Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas https://juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv https://juristavards.lv Mon, 18 Nov 2019 16:00:38 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus\nPirms trīs gadiem tieši šajā pašā datumā jūs sniedzāt savu pirmo interviju žurnālam "Jurista Vārds". Tas nav pārāk ilgs laika periods, taču jautājumi, kas šobrīd ir uzmanības centrā, ir mainījušies. Šķiet, ka tehnoloģiju radītie izaicinājumi un tiesiskuma aizsardzības jautājumi ir galvenie EST skatītie jautājumi. Vai jūs piekrītat šim apgalvojumam, vai arī uzskatāt, ka šim sarakstam ir jāpievieno arī citi jautājumi? Tā noteikti ir taisnība, ka tiesiskuma jautājums šobrīd ir viens no mūsu galvenajiem jautājumiem, un tā tas ir bijis jau pēdējos divus gadus. Mēs par to esam saņēmuši diezgan daudz jautājumu no nacionālajām tiesām, pārsvarā no Polijas, bet ne tikai. Turklāt Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) cēlusi prasības pārkāpuma procedūras lietās pret Poliju saistībā ar tās tiesu sistēmas reformu, un Ungārija ir cēlusi prasību pret Eiropas Parlamentu par rezolūcijas, ar ko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275591-ka-eiropas-savienibas-tiesa-verte-tiesiskuma-un-tehnologiju-izaicinajumus/\n275591\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā\nPieci gadi tiesu sistēmā, un tie visi arī kasācijas instancē. Vai šeit, Augstākajā tiesā, jūtaties kā savējais? Jā, iedzīvojos ļoti labi, faktiski uzreiz. To pierāda ne tikai tas, kā es pats jūtos, bet arī kolēģi saka – šķiet, ka vienmēr te esmu bijis. Kļūstot par tiesnesi, sacījāt, ka iepriekšējā pieredze un zināšanas noderēs tiesneša darbā. Vai noder? Varbūt no tiesneša skatpunkta tiesību avoti tomēr lasāmi citādi nekā pētniekam? Ja runā par likuma izpratni, tā nemainījās. Ja pamatos ir skaidrs likuma mērķis, tas nemainās, jo mērķis ir viens neatkarīgi no tā, kas likumu lasa – advokāts, prokurors vai tiesnesis. Taču tas, kas mainījās, ir skats uz to, kā tiesa darbojas, cik ļoti tā iedziļinās daudzos jautājumos, reizēm pat dziļāk nekā lietas dalībnieki. Apspriežu gaitā izgaismojas tādas likuma nianses, kuras kā argumentus vispār neviens nav minējis. Protams, mums jāturas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275495-aigars-strupiss-negodigai-taktikai-nav-vietas-tiesas-procesa/\n275495\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā\nŠobrīd, kad norit asas diskusijas par valsts budžeta sadalījumu nākamajam plānošanas periodam, redzam, ka daudzās nozarēs ir cīņa par finansēm un tiek runāts par krīzi. Vai jums šis ir trauksmains laiks, kad gaidāt kādu solījumu izpildi? Saistībā ar norisēm politikā un valsts budžeta sastādīšanā jūtu līdzi tiesu darbiniekiem, jo šobrīd viena no prioritātēm, ko Tieslietu ministrija vēlas panākt, ir budžeta pieaugums tiesu darbinieku atalgojumam. To arī izjūtam savā ikdienā, ka tiesas darbinieku atalgojums ir nekonkurētspējīgs, un ir redzams, ka viņi arī ir neapmierināti ar šo situāciju, jo savulaik algu pieaugums tika solīts straujāks, bet saistībā ar dažādiem apstākļiem tas apstājās. Varbūt mēs reģionos tik ļoti neizjūtam šo kadru trūkumu, bet zinu, ka Rīgas kolēģiem gan ir grūti aizpildīt tukšās tiesu darbinieku štata vietas. Cik sekoju līdzi un saprotu, šobrīd ziņas par algas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275463-pirmas-instances-tiesa-zobrats-kopeja-mehanisma/\n275463\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Juridiskās izglītības un tiesību zinātnes izcilības centrs svin savu simtgadi\nLatvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sevi pozicionē kā Latvijas izcilības centru. Ar ko pamatojat tik ambiciozu uzskatu? Tā mēs patiešām jūtamies, un