Jursta Vārds - Esejas https://juristavards.lv Esejas lv https://juristavards.lv Wed, 12 Aug 2020 21:40:07 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība \nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju   Rodžers Skrutons būtisku savas intelektuālās dzīves daļu bija veltījis tam, lai definētu un aizstāvētu konservatīvismu kā “sociālo filozofiju un politisko programmu” [1].Viņš uzskatīja, ka būt par konservatīvo nozīmē novērtēt kultūras un politiskās tradīcijas, kuras ir mantotas no pagātnes, pieturēties pie tām un nodot tās tālāk nākamajām paaudzēm. [2] Proti, pēc R. Skrutona ieskatiem, konservatīvisms ir pieķeršanās filozofija, jo “mēs esam pieķērušies lietām, kuras mīlam, ar mērķi aizsargāt tās pret sabrukšanu” [3]. Jau iepriekš raksta autori ir norādījuši, ka R. Skrutona darbu vienotā tēma ir mīlestība pret mājām. [4] Tajā pašā laikā R. ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276976-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-ivkonservativisms-patriotisms-kartiba-un-briviba/\n276976\nMon, 03 Aug 2020 10:39:39 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju \nKonservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija Fiziķis prof. Mārcis Auziņš kādā savā intervijā sacīja šādus vārdus: “Pēdējā laikā ar baudu lasu angļu intelektuāļa filozofa Rodžera Skrutona grāmatas. Viņš ir dīvains, dzīvo savā lauku īpašumā, medī lapsas un raksta par tēmām, kas ir svarīgas katram domājošam cilvēkam.” [1] Viņam var pilnībā piekrist. Tik tiešām R. Skrutons plaši apsprieda vairākas sabiedrībai svarīgas tēmas, publiski paužot savu nostāju un nebaidoties no apkārtējo viedokļiem. Marks Dolejs [2] pat norādīja, ka “kreisie” R. Skrutonu ķengāja, saucot par konservatīvu reakcionāru, kura uzskati neesot mazāk bīstami kā Britu Nacionālās Partijas [3] biedriem. [4] Taču visiem, kuri patiešām ir lasījuši R. Skrutona darbus, ir skaidrs, ka viņa ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276933-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-iii-izvele-starp-reformu-un-revoluciju/\n276933\nMon, 20 Jul 2020 11:14:00 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II Īsa biogrāfija \nRodžers Skrutons bija angļu rakstnieks, filozofs, domātājs, kurš specializējās estētikā un politiskajā filozofijā, pārsvarā paužot klasiskus konservatīvus [1] uzskatus. Viņš piedzima Lielbritānijā Buslingtorpes (oriģ. – Buslingthorpe) pilsētā Linkolnšīres (oriģ. – Lincolnshire) apgabalā Džona “Džeka” Skrutona (John “Jack” Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) un Berilas Klarisas (Beryl Claris Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) ģimenē. R. Skrutona tēvs bija skolotājs, pēc savas pārliecības sociālists, kurš necieta buržuāziju, privilēģijas un elitārismu. [2] D. “D.” Skrutons bija arī Leiboristu partijas biedrs, un, kā rakstīja R. Skrutons, viņa tēvs D. “D.” Skrutons, kļūstot par skolotāju, domājis, vai ir nodevis savu “strādnieku šķiru un tās izcelsmi”[3]. R. Skrutons savu tēvu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276891-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-ii-sa-biografija/\n276891\nSat, 11 Jul 2020 19:27:29 +0200\n\n\nEseja: Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I\nVisādā veidā izvairieties sev piedēvēt upura statusu. Lai cik atbaidošs būtu jūsu stāvoklis, mēģiniet nevainot tajā ārējos spēkus: vēsturi, valdību, priekšniecību, rasi, vecākus, mēness fāzes, bērnību, nesavlaicīgu nosēdināšanu uz podiņa utt. Tajā brīdī, kad jūs noveļat vainu uz kaut ko, jūs sagraujat savu apņēmību kaut ko mainīt.