Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Mon, 25 May 2020 07:31:05 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nDarba tiesības: Arodbiedrību tiesības un to īstenošana ārkārtējās situācijas laikā\n"Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām piešķirtās tiesības balstās uz (..) pilsonisko brīvību ievērošanu (..) un šo pilsonisko brīvību neesamība laupa jēgu arodbiedrību tiesību jēdzienam."1 Ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 103) visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija3 ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Covid-19 krīze ir nesusi vairākas izmaiņas – īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti. Tomēr ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis. Covid-19 ierobežošanai valdība un Saeima ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas daudzu ikdienu ir būtiski mainījuši, t.sk. arī ierobežojuši. Arī tiesībsargs ir izteicis bažas, ka, "neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276538-arodbiedribu-tiesibas-un-to-istenosana-arkartejas-situacijas-laika/\n276538\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība\nKonkrētās lietas apstākļi un gaita 2019. gada 20. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma spriedumu,1 ar kuru pašnodarbinātai personai tika uzlikts naudas sods par Coo Culte zīmola kleitu nelikumīgu nomu (turpmāk – pirmās instances spriedums). Spriedums bija stājies likumīgā spēkā. Šis spriedums raisīja plašas un pat asas diskusijas sabiedrībā, tostarp juristu vidū. Galvenokārt neizpratne tika pausta par to, kādēļ personai, kura savā īpašumā likumīgi bija iegādājusies kleitas, tika aizliegts ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Publiskajā telpā, atsaucoties uz tobrīd spēkā esošā likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5. panta otro daļu, juristi skaidroja, ka preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276462-icoo-cultei-lietas-stasts-vai-precu-noma-patiesi-ir-absoluti-atlauta-darbiba/\n276462\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Kādas izmaiņas paredz jaunais Preču zīmju likums\nVispirms, pievēršoties vispārīgajiem jautājumiem, ir jānorāda likuma tvērums – Preču zīmju likums, tāpat kā līdzšinējais likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", regulē tiesiskās attiecības preču zīmju un kolektīvo zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Taču papildus tiek regulētas arī tiesiskās attiecības sertifikācijas zīmju reģistrācijas aizsardzības jomā. Preču zīmju likumā ir ietverti arī preču zīmju aizsardzības pamatprincipi – teritorialitātes princips un prioritātes princips. Teritorialitātes princips nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija. Tas nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju Latvijā tās īpašnieks ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276460-kadas-izmainas-paredz-jaunais-precu-zimju-likums/\n276460\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri\nLikums stājās spēkā 5. aprīlī, tā mērķis ir – sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likumā noteiktais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi. Likumprojekta izstrādi koordinēja Tieslietu ministrija (turpmāk – TM), bet dažādas nozares regulējošo pantu saturu iniciēja attiecīgās ministrijas un citas valsts institūcijas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276424-likuma-par-valsts-instituciju-darbibu-arkartejas-situacijas-laika-saistiba-ar-covid-19-izplatibu-komentari/\n276424\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Aktualitātes dzīvojamo māju pārvaldīšanā\nIespējamie risinājumi lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidei Ņemot to vērā, var tikt apskatīts priekšlikums par regulējuma, kas ir saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībspēju, ietveršanu Dzīvokļa īpašuma likumā. Autori šajā rakstā pievērsīsies diviem ar dzīvokļu īpašnieku kopību saistītiem aspektiem: lēmumu pieņemšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku kopības atbildībai par saistībām, kas rodas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesā. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumos sadalītās dzīvojamās mājās tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.3 Sākotnēji lēmumus par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pieņēma likumā "Par dzīvokļa īpašumu" (spēkā no 26.10.1995. līdz 01.01.2011.) noteiktajā kārtībā. Atbilstoši minētā likuma regulējumam ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276392-aktualitates-dzivojamo-maju-parvaldisana/\n276392\nTue, 07 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvokļu īpašnieku kopības līgums ar pārvaldnieku un no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu nodošana\nDzīvojamās mājas kopīpašnieki, pieņemot lēmumu atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu esošajam mājas pārvaldniekam, nereti saskaras ar to, ka nav iespējams pārņemt mājas uzkrājumu fondu. Publikācijā tiks skaidrota problemātika normatīvajos tiesību aktos un to interpretācijā, kas rada šādas situācijas. Tā kā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīstama par tiesību subjektu,1 drīzumā varētu mainīties līdzšinējā prakse attiecībā uz pārvaldīšanas uzdevuma nodošanu un pieņemšanu.   Dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums noslēgt pārvaldīšanas līgumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma2 10. panta otrā daļa paredz, ka "dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276391-dzivoklu-ipasnieku-kopibas-ligums-ar-parvaldnieku-un-no-parvaldisanas-liguma-izrietoso-saistibu-un-lietu-nodosana/\n276391\nTue, 07 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāte piedziņas procesā\nPriekšlikums paredz, ka no ienākumiem, pārdodot ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, prioritāri pirms hipotekārā kreditora prasījuma apmierināšanas noteiktā daļā (5 % no ienākumiem) ir jāapmierina prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu.4 istrijā tapušais priekšlikums likumprojektam ir pilnveidots risinājums atsevišķu deputātu rosinātajām izmaiņām Civilprocesa likumā, kuras Saeimā nonākušas ne pirmo reizi.5 Priekšlikuma būtība nav nedz unikāla, nedz jauna, bet līdz šim neviena iniciatīva nav guvusi atbalstu, lai panāktu izmaiņas regulējumā. Līdz šim dominējošais viedoklis, tajā skaitā no Tieslietu ministrijas puses,6 šķietami bija nosliecies hipotekārā kreditora un ķīlas institūta stabilitātes pusē. Tāpēc šīs publikācijas mērķis ir argumentēt, ka Tieslietu ministrijas pozīcijas maiņa un priekšlikums par mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas izdevumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276390-dzivojamo-maju-parvaldisanas-un-uzturesanas-pakalpojumu-izdevumu-prioritate-piedzinas-procesa/\n276390\nTue, 07 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts\n1. Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss Nosakot jebkuras prasības pamatu un priekšmetu, kā arī juridiski tos izvērtējot, tiesai ir būtiski precīzi identificēt gan tiesību subjektus, kas iesaistīti konkrētajās tiesiskajās attiecībās, gan pašu tiesisko attiecību dabu un saturu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā šis uzdevums ir izrādījies komplicēts vairāku iemeslu dēļ. Sarežģījumus ir radījis gan dzīvokļa īpašuma tiesību institūta specifiskais saturs salīdzinājumā ar īpašuma institūtu Civillikuma izpratnē,4 gan no tā izrietošā dzīvokļu īpašnieku savstarpējo attiecību vairāku līmeņu daba (dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi attiecībā uz rīcību ar atsevišķo īpašumu un attiecībā uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu), gan arī dzīvojamās mājas pārvaldnieka duālā loma dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās (pārvaldnieks kā dzīvokļu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276389-dzivoklu-ipasnieku-kopiba-ka-ipasa-veida-tiesibu-subjekts/\n276389\nTue, 07 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Senāts pārskata dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku attiecības\nIk pa laikam medijos parādās ziņas par namu pārvaldniekiem, kuri pazuduši ar dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem. Šādos gadījumos īpašniekiem jārod papildu līdzekļi mājas apsaimniekošanai un turklāt var izveidoties parāds komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku līdzekļus pārvaldnieks izlieto nesaimnieciski. Kas kontrolē dzīvojamo māju pārvaldniekus? Līdz šim tie bijuši tikai dzīvokļu īpašnieki līgumattiecību ietvaros. Diemžēl viņiem nereti pietrūkst zināšanu kontroles pienācīgai īstenošanai. Turklāt līdz šim dzīvokļu īpašnieki attiecībās ar pārvaldnieku neuzstājās ka viena kopība, bet gan kā sadrumstalota un arī mainīga personu grupa. Senāta spriedums