Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Fri, 15 Nov 2019 06:40:55 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nMaksātnespējas process: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru\nŠajā "Jurista Vārda" numurā Augstākās tiesas Civillietu departaments piedāvā lasītājiem privāttiesību un civilprocesa aktualitātes, kuras aktualizējušās departamenta jaunākajā judikatūrā. Tematiskā numura mērķis ir sniegt ieguldījumu jau esošajās, kā arī uzsākt jaunas diskusijas par dažādiem civiltiesību jautājumiem un judikatūru. Savu redzējumu par kasācijas instances tiesas darbu un galvenajiem nākotnes uzdevumiem intervijā žurnālam sniedz Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Savukārt rakstu autori šajā tematiskajā izdevumā aplūko dažādus aktuālus tiesu prakses jautājumus. Rakstā "Jura novit curia princips civilprocesā" zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš iepazīstina ar jura novit curia principa saturu, ar to saistītajām pretrunām, tiesas un pušu lomu civilprocesā, atbildību par tiesvedības kļūdu sekām un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275512-pamats-diskusijam-par-civiltiesibam-un-judikaturu/\n275512\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba\nŠā gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK3 (turpmāk – Direktīva 2019/789). Neraugoties uz to, ka minētā direktīva ne vien nav tieši piemērojama strīdu risināšanai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās, ne arī ir pārņemta Latvijas autortiesību regulējumā, tā palīdz atklāt gan šobrīd aktuālās juridiskās grūtības darbu izmantošanā raidorganizāciju raidījumu apraidē,4 tostarp ar satelīta starpniecību, gan ielūkoties iespējamos šo grūtību nākotnes risinājumos. Fenomens, ka tehnoloģiju attīstība un ar to saistīto ekonomisko modeļu izmaiņas un jaunu modeļu rašanās apsteidz normatīvā regulējuma izmaiņas, nav jauns ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275500-darbu-publiskosana-satelita-apraides-gadijuma-un-autoru-iznemuma-tiesibu-daba/\n275500\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas\nŽurnālā "Jurista Vārds" pirms dažiem gadiem jau ir bijušas publikācijas par negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā – Mg. iur. Daces Vārnas raksts "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā"1 un Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta raksts "Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā".2 D. Vārna secinājusi, ka Civilprocesa likumā atzīšanas prasības (tiesības celt prasības par juridisku attiecību atzīšanu/neatzīšanu) institūts nav iekļauts. Savukārt J. Kārkliņš un E. Brants norādījuši, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, ka personas tiesības celt negatīvu atzīšanas prasību izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz personas tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Minētais J. Kārkliņa un E. Branta viedoklis nesakrīt ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275498-prejudiciala-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa-judikaturas-atzinas/\n275498\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē\nBriseles Ibis regulas piemērojamība Nepareizu izpratni par Briseles I regulas piemērošanu raksturo kāds nesens gadījums, kurā Senāts pieņēma lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Konkrētajā lietā Dānijā reģistrēta banka 2011. gada 31. augustā cēla tiesā prasību pret divām Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, lūdzot tiesu piedzīt parādu un likumiskos procentus, atzīt par spēkā neesošiem vairākus nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumus un dzēst ierakstus zemesgrāmatā. Ar Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu un tās vēršanu uz nekustamajiem īpašumiem, kuri pieder apdāvinātajai kapitālsabiedrībai, bet daļā par dāvinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā noraidīta. Par minēto spriedumu atbildētājas iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apelācijas instances tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275497-briseles-ibis-regulas-piemerojamibas-noskaidrosana-un-jurisdikcijas-noteiksana-latvijas-tiesu-prakse/\n275497\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Jura novit curia princips civilprocesā\n1. Jura novit curia principa vēsturiskā izpratne Starpkaru perioda Latvijā izpratne principu līmenī savā būtībā balstīta uz atziņu, ka jura novit curia ievērošana ir pamatota ar likumības un pieejas tiesai apsvērumiem. Pieejas tiesai ziņā tika izrādīta labvēlība juridiski neizglītotiem prāvniekiem. Tieši pieejas tiesai principa kontekstā ir norādīts: "Prasītājam sava tiesība uz tiesas palīdzību jāpamato uz attiecīgiem likumiem, uz ko norāda tas pats Civīlproc. nol. 359. (257.) p. 5. punkts. Tā kā tomēr pilsoņi var arī nepārzināt materiālās un procesuālās tiesības visos sīkumos un tā kā pēc mūsu likumiem advokāta pieņemšana lietas vešanai arī nav obligātoriska (nav Anwaltszwang), tad izpildīt prasījumu – noteikti uzrādīt prasības sūdzībās attiecīgos likumus, ir visai grūti, kamdēļ likumu neaizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275496-ijura-novit-curiai-princips-civilprocesa/\n275496\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā\nPieci gadi tiesu sistēmā, un tie visi arī kasācijas instancē. Vai šeit, Augstākajā tiesā, jūtaties kā savējais? Jā, iedzīvojos ļoti labi, faktiski uzreiz. To pierāda ne tikai tas, kā es pats jūtos, bet arī kolēģi saka – šķiet, ka vienmēr te esmu bijis. Kļūstot par tiesnesi, sacījāt, ka iepriekšējā pieredze un zināšanas noderēs tiesneša darbā. Vai noder? Varbūt no tiesneša skatpunkta tiesību avoti tomēr lasāmi citādi nekā pētniekam? Ja runā par likuma izpratni, tā nemainījās. Ja pamatos ir skaidrs likuma mērķis, tas nemainās, jo mērķis ir viens neatkarīgi no tā, kas likumu lasa – advokāts, prokurors vai tiesnesis. Taču tas, kas mainījās, ir skats uz to, kā tiesa darbojas, cik ļoti tā iedziļinās daudzos jautājumos, reizēm pat dziļāk nekā lietas dalībnieki. Apspriežu gaitā izgaismojas tādas likuma nianses, kuras kā argumentus vispār neviens nav minējis. Protams, mums jāturas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275495-aigars-strupiss-negodigai-taktikai-nav-vietas-tiesas-procesa/\n275495\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās\nIevads Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Zaudējumu direktīva), transponēšanas termiņa beigām 2016. gada 27. decembrī ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kopumā, gan arī atsevišķās dalībvalstu tiesību sistēmās individuāli. Būtiski ir pieaudzis ne tikai dalībvalstu nacionālo tiesu izskatīto lietu,1 bet arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sniegto prejudiciālo nolēmumu skaits lietās, kas saistītas tieši ar privāttiesisko konkurences tiesību normu piemērošanas specifiku. Jo īpaši ražīga ir bijusi EST un nacionālo tiesu darbība tieši 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā un vasarā. Šajā īsajā laika periodā EST tika pasludināti prejudiciālie ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275452-atbildibas-noteiksanas-problematika-konkurences-tiesibu-zaudejumu-lietas/\n275452\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā\nPievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.1 Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.2   Tiesu prakse ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275340-pievienotas-vertibas-nodoklis-zemes-piespiedu-nomas-gadijuma/\n275340\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Turpinot diskusiju par uzņēmuma līguma izpratni\n"Jurista Vārda" aptaujāto juristu vidū bija zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Lauris Rasnačs, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose, kā arī LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aldis Laviņš. Visiem iepriekš minētajiem speciālistiem aptaujā tika lūgts atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1) Kāds ir tiesiskais statuss uzņēmuma līguma uzteikumam no pasūtītāja puses (vienpusēja atkāpšanās no līguma)? 2) Kādas tiesiskas sekas attiecībā uz turpmākajām līgumiskajām attiecībām rada pasūtītāja vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma, ja tā ir (a) tiesiska vai (b) prettiesiska? 