[1] (Josifs Brodskis[2])   Ievads 2020. gada 8. jūnija izdevumā “Diena”, atsaucoties uz 2020. gada 5. jūnijā ASV laikraksta “The Wall Street Journal” publikācijā norādīto informāciju,[3] ievietots raksts “Vācu politiķus uztrauc ASV plāni izvest karavīrus”.[4] Rakstā norādīts, ka Vācijas amatpersonas ir uztraukušās par to, ka šī brīža ASV prezidents Donalds Tramps pavēlējis Pentagonam samazināt pašlaik Vācijā pastāvīgi izvietoto 34 500 ASV militārpersonu skaitu. Savukārt 2020. gada 8. jūnijā “The Wall ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276861-konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-i/\n276861\nThu, 02 Jul 2020 18:31:00 +0200\n\n\nEseja: “...a, kad jūs labāk atcerējāties notikušo uzreiz pēc notikuma vai tagad?”\n“Iemesls lielākajai daļai mūsdienu krimināljustīcijas trūkumiem – mūsu juristu (gan teorētiķu, gan praktiķu) nekulturālumam. Tumsonīgi ļaudis (“it kā izglītotie”) beidzot aizsniedzās līdz varai un nu steidza realizēt kaut kādas idejas [..] kriminālprocesā, nerēķinoties ar tradīcijām, ignorējot realitāti. Nevēloties ieskatīties nākotnē. [..] Savukārt tiesībām, kas tiek saprastas kā kultūra, psihe, intuīcija, jābūt spējīgām aizpildīt likuma trūkumus, reģenerēt juridisko audumu; gādāt resursus likuma dziedinošai interpretācijai. Likums ir disharmonisks, nepilnīgs; tiesības, kultūra – harmoniskas. Tieši tiesību izpratnes līmenī jābūt nācijas vienotībai. Tikai tad sabiedrība un valsts būs dzīvotspējīgas, kas pilsoņus apvieno vienota tiesiskā kultūra un ticība likuma taisnīgumam.” (A. Aleksandrovs*) Autors savā profesionālajā pieredzē gan pirms, gan pēc Latvijas ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276804-a-kad-jus-labak-atcerejaties-notikuso-uzreiz-pec-notikuma-vai-tagad/\n276804\nMon, 15 Jun 2020 13:19:00 +0200\n\n\nEseja: Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!\nVai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus? Vai kreditoram dotajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā? Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā? Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas. Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu noinformēti. Viss minētais satraukums un virkne jautājumu radās pēc likuma “Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanu un pārvarēšanas pasākumiem ar Covid-19 izplatību” stāšanās spēkā. Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts: ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276477-uznemeji-vairs-nevar-atgut-paradus-covid-19-laika/\n276477\nWed, 22 Apr 2020 13:44:00 +0200\n\n\nEseja: “Tiktāl, ciktāl” jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai?\nNereti dzirdēts sakām, ka kaut ko šķietami pašsaprotamu un ierastu novērtējam tikai pēc tam, kad tas zudis vai gājis mazumā. Te līdzība arī ar cilvēktiesībām – ja tās baudām ikdienā, uztveram to kā normu, bet, līdz ko kāds tās sāk mums ierobežot, rodas loģisks jautājums: “Kāpēc un ar kādām tiesībām?!” Nevienam nav noslēpums, ka nu jau kādu laiku dzīvojam Covid-19 krīzes diktētajā jaunajā realitātē, kas nesušas virkni izmaiņu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu ikdienas darba kārtībā. Vēlos sniegt skaidru pozīciju – Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Tā rezultātā, citējot infektologu prof. Ugu Dumpi par pandēmijas ierobežošanu un saslimušo skaitu: “Skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi.” Tomēr vienlaikus ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276414-tiktal-ciktal-jeb-vai-arkarteja-situacija-var-but-pamats-cilvektiesibu-ierobezosanai/\n276414\nWed, 08 Apr 2020 12:19:25 +0200\n\n\nEseja: Kam uzticamies šodien?