Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas https://juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv https://juristavards.lv Tue, 21 May 2019 12:26:20 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai\nDžozefs Veilers (Joseph Halevi Hurwitz Weiler) Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas (New York University School of Law) profesors. Dzimis 1951. gadā Dienvidāfrikā. Viņa vecāki vēsturiski saistīti ar Austrumeiropu: tēvs dzimis Rīgā, bet 1921. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Palestīnu, savukārt mātes ģimene no Krievijas impērijas izceļojusi jau 19. gadsimtā. Dž. Veilers dzīvojis, izglītojies un strādājis vairākās valstīs – Izraēlā, Lielbritānijā, ASV u.c. Tieslietas studējis Saseksas Universitātē un Kembridžas Universitātē, Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā, doktora grādu (Ph.D. in Law) aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Vairāk nekā desmit universitāšu goda doktors un goda profesors (Londonas, Saseksas, Humbolta, Madrides, Romas, Kopenhāgenas u.c.). Bijis profesors Hārvardas un Mičiganas universitātēs un Eiropas Universitātes institūta (Florencē) prezidents. Šobrīd ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274530-atjaunot-uzticibu-eiropas-integracijai-un-liberalajai-demokratijai/\n274530\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Svarīgāks ir darbs, nevis reklāma\nDrīzumā gaidāma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sastāva pārvēlēšana. Vai iekšēji kolēģijā izjūtat konkurenci par šīm septiņām vakancēm? Pēc kopsapulces datuma paziņošanas var sākt izvirzīt kandidātus padomes locekļu amatiem. Viņi var atteikties vai piekrist. Šobrīd izvirzīto kandidātu loks gan nav īpaši plašs. Tā ir atbilde par konkurenci. Taču jānorāda, ka mums ir spēkā reģionālais princips. Proti, ja agrāk kaut visus padomes locekļus varēja brīvi ievēlēt no jebkuras apgabaltiesas darbības teritorijas, tad pēc grozījumiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos ir noteikts, ka no katras reģionālās apgabaltiesas teritorijas mums ir pa vienam pārstāvim, bet no Rīgas apgabaltiesas – trīs. Attiecīgi reģioni padomē veido pārsvaru. Mūsu kolēģijā šobrīd ir tikai 97 zvērināti tiesu izpildītāji. Ir arī viņu palīgi un palīgu kandidāti, arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274347-svarigaks-ir-darbs-nevis-reklama/\n274347\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Lai strādātu mūsdienu notariātā, ir jāmīl cilvēki un jāpārzina tehnoloģijas\nPjērs Luks Vogels Dzimis 1955. gada 4. jūnijā Majennā (Francija) notāra Pjēra Vogela un Žannas Bulāras ģimenē Juridisko izglītību ieguvis Majennas koledžā un Lemānas Universitātē, notāra specializāciju apguvis Rennas Nacionālajā notāru profesionālās apmācības centrā (Centre de Formation Professionnelle Notariale de Rennes – CFPN) Kopš 1985. gada strādā par notāru Senmalo No 1992. līdz 2003. gadam strādājis par pasniedzēju CFPN No 1994. līdz 1999. gadam Rennas notariāta skolas direktors No 1999. līdz 2003. gadam Rennas juridiskās fakultātes pasniedzējs No 2000. līdz 2002. gadam Ilas un Vilēnas notāru palātas prezidents No 2005. līdz 2007. gadam Rennas reģionālās notāru padomes prezidents No 2008. līdz 2010. gadam Rennas reģionālās notāru padomes deleģētais pārstāvis Notāru augstākajā padomē (Le Conseil supérieur du notariat – CSN) No 2010. līdz 2016. gadam ieņem dažādus amatus CSN (viceprezidents, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274236-lai-stradatu-musdienu-notariata-ir-jamil-cilveki-un-japarzina-tehnologijas/\n274236\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas\nDeklarācijā par Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta darbību atrodama nodaļa ar ambiciozu nosaukumu "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara". Kā pirmais un acīmredzot prioritārs tajā minēts mērķis sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, balstoties uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu. Darāmo darbu saraksts ir samērā garš: stiprināt tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošo personu lomu pirmstiesas un tiesas procesos; novērst iespējas novilcināt tiesas procesus; paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju, specializāciju un profesionālo ētiku, kā arī advokātu atbildību; stiprināt Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām u.c. Jau pirmajās darba nedēļās tieslietu ministrs demonstrēja apņēmību ieviest pārmaiņas tieslietu sistēmā, paziņojot arī par gaidāmu visaptverošu tiesu sistēmas auditu. Tieši šīs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274184-tieslietu-sistemas-audita-mekles-un-labos-vajas-vietas/\n274184\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Pārvarēt provinciālismu un atbildēt par Latvijas un visas pasaules likteni\nKrājuma sastādītāja Rudīte Kalpiņa grāmatas ievadā pamatoti norāda: kaut arī Egila Levita ieguldījums Latvijas valsts atgūšanā un atpakaļatgriešanā demokrātisko un tiesisko valstu saimē, kā arī Latvijas starptautiskajā reprezentācijā līdz šim ir bijis labāk zināms galvenokārt politiķu un tieslietu profesionāļu vidū, tomēr viņš ir nozīmīgi iespaidojis visas Latvijas sabiedrības dzīvi. No juristu pozīcijām raugoties, šis secinājums ir pilnīgi pamatots, ņemot vērā to, ka mūsu tiesiskā sistēma būtu daudz citādāka un noteikti nabagāka, ja tās "izraušanā" no totalitārās padomju tiesību realitātes nebūtu piedalījies E. Levits. Kā pirmais un fundamentālākais jāmin viņa aktīvi un konsekventi virzītais nelikumīgās okupācijas un valsts tiesiskās nepārtrauktības koncepts, kas tika likts arī Neatkarības deklarācijas pamatā un uz kuru balstās gan mūsdienu Latvijas tiesību sistēma un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274157-parvaret-provincialismu-un-atbildet-par-latvijas-un-visas-pasaules-likteni/\n274157\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs\nEsat Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau desmit gadus, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš tās izveides 2010. gadā. Amats un atbildība prasa visaptverošu redzējumu, tāpēc pirmkārt gribētos vaicāt ļoti plaši – vai, jūsuprāt, Latvija ir tiesiska valsts? Pilnīgi noteikti Latvija ir tiesiska valsts. Tiesiskumu nodrošina trīs varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – neatkarīga darbība. Protams, kā jurists un tiesnesis es arī atzīšu, ka mēs nedzīvojam pilnīgi ideālā pasaulē. Latvijā daudzās jomās joprojām ir problēmas, kas ir jārisina, tai skaitā tiesu sistēmā, un Tieslietu padome aktīvi to dara. Tomēr esmu pārliecināts, ka primāro uzdevumu – nodrošināt ikvienam indivīdam tiesības uz taisnīgu tiesu – Latvijas tiesu sistēma katrā ziņā veic. Neilgajā laika posmā kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas un tiesu sistēmas pilnīgas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274109-tiesu-varas-neatkariba-ir-katra-cilveka-intereses/\n274109\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem\nViens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pierādījumi