Jursta Vārds - Esejas https://juristavards.lv Esejas lv https://juristavards.lv Tue, 27 Oct 2020 03:22:35 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. XI. Kurš un kā kļūst par teroristu?\nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē V. Eiropas Savienības vieta globālajā ģeopolitikā Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VI. Sociālisma kritiķis Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VII. Egalitāte – ceļš uz nekurieni Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. VIII. “Trakā pasaule” uzbrūk ne tikai smēķētājiem Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. IX. “Domu policija” medī “raganas” Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. X. Vai “islamofobija” ir propagandas vārds?   Rodžers Skrutons ar nožēlu konstatēja, ka “terorisms” un ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277418-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-xi-kurs-un-ka-klust-par-teroristu/\n277418\nWed, 21 Oct 2020 10:45:29 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. X. Vai “islamofobija” ir propagandas vārds?\nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē V. Eiropas Savienības vieta globālajā ģeopolitikā Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VI. Sociālisma kritiķis Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VII. Egalitāte – ceļš uz nekurieni Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. VIII. “Trakā pasaule” uzbrūk ne tikai smēķētājiem Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. IX. “Domu policija” medī “raganas”   Iepriekšējos rakstos minētā skandāla laikā [1] Rodžers Skrutons tika dēvēts ne tikai par homofobu, antisemītu un konspirāciju teoriju izplatītāju, bet arī par ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277387-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-x-vai-islamofobija-ir-propagandas-vards/\n277387\nThu, 15 Oct 2020 15:05:04 +0200\n\n\nEseja: Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās…\nSatversmes tiesa izskata lietas ne tikai par Latvijas tiesību normu atbilstību Satversmei, bet arī par šo normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesas likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības iesniegt pieteikumu, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības. Novadu pašvaldības, kuras jau ir vērsušās Satversmes tiesā, ir apstrīdējušas ATR likuma normu atbilstību ne tikai Satversmei, bet arī Eiropas vietējo pašvaldību hartai. ATR likuma normas paredz dažādu likteni esošajiem novadiem (tajos ietilpstošajiem pagastiem). Lielākoties tā ir viena novada jeb vienā pašreizējā novadā ietilpstošo pagastu pievienošana citam novadam. Tas nozīmē esošā novada kā administratīvas teritorijas un pašvaldības un visu tajā ietilpušo pagastu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277325-mazs-bij-teva-novadinis-bet-dizeni-turejas/\n277325\nSun, 04 Oct 2020 19:44:00 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. IX. “Domu policija” medī “raganas”\nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē V. Eiropas Savienības vieta globālajā ģeopolitikā Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VI. Sociālisma kritiķis Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VII. Egalitāte – ceļš uz nekurieni Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. VIII. “Trakā pasaule” uzbrūk ne tikai smēķētājiem Vienu no lielākajiem publiskajiem skandāliem Rodžers Skrutons piedzīvoja laikā, kad bija Lielbritānijas valdības padomnieks mājokļu komisijā [1]. Šī komisija tika izveidota 2018. gada novembrī kā neatkarīga institūcija, lai konsultētu valdību par to, kā veicināt un ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277255-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-ix-domu-policija-medi-raganas/\n277255\nMon, 28 Sep 2020 11:29:59 +0200\n\n\nEseja: Zināt savas tiesības. Ievads\nViena no svarīgākajām cilvēka tiesībām ir savu tiesību, tostarp indivīda pienākumu pret sabiedrību, zināšana. Tas mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā tiek uzskatīts arī par vienu no svarīgākajiem tiesiskas valsts principiem, kas sekmē gan Satversmē ietverto, gan starptautiskajos līgumos noteikto cilvēka tiesību un brīvību izmantošanu [1]. Latvijas Republikas Satversme [2] ar cilvēka pamattiesību sadaļu (VIII nodaļa, 89.