Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://juristavards.lv Fri, 28 Feb 2020 17:35:30 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Jēdzienu "nacionālā identitāte" un "konstitucionālā identitāte" nošķiršana pārākuma principa kontekstā\nIevads Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta otrā daļa ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) pārākuma principa ierobežojošiem instrumentiem. Tomēr ne Savienība, t.i., viena no tās iestādēm, ne arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) nav sniegusi nepārprotamu un izsmeļošu skaidrojumu par LES 4. panta otrajā daļā minēto jēdzienu "nacionālā identitāte" (tā tvērumu). Tāpat pastāv neizpratne, vai jēdziens "nacionālā identitāte" ir/nav sinonīms jēdzienam "konstitucionālā identitāte", kas attiecīgi ietekmē arī jautājumu par skaidru un nepārprotamu robežu noteikšanu starp Savienību un dalībvalstīm atsevišķu kompetenču jomā. Tas tā ir, jo valsts, kļūstot par Savienības dalībvalsti, atbilstoši LES1 un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)2 nodot Savienībai daļu savas kompetences, vienlaikus saglabājot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276064-jedzienu-nacionala-identitate-un-konstitucionala-identitate-noskirsana-parakuma-principa-konteksta/\n276064\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā\nPriekšlikums veidot Latvijā jaunu konstitucionālu orgānu, kas būtu autoritatīva konsultatīva institūcija likumdošanas kvalitātes jautājumos un ko varētu dēvēt par Valsts padomi (vai Likumdošanas padomi, vai citādi), tiek apspriests jau vairākus gadus, un tam tikuši veltīti vairāki publiski pasākumi, kā arī publikācijas, tai skaitā žurnālā "Jurista Vārds". Šādu ideju prof. Ineta Ziemele izvirzīja 2016. gada 10. septembrī – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā Rīgas pilī, kur tika pētīti dažādi veidi, kā uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti.1 Valsts padomes izveides iespējas tika apspriestas arī 2017. gada 6. decembrī, kad notika diskusija "Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšana", ko rīkoja Saeima sadarbībā ar Satversmes tiesu.2 Likumdošanas procesa kvalitātes jautājums aplūkots arī VSIA "Latvijas Vēstnesis" ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275998-par-un-pret-valsts-padomes-ideju-latvija/\n275998\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā uzlabot likumdošanu un ierobežot likumdevēja netikumus\nViena no prezidenta funkcijām atbilstoši Satversmei ir likumdošanas procesa kvalitātes kontrole. Jūs esat Valsts prezidenta amatā jau pusgadu. 2019. gada novembrī jūs nosūtījāt Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam vēstuli saistībā ar budžeta un budžeta likumprojektu pieņemšanas procesu, 23. decembrī pēc 41 deputāta pieprasījuma apturējāt divu likumu publicēšanu.1 Tomēr pagaidām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēl nevienu likumu neesat atdevis. Ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi, kā vērtējat likumdošanas procesa kvalitāti Latvijā un vai prezidentam dotās pilnvaras tā kontrolē ir pietiekamas? Kvalitatīvā ziņā pēdējos pāris gados likumdošanas process Latvijā nav būtiski uzlabojies, arī šajā Saeimā, kur vairāk nekā puse ir jauni deputāti, un tieši tas varbūt ir viens no faktoriem, jo likumdošanas darbs, bez šaubām, prasa zināmu pieredzi. Ja vēlamies runāt par likumdošanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275997-ka-uzlabot-likumdosanu-un-ierobezot-likumdeveja-netikumus/\n275997\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā\nLatvijas sūtņu ārkārtējās pilnvaras Latvijas Republikas dibināšana, atjaunošana un nostiprināšana ir nesaraujami saistīta ar Latvijas ārlietu dienesta darbību. Jau uzreiz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu de iure, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības. Tikai 