Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Wed, 05 Aug 2020 19:12:44 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntelektuālā īpašuma tiesības: Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas\nJautājums par autortiesībām uz pasūtītu datorprogrammu ir aktuāls ne vien tautsaimniecības, bet arī valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldē izmantotās datorprogrammas (turpmāk – valsts informācijas sistēmas vai VIS) ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa un efektivitātes uzlabošanas instruments. VIS programmēšanu valsts pārvalde iepērk kā ārpakalpojumu un līgumos bieži paredz, ka programmētājs saglabā autortiesības uz VIS. Tā kā VIS programmēšana nav iespējama bez aktīvas valsts pārvaldes iestādes dalības, tad ir būtiski saprast, uz kurām VIS sastāvdaļām vai VIS var attiecināt programmētāja autortiesības. Autortiesību uz VIS sastāvdaļām nodalīšanas grūtības veido gan tehniski un ekonomiski, gan juridiski apstākļi. Piemēram, sakarā ar C+ programmēšanas valodas un PHP programmēšanas valodas izveidi nav iespējams nodalīt pirmkoda un objektkoda datorprogrammas. Autora interesi par autortiesībām ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276982-autortiesibu-uz-pasutitu-datorprogrammu-saglabasanas-iespejas/\n276982\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra\n1. Pārrobežu mantošanas normatīvais regulējums 1.1. Mantošanas regulas izveidošanas attīstība un nepieciešamība Vairāku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu nacionālo tiesību normas paredz, ka starptautiskā jurisdikcija nosakāma ne tikai pēc mantojuma atstājēja pastāvīgās dzīvesvietas, bet arī pēc pilsonības vai mantas atrašanās vietas, bet vēl citās dalībvalstīs pastāv dalītais piesaistes kritērijs – kustamajai mantai personas domicils, bet nekustamajai mantai tās atrašanās vieta. Civillikuma 16. pants nosaka, ka notārs mantojuma lietas ved tikai par mantojumu, kas atrodas Latvijā, piemērojot Latvijas tiesību aktus.2 Šī kolīziju norma ir vienpusēja kolīziju norma un paredz vienīgi Latvijas likuma piemērošanu, nosakot, ka neatkarīgi no personas valstiskās piederības vai dzīvesvietas Latvijas likums ir piemērojams visos gadījumos, kad personas manta atrodas Latvijā. Vairākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276980-parrobezu-mantojuma-lietu-vesana-pie-latvijas-notara/\n276980\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Kreditoru tiesisko interešu aizsardzība gaisa kuģu iegādes finansēšanā\nLatvijā reti kurš ir dzirdējis par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – konvencija) un tās Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – Protokols), kas kopīgi tika pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā,1 ja vien nav bijis iesaistīts konvencijas ratifikācijā Latvijā 2011. gadā un nav dzirdējis par aktualitātēm šai sakarā.2 Kaut arī konvencijas pirmšķietami kazuistiskais raksturs, iespējams, neveicina vēlmi iedziļināties tās piemērošanas jomā, tomēr, ievērojot aviācijas nozares starptautisko nozīmi un faktu, ka aviācijas attīstība ir kritisks ekonomiskās attīstības priekšnosacījums,3 Latvijai tā tomēr ir visnotaļ būtiska konvencija, kas praksē tiek piemērota ne vienu reizi vien. Konvencija izveido visaptverošu starptautisku regulējumu uz aktīviem balstītas finansēšanas atvieglošanai un investoru (kreditoru) ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276841-kreditoru-tiesisko-interesu-aizsardziba-gaisa-kugu-iegades-finansesana/\n276841\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nepārvarama vara kā pamats līguma izbeigšanai un nepieciešamie Civillikuma grozījumi\nIevads Nesen ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Neapšaubāmi, ka pandēmijas sekas ir gan ekonomiskas, gan fiziskas un psiholoģiskas, gan juridiskas. Šajā rakstā autores vēlas pievērsties dažām iespējamām juridiskajām sekām, raugoties uz Covid-19 pandēmiju un izsludināto ārkārtējo situāciju kopsakarā ar nepārvaramu varu. Tomēr jau pašā sākumā autores vēlas uzsvērt, ka jautājums par to, vai ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 ir uzskatāma par nepārvaramu varu, ir ļoti diskutabls un prasa atsevišķu padziļinātu izpēti. Piekrītot Tieslietu ministrijas viedoklim par nepārvaramu varu, būtu jāsecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi