Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://juristavards.lv Fri, 03 Apr 2020 20:04:05 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonkurences tiesības: Konkurences neitralitātes aktuālie aspekti\nKN īsumā varētu raksturot kā pienākumu nodrošināt vienādus konkurences apstākļus jeb "spēles noteikumus" visiem tirgus dalībniekiem – uzņēmumiem (kapitālsabiedrībām) un novērst situācijas, kad uzņēmuma piederība publiskai personai var radīt tam nepamatotas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā KN ir daudz plašāks jēdziens, un tā ietver sevī astoņas jomas jeb principus (piemēram, komercdarbības formas neitralitāte, izmaksu neitralitāte, regulējuma neitralitāte, iepirkumu neitralitāte), kas ir detalizēti analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) izstrādātajos materiālos saistībā ar konkurences neitralitāti. Varētu pat izvirzīt tēzi, ka KN "caurauž" visas iespējamās publisko personu un to kapitālsabiedrību darbības sfēras, jo īpaši gadījumos, kad publiskas personas vai to PPK veic ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276342-konkurences-neitralitates-aktualie-aspekti/\n276342\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Covid-19 un personas datu apstrāde darbā\nBieži saka, ka ārkārtas apstākļi prasa ārkārtas rīcību. Taču arī šādai rīcībai ir jābūt atbilstošai reglamentējošām prasībām. Atgādināšu, ka ar 2018. gada 25. maiju Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kļuva piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula). Šī regula tika izstrādāta, arī lai harmonizētu sadrumstalotas personas datu aizsardzības prasības. Taču, neskatoties uz vienotu tiesisko ietvaru, praksē ES dalībvalstu PDAUI interpretācijas un gaidītais var atšķirties. Lai sekmētu vienveidīgu Datu regulas piemērošanu, šajā rakstā apkopota vairāku Eiropas PDAUI labā prakse attiecībā uz personas datu apstrādi darbā sakarā ar infekcijas slimībām (ieskaitot Covid-19).2   1. Vai noteikta informācija ir uzskatāma par personas datiem, jo īpaši veselības datiem? Saskaņā ar Datu regulas 4. panta 1. punktu personas dati ir "jebkura informācija, kas attiecas uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276340-covid-19-un-personas-datu-apstrade-darba/\n276340\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Zemesgrāmatu ierakstiem jābalstās uz publiski apliecinātiem dokumentiem\nTiesiskas valsts virsprincips prasa nodrošināt tiesību virsvadību pār politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu.1 Tiesneši un zvērināti notāri atbalsta izvirzītos tiesību politikas mērķus īres tirgus sakārtošanā. Tomēr, ja risinājuma instruments ir zemesgrāmata, tad tam jānotiek atbilstoši zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem. Atteikšanās no zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanas nav pamatojama ar tehniskiem un politiskiem lietderības apsvērumiem. Tas ir juridisks jautājums, kurš prasa juridisku analīzi un pamatojumu. Diskusiju par zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanu nedrīkst nonivelēt līdz tiesību ierakstīšanas ātrumam un citiem praktiskiem apsvērumiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Dzirnis v. Latvia valstij ir pienākums nodrošināt tādu zemesgrāmatu procesu, lai zemesgrāmatu ieraksti ir precīzi, droši un uzticami (precise, reliable ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276288-zemesgramatu-ierakstiem-jabalstas-uz-publiski-apliecinatiem-dokumentiem/\n276288\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Diskusija: vai īres likuma projekta normas sagraus zemesgrāmatu publisko ticamību un negrozāmību\nLikumprojekta autori norāda, ka tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir tikušas konstatētas problēmas. Saistībā ar Likumprojektu un šobrīd notiekošajām diskusijām Saeimā žurnāls "Jurista Vārds" aicināja izteikties nozares pārstāvjus un ekspertus. Savu viedokli formulēja Tieslietu un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome un zemesgrāmatas – īpaši pievēršoties projektā iekļautajam priekšlikumam veidot zemesgrāmatām piesaistītu īres līgumu reģistru un paredzot iespēju ierakstus tajā veikt uz privātu dokumentu pamata. Arī citi interesenti ir laipni aicināti piedalīties domu apmaiņā par topošo īres attiecību regulējumu, iesūtot "Jurista Vārdam" savus viedokļus.   