Jursta Vārds - Esejas https://juristavards.lv Esejas lv https://juristavards.lv Fri, 15 Nov 2019 08:01:04 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nEseja: Moderns tiesiskums Eiropas pilsonim\nTiesiskuma principa tvērums un izpratne, attīstoties sabiedrībai, nemitīgi pilnveidojas. Ja es salīdzinātu to, kā Eiropā tika saprasts tiesiskuma princips pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ar to, kādu saturu mēs liekam šajā principā šodien, mums nāktos konstatēt, ka ir notikusi būtiska tiesiskuma principa evolūcija. Tiesu varas un tiesu lomas nozīme arī attiecīgi ir mainījusies. Eiropas kontinentā tiesiskuma principa evolūciju ir stimulējuši vairāki faktori – tostarp totalitāro režīmu gāšana un konstitucionālo tiesu nodibināšana. Citiem vārdiem, arī Monteskjē (Montesquieu) attīstītais varas dalīšanas princips, lai arī savu būtību turpina saglabāt, tomēr daudzās savās izpausmēs demokrātiskā sabiedrība to ir pilnveidojusi. Šodien es tiesiskuma principa attīstību apzīmēšu ar “moderno tiesiskumu”. Savā uzrunā es pievērsīšos jautājumam: ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275455-moderns-tiesiskums-eiropas-pilsonim/\n275455\nMon, 21 Oct 2019 12:29:17 +0200\n\n\nEseja: Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019\n2019. gada 17. jūlija raksts laikrakstā “Latvijas Avīze” ar nosaukumu “Senāts nerunā patiesību” satur nepilnīgas ziņas par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2013. gada 23. oktobra sēdes audioprotokolu, kurš tiek uzdots par tiesību palīgavotu, kas bija ņemams vērā lietā SPC-5/2019. Tādēļ, lai šīs nepilnības novērstu, ir jāsniedz papildu informācija par šā ieraksta statusu un publisko pieejamību, kas vairāku iemeslu dēļ nav ietverta Senāta Civillietu departamenta atbildē uz Latvijas kredītņēmēju asociācijas pausto viedokli. Rakstā pausts viedoklis, ka likumdevēja gribu par strīdus radījušajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā esot viegli noskaidrot, iegūstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2013. gada 23. oktobra sēdes audioierakstu. Tam nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275046-tiesibu-paligavoti-senata-lieta-spc-52019/\n275046\nMon, 22 Jul 2019 14:41:42 +0200\n\n\nEseja: Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas\nLatvijas sabiedrībā jau ilgstoši[3] tiek runāts par būtiskām likumdošanas procesa kvalitātes problēmām, piemēram, process notiekot haotiski, sociālie partneri tajā tiekot iesaistīti vien formāli vai netiekot iesaistīti vispār, likumprojekti tiek pieņemti lielā steigā, to pieņemšana sabiedrībai netiek skaidrota un pamatota.[4] Likumdošanas procesa kvalitātes pilnveidošana būtu uzskatāma par vienu no būtiskajiem veidiem, kā stiprināt tautas atbalstu valsts varas orgānu darbam, īpaši laikā, kad uzticība valsts varai ir katastrofāli zema. Satversmes tiesa ar 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 ir ieviesusi pēc būtības jaunu pieeju jautājumam par to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir pieņemts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.[5] Līdz tam Satversmes tiesas nolēmumos bija nostiprināta atziņa, ka kritērijs tam, vai likums pieņemts ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274374-laba-likumdosanas-prakse-un-tas-neieverosanas-tiesiskas-sekas/\n274374\nWed, 20 Mar 2019 14:11:49 +0200\n\n\nEseja: Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem\nAtbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs”. No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais gandrīz nemaz nav motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī būt, ka nemaz tik skaidra nav atbildētāja