–116. pants) ir papildināta vien 1998. gadā [3], sadaļas ievadpantā [4] nosakot, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Piebilstams, ka 1922. gadā, kad Satversmes sapulcei bija nodoms turpināt Satversmes 1. daļu, ko pieņēma kā Satversmi, papildinot to ar 2. daļu jeb pilsoņu tiesību un pienākumu sadaļu, savu tiesību zināšana kā personas neatņemama tiesība tās projektā nebija ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277193-zinat-savas-tiesibas-ievads/\n277193\nThu, 17 Sep 2020 13:20:54 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. VIII. “Trakā pasaule” uzbrūk ne tikai smēķētājiem\nPavisam nesen 2020. gada 20. maijā Latvijā stājās spēkā aizliegums tirgot mentola cigaretes [1] uzskatot, ka, ierobežojot pieejamo smaržu un garšvielu daudzveidību, tikšot mazināts cigarešu pievilcīgums jauniešu vidū [2]. Kā norādīts Eiropas Komisijas mājaslapā, tabakas patēriņš esot vislielākais novēršamais veselības apdraudējums un visbūtiskākais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā un ik gadu tas izraisot gandrīz 700 000 cilvēku nāvi [3]. Savukārt no ES iedzīvotāju kopskaita smēķē 26%, bet starp 15–24 gadus veciem jauniešiem 29% [4]. Tāpat arī mājaslapā atrodama informācija, ka Eiropas Savienība un valstu valdības “ir īstenojušas vairākus smēķēšanas ierobežošanas pasākumus, pieņemot tiesību aktus, ieteikumus un – senāk – informācijas kampaņas” [5]. Ir publicētas arī tabulas un ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277160-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-viii-traka-pasaule-uzbruk-ne-tikai-smeketajiem/\n277160\nFri, 11 Sep 2020 15:15:09 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VII. Egalitāte – ceļš uz nekurieni\nJau iepriekš, novēršot jebkādus pārpratumus, autori akcentēja, ka Rodžers Skrutons atbalstīja savstarpēju sabiedrības sadarbību. Tomēr sociālistu idejās saistībā ar šīs sadarbības organizāciju viņš saskatīja nopietnas kļūdas. Un kā uz pirmo R. Skrutons norādīja, ka vairākums sociālistu savai vīzijai pievieno “sociālā taisnīguma” doktrīnu, saskaņā ar kuru tā ir nevis neveiksme vai nelaime, ja krietns un godīgs cilvēks savu dzīvi uzsāk ar kādiem trūkumiem, ko viņš pats nevar mainīt, bet gan netaisnība. Tieši netaisnība, sociālistu ieskatos, veido nepārvaramus šķēršļus, lai saņemtu kādas priekšrocības. Vienā no intervijām R. Skrutonam tika uzdots jautājums, vai viņš redz kādas problēmas saistībā ar “sociālā taisnīguma” ideju. Viņš atbildēja, ka sociālais taisnīgums pavisam noteikti esot izmantots, lai ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277124-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-vii-egalitate-cels-uz-nekurieni/\n277124\nFri, 04 Sep 2020 09:56:53 +0200\n\n\nEseja: Ēdināšanas izdevumu kompensācija norīkotajiem darbiniekiem \n2018. gadā tika pieņemta Direktīva 2018/957, ar kuru tika veikti būtiski grozījumi Direktīvā 96/71/EK[1] (turpmāk – Direktīva 2018/957) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Iemesls pārskatīt “veco” Direktīvu 96/71/EK bija nepieciešamība ES vienotajā tirgū nodrošināt “vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā”, proti nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs vai arī piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū. Pašreiz notiek direktīvas normu ieviešanas process un ar to saistītus Darba likuma grozījumus skata Saeima.