un pierādīšana ir viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem, un tas ir tieši saistīts ar krimināltiesībām, jo noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību konstatē ar noteiktā procesuālā kārtībā iegūtiem, pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem. Turklāt krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam svarīgi ir arī citi apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, piemēram, atbildību ietekmējošie apstākļi. Kriminālprocesa likums noteic pierādījumu vērtēšanas veidus un pierādīšanas standartu – pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Zemāks pierādīšanas standarts ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273978-apsudzibam-jabut-pamatotam-ar-pieradijumiem/\n273978\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī\nKopš esat ECT tiesnesis, kā ir mainījies tiesas lietvedībā esošo lietu skaits? Lietu skaits ir patstāvīgs izaicinājums. Potenciālie sūdzības iesniedzēji ir 800 miljoni iedzīvotāju, varbūt pat vairāk. Uz šiem iedzīvotājiem ir 47 tiesneši, kuriem šīs sūdzības ir jāizskata. Šobrīd izskatīšanā tiesā ir 58 tūkstoši sūdzību. Šis nav tas sliktākais brīdis, jo 2011. gadā tiesā atradās 163 tūkstoši lietu. Tas jau ir nopietns izaicinājums tiesas efektīvai darbībai. Valdību vienošanās par papildu protokolu, ar kuru tika vienkāršota lietu izskatīšanas kārtība, ieviesa viena tiesneša institūtu. Šis tiesnesis vienpersoniski var pieņemt lēmumu par sūdzības nepieņemamību. Trīs tiesnešu sastāvs var skatīt lietas, kurās ir pilnībā skaidra prakse un kas neprasa lielas diskusijas. Tas ir ļāvis ļoti efektīvi tikt galā ar lielu skaitu sūdzību. Pēdējos dažos gados lietu skaits ir bijis aptuveni līdzīgs, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273902-ect-velas-veicinat-cilvektiesibas-nacionala-limeni/\n273902\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums\nVai varam sākt ar jurista profesijas izvēli? Vai jūs ietekmēja ģimene? Jā, Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe ir mans tētis. Mūsu ģimenes lokā ir vēl vairāki citi juristi: mana tante Janīna Nollendorfa ir zvērināta notāre, juristi ir arī mana māsīca un brālēns. Nevienā mirklī man netika sniegti "vadoši norādījumi" par profesijas izvēli, tomēr es esmu izaugusi šajā vidē. Mājās vienmēr bija krimināllietu mapes, tētis ļoti daudz strādāja, tai skaitā arī mājās, un es kā vecākais bērns dabiski interesējos par to, ko viņš dara. Tas lika aizdomāties arī par dzīves tumšo pusi, kas parādās krimināllietās. Tētis mani brīdināja, piemēram, nestaigāt pa tumšiem pagalmiem. Pieaugot man likās, ka jurisprudencē ir iespēja uzzināt, ko nozīmē taisnīgums, par kura ievērošanu vienmēr runāja vecāki un vecvecāki, sakot, ka ir jādzīvo pareizi un jārūpējas par citiem. Tam pievienojās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273845-nevis-lobisms-bet-sabiedribas-vajadziba-ka-tapa-diasporas-likums/\n273845\nTue, 04 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug\nKā vieslektors stāstījāt LU studentiem un citiem interesentiem par jurista ētiku un citām tēmām. Kā radās iespēja un kāpēc kļuvāt par vieslektoru? Šeit esmu Erasmus+ programmas ietvaros, kas dod iespēju apmeklēt dažādas valstis un dažādas universitātes, pasniegt plašākam studentu lokam. Mans galvenais mērķis ir sniegt lekcijas priekšmetā, kurš, es ceru, ir interesants arī studentiem. Pamatā manas uzmanības fokusā ir reklāma juridiskajā profesijā un tiesnešu dalība publiskajās debatēs, šo darbību robežu noteikšanas