1919. gada 29. jūlijā, pēc atgriešanās no Rietumeiropas, pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Rīgā izdeva pavēli Nr. 1 par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos.1 Šis datums ir uzskatāms par Latvijas ārlietu dienesta institūcijas oficiālo izveidošanas brīdi. Okupācijas laikā Latvijas diplomātiskais dienests bija vienīgā valsts pastāvēšanas starptautiski tiesiskā izpausme. Latvijas ārlietu dienests ir uzskatāms par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275548-latvijas-arlietu-dienesta-ieguldijums-valstiskas-nepartrauktibas-perspektiva/\n275548\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu\n[1] Tieši atkarības veidošanās dēļ pēdējos desmit gados Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija praktiski uzsāka sadarbību ar spēļu organizētājiem un personām, kuras apzinās savu atkarības risku, par azartspēļu vietu apmeklētāju iespējamo kontroli un liegumu piedalīties spēlēs. Tagad šis sadarbības virziens ir ierakstīts arī likumā. Taču ikviens saprot, ka atkarības (tostarp arī no alkohola un narkotikām) nevar novērst ar likumu. Ar likumu var tikai ierobežot veicinošos faktorus jeb kārdinājumus. Savukārt "kārdinājumu" pilnīgs aizliegums, respektīvi, aizliegums valstī vispār organizēt azartspēles, veicinās pagrīdes jeb nelegālā biznesa uzplaukumu. Un šajā biznesā valda citi likumi. Par to liecina daudzu valstu pieredze. [2] Manu uzmanību piesaistīja daži azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā, kas it kā bija noteikti jau kopš 2006. gada, bet pati pašvaldība tos pēkšņi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275373-dazi-jautajumi-par-azartspelu-ierobezosanu/\n275373\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu\nKopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja līdzdalību viņu pilnvaru ietvaros. Satversmes 52. panta otrais teikums paredz: ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, viņa vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 52. panta piemērošanas praksē vairākkārt bijuši gadījumi, kad vienlaikus ārpus valsts robežas ir atradušies kā Valsts prezidents, tā arī Saeimas priekšsēdētājs. Šajā laikā Valsts prezidenta vietu faktiski pildījis Saeimas priekšsēdētāja biedrs (skat.: Lībiņa-Egnere I., ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275093-par-latvijas-republikas-satversmes-52-panta-piemerosanu/\n275093\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ciktāl informācijas tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam ļaut ienākt jurista darbā\nJautājums, kas savulaik, iespējams, šķita tikai retorisks vai pat muļķīgs – vai juristu aizstās robots, šodien ir kļuvis par realitāti, un diskusiju fokuss no jautājošā "vai" jau ir pavērsts uz "kad" tas notiks. Pasaules un Eiropas mērogā šī tēma sen ir izvērsta, un medijos jau plaši apraksta ne tikai dažādu informācijas tehnoloģiju rīku un mākslīgā intelekta sasniegumus, kas vērojami tādās lielvalstīs kā ASV un Ķīna, bet arī tepat blakus – Igaunijā. Kaimiņvalsts jau lēmusi prasījumus, kuru apjoms nepārsniedz 7000 eiro, pirmajā instancē nodot mākslīgā saprāta izšķiršanā, bet apelācija gan būs ierastā tiesneša kompetencē.1 Tādēļ fakts par tehnoloģiju milzīgo ietekmi uz jurisprudenci var patikt vai nepatikt, bet tas vairs nav noliedzams. Un pavisam stindzinošas prognozes uzrāda dažādi pētījumi, no kuriem skaidri izriet tendence, ka arī juridisko profesiju pakalpojumu tirgus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275066-ciktal-informacijas-tehnologijam-un-maksligajam-intelektam-laut-ienakt-jurista-darba/\n275066\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām\nPastāstiet, lūdzu, par jūsu ceļu no ES tiesību tradicionālās pētniecības līdz kritiskajai pētniecībai. Pateicos par laipno piedāvājumu dalīties mana pētījuma secinājumos ar