es domāju, ka varam to arī pamatot visos trijos fakultātes darbības virzienos, no kuriem divi – studijas un tiesību zinātne – ir ar senām tradīcijām, bet nesen uzsāktais jaunākais virziens ir tālākizglītība, ko pašlaik aktīvi attīsta arī vadošās ārvalstu augstskolas. Pirmkārt, gribu runāt par tiesību zinātni, kura bez mūsu fakultātes mācībspēku devuma Latvijā vispār nav iedomājama. Pirms simtgades, gatavojot fakultātes jubilejas grāmatu, apkopojām arī visu zinātnē pēdējos gados izdarīto, un man jāsaka, ka tas bija pozitīvs pārsteigums mums pašiem. Kā ir to izdevies sasniegt, ņemot vērā pilnīgu juridiskās zinātnes finansējuma neesamību, patiešām ir jābrīnās. Visi būtiskākie pēdējo gadu fundamentālie pētījumi Latvijas tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275415-juridiskas-izglitibas-un-tiesibu-zinatnes-izcilibas-centrs-svin-savu-simtgadi/\n275415\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Resocializācija ir brīvības atņemšanas soda galvenais mērķis\nIESLODZĪJUMA VIETAS LATVIJĀ   Izmeklēšanas cietumi Liepājas cietums, Rīgas Centrālcietums Izmeklēšanas cietuma nodaļas: Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Daugavgrīvas cietums, Iļģuciema cietums, Jelgavas cietums, Olaines cietums (Latvijas cietumu slimnīca), Valmieras cietums   Slēgtie cietumi Daugavgrīvas cietums, Jelgavas cietums, Olaines cietums (Latvijas cietumu slimnīca) > Atkarīgo centrs, Valmieras cietums Slēgtā cietuma nodaļas: Liepājas cietums, Rīgas Centrālcietums   Daļēji slēgtie cietumi Iļģuciema cietums, Jēkabpils cietums Daļēji slēgta cietuma nodaļas: Daugavgrīvas cietums, Olaines cietums (Latvijas cietumu slimnīca) > Atkarīgo centrs, Liepājas cietums, Rīgas Centrālcietums   Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļa: Iļģuciema cietums   Atklātā cietuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275371-resocializacija-ir-brivibas-atnemsanas-soda-galvenais-merkis/\n275371\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: ANO iespējas cīņā pret brīvības prettiesisku atņemšanu\nPastāstiet, lūdzu, par to, kā nonācāt darba grupas priekšsēdētāja vietnieka amatā un kādus papildu pienākumus šis jaunais amats paredz. Mana pirmā sesija, kad sāku strādāt darba grupā, bija 2016. gada novembrī. Saskaņā ar darba grupas nolikumu katru gadu darba grupai ir trīs sesijas, un pirmajā sesijā, kas ir aprīļa sesija, tiek pārvēlēts darba grupas prezidijs. Proti, tiek ievēlēts darba grupas priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Šīs vēlēšanas notiek katru gadu, tātad katru gadu prezidija sastāvs mainās. 2017. gada aprīlī notika pirmās vēlēšanas, kurās es piedalījos, un šajās vēlēšanās es tiku ievēlēta par priekšsēdētāja vietnieci. Saskaņā ar darba grupas nolikumu prezidija sastāvā ir darba grupas priekšsēdētājs, kas vada darba grupu. Priekšsēdētāja redzamākie pienākumi ir apstiprināt un noteikt darba grupas ārējo darbību – visas preses relīzes, visus publiskos paziņojumus, kuriem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275201-ano-iespejas-cina-pret-brivibas-prettiesisku-atnemsanu/\n275201\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām\nPastāstiet, lūdzu, par jūsu ceļu no ES tiesību tradicionālās pētniecības līdz kritiskajai pētniecībai. Pateicos par laipno piedāvājumu dalīties mana pētījuma secinājumos ar Latvijas juristiem ar žurnāla "Jurista Vārds" starpniecību. Savās atbildēs es galvenokārt koncentrēšos uz kritisko diskusiju par ES konstitucionālismu, nevis uz problēmām dalībvalstīs, kas ir ierastā perspektīva. Tāpēc lasītājiem varētu būt noderīgi, ja es pāris vārdos izklāstīšu, kā es nonācu līdz šim pētījumam. Kā igauniete grādu tiesību zinātnē ieguvu Tartu Universitātē, kam sekoja doktorantūras studijas