jautājumi. Tēma ir interesanta arī kontekstā ar to, ka Polijā ir izveidojusies konstitucionālā krīze. Kopumā varu teikt, ka Erasmus+ programmas ietvaros manā apmeklējumu sarakstā ir vairākas Eiropas universitātes. Un tā ir lieliska iespēja, ko izmantot. Man ir prieks, ka esmu izvēlējies tieši Rīgu. Kā skatāties uz pārmaiņām, kas notiek juridiskajās profesijās? Gan Latvija, gan Polija ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273644-sabiedribas-interese-par-juristu-darbu-un-ricibu-aug/\n273644\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas\nKā jūs raksturotu konkurences tiesības un pašreizējo regulējumu? Kādām būtu jābūt konkurences tiesībām? Šis vienkāršais jautājums sevī slēpj ļoti sarežģītu lietu. Dažādās jurisdikcijās nedaudz atšķiras konkurences tiesību izpratne. Lai gan pamatideja visur ir viena un tā pati (konkurences tiesības risina patērētāju labklājības nodrošināšanas problēmas), tomēr jau ar patērētāju labklājības definīciju sākas atšķirības. Manuprāt, konkurences tiesības ir rīks, kas paredzēts patērētāju aizsargāšanai. Šim rīkam būtu jāveicina mūsu labklājība, jāuzlabo efektivitāte un, galu galā, jānodrošina, ka tirgus faktiski spēj nodrošināt preces un pakalpojumus, ko mēs no tā sagaidām. Patērētāju labklājībai, ražošanas efektivitātei un tirgus darbībai būtu jāizpaužas tādā veidā, kas sniedz maksimālu labumu mums kā patērētājiem un sabiedrībai. Šo apgalvojumu var papildināt un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273552-jaapzinas-tehnologiju-uznemumu-vara-nav-obligati-jaiejaucas/\n273552\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Amerika mācās no Eiropas\nEiropas Tiesību institūts, kurš septembra sākumā Rīgā rīkoja konferenci, galvenokārt pievēršas Eiropas tiesību jautājumiem, savukārt jūs pārstāvat ASV tiesību skolu. Kā nonācāt līdz dalībai šādā pasākumā? Minesotas štatā, kur esmu aizvadījusi ražīgu darba dzīvi dažādos amatos tiesā, dzīvo vairāki latviešu izcelsmes cilvēki. Līdz šim Latvijā nebiju bijusi, tāpēc man bija zināma motivācija atbraukt uz šejieni. Nu varēšu draugiem Minesotā pastāstīt par to, kā man gājis Latvijā. Strādājot par tiesnesi, es paralēli iesaistījos Vienoto tiesību komisijā ‒ šī organizācija dibināta1892. gadā, tātad tā ir vairāk nekā 125 gadus veca. Tās mērķis ir tuvināt un vienot likumus, tiesību izpratni starp štatiem. Tā kā ASV ir federāla valsts, tad likumi ir divos līmeņos (federālie un štatu likumi), kur federālā līmeņa likumi vienoti risina ierobežotu jautājumu loku ‒ par aspektiem, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273433-amerika-macas-no-eiropas/\n273433\nTue, 25 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos\nIepazīstinot ar sevi, ko jūs "Jurista Vārda" lasītājiem gribētu pastāstīt par sevi un savu karjeru juridiskajā sfērā? Nāku no mazas valsts – Grieķijas, no Atēnām. Esmu jurists. Esmu studējis Grieķijā, Francijā un Vācijā. Karjeru sāku kā advokāts, kurš specializējies intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Tad sāku strādāt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestādēs – Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā, pēc tam Eiropas Savienības Tiesā un tad EUIPO. Ja uz to lūkojas no ģeogrāfiskā skatpunkta, tad sāku strādāt ziemeļos un virzījos uz dienvidiem. Man ir bijusi arī akadēmiskā karjera – kā profesors esmu strādājis Francijā un ļoti īsu laiku arī Grieķijā. Šobrīd esat svarīgā amatā EUIPO. Kas ietilpst iestādē, kuru jūs vadāt? Es esmu EUIPO Apelācijas padomju prezidents – persona, kas vada Apelācijas padomes. Komandā ir 18 locekļi un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273376-apelacijas-padomju-prezidents-juristam-jaorientejas-visos-stridu-risinajumos/\n273376\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem\nKā jūs raksturotu šā brīža Eiropas Savienību? Ja mēs raugāmies atpakaļ, mēs redzam veiksmes stāstu, būvējot Eiropas Savienību kā jaunu supranacionālu veidojumu pēc tiesiskuma principiem, kas garantē mums mieru un labklājību. Un abi ir svarīgi, ja gadījumā mēs to esam aizmirsuši. Savukārt, ja mēs raugāmies nākotnē, mēs redzam ļoti daudz ārēja spiediena uz Eiropas Savienību, kā arī iekšēju spiedienu. Un man kā profesionālai juristei un eiropietei tas nozīmē, ka tiesiskuma aizsargāšana šobrīd ir daudz svarīgāka, nekā es domāju agrāk. Kas šodien ir galvenie Eiropas Savienības izaicinājumi? Nu, te ir daži acīmredzami izaicinājumi, sākot ar imigrantu krīzi, kas nav vēl pilnībā beigusies, kā arī jautājums par to, lai jauni cilvēki iesaistītos Eiropas Savienības projektā, noticētu tam. Lai tas nav kaut kas tāds, par ko tiek runāts tikai elites vidū vai starp cilvēkiem tālu kaut kur Briselē. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273327-par-eiropas-savienibas-un-juristu-profesijas-izaicinajumiem/\n273327\nTue, 11 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\nProjekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu nopludināšanas presei. Jāatgādina, ka šī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture\nKāpēc izlēmāt ķerties tieši pie šī temata – Eiropas tiesību priekšvēstures Pirms 15–20 gadiem man bija ideja uzrakstīt latviski visu Eiropas tiesību vēsturi – no sākuma līdz galam. 2004. gadā iznāca mana grāmata "Viduslaiku tiesību spogulis", kas aplūko viduslaiku tiesības, visai tradicionāli koncentrējoties uz kontinentālo Eiropu, Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm. 2010. gadā man tika piešķirts pusgads zinātniskajai pētniecībai, kas pēc likuma pienākas augstskolu mācībspēkiem reizi ievēlēšanas periodā, un es devos uz Minsteri, kur bibliotēkā ir pieejama austriešu–vācu profesora Paula Košakera1 bibliotēka. Viņš savulaik bija pirmais, kas sāka aplūkot Eiropas juridisko telpu kā vienotu juridisku telpu ar kopīgu vēsturi. P. Košakers bija romiešu tiesību vēsturnieks, taču interesējās arī par seno Austrumu tiesībām. Viņa bibliotēkā ir ļoti daudz interesantu avotu, tai skaitā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/272890-abstrakti-domajosam-juristam-ir-jazina-ari-pasaules-tiesibu-vesture/\n272890\nTue, 12 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē\nKā Institūta direktors, lūdzu, pastāstiet par tā izveidošanu un jūsu lomu tajā. Diskusiju līmenī ideja par atsevišķu institūtu zinātniskajai pētniecībai juridiskajā zinātnē jau bija ilgāku laiku. Gan es, gan citi LU JF kolēģi juta vajadzību pēc šāda institūta. Bija nepieciešams institucionālais ietvars kolektīvas zinātniskās pētniecības veikšanai. Svarīgi bija uztvert juridisko pētniecību profesionāli, nevis kā savu hobiju. Pagājušajā gadā šī ideja aktualizējās, un rudenī tika izstrādāts Institūta nolikums, savukārt ideja materializējās brīdī, kad LU Senāts izdarīja grozījumus JF nolikumā, JF dome apstiprināja Institūta nolikumu un ar rektora rīkojumu Institūts uzsāka savu darbu pagājušā gada 1. decembrī. Esmu Institūta direktors, un Institūtam ir zinātniskā padome, kas pārrauga institūta darbību. Institūtam ir pirmie projekti, kuri iesākumā nav lieli. Mums ir ambīcijas