3) Vai civilprasības nodrošināšanai, kura pamatota ar uzņēmēja prasījumiem no uzņēmuma līguma pret ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275339-turpinot-diskusiju-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275339\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība\nProcesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275335-procesualas-ekonomijas-principa-un-tiesibu-uz-taisnigu-tiesu-mijiedarbiba/\n275335\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām\nSaskaņā ar 2017. gada 28. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 41, 1. § 9. p.) doto uzdevumu, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un lai sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, bija jāsagatavo priekšlikumi par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāds uzdevums tika iniciēts, lai prioritāri meklētu iespējamos risinājumus Konkurences padomes finansiālās neatkarības stiprināšanai, ņemot vērā faktisko situāciju iestādē ar hronisku finanšu resursu nepietiekamību pilnvērtīgai konkurences uzraudzības funkciju izpildei, un ņemtu vērā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas rekomendācijas attiecībā uz Konkurences padomes nodrošināšanu ar adekvātiem resursiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275332-par-vienotas-konkurences-un-regulacijas-iestades-izveides-iespejam/\n275332\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Mākslīgais intelekts un patērētāju tiesības: personalizētās un mērķētās reklāmas\nIevads Durvis atteica atvērties. Tās teica: "Piecus centus, lūdzu." Viņš pārmeklēja savas kabatas. Nebija nevienas monētas; nevienas pašas. "Es samaksāšu tev rīt," viņš teica durvīm. Atkal viņš mēģināja nospiest durvju rokturi. Atkal tas bija neizkustināms. "Ko es tev maksāju," viņš informēja tās, "tam ir bezatlīdzības raksturs; man nav tev jāmaksā." "Es domāju citādi," teica durvis. "Apskati pirkuma līgumu, kuru tu parakstīji, kad nopirki šo saprātu." [..] No atvilktnes blakus izlietnei Džo Čips paņēma nerūsējošā tērauda nazi; ar to viņš sistēmiski sāka skrūvēt vaļā naudas durvju skrūves. "Es tevi iesūdzēšu," durvis teica brīdī, kad izkrita pirmā skrūve. Džo Čips atbildēja: "Durvis mani vēl nekad nav iesūdzējušas. Bet es pieņemu, ka spēšu to pārdzīvot."1 Guna Vilka raksta, ka šī citāta autora Filipa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275295-maksligais-intelekts-un-pateretaju-tiesibas-personalizetas-un-merketas-reklamas/\n275295\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības\nVai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Vai uz šādiem darbiem attiecas autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi? Vai mākslīgi veidotiem darbiem ir piemērojami klasiskie autortiesību principi, vai ir nepieciešams kaut kas jauns un atšķirīgs? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem. Vārdnīcā varam atrast skaidrojumu jēdzienam "dators" – tā ir elektroniska mašīna, kas var uzglabāt, organizēt un atrast informāciju, kā arī veikt aprēķinus.1 Ja tā ir mašīna, tad kādas tai var būt tiesības!? Tomēr jāatzīst, ka tajās radošajās jomās, kuras aizsargā autortiesības, datorsistēmas jau ir spējušas ģenerēt visdažādākos darbus: ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275294-vai-datora-veidotu-darbu-aizsarga-autortiesibas/\n275294\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, to juridiskā daba, veidi, konkurence un izmantošanas sekas\n1. Pirmpirkuma tiesību jēdziens un juridiskā daba Pirmpirkuma tiesības ir tiesīgās personas tiesības ar vienpusēju gribas izteikumu iestāties pirkuma līgumā (pircēja pusē), ko attiecībā uz savu nekustamo īpašumu noslēdz īpašnieks (saistītā persona) ar trešo personu (pircēju).1 Gan juridiskajā literatūrā,2 gan tiesu praksē3 ir atzīts, ka pirmpirkuma tiesības būtībā ir saistību tiesības, kas noslēdzot darījumu vai uz cita pamata rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniekam. Pirmpirkuma tiesības rodas ar to brīdi, kad starp saistīto personu (pārdevēju) un trešo personu (pircēju) galīgi noslēgts pirkuma līgums (Civillikuma 1533. un 2004. pants).4 