\nAtzīšos, ka ar pandēmiju un ārkārtējo situāciju saistīto trauksmi risinu, arī pastiprināti lasot ziņas un to komentārus, iegrimstot sociālo tīklu atziņu un batāliju dzīlēs. Soctīklotāju tipiskos uzskatus nu ir labi (vai varbūt slikti un bezgaumīgi, tomēr kolorīti) apkopojis cehs.lv,[1] bet es pielikšu savus piecus centus par uzticēšanos, jo tieši šo fenomenu es redzu kā caurviju tēmu daudzās pēdējā laika diskusijās un individuālajos viedokļos. Uzticēšanās ir, vienkāršoti sakot, prāta un jūtu darbības mikslis. Mēs mēdzam uzticēties vai neuzticēties līdzcilvēkiem, dažkārt arī sev. Un arī mūsu attiecības ar organizācijām, uzņēmumiem, institūcijām, valsti un visu pasauli caurvij uzticēšanās vai neuzticēšanās. Uzticēšanās ir dažādi definēta un pētīta. Man tuvākais modelis par uzticēšanās pamatkomponentēm izvirza kompetenci, labvēlību un ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/276278-kam-uzticamies-sodien/\n276278\nMon, 23 Mar 2020 10:01:28 +0200\n\n\nEseja: Kam pieder un kam tiks maksātnespējīgās AS “PNB Banka” kontos iesaldētie pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas namu pārvaldnieks” 6 miljoni eiro?\nAS “PNB Banka” krahs nebija negaidīts. Signālu bija daudz. Bankā jau kopš 2017. gada beigām tika konstatēti kapitāla pietiekamības prasību pārkāpumi.[3] 2019. gada 11. jūlijā Eiropas Centrālā banka (ECB) kā AS “PNB Banka” tiešais uzraugs izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu, nosakot izpildes termiņu līdz 13. augustam. Banka un tās iespējamie jaunie investori lūdza vēl laiku, tomēr ECB viņiem to vairs nedeva, un 15. augustā tika lemts atzīt AS “PNB Banka” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.[4] Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt AS “PNB Banka” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu, kā rezultātā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275785-kam-pieder-un-kam-tiks-maksatnespejigas-as-pnb-banka-kontos-iesaldetie-pasvaldibas-kapitalsabiedribas-rigas-namu-parvaldnieks-6-miljoni-eiro/\n275785\nThu, 12 Dec 2019 13:22:00 +0200\n\n\nEseja: Finanšu un ekonomiskie noziegumi\nViens no šodienas diskusijas mērķiem ir novērtēt piemēroto sodu atbilstību noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu un ekonomisko noziegumu jomā. Jāatzīst, ka Krimināllikumā noteiktās sankcijas par šiem nodarījumiem ir atbilstošas, atkarībā no noziedzīga nodarījuma kvalificējošām pazīmēm paredzot pietiekami nopietnus sodus, ieskaitot brīvības atņemšanu. Tomēr sankcijas esamība likumā ne vienmēr nozīmē piemērotā soda atbilstību nodarījumam. Un tieši par sodu piemērošanu Latvijai ir izteikta kritika ES novērtēšanas ekspertu komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem un terorisma finansēšanas (Moneyval) novērtēšanas ziņojumā.