lietā Nr. SKC-109 situāciju būtiski maina, nosakot, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tāds pats tiesību subjekts kā pārvaldnieks un attiecīgi var aizsargāt savas likumiskās intereses ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276388-senats-parskata-dzivoklu-ipasnieku-un-parvaldnieku-attiecibas/\n276388\nTue, 07 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Konkurences neitralitātes aktuālie aspekti\nKN īsumā varētu raksturot kā pienākumu nodrošināt vienādus konkurences apstākļus jeb "spēles noteikumus" visiem tirgus dalībniekiem – uzņēmumiem (kapitālsabiedrībām) un novērst situācijas, kad uzņēmuma piederība publiskai personai var radīt tam nepamatotas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā KN ir daudz plašāks jēdziens, un tā ietver sevī astoņas jomas jeb principus (piemēram, komercdarbības formas neitralitāte, izmaksu neitralitāte, regulējuma neitralitāte, iepirkumu neitralitāte), kas ir detalizēti analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) izstrādātajos materiālos saistībā ar konkurences neitralitāti. Varētu pat izvirzīt tēzi, ka KN "caurauž" visas iespējamās publisko personu un to kapitālsabiedrību darbības sfēras, jo īpaši gadījumos, kad publiskas personas vai to PPK veic ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276342-konkurences-neitralitates-aktualie-aspekti/\n276342\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Covid-19 un personas datu apstrāde darbā\nBieži saka, ka ārkārtas apstākļi prasa ārkārtas rīcību. Taču arī šādai rīcībai ir jābūt atbilstošai reglamentējošām prasībām. Atgādināšu, ka ar 2018. gada 25. maiju Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kļuva piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula). Šī regula tika izstrādāta, arī lai harmonizētu sadrumstalotas personas datu aizsardzības prasības. Taču, neskatoties uz vienotu tiesisko ietvaru, praksē ES dalībvalstu PDAUI interpretācijas un gaidītais var atšķirties. Lai sekmētu vienveidīgu Datu regulas piemērošanu, šajā rakstā apkopota vairāku Eiropas PDAUI labā prakse attiecībā uz personas datu apstrādi darbā sakarā ar infekcijas slimībām (ieskaitot Covid-19).2   1. Vai noteikta informācija ir uzskatāma par personas datiem, jo īpaši veselības datiem? Saskaņā ar Datu regulas 4. panta 1. punktu personas dati ir "jebkura informācija, kas attiecas uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276340-covid-19-un-personas-datu-apstrade-darba/\n276340\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Zemesgrāmatu ierakstiem jābalstās uz publiski apliecinātiem dokumentiem\nTiesiskas valsts virsprincips prasa nodrošināt tiesību virsvadību pār politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu.1 Tiesneši un zvērināti notāri atbalsta izvirzītos tiesību politikas mērķus īres tirgus sakārtošanā. Tomēr, ja risinājuma instruments ir zemesgrāmata, tad tam jānotiek atbilstoši zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem. Atteikšanās no zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanas nav pamatojama ar tehniskiem un politiskiem lietderības apsvērumiem. Tas ir juridisks jautājums, kurš prasa juridisku analīzi un pamatojumu. Diskusiju par zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanu nedrīkst nonivelēt līdz tiesību ierakstīšanas ātrumam un citiem praktiskiem apsvērumiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Dzirnis v. Latvia valstij ir pienākums nodrošināt tādu zemesgrāmatu procesu, lai zemesgrāmatu ieraksti ir precīzi, droši un uzticami (precise, reliable ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276288-zemesgramatu-ierakstiem-jabalstas-uz-publiski-apliecinatiem-dokumentiem/\n276288\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Diskusija: vai īres likuma projekta normas sagraus zemesgrāmatu publisko ticamību un negrozāmību\nLikumprojekta autori norāda, ka tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir tikušas konstatētas problēmas. Saistībā ar Likumprojektu un šobrīd notiekošajām diskusijām Saeimā žurnāls "Jurista Vārds" aicināja izteikties nozares pārstāvjus un ekspertus. Savu viedokli formulēja Tieslietu un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome un zemesgrāmatas – īpaši pievēršoties projektā iekļautajam priekšlikumam veidot zemesgrāmatām piesaistītu īres līgumu reģistru un paredzot iespēju ierakstus tajā veikt uz privātu dokumentu pamata. Arī citi interesenti ir laipni aicināti piedalīties domu apmaiņā par topošo īres attiecību regulējumu, iesūtot "Jurista Vārdam" savus viedokļus.   