[2] Viens no Direktīvas 2018/957 ieviešanas procesā visvairāk diskutējamiem jautājumiem ir ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277081-dinasanas-izdevumu-kompensacija-norikotajiem-darbiniekiem/\n277081\nThu, 27 Aug 2020 09:21:00 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VI. Sociālisma kritiķis\nRodžers Skrutons savos darbos kā premisu identificēja vienu neapšaubāmu pamatpatiesību – cilvēku atkarību citam no cita, ko savā ideoloģijā ekspluatē arī sociālisms. Veids, kādā mūsu darbības ir savītas kopā, saistot katra likteni ar svešiniekiem, kurus mēs varbūt pat nekad neiepazīsim, ir tik sarežģīts process, ka nekad nevar tikt izārdīts. Drošība, labklājība, pārticība ir cilvēku savstarpējās sadarbības īstenošā panākts rezultāts. R. Skrutons nenoliedza, ka bez šādas sadarbības cilvēki kļūtu vientuļi, nabadzīgi, riebīgi, nežēlīgi un prasti [1]. Savukārt sociālisti šo ideju par visas sabiedrības locekļu savstarpējo attiecību nepieciešamību [2] pakārto savām interesēm. Kā rakstīja R. Skrutons, no iepriekš minētā sociālisti izsecina, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi un šādai vienlīdzībai ir jāizpaužas arī attiecībā uz ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277076-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-vi-socialisma-kritikis/\n277076\nMon, 24 Aug 2020 10:55:00 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē V. Eiropas Savienības vieta globālajā ģeopolitikā\nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība   Iepriekš rakstu sērijā autori ir norādījuši uz Rodžera Skrutona kategorisko viedokli attiecībā uz Eiropas Savienības ideju [1]. Lai gan kopumā Eiropas Savienību kā starptautisku institūciju R. Skrutons atbalstīja, tomēr tās pārvaldes forma un iejaukšanās nacionālo valstu kompetencē R. Skrutonu padarīja aizvien skeptiskāku. Ņemot vērā to, ka R. Skrutons bija konservatīvais un izteikti patriotisks domātājs, vislielākos iebildumus viņam radīja tieši migrācijas jautājumi, robežu jautājumi, kā arī varas un atbildības sadalījums Eiropas institūcijās un to ietekme uz nacionālo valstu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/277036-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-v-eiropas-savienibas-vieta-globalaja-geopolitika/\n277036\nMon, 17 Aug 2020 10:37:38 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība \nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju   Rodžers Skrutons būtisku savas intelektuālās dzīves daļu bija veltījis tam, lai definētu un aizstāvētu konservatīvismu kā “sociālo filozofiju un politisko programmu” [1].Viņš uzskatīja, ka būt par konservatīvo nozīmē novērtēt kultūras un politiskās tradīcijas, kuras ir mantotas no pagātnes, pieturēties pie tām un nodot tās tālāk nākamajām paaudzēm. [2] Proti, pēc R. Skrutona ieskatiem, konservatīvisms ir pieķeršanās filozofija, jo “mēs esam pieķērušies lietām, kuras mīlam, ar mērķi aizsargāt tās pret sabrukšanu” [3]. Jau iepriekš raksta autori ir norādījuši, ka R. Skrutona darbu vienotā tēma ir mīlestība pret mājām. [4] Tajā pašā laikā R. ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276976-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-ivkonservativisms-patriotisms-kartiba-un-briviba/\n276976\nMon, 03 Aug 2020 10:39:39 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju \nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Fiziķis prof. Mārcis Auziņš kādā savā intervijā sacīja šādus vārdus: “Pēdējā laikā ar baudu lasu angļu intelektuāļa filozofa Rodžera Skrutona grāmatas. Viņš ir dīvains, dzīvo savā lauku īpašumā, medī lapsas un raksta par tēmām, kas ir svarīgas katram domājošam cilvēkam.” [1] Viņam var pilnībā piekrist. Tik tiešām R. Skrutons plaši apsprieda vairākas sabiedrībai svarīgas tēmas, publiski paužot savu nostāju un nebaidoties no apkārtējo viedokļiem. Marks Dolejs [2] pat norādīja, ka “kreisie” R. Skrutonu ķengāja, saucot par konservatīvu reakcionāru, kura uzskati neesot mazāk bīstami kā Britu Nacionālās Partijas [3] biedriem. [4] Taču visiem, kuri patiešām ir lasījuši R. Skrutona darbus, ir skaidrs, ka viņa ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276933-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-iii-izvele-starp-reformu-un-revoluciju/\n276933\nMon, 20 Jul 2020 11:14:00 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II Īsa biogrāfija \nRodžers Skrutons bija