Latvijas juristiem ar žurnāla "Jurista Vārds" starpniecību. Savās atbildēs es galvenokārt koncentrēšos uz kritisko diskusiju par ES konstitucionālismu, nevis uz problēmām dalībvalstīs, kas ir ierastā perspektīva. Tāpēc lasītājiem varētu būt noderīgi, ja es pāris vārdos izklāstīšu, kā es nonācu līdz šim pētījumam. Kā igauniete grādu tiesību zinātnē ieguvu Tartu Universitātē, kam sekoja doktorantūras studijas Eiropas Universitātes institūtā (European University Institute) Florencē. Mans agrāko gadu darbs, ieskaitot monogrāfiju, ko izdevusi izdevniecība Cambridge University Press, fokusējās uz tradicionāliem jautājumiem, kas skar suverenitātes pāreju un nepieciešamību Centrālās un Austrumeiropas valstu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275035-kapec-jadiskute-par-pareju-no-salidzinosajam-uz-autonomajam-es-konstitucionalajam-tiesibam/\n275035\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 (turpmāk – Spriedums).1 Par sprieduma tekstu man ir vairāki komentāri: [1.1] Sprieduma 18.2. punkts. Interesanti, vai ST vērtējums attiecībā uz privātskolām atšķirsies no vērtējuma attiecībā ar valsts un pašvaldību skolām. Šobrīd ST tiesvedībā ir trīs lietas saistībā ar izglītības ieguves valodu privātskolās (2018-22-01, 2019-04-01 un 2019-06-01). Būs uzmanīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai. [1.2] Sprieduma 21.1. punkts ir interesantākais. Faktiski notikusi judikatūras maiņa. 2005. gadā lietā Nr. 2004-18-0106 ST apgalvoja: "Tiesiskās vienlīdzības princips liek vienādi izturēties tikai pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Šis princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274781-satversmes-tiesas-spriedums-mazakumtautibu-skolu-lietakautriga-judikaturas-maina/\n274781\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam" (lietas Nr. 2018-12-01) (turpmāk – spriedums). 2018. gada 22. martā Saeima pieņēma divus jaunus likumus – "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas paredz valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274780-valsts-valodas-centra-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-lieta-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda/\n274780\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr. 2018-11-01\nAr šiem spriedumiem Tiesa mērķtiecīgi pilnveidojusi pienācīgā kārtībā pieņemta likuma izpratni un noteikusi Saeimas rīcības brīvības robežas likumdošanas procesā. Tiesas pieeja iezīmē "politiska likumdošanas procesa"3 beigas Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tiesas pozīcijas prasīgums pret likumdevēju nav negaidīts vai pārsteidzošs. Jau iepriekš vairākiem Tiesas spriedumiem bija pievienotas tiesnešu atsevišķās domas, kas rosināja veltīt vairāk uzmanības likumdošanas procesa kvalitātei.4 Spriedumā Tiesa pirmo reizi tiešā tekstā minējusi labas likumdošanas principu kā Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāvošu vispārējo tiesību principu.5 Lai gan Tiesas spriedumos jau iepriekš bija konkretizēti vairāki labas likumdošanas principa elementi, ar šo Spriedumu labas likumdošanas princips pilnībā ieviests Tiesas praksē. Līdz šim tas vairāk ticis atpazīts tiesību zinātnē6 un tiesību praksē.7 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274411-satversmes-tiesa-un-labas-likumdosanas-princips-piezimes-par-spriedumu-lieta-nr2018-11-01/\n274411\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā Saeimai veidot atalgojuma atklātības regulējumu\nRegula jāievēro no pieņemšanas brīža Atalgojuma lietā Saeima apstrīdētās normas pieņēma pirms Datu regulas stāšanās spēkā 2018. gada 25. maijā, tādēļ Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai pastāv apstrīdēto normu un Datu regulas prasību konflikts. Sprieduma 18.4.1. punktā Satversmes tiesa apstiprināja, ka konflikts nevar pastāvēt, jo Latvijas Republikai no Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešās daļas trešā paragrāfa izriet pienākums sekmēt Eiropas Savienības uzdevumu izpildi un atturēties no jebkādu darbību veikšanas, kas var kaitēt Eiropas Savienības interesēm. Proti, Satversmes tiesa spriedumā pirmo reizi nostiprina Eiropas Savienības dalībvalstu lojalitātes principa darbību Latvijā. Satversmes tiesas vērtējums par Datu regulas ievērošanu apstrīdētās normas pieņemšanas procesā un tās būtībā aizņem pāris lapas un ir vispārīgs. Tas saistīts ar neskaidrību par apstrīdēto normu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274410-ka-saeimai-veidot-atalgojuma-atklatibas-regulejumu/\n274410\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva\nVai valsts suverenitātes jēdziens ir anahronisms: nelietderīgs globalizējošas pasaules iekārtas izpratnei un postošs, jo tas bloķē centienus tās progresīvai attīstībai? Vai arī suverenitātes un suverēnās līdztiesības principi, kā arī cilvēktiesības ir šādu centienu kodols? Es aizstāvu šo pēdējo nostāju. Mana pirmā tēze ir tāda, ka empīriski daudz precīzāk un normatīvi ieteicamāk būtu dažas pārmaiņas mūsdienu pasaules iekārtā interpretēt kā jauna duālistiska suverenitātes režīma rašanos, nevis pareģot valsts suverenitātes nenozīmību. Šīs iekārtas kodols joprojām ir suverēnu valstu segmentāli diferencēta starptautiska sabiedrība, kas rada uz piekrišanu balstītas starptautiskās tiesības. To pārklāj funkcionāli diferencēta globāla politiskā sistēma, kuras tiesību normas atsaucas uz "starptautisko sabiedrību", kurā valstis ir galvenie, bet ne vienīgie dalībnieki. Veidojas jauns ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274281-suverenitate-globalizacijas-konteksta-konstitucionala-pluralista-perspektiva/\n274281\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par demokrātisko situāciju Latvijā\nSaņemot ielūgumu uzrunāt Satversmes tiesas svinīgo sēdi, jutos ne tikai pagodināta, bet arī satraukta. Es apzinos šī ielūguma nozīmību un ceru, ka jūs negaidāt no manis konstitucionālo tiesību eksperta cienīgu analīzi par tiesiskuma situāciju Latvijā. Kā politiķe un sabiedriskā darbiniece savā uzrunā vēlos vairāk koncentrēties uz demokrātijas situāciju Latvijā, kas, protams, visciešākajā veidā atspoguļo arī tiesiskuma stāvokli. Šis ir demokrātijai ļoti sarežģīts laiks, kas biedējoši iezīmējas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Eiropas kaimiņos nostiprinās autokrātiski režīmi, ASV un tās sabiedroto attiecības pasliktinās, Eiropu apdraud lielas kara un ekonomisko bēgļu plūsmas, Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas stagnē. Tas rada pateicīgu augsni dažādu krāsu populistiem, kuri vēlēšanās gūst panākumus, tai skaitā izmantojot faktiski nekontrolētās digitālo mediju manipulācijas iespējas. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274231-par-demokratisko-situaciju-latvija/\n274231\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi\nPēdējo gadu laikā vairāki Saeimas opozīcijas deputāti nebija apmierināti ar Pieprasījumu komisijas darbu un pat 12. Saeimas laikā ierosināja to likvidēt. Šis piedāvājums neguva atbalstu, un Saeimas Juridiskā komisija to noraidīja.1 To, cik efektīvs un sekmīgs būs 13. Saeimas Pieprasījumu komisija darbs, rādīs laiks, taču neliels ieskats par abu institūtu darbību un vēsturisko attīstību, pēc autora domām, var tikai sekmēt Pieprasījumu komisijas darbu un vēlreiz uzsvērt Pieprasījumu komisijas vajadzības funkciju. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tādiem parlamentārās kontroles institūtiem kā deputātu jautājumu un pieprasījumu, kā arī iepriekšējo pieprasījumu komisiju darbības vēsturi. Vienlaikus rakstā ir apkopoti statistikas dati par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem Latvijas pirmās un otrās neatkarības laikā.   