[1] Eksperti norādījuši, ka lietās, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi, kas nešķiet ne atturoši, ne ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275734-finansu-un-ekonomiskie-noziegumi/\n275734\nThu, 05 Dec 2019 15:38:35 +0200\n\n\nEseja: Moderns tiesiskums Eiropas pilsonim\nTiesiskuma principa tvērums un izpratne, attīstoties sabiedrībai, nemitīgi pilnveidojas. Ja es salīdzinātu to, kā Eiropā tika saprasts tiesiskuma princips pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ar to, kādu saturu mēs liekam šajā principā šodien, mums nāktos konstatēt, ka ir notikusi būtiska tiesiskuma principa evolūcija. Tiesu varas un tiesu lomas nozīme arī attiecīgi ir mainījusies. Eiropas kontinentā tiesiskuma principa evolūciju ir stimulējuši vairāki faktori – tostarp totalitāro režīmu gāšana un konstitucionālo tiesu nodibināšana. Citiem vārdiem, arī Monteskjē (Montesquieu) attīstītais varas dalīšanas princips, lai arī savu būtību turpina saglabāt, tomēr daudzās savās izpausmēs demokrātiskā sabiedrība to ir pilnveidojusi. Šodien es tiesiskuma principa attīstību apzīmēšu ar “moderno tiesiskumu”. Savā uzrunā es pievērsīšos jautājumam: ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275455-moderns-tiesiskums-eiropas-pilsonim/\n275455\nMon, 21 Oct 2019 12:29:17 +0200\n\n\nEseja: Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019\n2019. gada 17. jūlija raksts laikrakstā “Latvijas Avīze” ar nosaukumu “Senāts nerunā patiesību” satur nepilnīgas ziņas par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2013. gada 23. oktobra sēdes audioprotokolu, kurš tiek uzdots par tiesību palīgavotu, kas bija ņemams vērā lietā SPC-5/2019. Tādēļ, lai šīs nepilnības novērstu, ir jāsniedz papildu informācija par šā ieraksta statusu un publisko pieejamību, kas vairāku iemeslu dēļ nav ietverta Senāta Civillietu departamenta atbildē uz Latvijas kredītņēmēju asociācijas pausto viedokli. Rakstā pausts viedoklis, ka likumdevēja gribu par strīdus radījušajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā esot viegli noskaidrot, iegūstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2013. gada 23. oktobra sēdes audioierakstu. Tam nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/275046-tiesibu-paligavoti-senata-lieta-spc-52019/\n275046\nMon, 22 Jul 2019 14:41:42 +0200\n\n\nEseja: Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas\nLatvijas sabiedrībā jau ilgstoši[3] tiek runāts par būtiskām likumdošanas procesa kvalitātes problēmām, piemēram, process notiekot haotiski, sociālie partneri tajā tiekot iesaistīti vien formāli vai netiekot iesaistīti vispār, likumprojekti tiek pieņemti lielā steigā, to pieņemšana sabiedrībai netiek skaidrota un pamatota.[4] Likumdošanas procesa kvalitātes pilnveidošana būtu uzskatāma par vienu no būtiskajiem veidiem, kā stiprināt tautas atbalstu valsts varas orgānu darbam, īpaši laikā, kad uzticība valsts varai ir katastrofāli zema. Satversmes tiesa ar 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 ir ieviesusi pēc būtības jaunu pieeju jautājumam par to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir pieņemts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.[5] Līdz tam Satversmes tiesas nolēmumos bija nostiprināta atziņa, ka kritērijs tam, vai likums pieņemts ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274374-laba-likumdosanas-prakse-un-tas-neieverosanas-tiesiskas-sekas/\n274374\nWed, 20 Mar 2019 14:11:49 +0200\n\n\nEseja: Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem\nAtbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs”. No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais gandrīz nemaz nav motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī būt, ka nemaz tik skaidra nav atbildētāja atbildība. Tomēr prasītājam ir jāmaksā valsts nodeva, jāpiesaista juristi vai advokāti, bet atbildētājs var tikai visu apstrīdēt un noliegt, un “tad jau redzēs, kā tur būs”. Nedrīkst šajā visā aizmirst, ka zaudējumu atlīdzība ir naudas summa, kurai šodien ir viena vērtība, bet pēc gadiem jau cita. Zaudējumu ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274266-likumiskie-procenti-ir-ierocis-cina-ar-saistibu-nepilditajiem/\n274266\nFri, 01 Mar 2019 12:01:00 +0200\n\n\nEseja: 50 miljoni – Google pirmais Datu regulas sods Francijā. Kas jāzina Baltijas uzņēmumiem?