Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Mon, 27 Jan 2020 17:01:25 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nMedicīnas tiesības: Uzlabojumi audu un orgānu transplantācijas sistēmā no cilvēktiesību skatpunkta\nCilvēka audu un orgānu transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas paver iespējas vēl neārstējamu slimību ārstēšanai1 un tiek atzīta par simbolu cilvēku savstarpējai solidaritātei.2 Jautājumi par cilvēka audu un orgānu transplantāciju nav skatāmi atrauti no cilvēktiesību ietvara. Tie cieši saistīti ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, kā arī cilvēku tirdzniecības jautājumiem.3 Kā norādījusi Satversmes tiesa, cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība, kas raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu un jārespektē cilvēka dzīves laikā izteiktā griba attiecībā uz rīcību ar tā ķermeni.4 Šīs atziņas aktualitāti cilvēktiesību jomā iezīmē arī šobrīd iesniegtās sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā5 (turpmāk – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275915-uzlabojumi-audu-un-organu-transplantacijas-sistema-no-cilvektiesibu-skatpunkta/\n275915\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankcijas publiskajos iepirkumos\nNepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā. Jau pirms 2018. gada 12. jūlija grozījumiem Likumā tajā bija noteikti vairāki ierobežojumu veidi attiecībā uz sankciju subjektu atkarībā no tam noteiktās sankcijas. Tādējādi likumdevējs bija nodrošinājis starptautisko un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275913-sankcijas-publiskajos-iepirkumos/\n275913\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem\nTiesiskais pamats sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Iepriekš norma paredzēja, ka Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – Likumprojekts) anotācijas1 II sadaļas 1. punktā noteikts, ka "Likumprojekts ietekmēs visu personu tiesības un pienākumus. Likumprojekts expressis verbis norāda, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tiem jāpakļaujas noteiktajam regulējumam". Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā savukārt norādīts, ka ar Likumprojektu tiek precizēts subjektu loks, "uzsverot, ka valstij saistošās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275912-sankciju-regulejuma-piemerosana-parrobezu-finansu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n275912\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sankcijas un padomi uzņēmējiem\nKas jādara ikvienam uzņēmumam jeb nebūsim naivi Semināros par sankciju piemērošanu bieži saņemu jautājumu: ko darīt uzņēmumam, kuram nav Likuma 13.1 pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Aktualizētā Likuma 2. panta otrā daļa uzliek pienākumu ikvienam no mums ievērot sankcijās noteiktos ierobežojumus, piemēram, nepārdot luksusa automašīnu detaļas importētājiem Ziemeļkorejā vai neziedot fizikas pētījumiem Irānā. Skatoties no valdes locekļu atbildības perspektīvas, valdes sēdē jāizvērtē: a) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi uzņēmuma darbības veidi; b) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi regulārie klienti; c) fiksēt izvērtējumu vismaz valdes protokolā; d) pārskatīt vērtējumu reizi gadā. Likuma 13.1 pants uzdod izveidot iekšējās kontroles sistēmu kredītiestādēm, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, grāmatvežiem, advokātiem utt., kuru darbības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275910-sankcijas-un-padomi-uznemejiem/\n275910\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus\nPirmkārt, ir jāuzsver, ka sankciju kā nevardarbīga ārpolitikas instrumenta izmantošana ir saprotama un atbalstāma, it īpaši, ja cita vienīgā reālā alternatīva starptautisku strīdu risināšanai ir militārs konflikts. Par šo jautājumu, visticamāk, strīdu nav, un tas ir saprotams un pieņemams. Problēmas un neapmierinātība rodas tad, kad šādu vispārīgu un pamatotu mērķu labā tiek pieņemti likumi, kuru praktiskā ieviešana nesamērīgi apgrūtina uzņēmēju ikdienas darbību. Kā vienu no konkrētiem piemēriem varam minēt Sankciju likumā paredzēto nepieciešamību katram uzņēmējam pārbaudīt, vai tā darījuma partnera valdes un padomes locekļi, kā arī patiesā labuma guvēji (turpmāk – PLG) neatrodas dažādos sankciju sarakstos. Saistībā ar to vēršam uzmanību uz uzņēmējiem uzliktiem diviem praktiskiem apgrūtinājumiem (kas turklāt ir viegli risināmi ar aktīvāku valsts palīdzību). 