atbildība. Tomēr prasītājam ir jāmaksā valsts nodeva, jāpiesaista juristi vai advokāti, bet atbildētājs var tikai visu apstrīdēt un noliegt, un “tad jau redzēs, kā tur būs”. Nedrīkst šajā visā aizmirst, ka zaudējumu atlīdzība ir naudas summa, kurai šodien ir viena vērtība, bet pēc gadiem jau cita. Zaudējumu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274266-likumiskie-procenti-ir-ierocis-cina-ar-saistibu-nepilditajiem/\n274266\nFri, 01 Mar 2019 12:01:00 +0200\n\n\nEseja: 50 miljoni – Google pirmais Datu regulas sods Francijā. Kas jāzina Baltijas uzņēmumiem?\nCNIL sodīja Google pēc astoņu mēnešus ilgas izmeklēšanas, kuru uzsāka pēc Max Schrems domubiedru grupas None of your business (NOYB) un vēl vienas asociācijas sūdzībām. Viņi iebilda, ka: (i) Android OS iekārtu lietotājiem rodas iespaids, ka to nevarēs lietot bez Google konta, un tās uzbāzīgi piedāvā kontu izveidot un (ii) Google konta pierakstīšanās un lietošanas procesā nav sniegta skaidra un pilnīga informācija par personas datu apstrādi, kā arī (iii) Google nav ieguvis mūsu piekrišanu personalizētas reklāmas izvietošanai savos pakalpojumos vai pamatojis, kāpēc piekrišana nav vajadzība citos reklāmas produktos. Notikumi Francijā ir tuvi Baltijas realitātei, jo Eiropas Savienības datu aizsardzības iestādes regulāri apspriež Datu regulas piemērošanas problēmas un CNIL ir viena no vadošajām iestādēm Eiropā. Tālāk atradīsiet piecas lietas, kas jāzina jebkuram ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274074-50-miljoni-igooglei-pirmais-datu-regulas-sods-francija-kas-jazina-baltijas-uznemumiem/\n274074\nFri, 25 Jan 2019 15:31:00 +0200\n\n\nEseja: Sacīkstes princips civilprocesā pretstatā patērētāja kā vājākas puses aizsardzībai: tiesas iniciatīva prasības noilguma vērtēšanā un šādas ierunas celšanas termiņi\nSenāta 2018. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-292/2018 (C15233015) ir publicēts ar judikatūras tēzi, t.i., kā senatoru piedāvātā judikatūra, par ko liecina arī Augstākās tiesas mājaslapā nolēmumam pievienotais apzīmējums “J”, kas nozīmē, ka to par pareizu ir atzinuši arī vairāki citi vai pat visi Civillietu departamenta senatori, kvalificējot to kā judikatūras nolēmumu Senāta ieskatā. Attiecībā uz noilguma ierunu vai tās neesamību Senāts ir konsekvents, uzturot savu jau 2017. gada 6. jūlija spriedumā lietā Nr. C20114115 (SKC-327/2017) izteikto atziņu, ka tiesai noilguma tecējums ir jāņem vērā vien tad, ja uz to ierunas veidā atsaucas atbildētājs. Proti, ja parādnieks neizmanto savas tiesības atsaukties uz noilguma termiņa notecējumu, tiesai nav pamata to ņemt vērā pēc savas iniciatīvas.[1] Taču spriedumā lietā Nr. SKC-292/2018 Latvijas Republikas Senāts ir padziļināti ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273968-sacikstes-princips-civilprocesa-pretstata-pateretaja-ka-vajakas-puses-aizsardzibai-tiesas-iniciativa-prasibas-noilguma-vertesana-un-sadas-ierunas-celsanas-termini/\n273968\nFri, 28 Dec 2018 15:04:46 +0200\n\n\nEseja: Latvijas valsts ideja: kāpēc mums būt lepniem?\nLabdien, Latvija! Man ir prieks Jūs uzrunāt. Man ir neizmērojams gods, bet jūs zināt, ka nekā neizmērojama nav, viss ir izmērojams. Šodien mans gods jūs uzrunāt ir ierobežots laikā. Un tāpēc es lasīšu, nevis runāšu, lai nezaudētu kādu būtisku lietu mūsu šodienas sarunā. Kur ir Latvija? Kā mums iet? Vai mums ir nākotne? Jautājumi, kas ir būtiski ikvienam no mums un mums visiem kopā. Tie nosaka mūsu pašpārliecību, izjūtas un nākotnes plānus. Turklāt mēs nemeklējam atbildes uz tiem, bet lietojam sabiedrībā jau esošas sagataves, stereotipus, domu normas, piemēram: “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti. Mēs