nekonstituē nepārvaramas varas apstākļus jebkādās civiltiesiskās attiecībās, līdz ar to ārkārtējā situācija vai tās sakarā noteiktie valsts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276840-neparvarama-vara-ka-pamats-liguma-izbeigsanai-un-nepieciesamie-civillikuma-grozijumi/\n276840\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskie aspekti\nLīdz ar laulību un kopdzīves uzsākšanas skaita pieaugumu starp dažādu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē arvien biežāk mūsdienu sabiedrībā veidojas starpnacionālas ģimenes, un arī Latvija nav izņēmums. Vienlaikus pieaug arī no šīm attiecībām izrietošo strīdu skaits par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām. Nereti to rezultātā kāds no vecākiem redz tikai vienu risinājumu un pieņem vienpersonisku lēmumu – doties ar bērnu uz dzīvi citā valstī, parasti – savā izcelsmes valstī. Tādā veidā otram bērna vecākam tiek liegta iespēja īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības ar bērnu. Vienlaikus negatīvas sekas skar arī bērnu, kuram liegta iespēja saglabāt patiesas un emocionālas attiecības ar abiem vecākiem. Proti, tādā veidā tiek pārkāptas gan nacionālās valsts, gan arī starptautiskās tiesību normas. Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem dokumentiem, kas paredz īpašu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276792-bernu-parrobezu-prettiesiskas-parvietosanas-vai-aizturesanas-civiltiesiskie-aspekti/\n276792\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mediācija – viens no ģimenes strīdu risināšanas līdzekļiem\nEiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos". Uz tiesvedības savlaicīgumu kā mērķi, kas tiesām jāsasniedz, un kā vienu no būtiskiem tiesiskuma elementiem ir norādījuši arī Eiropas Padomes Komitejas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) eksperti 2018.  gadā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros veiktā Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumā. Lai gan situāciju Latvijā attiecībā uz tiesu noslogotību un tiesvedību garumu kopumā CEPEJ eksperti novērtējuši kā labu un atbilstošu, vienlaikus kā viens no rīkiem, kura virzienā eksperti ieteikuši raudzīties tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, ir pirmstiesas vienošanās, agrīnas vienošanās, mediācijas un samierināšanas veicināšana. Jau vairākus gadus viena no Tieslietu ministrijas prioritātēm ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276789-mediacija-viens-no-gimenes-stridu-risinasanas-lidzekliem/\n276789\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārrobežu lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu: aktuālie prakses jautājumi\n1. Ievads Bērnu tiesību efektīva aizsardzība ir jebkuras valsts labas pārvaldības pamata prasība. Valsts politikai ir jāatbalsta profesionāla un uz sadarbību vērsta sistēma bērnu tiesisko interešu praktiskai realizācijai. Daudzu faktoru dēļ lietas par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu ir īpaši komplicētas. Katras situācijas individuālais un personiskais raksturs iesaistītajiem bērniem un vecākiem, starpvalstu aspekts, piemērojamo tiesību avotu daudzējādība, procesuālā specifika un operatīvas rīcības nepieciešamība prasa pastāvīgi strādāt pie noregulējuma procesu analīzes, problēmu identificēšanas, risinājumiem un pilnveidojumiem. Tādēļ raksta autori pievērsīsies praktisku jautājumu un problēmu izpētei. Raksta mērķis ir dalīties ar uzkrāto juridiskā darba pieredzi pēdējo gadu laikā attiecīgās kategorijas lietās. Veiktos novērojumus pamato raksta autoru kopējais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276788-parrobezu-lietas-par-bernu-prettiesisku-parvietosanu-vai-aizturesanu-aktualie-prakses-jautajumi/\n276788\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Bērna labāko interešu principa nodrošināšana mediācijā\nPašreizējā situācija Latvijā un visā pasaulē rada papildu izaicinājumus un nepieciešamību meklēt arī saturiski jaunus risinājumus, lai nodrošinātu katra bērna tiesības būt vecāku aizgādībā un uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem. Ar šādiem izaicinājumiem saskaras arī mediatori tagadējos mediācijas procesos, jo patlaban būtiski un strauji ir izmainījušās visu sabiedrības locekļu prioritātes un iespējas, piemēram, ikdienas saskarsmes tiesību nodrošināšanā ar ģimenes locekļiem, iespējā nodrošināt vienošanās izpildi par uzturlīdzekļu apmēru bērnam u.c. jautājumos.   