Tieslietu ministrija 1. Jauna dzīvojamo telpu īres ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276287-diskusija-vai-ires-likuma-projekta-normas-sagraus-zemesgramatu-publisko-ticamibu-un-negrozamibu/\n276287\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu\nGribas kā bērnībā aizvērt acis un atvērt, kad viss jau būs labi. Diemžēl šis brīnumlīdzeklis šoreiz nestrādā. Atverot acis, mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir de iure un de facto ārkārtējā situācija. De iure stāvokli apliecina Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas ir izdots uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Epidemioloģiskās drošības likuma un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pamata. Nav apšaubāms, ka pat nejuristiem, vadoties kaut vai tikai no iepriekš minēto likumu nosaukumiem, jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tai būs tikpat nopietnas sekas. De facto situāciju apliecina straujš inficētu cilvēku skaita pieaugums un šī brīža problēma ar vakcīnas neesamību, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, drošības prasības vīrusa izplatības mazināšanai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276284-covid-19-un-tieslietas-isuma-par-visu/\n276284\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ieguldījumi jaunajos sportistos un nākotnes peļņas sadale\nSatversme vai Civillikums Satversmes 106. pants ne velti nosaka: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu." Tātad ikvienam (gan bērniem, gan vecākiem) ir tiesības izvēlēties nodarbošanos neatkarīgi no savu bērnu vai savu vecāku vēlmēm. Normatīvo aktu hierarhija paredz, ka Civillikuma 177. pants nevar būt svarīgāks par Satversmes 106. pantu ("Līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās."). Hipotētiski, ja vecāki iegulda sava bērna sporta karjerā jebkādu sev pieejamu naudas summu un laika resursus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276248-ieguldijumi-jaunajos-sportistos-un-nakotnes-pelnas-sadale/\n276248\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vai Latvija mainīs iedibināto patērētāja statusa identificēšanas doktrīnu\nDirektīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, kura savu atspoguļojumu Latvijā rod Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredz, ka patērētājs ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir ārpus tās amata, nodarbošanās vai profesijas.1 Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības tiesībās nav vienotas patērētāja definīcijas, jo dažādos Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietotie patērētāja jēdzienu raksturojošie apraksti atšķiras, patērētāja statusa pamata izpratne Eiropas tiesībās ir vienāda.2 Proti, patērētājs ir 1) fiziska persona, un 2) viņš darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tā saimniecisko vai profesionālo darbību. Šīs patērētāja statusa pamatpazīmes vēsturiski ir izmantotas hierarhiskā secībā, lai attīstītu patērētāja statusa identificēšanas doktrīnu Eiropā. Līdz ar to, pirmkārt, tiesību piemērotājs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276247-vai-latvija-mainis-iedibinato-pateretaja-statusa-identificesanas-doktrinu/\n276247\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nepareizā kontā ieskaitīta drošības nauda ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai\nAugstākā tiesa vērš civilprocesu dalībnieku uzmanību: ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ir ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai. Civilprocesa likuma 445. panta otrā daļa noteic: ja likumā noteiktajā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Civilprocesa likuma minētā panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka likumdevējs ir strikti nodalījis gadījumus, kuros personas iesniegto blakus sūdzību ir pamats atteikt pieņemt (tai skaitā nesamaksātas valsts nodevas dēļ) un kuros tā atstājama bez virzības ar iespēju novērst trūkumus. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276204-nepareiza-konta-ieskaitita-drosibas-nauda-ir-pamats-blakus-sudzibas-nepienemsanai/\n276204\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Traģikomiska situācija, tālredzīgs un tuvredzīgs spriedums\nIevads Lieta (Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01) pēc būtības ir vienkārša. Likumdevējs papildus Civillikuma (turpmāk – CL) 1415. pantam jeb labiem tikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteic vēl vienus griestus aizdevuma procentiem. Šie papildus griesti ir 0,07 % dienā jeb aptuveni 25,5 % gadā. Robeža, kas ir uz robežas ar CL 1415. pantā noteikto.1 Stāsts ir līdzīgs kā ar līgumsodiem. Neticami ilgu laiku notika tiesu svētīts vājprāts par spīti CL 1415. pantam. Līgumsodu gadījumā Augstākā tiesa tomēr neizturēja un sāka tos ierobežot, negaidot uz likumdevēju.2 Problēma vienīgi tajā, ka Augstākā tiesa savu "judikatūras" spriedumu pamatoja ar tukšu gaisu – neviena juridiska argumenta.3 Nemaz nerunājot par CL 1415. panta piesaukšanu. Un tas acīmredzot ir bijis spēcīgs signāls tiesām procentu lietās. Ja jau absurdus līgumsodus nevar ierobežot ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276203-tragikomiska-situacija-talredzigs-un-tuvredzigs-spriedums/\n276203\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Patērētāju tiesību aizsardzība kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtība\nŠī gada 12. februāra spriedumā lietā Nr. 2019-05-01 (turpmāk – Spriedums) Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) atzina Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 8. panta 2.3 daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 105. pantam.   