dzīvojam tik slikti, kā vēl nekad! Valsts neko nedara! Jauniešiem te nav nākotnes. Mums ir slikta demogrāfiskā situācija, jo valsts nestimulē dzimstību.” Viskonkrētāk to pirms nedēļas noformulēja kāds pirmā gada tiesību zinātņu students: “Mēs ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273962-latvijas-valsts-ideja-kapec-mums-but-lepniem/\n273962\nWed, 19 Dec 2018 15:11:33 +0200\n\n\nEseja: Advokāts ir atbildīgs par saviem vārdiem\nRīgā 2018. gada 13. novembrī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija pieņēma lēmumu piemērot zvērinātam advokātam Aldim Gobzemam disciplinārsodu, izslēdzot no zvērinātu advokātu skaita. Lēmumā izvērsti pamatots, kāpēc Disciplinārlietu komisija piemēroja visstingrāko disciplinārsodu. Lēmums tika noformēts un A. Gobzemam nosūtīts 27. novembrī. Atbilstoši Advokatūras likuma 34. panta 1. punktam un 73. panta otrajai daļai lēmumu par A. Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita 28. novembrī apstiprināja kolēģu kopsapulcē ievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Ievērojot likumu, gan pirms disciplinārlietas ierosināšanas, gan tās izskatīšanas gaitā A. Gobzemam tika dota iespēja rakstveidā un mutiski sniegt paskaidrojumus kā padomei, tā komisijai. A. Gobzems izmantoja šīs tiesības. A. Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu un savos ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273866-advokats-ir-atbildigs-par-saviem-vardiem/\n273866\nTue, 04 Dec 2018 09:30:09 +0200\n\n\nEseja: Par politiķu un juristu ētiku\nPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi, ar neitrālu skatījumu. To visu notiekošo var nosaukt – cinisms neaprakstāms. Vēlēšanu tuvošanās aizmiglojusi prātu daudziem. Skaļie virsraksti un izsaucieni dod iespēju medijiem pelnīt un audzēt reitingus, savukārt atsevišķām personām – neprātīgi uzvesties. Tāpēc dažas lietas no manas gan kā pilsoņa, gan kā advokāta puses. 1. Ja kādam ir informācija par smaga vai sevišķi smaga nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu, bet persona par to neziņo – atbildība pēc Krimināllikuma 315. panta. 2. Ja kāda valsts amatpersona nepilda savus pienākumus (bezdarbība) – atbildība pēc Krimināllikuma 319. panta. 3. Jebkurš fakts ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/272923-par-politiku-un-juristu-etiku/\n272923\nFri, 15 Jun 2018 15:29:42 +0200\n\n\nEseja: Valsts pārziņā esošo personas datu drošība ir valsts labas reputācijas jautājums\nValsts “e-groziņu” veido gan strauji augošie digitālie pakalpojumi (pēc VARAM apkopotās informācijas – to ir vairāk nekā 500), gan publisko iestāžu apkopotie dati. Jāņem vērā, ka valsts ir lielākais privātpersonu datu turētājs, turklāt vairāku organizāciju (iestāžu) rīcībā ir ļoti, ļoti sensitīva informācija. Tādēļ iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem ir jābūt absolūti pārliecinātiem par datu atrašanos drošībā. Proti, to apstrādes sistēmu un procesu drošībai ir jābūt augstākai valsts prioritātei digitālās pārvaldes jomā, tāpat kā pašsaprotamai jābūt starptautisko normu, tostarp jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas, ievērošanai. Jāsaka, Latvijā nav bijis pārāk daudz kritisku datu noplūžu no valsts uzturētām sistēmām. Vismaz mēs par tām neko nezinām. Līdz šim nopietnākais skandāls bija 2010. gadā, kad datorspeciālists ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/272728-valsts-parzina-esoso-personas-datu-drosiba-ir-valsts-labas-reputacijas-jautajums/\n272728\nTue, 15 May 2018 12:58:28 +0200\n\n\nEseja: Pretlikumīga kauza (causa) darījumos: kas tā vispār ir?