Mediācija kā instruments ģimeņu konfliktu risināšanā Kopš Mediācijas likuma stāšanās spēkā 2014. gada 18. jūnijā un sertificētu mediatoru institūta ieviešanas mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids Latvijā ir būtiski attīstījusies, nodrošinot iespēju pusēm mediāciju izmantot kā alternatīvu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276787-berna-labako-interesu-principa-nodrosinasana-mediacija/\n276787\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Problēmas bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanā\nLai pēc iespējas aizsargātu bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad vecāks šo pienākumu nespēj izpildīt, ir izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds (turpmāk – Fonds) – valsts atbalsts šķirtajām ģimenēm, kurās vecāki vieni audzina bērnus un nesaņem finansiālu atbalstu no otra vecāka. Šobrīd no Fonda tiek izmaksāti uzturlīdzekļi vairāk nekā 40 000 vecāku vietā.   Uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācija) izmaksātie uzturlīdzekļi nav uzskatāmi par pabalstu un regresa kārtībā tiek piedzīti no vecāka, kurš nav nodrošinājis bērna uzturēšanu. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums1 paredz divus alternatīvus procesus uzturlīdzekļu saņemšanai no Fonda: likuma 11. pants regulē uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, savukārt likuma 12. pants – izmaksu saskaņā ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276786-problemas-berna-uzturlidzeklu-nodrosinasana/\n276786\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Bērna tiesības viendzimuma pāra ģimenēs un to šķiršanās gadījumā\nLatvija ir viena no tām valstīm, kur viendzimuma pāru attiecības un viendzimuma pāru ģimenes nav normatīvi regulētas.1 Attiecīgi šādos apstākļos nepastāv ne precīza normatīvā terminoloģija, ne situācijām atbilstošas tiesību normas. Tādēļ viendzimuma pāru ģimenes šobrīd Latvijā dzīvo kopā, šķiras un audzina bērnus tādā tiesību vidē, kas ir vēsturiski veidota, lai normatīvi regulētu pretēja dzimuma vecāku ģimenes un šādu vecāku bērnus. Latvijā nav pieejami dati par to, cik daudz bērnu dzīvo viendzimuma pāru ģimenēs. Tomēr, aptaujājot ģimenes tiesību jomā strādājošos tiesību aizsardzības iestāžu speciālistus, autore secina, ka šis skaitlis ir ne mazāks kā 400 bērni visā Latvijā. Ne visas viendzimuma pāru ģimenes publiski atklāj savas ģimenes situāciju, baidoties no diskriminācijas un nosodījuma.2 Tāpēc tiesību aizsardzības iestādes un speciālisti ar viendzimuma pāru ģimenēm un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276785-berna-tiesibas-viendzimuma-para-gimenes-un-to-skirsanas-gadijuma/\n276785\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām\nNoteikt kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir īpaši liels izaicinājums, jo šādas izpildes centrā ir bērns, nevis nedzīvas lietas. Tādēļ gan izpildāmajam nolēmumam, gan izpildu procesam pirmām kārtām jābūt orientētam uz bērna, nevis izpildu lietas pušu tiesību un interešu nodrošināšanu. Bērns nav savu vecāku īpašums, taču gadījumos, kad bērna un vecāka saskarsmes īstenošana nonākusi līdz piespiedu izpildei, par bērna labāko interešu ievērošanu var runāt tikai nosacīti, jo cilvēki, kam tās primāri būtu jānodrošina, ir uzsākuši strīdu, kurā bērns tiek izmantots kā objekts savstarpējo pārmetumu risināšanā. Līdz 2015. gada 29. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā2 nolēmumi par saskarsmes tiesību īstenošanu tika izpildīti Civilprocesa likuma 620. panta kārtībā. Saskaņā ar šo pantu, kas tika piemērots visu nolēmumu, ar kuriem parādniekam uzlikts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276784-nolemumu-izpildisana-lietas-kas-izriet-no-saskarsmes-tiesibam/\n276784\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Rīkojums par bērna atgriešanu – starptautisks instruments vecāku tiesību un bērnu interešu īstenošanai\nCivillietās, izskatot pieteikumus par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu, Rīgas apgabaltiesa ir galīgā instance Latvijā, kur izskata blakussūdzības par procesuāla līdzekļa piemērošanu – bērna atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Tādēļ vienotas tiesu prakses veicināšanas nolūkos ir svarīgi pārlūkot ne vien normatīvo regulējumu šādu lietu izskatīšanā, bet arī apelācijas instances tiesas darbības rādītājus un pieredzi.   