angļu rakstnieks, filozofs, domātājs, kurš specializējās estētikā un politiskajā filozofijā, pārsvarā paužot klasiskus konservatīvus [1] uzskatus. Viņš piedzima Lielbritānijā Buslingtorpes (oriģ. – Buslingthorpe) pilsētā Linkolnšīres (oriģ. – Lincolnshire) apgabalā Džona “Džeka” Skrutona (John “Jack” Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) un Berilas Klarisas (Beryl Claris Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) ģimenē. R. Skrutona tēvs bija skolotājs, pēc savas pārliecības sociālists, kurš necieta buržuāziju, privilēģijas un elitārismu. [2] D. “D.” Skrutons bija arī Leiboristu partijas biedrs, un, kā rakstīja R. Skrutons, viņa tēvs D. “D.” Skrutons, kļūstot par skolotāju, domājis, vai ir nodevis savu “strādnieku šķiru un tās izcelsmi”[3]. R. Skrutons savu tēvu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276891-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-ii-sa-biografija/\n276891\nSat, 11 Jul 2020 19:27:29 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I\nVisādā veidā izvairieties sev piedēvēt upura statusu. Lai cik atbaidošs būtu jūsu stāvoklis, mēģiniet nevainot tajā ārējos spēkus: vēsturi, valdību, priekšniecību, rasi, vecākus, mēness fāzes, bērnību, nesavlaicīgu nosēdināšanu uz podiņa utt. Tajā brīdī, kad jūs noveļat vainu uz kaut ko, jūs sagraujat savu apņēmību kaut ko mainīt.[1] (Josifs Brodskis[2])   Ievads 2020. gada 8. jūnija izdevumā “Diena”, atsaucoties uz 2020. gada 5. jūnijā ASV laikraksta “The Wall Street Journal” publikācijā norādīto informāciju,[3] ievietots raksts “Vācu politiķus uztrauc ASV plāni izvest karavīrus”.[4] Rakstā norādīts, ka Vācijas amatpersonas ir uztraukušās par to, ka šī brīža ASV prezidents Donalds Tramps pavēlējis Pentagonam samazināt pašlaik Vācijā pastāvīgi izvietoto 34 500 ASV militārpersonu skaitu. Savukārt 2020. gada 8. jūnijā “The Wall ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276861-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-i/\n276861\nThu, 02 Jul 2020 18:31:00 +0200\n\n\nEseja: “...a, kad jūs labāk atcerējāties notikušo uzreiz pēc notikuma vai tagad?”\n“Iemesls lielākajai daļai mūsdienu krimināljustīcijas trūkumiem – mūsu juristu (gan teorētiķu, gan praktiķu) nekulturālumam. Tumsonīgi ļaudis (“it kā izglītotie”) beidzot aizsniedzās līdz varai un nu steidza realizēt kaut kādas idejas [..] kriminālprocesā, nerēķinoties ar tradīcijām, ignorējot realitāti. Nevēloties ieskatīties nākotnē. [..] Savukārt tiesībām, kas tiek saprastas kā kultūra, psihe, intuīcija, jābūt spējīgām aizpildīt likuma trūkumus, reģenerēt juridisko audumu; gādāt resursus likuma dziedinošai interpretācijai. Likums ir disharmonisks, nepilnīgs; tiesības, kultūra – harmoniskas. Tieši tiesību izpratnes līmenī jābūt nācijas vienotībai. Tikai tad sabiedrība un valsts būs dzīvotspējīgas, kas pilsoņus apvieno vienota tiesiskā kultūra un ticība likuma taisnīgumam.” (A. Aleksandrovs*) Autors savā profesionālajā pieredzē gan pirms, gan pēc Latvijas ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276804-a-kad-jus-labak-atcerejaties-notikuso-uzreiz-pec-notikuma-vai-tagad/\n276804\nMon, 15 Jun 2020 13:19:00 +0200\n\n\nEseja: Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!\nVai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus? Vai kreditoram dotajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā? Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā? Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas. Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu noinformēti. Viss minētais satraukums un virkne jautājumu radās pēc likuma “Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanu un pārvarēšanas pasākumiem ar Covid-19 izplatību” stāšanās spēkā. Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts: ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276477-uznemeji-vairs-nevar-atgut-paradus-covid-19-laika/\n276477\nWed, 22 Apr 2020 13:44:00 +0200\n\n\nEseja: “Tiktāl, ciktāl” jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai?\nNereti dzirdēts sakām, ka kaut ko šķietami pašsaprotamu un ierastu novērtējam tikai pēc tam, kad tas zudis vai gājis mazumā. Te līdzība arī ar cilvēktiesībām – ja tās baudām ikdienā, uztveram to kā normu, bet, līdz ko kāds tās sāk mums ierobežot, rodas loģisks jautājums: “Kāpēc un ar kādām tiesībām?!” Nevienam nav noslēpums, ka nu jau kādu laiku dzīvojam Covid-19 krīzes diktētajā jaunajā realitātē, kas nesušas virkni izmaiņu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu ikdienas darba kārtībā. Vēlos sniegt skaidru pozīciju – Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Tā rezultātā, citējot infektologu prof. Ugu Dumpi par pandēmijas ierobežošanu un saslimušo skaitu: “Skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi.” Tomēr vienlaikus ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276414-tiktal-ciktal-jeb-vai-arkarteja-situacija-var-but-pamats-cilvektiesibu-ierobezosanai/\n276414\nWed, 08 Apr 2020 12:19:25 +0200\n\n\nEseja: Kam uzticamies šodien?\nAtzīšos, ka ar pandēmiju un ārkārtējo situāciju saistīto trauksmi risinu, arī pastiprināti lasot ziņas un to komentārus, iegrimstot sociālo tīklu atziņu un batāliju dzīlēs. Soctīklotāju tipiskos uzskatus nu ir labi (vai varbūt slikti un bezgaumīgi, tomēr kolorīti) apkopojis cehs.lv,[1] bet es pielikšu savus piecus centus par uzticēšanos, jo tieši šo fenomenu es redzu kā caurviju tēmu daudzās pēdējā laika diskusijās un individuālajos viedokļos. Uzticēšanās ir, vienkāršoti sakot, prāta un jūtu darbības mikslis. Mēs mēdzam uzticēties vai neuzticēties līdzcilvēkiem, dažkārt arī sev. Un arī mūsu attiecības ar organizācijām, uzņēmumiem, institūcijām, valsti un visu pasauli caurvij uzticēšanās vai neuzticēšanās. Uzticēšanās ir dažādi definēta un pētīta. Man tuvākais modelis par uzticēšanās pamatkomponentēm izvirza kompetenci, labvēlību un ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276278-kam-uzticamies-sodien/\n276278\nMon, 23 Mar 2020 10:01:28 +0200\n\n\nEseja: Kam pieder un kam tiks maksātnespējīgās AS “PNB Banka” kontos iesaldētie pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas namu pārvaldnieks” 6 miljoni eiro?\nAS “PNB Banka” krahs nebija negaidīts. Signālu bija daudz. Bankā jau kopš 2017. gada beigām tika konstatēti kapitāla pietiekamības prasību pārkāpumi.[3] 2019. gada 11. jūlijā Eiropas Centrālā banka (ECB) kā AS “PNB Banka” tiešais uzraugs izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu, nosakot izpildes termiņu līdz 13. augustam. Banka un tās iespējamie jaunie investori lūdza vēl laiku, tomēr ECB viņiem to vairs nedeva, un 15. augustā tika lemts atzīt AS “PNB Banka” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.[4] Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt AS “PNB Banka” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu, kā rezultātā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275785-kam-pieder-un-kam-tiks-maksatnespejigas-as-pnb-banka-kontos-iesaldetie-pasvaldibas-kapitalsabiedribas-rigas-namu-parvaldnieks-6-miljoni-eiro/\n275785\nThu, 12 Dec 2019 13:22:00 +0200\n\n\nEseja: Finanšu un ekonomiskie noziegumi\nViens no šodienas diskusijas mērķiem ir novērtēt piemēroto sodu atbilstību noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu un ekonomisko noziegumu jomā. Jāatzīst, ka Krimināllikumā noteiktās sankcijas par šiem nodarījumiem ir atbilstošas, atkarībā no noziedzīga nodarījuma kvalificējošām pazīmēm paredzot pietiekami nopietnus sodus, ieskaitot brīvības atņemšanu. Tomēr sankcijas esamība likumā ne vienmēr nozīmē piemērotā soda atbilstību nodarījumam. Un tieši par sodu piemērošanu Latvijai ir izteikta kritika ES novērtēšanas ekspertu komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem un terorisma finansēšanas (Moneyval) novērtēšanas ziņojumā.[1] Eksperti norādījuši, ka lietās, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi, kas nešķiet ne atturoši, ne ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275734-finansu-un-ekonomiskie-noziegumi/\n275734\nThu, 05 Dec 2019 15:38:35 +0200\n\n