\n1. Kauza un Latvijas Republikas Augstākā tiesas tiesu prakses apkopojums “Par Civillikuma 1415. panta piemērošanu” Tiesu prakses apkopojumā par 1415. pantu, atsaucoties cita starpā uz mūsu vēsturiskajiem avotiem un dažādu valstu doktrīnu, tostarp Francijas doktrīnu, skaidrots, ka pastāv saistību tiesību pamats (causa efficiens), ar ko līdzās deliktam un likumam kā saistību tiesību rašanās pamatam saprot pašu tiesisko darījumu, un darījuma mērķis (causa finalis), ar ko saprot to iekšējo motīvu, kas personas pamudina nodibināt, pārgrozīt un izbeigt saistību tiesības, izlietojot vienu vai otru pamatu (objektīvo, ārējo kauzu). Civillikuma 1415. pants arī attiecas uz subjektīvo darījuma mērķi, kas ir pilnīgi patstāvīgs darījuma tiesiskuma izvērtēšanas kritērijs. Izvērtējot šo aspektu, tiesām būtu jāveic darījuma dalībnieku subjektīvo vēlmju un mērķu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/271889-pretlikumiga-kauza-icausai-darijumos-kas-ta-vispar-ir/\n271889\nThu, 14 Dec 2017 15:09:40 +0200\n\n\nEseja: Izsprukšana no soda – mācība nākotnei jeb drošs ceļš uz jauniem likumpārkāpumiem\nAnnas pirmajā tikšanās reizē ar zvērinātu advokātu (advokātu), saruna bija ļoti patīkama un uz sadarbību vērsta. Taču pēc pirmās tiesas sēdes, kas bija par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas un pirmā acu kontakta ar pretējo pusi, advokāta attieksme vairs neliecināja par vēlmi sniegt juridisko palīdzību tā, kā to nosaka likums. Anna ievēroja, ka brīžos, kad saruna skar pretējo pusi, advokāts uzgriež muguru. Annu pārņēma sajūtas, ka kaut kas tiek slēpts, un viņa spilgti atcerējās dienu, kad, nākot ārā no advokāta biroja, tajā iekšā gāja pretējās puses pārstāvis. Toreiz Anna neticēja savām acīm, jo strādāt par labu pretējai pusei ir aizliegts ar likumu, taču notikumi un turpmākā advokāta rīcība pārliecināja Annu par pretējo. Kaut arī vēlāk, taču patiesība izgaismojās un šobrīd pavisam skaidri jaušams, ka advokātam jau pirms tiesas bija zināms, ka ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/271784-izspruksana-no-soda-maciba-nakotnei-jeb-dross-cels-uz-jauniem-likumparkapumiem/\n271784\nMon, 27 Nov 2017 09:33:05 +0200\n\n\nEseja: Par pierādījumu iegūšanu no kādas citas civillietas\nNeskatoties uz lietas dalībniekiem īstenojamo dispozitivitātes principu, CPL pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus, un tie ir – pušu un trešo personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, ekspertīze, institūcijas atzinumi. Pierādījumi – ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.[2] Pierādījumu iesniegšana civillietās izriet no pušu pienākumiem. Taču ne vienmēr lietas dalībnieka rīcībā ir pierādījumi, lai pierādītu prasības pamatotību jeb atspēkotu prasību. Šādi apstākļi iespējami, ja lietas dalībniekam ir zināma pierādījuma esamība un tā atrašanās vieta, bet pašam tos nav iespējams iegūt. Tas iespējams arī gadījumos, ja dokumentam ar likumu ir noteikts statuss par tā izmantošanas ierobežošanu. Raksta autore vērsīs ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/271748-par-pieradijumu-iegusanu-no-kadas-citas-civillietas/\n271748\nTue, 21 Nov 2017 09:38:24 +0200\n\n\nEseja: Tiesību normu piemērotāju loma digitālajā kriminālprocesā\nJāatzīst, ka virtuālo vidi pašlaik, pirms mākslīga intelekta radīšanas, ietekmē IT speciālisti, kuri veido un attīsta šo vidi. Tiklīdz sarežģītākie juridiskie jautājumi tiks uzdoti datoriem, IT speciālistu un tiesību normu piemērotāju lomām jāsaplūst. Taču paliek atklāts jautājums: vai perspektīvā, ieviešot automatizētu sodīšanas sistēmu, starp virtuālo vidi un realitāti var pazust tiesību normu piemērotājs – jurists? Lai kriminālprocesā juristu lomu varētu pārņemt dators, tam jāspēj ne