Ko nozīmē starptautiskā bērnu nolaupīšana? Atbildi sniedz Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija)1 3. pants: "Bērna aizvešana vai aizturēšana tiek uzskatīta par nelikumīgu, ja – a) saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja tieši pirms aizvešanas vai aizturēšanas, tas ir personas, institūcijas vai kādas citas iestādes, vienas pašas vai kopīgi, tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276782-rikojums-par-berna-atgriesanu-starptautisks-instruments-vecaku-tiesibu-un-bernu-interesu-istenosanai/\n276782\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Piezīmes par Latvijas tiesu lēmumiem K. Misānes civillietās par bērna atgriešanu no Latvijas uz Dienvidāfriku\nArī mums zināmajā K. Misānes lietā divas Latvijas tiesas sprieda pretēji. Pirmās instances tiesas lēmums1 bija par bērna atgriešanu no Latvijas uz Dienvidāfrikas Republiku (turpmāk – DĀR), savukārt Rīgas apgabaltiesas lēmums2 bija pilnīgi pretējs – noraidīt bērna atgriešanu uz DĀR. Šis lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Šajā rakstā autore sniedz koncentrētas piezīmes attiecībā uz abu Latvijas tiesu lēmumiem, kas noveda pie būtiska pavērsiena un bērna dzīves situācijas maiņas pēc viņa pārvietošanas uz Latviju. Tā nolūks ir juridiski analizēt šo situāciju, kura nebūt nav tik reta. Ņemot vērā, ka abas lietas ir sensitīvas un puses ir identificējamas, daudzi faktiskie apstākļi minētā raksta ietvaros netiks atklāti un analizēti.   Hāgas 1980. gada konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem3 Hāgas konvenciju piemēro gadījumos, lai atgrieztu bērnu, kuru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276781-piezimes-par-latvijas-tiesu-lemumiem-k-misanes-civillietas-par-berna-atgriesanu-no-latvijas-uz-dienvidafriku/\n276781\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pierādījumu iegūšana un pierādīšana ASV civilprocesā (salīdzināmās tiesības)\nKā norādījis Dr. iur. Vladimirs Bukovskis: "Process ir divu pušu cīņa, kurā uzvar tā puse, kas tiesas priekšā pierāda savu taisnību ar iesniegto pierādījumu palīdzību. Tādā kārtā pierādīšanas mērķis ir noskaidrot tos faktiskos, patiesos apstākļus, uz kuru pamata tiesai, piemērojot tiem attiecīgas normas, jātaisa savs spriedums."1 Lietas taisnīga izspriešana nav iespējama, nenoskaidrojot faktiskos apstākļus, bet to ir iespējams izdarīt, vienīgi iegūstot visus nepieciešamos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Civilprocesa likuma 93. pants paredz, ka pierādījumu iesniegšana ir pušu pienākums.2 Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui dicit, non qui negat (pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis tam, kurš noliedz).3 Tomēr, lai puses spētu izpildīt pierādīšanas pienākumu, katras valsts procesuālie likumi paredz noteiktus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276738-pieradijumu-iegusana-un-pieradisana-asv-civilprocesa-salidzinamas-tiesibas/\n276738\nTue, 09 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Kādi normatīvi regulē attālināto darbu\nNo 2020. gada 1. jūlija būs spēkā Darba aizsardzības likuma (turpmāk – DAL) grozījumi, kuri definē attālināto darbu, paredzot lielāku elastību darba tiesiskajās attiecībās. Proti, DAL 1. panta 20. punkts paredz, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT). Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Attiecībā uz darba pienākumu veikšanu Darba likuma 53. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas ceturto punktu darba līgumā ir jānorāda darba vieta. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276702-kadi-normativi-regule-attalinato-darbu/\n276702\nTue, 02 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā arī turpmāk varēs būt nemotivēts: atskats uz Satversmes tiesas spriedumu\nLikums noteic Satversmes tiesas sprieduma galīgo raksturu un tajā pausto tiesību normu interpretācijas obligātumu.3 Tas nozīmē, ka Satversmes tiesas spriedums sniedz atbildi noteikta tiesību jautājuma kontekstā, kura turpmāk kalpos par izšķirošu argumentu gan attiecīgā regulējuma piemērošanā, gan arī likuma pilnveides darbā. Šīs atziņas apliecina ne tikai ikviena Satversmes tiesas sprieduma nozīmi Latvijas tiesību sistēmā, bet arī ir kritērijs, pēc kura nosakāmi nosacīti standarti konstitucionālās tiesas spriedumiem vai tas, ko varam no tiem sagaidīt. CPL 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē noteikti pieņemtie lēmumi var tikt sastādīti rezolūcijas veidā, no kuriem viens ir lēmums par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Par šī regulējuma atbilstības izvērtējumu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam Satversmes tiesā tika ierosinātas astoņas lietas, kas tika apvienotas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276700-atteikums-ierosinat-kasacijas-tiesvedibu-civillieta-ari-turpmak-vares-but-nemotivets-atskats-uz-satversmes-tiesas-spriedumu/\n276700\nTue, 02 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Arodbiedrību tiesības un to īstenošana ārkārtējās situācijas laikā\n"Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām piešķirtās tiesības balstās uz (..) pilsonisko brīvību ievērošanu (..) un šo pilsonisko brīvību neesamība laupa jēgu arodbiedrību tiesību jēdzienam."1 Ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 103) visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija3 ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Covid-19 krīze ir nesusi vairākas izmaiņas – īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti. Tomēr ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis. Covid-19 ierobežošanai valdība un Saeima ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas daudzu ikdienu ir būtiski mainījuši, t.sk. arī ierobežojuši. Arī tiesībsargs ir izteicis bažas, ka, "neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276538-arodbiedribu-tiesibas-un-to-istenosana-arkartejas-situacijas-laika/\n276538\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība\nKonkrētās lietas apstākļi un gaita 2019. gada 20. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma spriedumu,1 ar kuru pašnodarbinātai personai tika uzlikts naudas sods par Coo Culte zīmola kleitu nelikumīgu nomu (turpmāk – pirmās instances spriedums). Spriedums bija stājies likumīgā spēkā. Šis spriedums raisīja plašas un pat asas diskusijas sabiedrībā, tostarp juristu vidū. Galvenokārt neizpratne tika pausta par to, kādēļ personai, kura savā īpašumā likumīgi bija iegādājusies kleitas, tika aizliegts ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Publiskajā telpā, atsaucoties uz tobrīd spēkā esošā likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5. panta otro daļu, juristi skaidroja, ka preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276462-icoo-cultei-lietas-stasts-vai-precu-noma-patiesi-ir-absoluti-atlauta-darbiba/\n276462\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Kādas izmaiņas paredz jaunais Preču zīmju likums\nVispirms, pievēršoties vispārīgajiem jautājumiem, ir jānorāda likuma tvērums – Preču zīmju likums, tāpat kā līdzšinējais likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", regulē tiesiskās attiecības preču zīmju un kolektīvo zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Taču papildus tiek regulētas arī tiesiskās attiecības sertifikācijas zīmju reģistrācijas aizsardzības jomā. Preču zīmju likumā ir ietverti arī preču zīmju aizsardzības pamatprincipi – teritorialitātes princips un prioritātes princips. Teritorialitātes princips nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija. Tas nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju Latvijā tās īpašnieks ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276460-kadas-izmainas-paredz-jaunais-precu-zimju-likums/\n276460\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri\nLikums stājās spēkā 5. aprīlī, tā mērķis ir – sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likumā noteiktais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi. Likumprojekta izstrādi koordinēja Tieslietu ministrija (turpmāk – TM), bet dažādas nozares regulējošo pantu saturu iniciēja attiecīgās ministrijas un citas valsts institūcijas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276424-likuma-par-valsts-instituciju-darbibu-arkartejas-situacijas-laika-saistiba-ar-covid-19-izplatibu-komentari/\n276424\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n