iesāktos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/272754-vadims-mantrovs-popularizesim-zinatnisko-petniecibu-juridiskaja-zinatne/\n272754\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas\nVai varat vispirms mūsu lasītājiem īsi paskaidrot, kas ir EP cilvēktiesību komisārs? Tas ir amats, ko izveidoja 1999. gadā ar mērķi konvencijas dalībvalstīs aizsargāt cilvēktiesības. Komisārs ir neatkarīgs, tas nozīmē, ka viņš pats nosaka savu dienaskārtību. Komisārs arī veicina dalībvalstu izpratni par cilvēktiesībām – viņš drīkst brīvi publiski runāt par cilvēktiesību situāciju dalībvalstīs. Savukārt dalībvalstīm ir pienākums sadarboties, kas nozīmē, ka komisāram nav jāprasa atļauja, vai viņš drīkst braukt uz kādu valsti novērtēt cilvēktiesību situāciju, viņš to vienkārši paziņo valstij un tai ir pienākums viņu uzņemt, atbalstīt un nodrošināt piekļuvi visām institūcijām un cilvēkiem, ko viņš grib redzēt. Vienīgā komisāra kvazijuridiskā funkcija ir tiesības kā trešajai pusei piedalīties ECT procesā pēc savas iniciatīvas vai tiesas pieprasījuma. Komisārs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/272571-cilvektiesibu-situacija-eiropa-tendences-ir-negativas/\n272571\nTue, 17 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Otras iespējas nosvinēt Latvijas valsts pirmo simtgadi mums nebūs\nKādi būs svarīgākie notikumi Latvijas tieslietu nozares simtgades gadā? Pirmkārt gribu paust prieku, ka gatavoties svētku gadam sākām tik laicīgi – jau 2016. gadā, kad tieslietu ministrs izveidoja darba grupu. Darba grupai izdevās izveidot nozares pasākumu plānu tā, lai tie viens otru papildinātu un nepārklātos. Mūsu mērķis ir ne vien svinēt svētkus, bet, izmantojot šo jubilejas gadu, pateikties mūsu labākajiem kolēģiem par godprātīgu darbu, dalīties pieredzē un veicināt tieslietu nozares vienotības sajūtu, jo īpaši tāpēc, ka visi esam izvēlējušies strādāt tieslietu jomā, ar savu darbu apliecinot pārliecību par tiesiskumu kā vienu no valsts pamata balstiem. Simtgades svinības faktiski aizsākās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms – 2017. gada novembrī – Latvijas Universitātē notika žurnāla "Jurista Vārds" 1000. numura iznākšanai veltītā konference "Latvijas tiesiskās sistēmas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/272526-otras-iespejas-nosvinet-latvijas-valsts-pirmo-simtgadi-mums-nebus/\n272526\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurists lingvists veic kreatīvu darbu\nJūs lasāt lekcijas juristiem lingvistiem Ķelnes Universitātē. Kas, jūsuprāt, ir juristi lingvisti? Vai viņi ir tikai juristi, kas ir apguvuši dažas svešvalodas? Nē, svešvalodas būtu jāzina ikvienam juristam, bet tas vēl nepadara juristu ar svešvalodu zināšanām par juristu lingvistu. Jurists lingvists vispirms jau ir jurists. Viņš zina to pašu, ko visi pārējie juristi. Bet juridiskā lingvistika vēl ir speciāla, īpaša papildizglītība. Tās objekts ir valoda. Valoda ir jurista vienīgais darba instruments. Jurists strādā ar valodu. Pareiza valodas lietošana tiesību īstenošanas nolūkā nav nemaz tik vienkārša lieta. Mēs varam domāt, ka no bērnības jau esam iemācījušies valodu, ka tā ir pašsaprotamība. Ar to varbūt arī pietiek ikdienā. Taču, ja ar valodas starpniecību vēlamies panākt kādu specifisku rezultātu, proti, lai cits cilvēks kādā komplicētā situācijā rīkotos šādā vai tādā veidā, tas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/272488-jurists-lingvists-veic-kreativu-darbu/\n272488\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n