1. Lai arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275909-nepieciesamiba-parbaudit-patiesa-labuma-guvejus-un-sadarbibas-partnerus/\n275909\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas procedūras – konkurētspējīgas komerctiesiskās vides sastāvdaļa\nMaksātnespējas jomai ir būtiska loma pievilcīgas biznesa vides veidošanā, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti. Maksātnespējas procedūras, tāpat kā, piemēram, komercsabiedrības dibināšanas process, nav atrautas no komercdarbības, bet ir tās sastāvdaļas. Tām komercdarbībā ir savs mērķis un uzdevumi – pirmkārt, veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas nonākuši finansiālās grūtības, atgriešanos ekonomiskajā apritē (tiesiskās aizsardzības process), un, otrkārt, nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā gadījumos, kad maksātspēju atjaunot nav iespējams (maksātnespējas process). Šīm procedūrām ir jāaizsargā uzņēmēju un kreditoru intereses. Īpaši aizsargājama personu grupa uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir tā darbinieki. Nozīmīga loma šo personu interešu aizsardzībā ir maksātnespējas procesa administratoram, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275876-maksatnespejas-proceduras-konkuretspejigas-komerctiesiskas-vides-sastavdala/\n275876\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dalītā īpašuma piespiedu nomas vietā – likumiskas zemes lietošanas tiesības\nAr Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par Satversmei neatbilstošiem un spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija tika atzīti pēdējie 2017. gada grozījumi normatīvajos aktos,1 kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas bija jau trešais Satversmes tiesas spriedums tikai jautājumā par nomas maksu. 2017. gada grozījumu mērķis bija noteikt šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu nomas maksu dalītā īpašumā iesaistītajām personām. Tā kā no 2019. gada 1. maija likums vairs nenosaka tiesai nosakāmo nomas maksas apmēru daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām dalītā īpašumā, jautājums par to, kāda tad ir taisnīga nomas maksas dalītā īpašumā, atkal ir aktuāls.   Esošā regulējuma problemātika Dalītā īpašumā Latvijā kopumā atrodas 206 600 būves uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No minētajām 206 600 būvēm 11 440 ir daudzdzīvokļu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275866-dalita-ipasuma-piespiedu-nomas-vieta-likumiskas-zemes-lietosanas-tiesibas/\n275866\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Uzņēmumu reģistra aktualitātes: patiesā labuma guvēji un informācijas brīvpieeja\nLai gan par nepieciešamību zināt juridisko personu patiesos labuma guvējus (turpmāk – PLG) diskutēts vairāk nekā 10 gadus, tikai 2017. gadā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Likums) Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) tika iedoti instrumenti nepieciešamības iedzīvināšanai praksē. Savukārt 2019. gada jauninājumi bija vēl viens būtisks pagrieziena punkts, mainot Reģistra praksi abās iestādes pamatfunkcijās – kā informācijas reģistrēšanas, tā izsniegšanas jomā. Abi jauninājumi ir liels izaicinājums, jo to ieviešanai dzīvē nepieciešams gan likums kā rīcības pamats, gan arī pietiekams dažādu gadījumu skaits prakses vadlīniju pilnveidei, kā arī domāšanas maiņa darbinieku un klientu vidē. Ņemot vērā, ka Reģistram tiesības prasīt papildu informāciju pie PLG reģistrācijas ir tikai kopš 1. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275864-uznemumu-registra-aktualitates-patiesa-labuma-guveji-un-informacijas-brivpieeja/\n275864\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vai tikai lielāki parādi rada slogu?\nKredītu reģistra aktuālā statistika par juridisko un fizisko personu jau kavētām un vēl nekavētām saistībām1 liecina, ka privātpersonas ir aizņēmušās 20 090 677 550 eiro. Šāds kredītiestāžu, saistīto komercsabiedrību, apdrošinātāju, krājaizdevu sabiedrību un valsts institūciju izsniegto saistību atlikums bija 2019. gada 3. ceturkšņa beigās. Saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1000 eiro) ir izsniegtas visvairāk – 666 892 jeb 55,9 % gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu eiro apmērā. Rādītāji sniedz gana skaidras paralēles ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra2 apkopoto informāciju par parādu piedzinēju sniegtajiem parāda atgūšanas pakalpojumiem – 2018. gadā parādu portfeļa kopsumma par patērētāju parādiem sastādīja 1,280 miljardus eiro. Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita – atgūšanai nodoto patērētāju lietu skaits pārskata gadā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275862-vai-tikai-lielaki-paradi-rada-slogu/\n275862\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Izmaiņas, kas skars Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē esošos pārkāpumus\nPatērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) izskata administratīvos pārkāpumus dažādās jomās. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) ir noteikts viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā, bet turpmāk administratīvie pārkāpumi un sodi tiks noteikti attiecīgo nozari regulējošajos normatīvajos aktos. PTAC pa dažādām jautājumu kategorijām ir apkopojis administratīvos pārkāpumus, kas šobrīd ir regulēti LAPK, norādot, kuros normatīvajos aktos un kādā veidā attiecīgie administratīvie pārkāpumi tiks regulēti pēc reformas pabeigšanas. PTAC apkopotajā informācijā ir atspoguļotas jaunas jomas, kuras nonāks PTAC kompetencē pēc reformas pabeigšanas. Informācija PTAC sagatavotajā pārskatā ir norādīta provizoriski, jo vairāku nozaru likumi vēl nav stājušies spēkā. PTAC apkopotā informācija ir sadalīta divās daļās, atsevišķi izdalot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275818-izmainas-kas-skars-pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-centra-kompetence-esosos-parkapumus/\n275818\nTue, 17 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Par administratīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu konkurences tiesībās\nSaskaņā ar APL ietvaru KP piemēro administratīvajai sankcijai pielīdzināmu administratīvo piespiedu līdzekli – izdod adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Administratīvā akta saturs nosakāms atbilstoši Konkurences likuma (turpmāk – KL), Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma vai Reklāmas likuma (atkarībā no prettiesiskās rīcības veida) regulējumam.1 Ievērojot minēto regulējumu, KP var atbilstoši KL 8. panta pirmajai daļai pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Vienlaikus konkurences tiesību jomā pastāv specifiski apstākļi, kuri AAL ietvaros nav pilnībā un atbilstoši savietojami ar konkurences lietās nodrošināmo konkurences tiesību piemērošanas efektivitāti, kas KP ir svarīga, gan piemērojot nacionālo KL regulējumu, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā paredzētos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275817-par-administrativo-piespiedu-lidzeklu-piemerosanu-konkurences-tiesibas/\n275817\nTue, 17 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1260.–1277. panta noteikumi, kas regulē reālnastas institūtu, pēc būtības negrozītā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864.gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 1297.–1321. panta noteikumiem.1 Pati reālnasta (Reallast, поземельная повинность) CL 1260. pantā definēta kā "uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās". Raksturojot šo lietu tiesību institūtu, līdzšinējā Latvijas juridiskajā literatūrā ticis uzsvērts, ka reālnasta ir viduslaikos radies ģermāņu tiesību institūts,2 kas spilgti raksturo feodālo tiesību sistēmu, kuras centrā bija lietu tiesības, jo viduslaikos dažādas nodevas, klaušas un maksājumus bija ērtāk un izdevīgāk piesaistīt nekustamam īpašumam, nevis kādai personai.3 Reālnastas subjekta pienākuma pozitīvais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275713-realnastas-instituta-nozime-musdienu-privattiesiskaja-apgroziba/\n275713\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Galveno interešu centra noteikšana fizisko personu pārrobežu maksātnespējas procesos\nIevads Kopš 2017. gada 26. jūnija gan tiesām, gan maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un iestādēm maksātnespējas procesa gaitā ir pienākums piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Jaunā regula) noteikumus.1 Minētā regula ir tikusi pieņemta, aizstājot 2000. gada 29. maija Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Vecā regula). Palielinoties dalībvalstu savstarpējai integrācijai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros, laika gaitā arvien pieaug to gadījumu skaits, kad vienā dalībvalstī notiekošs maksātnespējas process iegūst pārrobežu raksturu un rada pamatu Jaunās regulas normu piemērošanai sakarā ar to, ka procesā kreditoru lomā ir iesaistītas personas no citām ES dalībvalstīm, parādnieka manta daļēji atrodas citā dalībvalstī u.tml.2 Jaunās regulas tiesību normu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275712-galveno-interesu-centra-noteiksana-fizisko-personu-parrobezu-maksatnespejas-procesos/\n275712\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mantojuma pieņemšanas tiesiskie aspekti\n1. Ievads Mantojuma tiesību likumiskā regulējuma mērķis ir aizsargāt tiesības uz īpašumu, kas tiek panākts ar noteiktu kārtību (materiālu un procesuālu), kādā mantojums nonāk pie