādīta labvēlība juridiski neizglītotiem prāvniekiem. Tieši pieejas tiesai principa kontekstā ir norādīts: "Prasītājam sava tiesība uz tiesas palīdzību jāpamato uz attiecīgiem likumiem, uz ko norāda tas pats Civīlproc. nol. 359. (257.) p. 5. punkts. Tā kā tomēr pilsoņi var arī nepārzināt materiālās un procesuālās tiesības visos sīkumos un tā kā pēc mūsu likumiem advokāta pieņemšana lietas vešanai arī nav obligātoriska (nav Anwaltszwang), tad izpildīt prasījumu – noteikti uzrādīt prasības sūdzībās attiecīgos likumus, ir visai grūti, kamdēļ likumu neaizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275496-ijura-novit-curiai-princips-civilprocesa/\n275496\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā\nPieci gadi tiesu sistēmā, un tie visi arī kasācijas instancē. Vai šeit, Augstākajā tiesā, jūtaties kā savējais? Jā, iedzīvojos ļoti labi, faktiski uzreiz. To pierāda ne tikai tas, kā es pats jūtos, bet arī kolēģi saka – šķiet, ka vienmēr te esmu bijis. Kļūstot par tiesnesi, sacījāt, ka iepriekšējā pieredze un zināšanas noderēs tiesneša darbā. Vai noder? Varbūt no tiesneša skatpunkta tiesību avoti tomēr lasāmi citādi nekā pētniekam? Ja runā par likuma izpratni, tā nemainījās. Ja pamatos ir skaidrs likuma mērķis, tas nemainās, jo mērķis ir viens neatkarīgi no tā, kas likumu lasa – advokāts, prokurors vai tiesnesis. Taču tas, kas mainījās, ir skats uz to, kā tiesa darbojas, cik ļoti tā iedziļinās daudzos jautājumos, reizēm pat dziļāk nekā lietas dalībnieki. Apspriežu gaitā izgaismojas tādas likuma nianses, kuras kā argumentus vispār neviens nav minējis. Protams, mums jāturas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275495-aigars-strupiss-negodigai-taktikai-nav-vietas-tiesas-procesa/\n275495\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās\nIevads Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Zaudējumu direktīva), transponēšanas termiņa beigām 2016. gada 27. decembrī ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kopumā, gan arī atsevišķās dalībvalstu tiesību sistēmās individuāli. Būtiski ir pieaudzis ne tikai dalībvalstu nacionālo tiesu izskatīto lietu,1 bet arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sniegto prejudiciālo nolēmumu skaits lietās, kas saistītas tieši ar privāttiesisko konkurences tiesību normu piemērošanas specifiku. Jo īpaši ražīga ir bijusi EST un nacionālo tiesu darbība tieši 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā un vasarā. Šajā īsajā laika periodā EST tika pasludināti prejudiciālie ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275452-atbildibas-noteiksanas-problematika-konkurences-tiesibu-zaudejumu-lietas/\n275452\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā\nPievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.1 Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.2   Tiesu prakse ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275340-pievienotas-vertibas-nodoklis-zemes-piespiedu-nomas-gadijuma/\n275340\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Turpinot diskusiju par uzņēmuma līguma izpratni\n"Jurista Vārda" aptaujāto juristu vidū bija zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Lauris Rasnačs, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose, kā arī LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aldis Laviņš. Visiem iepriekš minētajiem speciālistiem aptaujā tika lūgts atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1) Kāds ir tiesiskais statuss uzņēmuma līguma uzteikumam no pasūtītāja puses (vienpusēja atkāpšanās no līguma)? 2) Kādas tiesiskas sekas attiecībā uz turpmākajām līgumiskajām attiecībām rada pasūtītāja vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma, ja tā ir (a) tiesiska vai (b) prettiesiska? 3) Vai civilprasības nodrošināšanai, kura pamatota ar uzņēmēja prasījumiem no uzņēmuma līguma pret ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275339-turpinot-diskusiju-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275339\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība\nProcesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275335-procesualas-ekonomijas-principa-un-tiesibu-uz-taisnigu-tiesu-mijiedarbiba/\n275335\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām\nSaskaņā ar 2017. gada 28. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 41, 1. § 9. p.) doto uzdevumu, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un lai sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, bija jāsagatavo priekšlikumi par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāds uzdevums tika iniciēts, lai prioritāri meklētu iespējamos risinājumus Konkurences padomes finansiālās neatkarības stiprināšanai, ņemot vērā faktisko situāciju iestādē ar hronisku finanšu resursu nepietiekamību pilnvērtīgai konkurences uzraudzības funkciju izpildei, un ņemtu vērā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas rekomendācijas attiecībā uz Konkurences padomes nodrošināšanu ar adekvātiem resursiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275332-par-vienotas-konkurences-un-regulacijas-iestades-izveides-iespejam/\n275332\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n