\nCNIL sodīja Google pēc astoņu mēnešus ilgas izmeklēšanas, kuru uzsāka pēc Max Schrems domubiedru grupas None of your business (NOYB) un vēl vienas asociācijas sūdzībām. Viņi iebilda, ka: (i) Android OS iekārtu lietotājiem rodas iespaids, ka to nevarēs lietot bez Google konta, un tās uzbāzīgi piedāvā kontu izveidot un (ii) Google konta pierakstīšanās un lietošanas procesā nav sniegta skaidra un pilnīga informācija par personas datu apstrādi, kā arī (iii) Google nav ieguvis mūsu piekrišanu personalizētas reklāmas izvietošanai savos pakalpojumos vai pamatojis, kāpēc piekrišana nav vajadzība citos reklāmas produktos. Notikumi Francijā ir tuvi Baltijas realitātei, jo Eiropas Savienības datu aizsardzības iestādes regulāri apspriež Datu regulas piemērošanas problēmas un CNIL ir viena no vadošajām iestādēm Eiropā. Tālāk atradīsiet piecas lietas, kas jāzina jebkuram ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/274074-50-miljoni-igooglei-pirmais-datu-regulas-sods-francija-kas-jazina-baltijas-uznemumiem/\n274074\nFri, 25 Jan 2019 15:31:00 +0200\n\n\nEseja: Sacīkstes princips civilprocesā pretstatā patērētāja kā vājākas puses aizsardzībai: tiesas iniciatīva prasības noilguma vērtēšanā un šādas ierunas celšanas termiņi\nSenāta 2018. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-292/2018 (C15233015) ir publicēts ar judikatūras tēzi, t.i., kā senatoru piedāvātā judikatūra, par ko liecina arī Augstākās tiesas mājaslapā nolēmumam pievienotais apzīmējums “J”, kas nozīmē, ka to par pareizu ir atzinuši arī vairāki citi vai pat visi Civillietu departamenta senatori, kvalificējot to kā judikatūras nolēmumu Senāta ieskatā. Attiecībā uz noilguma ierunu vai tās neesamību Senāts ir konsekvents, uzturot savu jau 2017. gada 6. jūlija spriedumā lietā Nr. C20114115 (SKC-327/2017) izteikto atziņu, ka tiesai noilguma tecējums ir jāņem vērā vien tad, ja uz to ierunas veidā atsaucas atbildētājs. Proti, ja parādnieks neizmanto savas tiesības atsaukties uz noilguma termiņa notecējumu, tiesai nav pamata to ņemt vērā pēc savas iniciatīvas.[1] Taču spriedumā lietā Nr. SKC-292/2018 Latvijas Republikas Senāts ir padziļināti ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273968-sacikstes-princips-civilprocesa-pretstata-pateretaja-ka-vajakas-puses-aizsardzibai-tiesas-iniciativa-prasibas-noilguma-vertesana-un-sadas-ierunas-celsanas-termini/\n273968\nFri, 28 Dec 2018 15:04:46 +0200\n\n\nEseja: Latvijas valsts ideja: kāpēc mums būt lepniem?\nLabdien, Latvija! Man ir prieks Jūs uzrunāt. Man ir neizmērojams gods, bet jūs zināt, ka nekā neizmērojama nav, viss ir izmērojams. Šodien mans gods jūs uzrunāt ir ierobežots laikā. Un tāpēc es lasīšu, nevis runāšu, lai nezaudētu kādu būtisku lietu mūsu šodienas sarunā. Kur ir Latvija? Kā mums iet? Vai mums ir nākotne? Jautājumi, kas ir būtiski ikvienam no mums un mums visiem kopā. Tie nosaka mūsu pašpārliecību, izjūtas un nākotnes plānus. Turklāt mēs nemeklējam atbildes uz tiem, bet lietojam sabiedrībā jau esošas sagataves, stereotipus, domu normas, piemēram: “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti. Mēs