Eiropas Universitātes institūtā (European University Institute) Florencē. Mans agrāko gadu darbs, ieskaitot monogrāfiju, ko izdevusi izdevniecība Cambridge University Press, fokusējās uz tradicionāliem jautājumiem, kas skar suverenitātes pāreju un nepieciešamību Centrālās un Austrumeiropas valstu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275035-kapec-jadiskute-par-pareju-no-salidzinosajam-uz-autonomajam-es-konstitucionalajam-tiesibam/\n275035\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: ANO ir vitāli nepieciešams restarts\nDiplomāts Andrejs Pildegovičs Dzimis 1971. gadā, precējies, ir dēls un divas meitas Izglītība 1991. – absolvējis Pekinas Svešvalodu institūtu, ķīniešu valodas studijas 1994. – absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Austrumu valodu fakultāti 1995. – absolvējis Stenfordas Universitāti, Hūvera institūtu, mācību programmu diplomātijā 1999. – absolvējis Oksfordas Universitāti ārlietu dienesta specialitātē Karjera 1994.–1996. – Ārlietu ministrijas vecākais referents, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs 09.1996. – Ārlietu ministrijas preses sekretārs, Ārlietu ministrijas Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītājs 2000. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieks 06.2006.–07.2007. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs 07.2007.–07.2012. – Latvijas vēstnieks ASV 11.2007. – arī Latvijas nerezidējošais vēstnieks Meksikā 07.2012. – Ārlietu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275004-ano-ir-vitali-nepieciesams-restarts/\n275004\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Katrs uz Saeimu atnāk ar savu čemodānu\nVar rakt un var arī nerakt Atsaucoties uz savu praktisko pieredzi Drošības policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk – KNAB), esat viena no tiem kritiķiem, kas nereti ļoti skarbi vērtē šā brīža pirmstiesas, jo īpaši prokuratūras, izmeklēšanas un arī tiesas darbu. Kādi ir jūsu secinājumi par iemesliem, kuru dēļ kriminālprocesu ne vienmēr varam saukt par savlaicīgu un efektīvu? KNAB nostrādāju vairāk nekā desmit gadus, bet pirms tam vēl aptuveni desmit – Drošības policijā, tādēļ zināms pamats secinājumiem man patiešām ir. Un vispirms jāsaka tā – attiecībā uz noziegumu atklāšanu operatīvajiem darbiniekiem ir tāds teiciens: var rakt un var arī nerakt. Tādēļ ir svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestādēm būtu vēlme rakt jeb atklāt šos noziegumus, tostarp latentos jeb slēptos, kuri netiek reģistrēti, ja tos īpaši nemeklē. Pie tādiem noteikti ir pieskaitāmi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274964-katrs-uz-saeimu-atnak-ar-savu-cemodanu/\n274964\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Valsts kontroliere: jābīstas ir tiem, kas rīkojas nelikumīgi\nUzskaitīt līdzekļus protam, lietderīgi izmantot – vēl ne Uz Valsts kontroli var raudzīties dažādi, īpaši ņemot vērā, ka tas ir viens no Satversmē nostiprinātajiem konstitucionālajiem orgāniem. Taču, ja raugāmies no ikdienas darba pozīcijām, kā jūs izprotat savas institūcijas galvenos mērķus un uzdevumus? Tas izriet no Valsts kontroles likuma, un šo tēzi esam likuši arī savas darbības stratēģijas pamatā – raudzīties, lai rīcība ar valsts naudu tiktu veikta pareizi, likumīgi un atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Valsts kontrole ir neatkarīga un koleģiāla augstākā revīzijas iestāde Latvijā, tādēļ esam īpaši revidenti. Mana pārliecība ir tāda – jo vairāk mūsu sabiedrība attīstās, jo informācija par publisko līdzekļu izlietojumu kļūst nozīmīgāka. Protams, esam salīdzinoši jauna valsts, un līdz ar to sabiedrības iesaiste visos politiskajos procesos varbūt vēl nav tik ļoti attīstījusies ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274903-valsts-kontroliere-jabistas-ir-tiem-kas-rikojas-nelikumigi/\n274903\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vispārējie tiesību principi un cilvēces sirdsapziņa kā starptautisko tiesību pamats\nRaksturojiet, lūdzu, pašreizējo situāciju starptautiskajās publiskajās tiesībās. Kuras, jūsuprāt, ir šā brīža galvenās aktualitātes? Starptautisko publisko tiesību tvērums ir paplašinājies, tāpēc tās saskaras ar jaunām problēmām un izaicinājumiem. Šobrīd mums nākas saskarties ar tādiem jautājumiem kā vides aizsardzība, starptautisko krimināltiesību attīstīšana, cilvēktiesību aizsardzība starptautiskā līmenī, dekolonizācija un tās mūsdienu aspekti, jūras tiesības, kā arī dažādiem citiem aspektiem, piemēram, kompensāciju regulējumu, prevenciju, pagaidu aizsardzības līdzekļiem, starptautisko paražu tiesību veidošanās jaunām perspektīvām. Ir bijusi tālāka attīstība jautājumos, kur jau ir rasts risinājums, kā arī ir pavisam jauni izaicinājumi, kā starptautisko humanitāro tiesību attīstība. Ir ļoti daudzi aspekti, kuros starptautiskās tiesības ir paplašinājušās, un jauni ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274817-visparejie-tiesibu-principi-un-cilveces-sirdsapzina-ka-starptautisko-tiesibu-pamats/\n274817\nTue, 11 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai\nDžozefs Veilers (Joseph Halevi Hurwitz Weiler) Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas (New York University School of Law) profesors. Dzimis 1951. gadā Dienvidāfrikā. Viņa vecāki vēsturiski saistīti ar Austrumeiropu: tēvs dzimis Rīgā, bet 1921. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Palestīnu, savukārt mātes ģimene no Krievijas impērijas izceļojusi jau 19. gadsimtā. Dž. Veilers dzīvojis, izglītojies un strādājis vairākās valstīs – Izraēlā, Lielbritānijā, ASV u.c. Tieslietas studējis Saseksas Universitātē un Kembridžas Universitātē, Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā, doktora grādu (Ph.D. in Law) aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Vairāk nekā desmit universitāšu goda doktors un goda profesors (Londonas, Saseksas, Humbolta, Madrides, Romas, Kopenhāgenas u.c.). Bijis profesors Hārvardas un Mičiganas universitātēs un Eiropas Universitātes institūta (Florencē) prezidents. Šobrīd ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274530-atjaunot-uzticibu-eiropas-integracijai-un-liberalajai-demokratijai/\n274530\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Svarīgāks ir darbs, nevis reklāma\nDrīzumā gaidāma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sastāva pārvēlēšana. Vai iekšēji kolēģijā izjūtat konkurenci par šīm septiņām vakancēm? Pēc kopsapulces datuma paziņošanas var sākt izvirzīt kandidātus padomes locekļu amatiem. Viņi var atteikties vai piekrist. Šobrīd izvirzīto kandidātu loks gan nav īpaši plašs. Tā ir atbilde par konkurenci. Taču jānorāda, ka mums ir spēkā reģionālais princips. Proti, ja agrāk kaut visus padomes locekļus varēja brīvi ievēlēt no jebkuras apgabaltiesas darbības teritorijas, tad pēc grozījumiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos ir noteikts, ka no katras reģionālās apgabaltiesas teritorijas mums ir pa vienam pārstāvim, bet no Rīgas apgabaltiesas – trīs. Attiecīgi reģioni padomē veido pārsvaru. Mūsu kolēģijā šobrīd ir tikai 97 zvērināti tiesu izpildītāji. Ir arī viņu palīgi un palīgu kandidāti, arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274347-svarigaks-ir-darbs-nevis-reklama/\n274347\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Lai strādātu mūsdienu notariātā, ir jāmīl cilvēki un jāpārzina tehnoloģijas\nPjērs Luks Vogels Dzimis 1955. gada 4. jūnijā Majennā (Francija) notāra