1. Patērētāju aizsardzība un konstitucionālās tiesības Šis Spriedums ir būtisks Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, jo tajā ir uzsvērts, ka patērētāju tiesību aizsardzība ir demokrātiskas tiesiskas valsts vērtība un tā ir svarīga arī sabiedrības ilgtspējīgas attīstības aspektā.1 Šī fundamentālā atziņa turpmāk noteikti tiks citēta daudzos juridiskajos darbos latviešu valodā. Īpaši tāpēc, ka ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē tradicionāli patērētāju aizsardzība un konstitucionālās tiesības, tostarp cilvēktiesības, ir uzlūkotas kā divas dažādas tiesību sfēras.2 Tikai pēdējās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276202-pateretaju-tiesibu-aizsardziba-ka-demokratiskas-tiesiskas-valsts-vertiba/\n276202\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Atskatoties uz Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu lietā Nr. 2019-05-01\nVienmēr patīkami sākt rakstu uz pozitīvas nots. Tas ir gan tāpēc, ka Satversmes tiesas spriedums1 sniedzis savu nozīmīgu artavu efektīvā patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanā Latvijā, gan arī subjektīva iemesla dēļ – tiesas nospriestais lietas iznākums atbildis šo rindu autora iepriekš sniegtajam viedoklim pieaicinātās personas statusā šajā lietā. Konkrētajā lietā Satversmes tiesa vērtēja jautājumu, vai kredīta kopējo izmaksu patērētājam ierobežojums maksimālā dienas procentu formā, kas noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 8. panta 2.3 daļā ar 2018. gada grozījumiem (turpmāk arī – apstrīdētā norma), ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma ierobežo kredīta devēju tiesības sniegt kreditēšanas pakalpojumus uz saņemtās licences pamata,2 vienlaikus konstatējot, ka apstrīdētā norma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276201-atskatoties-uz-satversmes-tiesas-2020-gada-12-februara-spriedumu-lieta-nr-2019-05-01/\n276201\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nPatērētāju tiesības: Pēc grozījumiem novērojamas izmaiņas produktu piedāvājumā\nSatversmes tiesa savā 2020. gada 12. februāra spriedumā (lieta Nr. 2019-05-01) nolēmusi, ka 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 1. panta pirmā daļa, kas paredz kopējo kredīta izmaksu dienā samazinājumu kredītiem, kas tiek piedāvāti patērētājiem (turpmāk – apstrīdētā norma), atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Pieteicēji apgalvojuši, ka apstrīdētā norma liegs tiem saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Tādējādi apstrīdētās normas dēļ tie vairs nespēšot veikt komercdarbību izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājam. Tāpat pieteicēji pauda uzskatu, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts, turklāt tas neesot arī samērīgs. [1] Satversmes tiesa atzina, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276200-pec-grozijumiem-noverojamas-izmainas-produktu-piedavajuma/\n276200\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Taisnīgas atlīdzības par muzikālo darbu izmantošanu raidīšanā noteikšanas problemātika\nIevads Tiesu praksē vairākos gadījumos ir konstatēts, kad starp autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un muzikālo darbu pārraidītāju (piemēram, radiostaciju vai televīzijas kanālu) daļēji ir panākta vienošanās par licences līguma par muzikālo darbu izmantošanu būtiskajām sastāvdaļām, izņemot par maksājamās autoratlīdzības apmēru. Galvenokārt aprakstītā situācija rodas tāpēc, ka starp pusēm pastāv būtiskas nesaskaņas par licences maksas apmēru, kā arī tirgū ir vērojama tendence kolektīvā pārvaldījuma organizācijām negodprātīgi izlietot savas tiesības, darbu izmantotājam vienpusēji uzspiežot noteiktu autoratlīdzības tarifa likmi, kuras apmēram trūkst ekonomiska un juridiska pamatojuma. Minēto nesaskaņu dēļ kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vēršas tiesā ar prasības pieteikumu pret raidorganizāciju par licences līguma atzīšanu par noslēgtu un autoratlīdzības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276185-taisnigas-atlidzibas-par-muzikalo-darbu-izmantosanu-raidisana-noteiksanas-problematika/\n276185\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Atkāpe