mantinieka. Piemērojot šo kārtību, mantojums tiek noregulēts – noteiktā veidā tiek atrisināta mantojuma pretendentu konkurence, nosakot, kas un kādā daļā mantojumu iegūst. Konstatējot, ka mantojuma pretendentu nav, mantojums ir bezmantinieku manta un piekrīt valstij. Mantojuma noregulēšanas rezultātā ir jāgūst tiesiskā noteiktība attiecībā uz mantojuma piederību, tāpat kā tiesiskā valstī attiecībā uz īpašuma tiesībām vispār. Kā to nosaka CL 688. pants, mantojuma pieņemšanai ir izšķiroša nozīme mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275672-mantojuma-pienemsanas-tiesiskie-aspekti/\n275672\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Mantošanas regulas piemērošana praksē – mācība, kas vēl jāapgūst\n2015. gada 17. augustā Latvijā bija pilnībā jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk tekstā – Mantošanas regula).1 Lai arī kopš Mantošanas regulas darbības sākuma ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, šī regula tiesu praksē tikusi piemērota reti, gandrīz nemaz. Tomēr salīdzinoši nesen, 2018. gada 27. aprīlī, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments taisīja lēmumu lietā SKC-815/2018 sakarā ar sūdzību par notāra rīcību (turpmāk tekstā – Augstākās tiesas lēmums),2 vērtējot pārrobežu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275671-mantosanas-regulas-piemerosana-prakse-maciba-kas-vel-jaapgust/\n275671\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ārvalstu pilnvaras Latvijas notariātā: jaunākās tendences un metodes\nStarptautisko privāttiesisko sakaru intensitāte arvien vairāk ienāk arī Latvijas notāru darba ikdienā. Viena no pēdējo gadu izplatītākajām parādībām ir pie ārvalstu notāriem sastādītu pilnvaru uzrādīšana Latvijas notāriem nolūkā tālāk slēgt dažādus privāttiesiskus darījumus, t.sk. arī nekustamo īpašumu jomā. Latvijas notāriem šī tiesiskā parādība sāka izraisīt aizvien vairāk neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai ārvalsts notāra pilnvara, kura ir legalizēta ar apostille, Latvijas notāriem ir automātiski jāpieņem? Vai ārvalsts dokuments, uz kura ir apostille atzīme, ir uzskatāms par "publisku dokumentu" Notariāta likuma izpratnē? Vai visi ārvalstu notāri veic tieši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275670-rvalstu-pilnvaras-latvijas-notariata-jaunakas-tendences-un-metodes/\n275670\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: "Mēs sargājam tikai 15 procentus vārtu"\nNotariāts pēdējos gados apzināti veido ļoti modernas institūcijas tēlu. Vai jūs to darāt paši pēc savas iniciatīvas vai kādu ārēju apstākļu mudināti, un cik šis tēls ir pamatots? Mūsdienu sabiedrība mainās ļoti strauji, notariātam ir noteikti jācenšas mainīties līdzi, un mēs to darām. Primāri attīstības iniciatīvas nāk no mums pašiem, savukārt pārmaiņu virzienus nosakām atbilstoši tam, kā mēs redzam sabiedrības vajadzības. Tiekoties ar prezidentu, tiešām minējām, ka pēdējos divos gados ir notikusi notariāta modernizācija. Starp citu, tieši pirms apmēram diviem gadiem Levita kungs bija pie mums ar lekciju par tiesiskuma izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Tagad varējām prezidentu iepazīstināt ar savu veikumu. Mūsuprāt, izmaiņas, ko esam panākuši, ir kardinālas. Galvenais, kas šeit jāmin, ir attālinātais notariālās apliecināšanas rīks jeb "digitālais notāra kabinets", ko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275669-mes-sargajam-tikai-15-procentus-vartu/\n275669\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika\nBērna labāko interešu ievērošana ir bāzes princips, izlemjot jautājumus, kas kaut vai netieši skar bērna tiesības un intereses. Lai nodrošinātu šī principa īstenošanu civillietās, civilprocesā ir iestrādāti tiesiskie instrumenti, tostarp atkāpšanās no sacīkstes principa, bāriņtiesas kā bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pieaicināšana atzinuma sniegšanai un saskarsmes personas kā lietas dalībnieka noteikšana civilprocesā. Rakstā ir pievērsta uzmanība atsevišķām problēmām, kas konstatētas tiesu praksē, izskatot lietas par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību ar vecāku, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar bērnu, no tiesību piemērošanas viedokļa, kā arī minot priekšlikumus ne tikai normatīvā regulējuma uzlabošanai, bet arī attiecīgo iestāžu sadarbībai un bērna iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, ne vien, lai uzzinātu bērna viedokli, bet arī izskaidrojot bērnam iestādes vai tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275625-saskarsmes-tiesibu-istenosanas-problematika/\n275625\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n