Pjēra Vogela un Žannas Bulāras ģimenē Juridisko izglītību ieguvis Majennas koledžā un Lemānas Universitātē, notāra specializāciju apguvis Rennas Nacionālajā notāru profesionālās apmācības centrā (Centre de Formation Professionnelle Notariale de Rennes – CFPN) Kopš 1985. gada strādā par notāru Senmalo No 1992. līdz 2003. gadam strādājis par pasniedzēju CFPN No 1994. līdz 1999. gadam Rennas notariāta skolas direktors No 1999. līdz 2003. gadam Rennas juridiskās fakultātes pasniedzējs No 2000. līdz 2002. gadam Ilas un Vilēnas notāru palātas prezidents No 2005. līdz 2007. gadam Rennas reģionālās notāru padomes prezidents No 2008. līdz 2010. gadam Rennas reģionālās notāru padomes deleģētais pārstāvis Notāru augstākajā padomē (Le Conseil supérieur du notariat – CSN) No 2010. līdz 2016. gadam ieņem dažādus amatus CSN (viceprezidents, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274236-lai-stradatu-musdienu-notariata-ir-jamil-cilveki-un-japarzina-tehnologijas/\n274236\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas\nDeklarācijā par Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta darbību atrodama nodaļa ar ambiciozu nosaukumu "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara". Kā pirmais un acīmredzot prioritārs tajā minēts mērķis sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, balstoties uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu. Darāmo darbu saraksts ir samērā garš: stiprināt tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošo personu lomu pirmstiesas un tiesas procesos; novērst iespējas novilcināt tiesas procesus; paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju, specializāciju un profesionālo ētiku, kā arī advokātu atbildību; stiprināt Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām u.c. Jau pirmajās darba nedēļās tieslietu ministrs demonstrēja apņēmību ieviest pārmaiņas tieslietu sistēmā, paziņojot arī par gaidāmu visaptverošu tiesu sistēmas auditu. Tieši šīs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274184-tieslietu-sistemas-audita-mekles-un-labos-vajas-vietas/\n274184\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Pārvarēt provinciālismu un atbildēt par Latvijas un visas pasaules likteni\nKrājuma sastādītāja Rudīte Kalpiņa grāmatas ievadā pamatoti norāda: kaut arī Egila Levita ieguldījums Latvijas valsts atgūšanā un atpakaļatgriešanā demokrātisko un tiesisko valstu saimē, kā arī Latvijas starptautiskajā reprezentācijā līdz šim ir bijis labāk zināms galvenokārt politiķu un tieslietu profesionāļu vidū, tomēr viņš ir nozīmīgi iespaidojis visas Latvijas sabiedrības dzīvi. No juristu pozīcijām raugoties, šis secinājums ir pilnīgi pamatots, ņemot vērā to, ka mūsu tiesiskā sistēma būtu daudz citādāka un noteikti nabagāka, ja tās "izraušanā" no totalitārās padomju tiesību realitātes nebūtu piedalījies E. Levits. Kā pirmais un fundamentālākais jāmin viņa aktīvi un konsekventi virzītais nelikumīgās okupācijas un valsts tiesiskās nepārtrauktības koncepts, kas tika likts arī Neatkarības deklarācijas pamatā un uz kuru balstās gan mūsdienu Latvijas tiesību sistēma un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274157-parvaret-provincialismu-un-atbildet-par-latvijas-un-visas-pasaules-likteni/\n274157\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs\nEsat Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau desmit gadus, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš tās izveides 2010. gadā. Amats un atbildība prasa visaptverošu redzējumu, tāpēc pirmkārt gribētos vaicāt ļoti plaši – vai, jūsuprāt, Latvija ir tiesiska valsts? Pilnīgi noteikti Latvija ir tiesiska valsts. Tiesiskumu nodrošina trīs varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – neatkarīga