dzīvojam tik slikti, kā vēl nekad! Valsts neko nedara! Jauniešiem te nav nākotnes. Mums ir slikta demogrāfiskā situācija, jo valsts nestimulē dzimstību.” Viskonkrētāk to pirms nedēļas noformulēja kāds pirmā gada tiesību zinātņu students: “Mēs ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273962-latvijas-valsts-ideja-kapec-mums-but-lepniem/\n273962\nWed, 19 Dec 2018 15:11:33 +0200\n\n\nEseja: Advokāts ir atbildīgs par saviem vārdiem\nRīgā 2018. gada 13. novembrī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija pieņēma lēmumu piemērot zvērinātam advokātam Aldim Gobzemam disciplinārsodu, izslēdzot no zvērinātu advokātu skaita. Lēmumā izvērsti pamatots, kāpēc Disciplinārlietu komisija piemēroja visstingrāko disciplinārsodu. Lēmums tika noformēts un A. Gobzemam nosūtīts 27. novembrī. Atbilstoši Advokatūras likuma 34. panta 1. punktam un 73. panta otrajai daļai lēmumu par A. Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita 28. novembrī apstiprināja kolēģu kopsapulcē ievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Ievērojot likumu, gan pirms disciplinārlietas ierosināšanas, gan tās izskatīšanas gaitā A. Gobzemam tika dota iespēja rakstveidā un mutiski sniegt paskaidrojumus kā padomei, tā komisijai. A. Gobzems izmantoja šīs tiesības. A. Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu un savos ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/273866-advokats-ir-atbildigs-par-saviem-vardiem/\n273866\nTue, 04 Dec 2018 09:30:09 +0200\n\n\nEseja: Par politiķu un juristu ētiku\nPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi, ar neitrālu skatījumu. To visu notiekošo var nosaukt – cinisms neaprakstāms. Vēlēšanu tuvošanās aizmiglojusi prātu daudziem. Skaļie virsraksti un izsaucieni dod iespēju medijiem pelnīt un audzēt reitingus, savukārt atsevišķām personām – neprātīgi uzvesties. Tāpēc dažas lietas no manas gan kā pilsoņa, gan kā advokāta puses. 1. Ja kādam ir informācija par smaga vai sevišķi smaga nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu, bet persona par to neziņo – atbildība pēc Krimināllikuma 315. panta. 2. Ja kāda valsts amatpersona nepilda savus pienākumus (bezdarbība) – atbildība pēc Krimināllikuma 319. panta. 3. Jebkurš fakts ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/272923-par-politiku-un-juristu-etiku/\n272923\nFri, 15 Jun 2018 15:29:42 +0200\n\n\nEseja: Valsts pārziņā esošo personas datu drošība ir valsts labas reputācijas jautājums\nValsts “e-groziņu” veido gan strauji augošie digitālie pakalpojumi (pēc VARAM apkopotās informācijas – to ir vairāk nekā 500), gan publisko iestāžu apkopotie dati. Jāņem vērā, ka valsts ir lielākais privātpersonu datu turētājs, turklāt vairāku organizāciju (iestāžu) rīcībā ir ļoti, ļoti sensitīva informācija. Tādēļ iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem ir jābūt absolūti pārliecinātiem par datu atrašanos drošībā. Proti, to apstrādes sistēmu un procesu drošībai ir jābūt augstākai valsts prioritātei digitālās pārvaldes jomā, tāpat kā pašsaprotamai jābūt starptautisko normu, tostarp jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas, ievērošanai. Jāsaka, Latvijā nav bijis pārāk daudz kritisku datu noplūžu no valsts uzturētām sistēmām. Vismaz mēs par tām neko nezinām. Līdz šim nopietnākais skandāls bija 2010. gadā, kad datorspeciālists ...\nhttps://juristavards.lv/eseja/272728-valsts-parzina-esoso-personas-datu-drosiba-ir-valsts-labas-reputacijas-jautajums/\n272728\nTue, 15 May 2018 12:58:28 +0200\n\n