no komerctiesību pamatprincipiem: korporatīvā plīvura jeb ierobežotās atbildības atcelšana\nKapitālsabiedrība (turpmāk arī – sabiedrība) ir juridiska persona, kura par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām, un dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.1 Šis ir fundamentāls komerctiesību pamatprincips, bet vai tas ir tik absolūts, kā pirmajā brīdī šķiet? Vai sabiedrības un tās dalībnieku atbildības nošķiršana darbojas kā aizsargvairogs, kas jebkurā situācijā un jebkuros apstākļos šķir dalībnieku no sabiedrības kreditoriem un neļauj kreditoriem vērsties pret sabiedrības dalībniekiem? Vai tomēr ir pieļaujams, ka sabiedrības un tās dalībnieku atbildības nošķiršana ir atceļama, ja tā tiek izmantota ne tiem mērķiem, kādiem tā ir piešķirta? Rakstā atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas, pirmām kārtām iedziļinoties nošķirtās atbildības būtībā un nepieciešamībā. Tālāk, izmantojot gūtās atziņas par sabiedrības un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276157-atkape-no-komerctiesibu-pamatprincipiem-korporativa-plivura-jeb-ierobezotas-atbildibas-atcelsana/\n276157\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Vidējās izpeļņas aprēķins, ja darba devējs veicis cita veida atlīdzības izmaksu saistībā ar darbu\nDL 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, piemaksām, kā arī no prēmijām. Augstākās tiesas Senāts 2013. gada 28. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-1770/2013 (C24088610)1 noteicis, ka līgumu slēgšanas brīvības princips ļauj darbiniekam un darba devējam noteikt darba samaksu kombinēti, ietverot tajā gan nemainīgu darba algas summu, gan mainīgu summu. Par atalgojuma mainīgo summu saskaņā ar DL 75. pantu uzskatāmas normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 4. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-2735/2015 (C28490012)2 sniegts termina "vidējās izpeļņas aprēķināšana" definīcija, nosakot, ka lietotais vārds "vidējās" norāda uz sabalansēta lieluma atrašanu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276156-videjas-izpelnas-aprekins-ja-darba-devejs-veicis-cita-veida-atlidzibas-izmaksu-saistiba-ar-darbu/\n276156\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Pārskats par svarīgākajiem Darba likuma grozījumiem pēdējā desmitgadē\nJaunie Darba likuma (turpmāk – DL) komentāri ir apjomīgs palīglīdzeklis DL normu izpratnes veicināšanai, tie sniedz detalizētu ieskatu darba tiesībās nozīmīgos jautājumos, ņemot vērā tiesību doktrīnā, judikatūrā un Eiropas Savienības Tiesas praksē nostiprinātās atziņas. Jauno DL komentāru izstrādes nepieciešamību noteica vairākkārtēji būtiski DL grozījumi, attiecīgi arī 2010. gada Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" (tolaik – ZAB "BDO Zelmenis & Liberte") sadarbībā tapušo DL komentāru novecošana. Proti, kopš 2010. gada komentāru grāmatas izdošanas DL grozīts 12 reizes. Daži no šiem grozījumiem neraisa diskusijas par līdz šim pastāvošo konkrētā darba tiesību jautājuma izpratni, tomēr citi DL panti ir būtiski papildināti un/vai mainīti, kā rezultātā to tvērums ir paplašinājies vai gluži pretēji – sašaurinājies. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276154-parskats-par-svarigakajiem-darba-likuma-grozijumiem-pedeja-desmitgade/\n276154\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Jaunākie Darba likuma komentāri ir pieejami ikvienam\nDarba likums ir pieņemts 2001. gada jūnijā, bet spēkā stājās gadu vēlāk – 2002. gada 1. jūnijā. Tādēļ, kā izskanēja jauno komentāru grāmatas atvēršanas svinīgajā pasākumā, kas pagājušajā nedēļā, 24. februārī, norisinājās LBAS telpās, drīzumā likumam apritēs pirmie 20 gadi. To laikā likums piedzīvojis daudz pārmaiņu un pēdējā desmitgadē vien grozīts jau 12 reizes. Tādēļ pirms desmit gadiem izdotie komentāri, kuru sagatavošanā arī toreiz sadarbojās LBAS un zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" (šobrīd – "BDO Law") juristi, daudzējādā ziņā kļuvuši mazāk noderīgi, jo ir mainījies ne tikai paša normatīvā akta saturs, bet arī izpratne par darba tiesībām un to normu piemērošanu; savu atziņu pienesumu devusi arī tiesību doktrīna un tiesu prakse, tostarp Eiropas Savienības Tiesa, un starptautiskā darba tiesību prakse u.c. Visi šie faktori noteikuši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276153-jaunakie-darba-likuma-komentari-ir-pieejami-ikvienam/\n276153\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā\nLai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem: – piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276116-komerclikuma-piemerosana-daudzdzivoklu-maju-apsaimniekosanas-joma/\n276116\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n