Tieslietu ministrija 1. Jauna dzīvojamo telpu īres ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276287-diskusija-vai-ires-likuma-projekta-normas-sagraus-zemesgramatu-publisko-ticamibu-un-negrozamibu/\n276287\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ieguldījumi jaunajos sportistos un nākotnes peļņas sadale\nSatversme vai Civillikums Satversmes 106. pants ne velti nosaka: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu." Tātad ikvienam (gan bērniem, gan vecākiem) ir tiesības izvēlēties nodarbošanos neatkarīgi no savu bērnu vai savu vecāku vēlmēm. Normatīvo aktu hierarhija paredz, ka Civillikuma 177. pants nevar būt svarīgāks par Satversmes 106. pantu ("Līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās."). Hipotētiski, ja vecāki iegulda sava bērna sporta karjerā jebkādu sev pieejamu naudas summu un laika resursus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276248-ieguldijumi-jaunajos-sportistos-un-nakotnes-pelnas-sadale/\n276248\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vai Latvija mainīs iedibināto patērētāja statusa identificēšanas doktrīnu\nDirektīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, kura savu atspoguļojumu Latvijā rod Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredz, ka patērētājs ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir ārpus tās amata, nodarbošanās vai profesijas.1 Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības tiesībās nav vienotas patērētāja definīcijas, jo dažādos Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietotie patērētāja jēdzienu raksturojošie apraksti atšķiras, patērētāja statusa pamata izpratne Eiropas tiesībās ir vienāda.2 Proti, patērētājs ir 1) fiziska persona, un 2) viņš darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tā saimniecisko vai profesionālo darbību. Šīs patērētāja statusa pamatpazīmes vēsturiski ir izmantotas hierarhiskā secībā, lai attīstītu patērētāja statusa identificēšanas doktrīnu Eiropā. Līdz ar to, pirmkārt, tiesību piemērotājs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276247-vai-latvija-mainis-iedibinato-pateretaja-statusa-identificesanas-doktrinu/\n276247\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nepareizā kontā ieskaitīta drošības nauda ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai\nAugstākā tiesa vērš civilprocesu dalībnieku uzmanību: ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ir ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai. Civilprocesa likuma 445. panta otrā daļa noteic: ja likumā noteiktajā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Civilprocesa likuma minētā panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka likumdevējs ir strikti nodalījis gadījumus, kuros personas iesniegto blakus sūdzību ir pamats atteikt pieņemt (tai skaitā nesamaksātas valsts nodevas dēļ) un kuros tā atstājama bez virzības ar iespēju novērst trūkumus. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276204-nepareiza-konta-ieskaitita-drosibas-nauda-ir-pamats-blakus-sudzibas-nepienemsanai/\n276204\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Traģikomiska situācija, tālredzīgs un tuvredzīgs spriedums\nIevads Lieta (Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01) pēc būtības ir vienkārša. Likumdevējs papildus Civillikuma (turpmāk – CL) 1415. pantam jeb labiem tikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteic vēl vienus griestus aizdevuma procentiem. Šie papildus griesti ir 0,07 % dienā jeb aptuveni 25,5 % gadā. Robeža, kas ir uz robežas ar CL 1415. pantā noteikto.1 Stāsts ir līdzīgs kā ar līgumsodiem. Neticami ilgu laiku notika tiesu svētīts vājprāts par spīti CL 1415. pantam. Līgumsodu gadījumā Augstākā tiesa tomēr neizturēja un sāka tos ierobežot, negaidot uz likumdevēju.2 Problēma vienīgi tajā, ka Augstākā tiesa savu "judikatūras" spriedumu pamatoja ar tukšu gaisu – neviena juridiska argumenta.3 Nemaz nerunājot par CL 1415. panta piesaukšanu. Un tas acīmredzot ir bijis spēcīgs signāls tiesām procentu lietās. Ja jau absurdus līgumsodus nevar ierobežot ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276203-tragikomiska-situacija-talredzigs-un-tuvredzigs-spriedums/\n276203\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n