tikai interpretēt tiesisko kārtību (juridiskus jautājumus), bet arī realitāti. Šādā situācijā būs jāprezumē, ka, piemēram, secinājumus izdara poligrāfs, nevis eksperts. Šaubas par vainu pārtaps par vainas ticamības līmeni, kas tiks, visticamāk, izteikts procentuāli. Teorētiski to visu var ieprogrammēt. Taču vienmēr paliks jautājums par cilvēku uzticēšanos ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/271709-tiesibu-normu-piemerotaju-loma-digitalaja-kriminalprocesa/\n271709\nTue, 14 Nov 2017 12:18:36 +0200\n\n\nEseja: Tiesības tikt aizmirstam un fiziskās personas anonimitāte internetā: piemērošanas praktiskā puse\n1. Internets un anonimitāte: tiesības tikt aizmirstam paradigma Vēl pirms trīsdesmit gadiem internets bija kaut kas jauns un plašam cilvēku lokam nepieejams, tomēr “deviņdesmitie gadi radīja izaicinājumu nodrošināt datu aizsardzību globālajā tīmeklī”,[1] kas ir aktuāli arī tagad, un šī aktualitāte tikai turpinās pieaugt. Var teikt, ka par personu pieejamie dati meklētājprogrammās paši par sevi veido sava veida publisku datu krājumu par konkrētu jautājumu. No vienas puses anonīms – tāds, kas nav nosaukts vai identificēts,[2] nav autora, neuzrāda savu vārdu, bez paraksta,[3] bet no otras internets – globāls elektronisks sasvstarpēji saistītu komunikāciju tīkls, kas savieno datoru tīklus, izmantojot standartizētus komunikāciju protokolus,[4] turklāt lielākais komunikāciju tīkls pasaulē.[5] Saglabāt anonimitāti internetā informācijas tehnoloģiju ērā ir gandrīz neiespējami, jo ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/271529-tiesibas-tikt-aizmirstam-un-fiziskas-personas-anonimitate-interneta-piemerosanas-praktiska-puse/\n271529\nTue, 17 Oct 2017 15:19:00 +0200\n\n\nEseja: Kā uzvārda maiņa var ietekmēt savas pašvaldības likteni?\nTaču izrādās, ka pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc personai tika liegta iespēja izpildīt savu pilsoņa pienākumu, nepielaižot pie vēlēšanām. Mana paziņa ziemās dzīvo Vidzemē, vasarās visattālākajā Ziemeļkurzemes novadā. Vasara vēl tā īsti nebija lutinājusi ar savu siltumu, tāpēc brauciens no Vidzemes līdz savai dzimtajai vietai, lai piedalītos vēlēšanās, aizņēma piecas stundas. Un galā vilšanās. Kāpēc? Izrādās, ka paziņa tieši pirms vēlēšanām kārtoja dokumentus uzvārda maiņai un viņa pat neiedomājās, ka tas varētu radīt problēmas. Nolēmu ieskatīties normatīvajos aktos, lai izprastu, kāpēc tā notika. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 7. panta ceturtā daļa nosaka, ka ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu, personas vārds vai uzvārds ir mainīts. Šī likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz spēkā ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/270837-ka-uzvarda-maina-var-ietekmet-savas-pasvaldibas-likteni/\n270837\nThu, 08 Jun 2017 09:11:02 +0200\n\n\nEseja: Personas datu apstrāde, no kuras mēs neviens neesam pasargāti jeb patiess atgadījums iz dzīves. Tiesvedības\nTā bija nespēja dzīvot citādi, nespēja pieņemt notikušo, negulētās naktis un pēdējie ausīs skanošie vārdi “tikai nedomā tiesāties”, kas izgaismoja Annas domu un pārliecību par tiesvedības uzsākšanu par atjaunošanu darbā. Citādi nemaz nevarēja. Anna apzinājās nopietno pretinieku un mazā cinīša iespējamo cīņu ar lielo milzi. Anna pret komercdarbību veicošu smagsvaru tāda skudriņa vien ir. Viena vairāk vai mazāk... Bet varbūt padancināt milzi ar likumu? Ja visiem viens likums un viena taisnība (arī tiesnešiem), vai iespējams zaudēt? Taču izrādās, ka var zaudēt pat tad, ja pirmšķietami tas vispār nav iedomājams. Tiesvedībās nepieredzējusī Anna pat iedomāties nevarēja, ka tas sacīkstes princips, par ko rakstīts