Pirmpirkuma tiesības ir konstitutīvas (jeb tiesību nodibinošas) tiesības, to izlietošanas rezultātā tiek grozītas nodibinātās tiesiskās attiecības: pirmpirkuma tiesīgais, "atstumjot" trešo personu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275232-pirmpirkuma-tiesibas-uz-nekustamo-ipasumu-to-juridiska-daba-veidi-konkurence-un-izmantosanas-sekas/\n275232\nTue, 17 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā\nTiesības saņemt likumiskos procentus Ar brīdi, kad kādas personas tiesību aizskāruma rezultātā tai tiek nodarīts kaitējums, rodas prasījums pret atbildīgo personu par kaitējuma kompensēšanu, kas uzskatāms par pamatparādu pretstatā procentiem, kas ir blakus prasījums, ko rada galvenās lietas lietošana.1 Procenti ir atlīdzība, kas maksājama par kādas naudas summas (pamatprasījuma – kaitējuma kompensācijas), ko ir tiesības saņemt cietušajam, samaksas kavējumu, ņemot vērā parāda apmēru un nokavējuma ilgumu, kā tas izriet no Ci­villikuma 1753. un 1754. panta. Atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentu. Šādi procenti pretstatā līgumiskiem, kapitāla lietošanas un citiem, kas netiks plašāk aplūkoti šajā rakstā, tiek apzīmēti kā likumiskie nokavējuma procenti. Minētā norma ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275231-likumiskie-procenti-civiltiesiskas-atbildibas-gadijuma/\n275231\nTue, 17 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?\nAtkritumu apsaimniekošanas jautājumus valstī regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk – AA likums). Tas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: publiskā iepirkuma procedūrā, publiskās un privātās partnerības procedūrā vai nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādēļ kopš 2017. gada 14. februāra, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu uzsākt publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgā, ar interesi sekoju šim procesam, jo biju tās darba grupas vadītāja vietnieks, kas izstrādāja Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk – PPP likums) un rakstīju šī likuma tekstu. Saeima PPP likumu pieņēma 2009. gada 18. jūnijā, un tas stājās spēkā tā paša gada 1.oktobrī, taču likuma pieņemšanas laiks sakrita ar krīzes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275205-vai-konkurences-padome-tiesam-ir-tiesiga-ierobezot-likuma-noteikto-pasvaldibas-ricibas-brivibu-ierosinot-piemerot-pagaidu-noregulejumu/\n275205\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni\nŠovasar lielu sabiedrības, tai skaitā arī tiesībnieku, uzmanību piesaistīja plaši izskanējušās problēmas sakarā ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas darbiem. Pēc ilgstošām domstarpībām, kas raisījās starp pasūtītāju (VAS "Valsts nekustamie īpašumi"), projektētāju (arhitektes Zaigas Gailes birojs) un būvnieku (pilnsabiedrība "RERE Būve1") un bremzēja rekonstrukciju, pasūtītājs nolēma uzteikt uzņēmuma līgumu. Savukārt būvniecības uzņēmums vērsās tiesā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, aizliedzot pasūtītājam slēgt līgumus ar citiem eventuāliem teātra būvniekiem, pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja. Šis gadījums rosina būtiskus jautājumus par uzņēmuma līguma izpratni. Tādēļ, pilnībā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275200-dazi-jautajumi-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275200\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana\nTestatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma (turpmāk – CL) 421. pantā, kurā noteikts: "Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."1 Lai gan testaments ir viens no populārākajiem veidiem, kā manta tiek nodota nākamajām paaudzēm,2 Latvijā nav plašāk pētīts jautājums par testatora spēju paust savu gribu, kas praksē bieži vien ir galvenais strīdus aspekts. Testatora spējai paust savu gribu ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka saskaņā ar CL 463. pantu testamenta saturam ir jāizteic mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275101-testatora-patiesa-griba-un-tas-noskaidrosana/\n275101\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n