darbība. Protams, kā jurists un tiesnesis es arī atzīšu, ka mēs nedzīvojam pilnīgi ideālā pasaulē. Latvijā daudzās jomās joprojām ir problēmas, kas ir jārisina, tai skaitā tiesu sistēmā, un Tieslietu padome aktīvi to dara. Tomēr esmu pārliecināts, ka primāro uzdevumu – nodrošināt ikvienam indivīdam tiesības uz taisnīgu tiesu – Latvijas tiesu sistēma katrā ziņā veic. Neilgajā laika posmā kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas un tiesu sistēmas pilnīgas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274109-tiesu-varas-neatkariba-ir-katra-cilveka-intereses/\n274109\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem\nViens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pierādījumi un pierādīšana ir viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem, un tas ir tieši saistīts ar krimināltiesībām, jo noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību konstatē ar noteiktā procesuālā kārtībā iegūtiem, pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem. Turklāt krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam svarīgi ir arī citi apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, piemēram, atbildību ietekmējošie apstākļi. Kriminālprocesa likums noteic pierādījumu vērtēšanas veidus un pierādīšanas standartu – pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Zemāks pierādīšanas standarts ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273978-apsudzibam-jabut-pamatotam-ar-pieradijumiem/\n273978\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī\nKopš esat ECT tiesnesis, kā ir mainījies tiesas lietvedībā esošo lietu skaits? Lietu skaits ir patstāvīgs izaicinājums. Potenciālie sūdzības iesniedzēji ir 800 miljoni iedzīvotāju, varbūt pat vairāk. Uz šiem iedzīvotājiem ir 47 tiesneši, kuriem šīs sūdzības ir jāizskata. Šobrīd izskatīšanā tiesā ir 58 tūkstoši sūdzību. Šis nav tas sliktākais brīdis, jo 2011. gadā tiesā atradās 163 tūkstoši lietu. Tas jau ir nopietns izaicinājums tiesas efektīvai darbībai. Valdību vienošanās par papildu protokolu, ar kuru tika vienkāršota lietu izskatīšanas kārtība, ieviesa viena tiesneša institūtu. Šis tiesnesis vienpersoniski var pieņemt lēmumu par sūdzības nepieņemamību. Trīs tiesnešu sastāvs var skatīt lietas, kurās ir pilnībā skaidra prakse un kas neprasa lielas diskusijas. Tas ir ļāvis ļoti efektīvi tikt galā ar lielu skaitu sūdzību. Pēdējos dažos gados lietu skaits ir bijis aptuveni līdzīgs, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273902-ect-velas-veicinat-cilvektiesibas-nacionala-limeni/\n273902\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums\nVai varam sākt ar jurista profesijas izvēli? Vai jūs ietekmēja ģimene? Jā, Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe ir mans tētis. Mūsu ģimenes lokā ir vēl vairāki citi juristi: mana tante Janīna Nollendorfa ir zvērināta notāre, juristi ir arī mana māsīca un brālēns. Nevienā mirklī man netika sniegti "vadoši norādījumi" par profesijas izvēli, tomēr es esmu izaugusi šajā vidē. Mājās vienmēr bija krimināllietu mapes, tētis ļoti daudz strādāja, tai skaitā arī mājās, un es kā vecākais bērns dabiski interesējos par to, ko viņš dara. Tas lika aizdomāties arī par dzīves tumšo pusi, kas parādās krimināllietās. Tētis mani brīdināja, piemēram, nestaigāt pa tumšiem pagalmiem. Pieaugot man likās, ka jurisprudencē ir iespēja uzzināt, ko nozīmē taisnīgums, par kura ievērošanu vienmēr runāja vecāki un vecvecāki, sakot, ka ir jādzīvo pareizi un jārūpējas par citiem. Tam pievienojās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273845-nevis-lobisms-bet-sabiedribas-vajadziba-ka-tapa-diasporas-likums/\n273845\nTue, 04 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n