Civilprocesa likumā, tiesā darbojas kaut kā citādi. Mīlā un karā visi līdzekļi esot labi. Bet kā ir tiesā? Par to Annai gadu gaitā izkristalizējies ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/270737-personas-datu-apstrade-no-kuras-mes-neviens-neesam-pasargati-jeb-patiess-atgadijums-iz-dzives-tiesvedibas/\n270737\nFri, 19 May 2017 13:44:14 +0200\n\n\nEseja: Pierādījums kā mākslas darbs\nKas ir šis autores aprakstītais, ar noslēpumu apvītais, no attāluma skatāmais mākslas darbs, kam rokas klāt neliek neviena tiesībsargājošā iestāde? Tas ir “starpziņojums” – kaut kas līdzīgs e-pasta izdrukai (kopija, kuras oriģināls nekad nav redzēts), kas pirmo reizi tiesā tika iesniegts 2011. gada februārī un saturiski ir viena cilvēka radošā izpausme. “Starpziņojums” apstrīdēts gan civillietās, gan vairākkārt iesniegti iesniegumi Valsts policijā, gan prokuratūrā, taču veltīgi, jo kriminālprocess tā arī nav uzsākts, ekspertīze nav noteikta un patiesība nav noskaidrota. No katras bezizejas esot vismaz divas izejas, tikai tās jāatrod. Civillietai par “starpziņojuma” atzīšanu par spēkā neesošu izdevās nonākt līdz kasācijas instancei. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedumu civillietā C39035113* tika pateikts: ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/270669-pieradijums-ka-makslas-darbs/\n270669\nFri, 12 May 2017 12:30:55 +0200\n\n\nEseja: Par personas datu apstrādi, no kuras mēs neviens neesam pasargāti, jeb patiess atgadījums iz dzīves\nPatiesā atgadījuma saīsināts apraksts (personu vārdi mainīti)Pirms vairāk nekā sešiem gadiem Žanis, kuru no darba atbrīvoja par degvielas zādzību, uzskatīja, ka ir nodots. Notikušajā viņš vainoja Annu, kurai savulaik bija stāstījis par savu netikumu un nespēju no tā atbrīvoties. Žani pārņēma atriebības alkas. Viņa fantāzija nesniedzās tālāk par vēlmi panākt arī Annas atbrīvošanu no darba, atriebībā iesaistot gan savu draudzeni Lieni, gan sievu Vilmu, ar kuru ģimenē Lienes dēļ bija sākušās nesaskaņas.Atriebība notika pēc Žaņa un viņa draudzenes Lienes kopīgi izstrādātā atriebības plāna.Dienā, kas izmainīja visu Annas turpmāko dzīvi, Annai nepazīstamā Liene zvanīja drauga sievai Vilmai, stādījās priekšā kā Anna, nosauca Annas vārdu, uzvārdu, darba vietu un Annas vārdā stāstīja Vilmai par sevi. Anna tajā brīdī strādāja savā darba vietā kādā no Latvijas mazpilsētām ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/270619-par-personas-datu-apstradi-no-kuras-mes-neviens-neesam-pasargati-jeb-patiess-atgadijums-iz-dzives/\n270619\nFri, 28 Apr 2017 15:34:00 +0200\n\n\nEseja: Vai Satversmes tiesas spriedums šoreiz tiks izpildīts\nSpriedums tika pieņemts, atzīstot, ka iepriekšējais gandrīz pirms 14 gadiem pieņemtais spriedums “ar nosacījumu”[1] faktiski nav izpildīts, jo praksē apstrīdētās tiesību normas tika piemērotas pretēji Satversmei. Satversmes tiesas spriedums ir labs paraugs, kā sabalansēt valsts drošības intereses ar citām interesēm. Var teikt, ka tā ir bijusi interešu kolīziju atrisināšanas paraugstunda. Svērt intereses nekad nav viegli, jo bieži vien tas ir atkarīgs no mūsu pašu izpratnes par interešu nozīmīgumu mūsdienu sabiedrībā, no filozofijas skolas, kuru pārstāvam, un citiem apstākļiem. Savukārt svērt intereses, ja no tā ir atkarīgs citu personu liktenis, ir vēl sarežģītāk un atbildīgāk. Taču tāds nu ir tiesneša darbs – būt par Herkulesu un viest taisnīgumu. Vērojot procesu, ne mirkli nepazuda pārliecība, ka tiks pieņemts tiesiskai sistēmai labvēlīgs spriedums. ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/270277-vai-satversmes-tiesas-spriedums-soreiz-tiks-izpildits/\n270277\nWed, 08 Mar 2017 12:47:49 +0200\n\n