Parlamentārā kontrole Latvijā – deputātu jautājumi un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274163-jautajumi-un-pieprasijumi-ka-parlamentaras-kontroles-pamatmehanismi/\n274163\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai\nLai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu. Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz šī pamata ik gadu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274162-procesa-dalibnieka-lugums-ka-pamats-tiesas-pieteikumam-satversmes-tiesai/\n274162\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu\nVietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.1 Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.2 Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,3 kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.4 Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns5 jeb institūcija, kuras kompetence un tiesības tieši paust ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274026-par-vietejo-pasvaldibu-saistoso-noteikumu-izstradi-un-izvertesanu/\n274026\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa savu funkciju īstenošanu uztver radoši\nAtklātība un dialogs ir tās iezīmes, kas jo īpaši raksturo Satversmes tiesas darbu pēdējos gados. Ar šādu ievirzi pagājušonedēļ, 9. janvārī, pirmo reizi notika Satversmes tiesas jaunā darba gada atklāšanas svinīgā sēde, uz kuru tika aicinātas valsts augstākās amatpersonas, tādējādi akcentējot valsts varas atzaru dialogu. Savukārt atklātības kritērijs tika nodrošināts ar iespēju ikvienam interesentam videotiešraidē sekot līdzi gan svinīgās sēdes norisei, gan aizvadītā gada darba pārskata ziņojumam, tādējādi nepastarpināti gūstot informāciju no pirmavota. Svinīgo sēdi atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, sniedzot ziņojumu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Latvijā 2018. gadā un atspoguļojot šāda pasākuma mērķus un būtību, kas ietver Satversmes tiesas lomas apzināšanos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā. Lai to pienācīgi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274017-satversmes-tiesa-savu-funkciju-istenosanu-uztver-radosi/\n274017\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Cik daudz ministru nepieciešams demokrātiskā valstī\nValdību tipu iedalījums Valdības pēc tās iekšējās organizācijas doktrīna iedala vairākās nosacītās grupās – monokrātiskās, koleģiālās, resoriskās un jaukta tipa valdībās. Monokrātiskās valdības eksistēja monarhijās un eksistē prezidentālās valstīs, kur valsts prezidents saņem savu leģitimāciju tieši no tautas un reizē ir arī valdības vadītājs. Tādai valdībai ir svešs Ministru kabineta kopdarbības princips, visu nosaka un par visu atbild valdības vadītājs (monarhs reālā monarhijā, tautas vēlēts valsts prezidents), bet ministri ir tikai padomdevēji (sekretāri) attiecīgajā nozarē (ASV, Francijā, šodienas Krievijā). Koleģiāla valdība savukārt ir valdība, kurā katram ministram, ieskaitot premjerministru, ir viena balss; tā visu lemj kolektīvi. Šāda maza valdība – Federālā padome (Der Bundesrat) septiņu locekļu sastāvā eksistē Šveicē. Tomēr, Šveices modeli apspriežot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273735-cik-daudz-ministru-nepieciesams-demokratiska-valsti/\n273735\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē\nSuverenitātes paradokss Mūsdienu pasauli vēl arvien raksturo valsts kā galvenā sabiedrības organizēšanās forma. Valsts suverenitāte attiecībās ar citām valstīm un suverēns kā varas avots konstitucionālā līmenī vēl arvien ir dominējošās paradigmas mūsu pasaules skatījumā. Šie koncepti ir vēsturiski radušies un, jāsaka, ir rezultāts zināmai sakritībai, jo, piemēram, nacionālo un starptautisko tiesību nošķirtība vēsturiski tādā formā, kā mēs to pazīstam, varēja arī neizveidoties.2 Savukārt zinātnes un tehnoloģiju attīstība radījusi situācijā, kurā attālums starp kontinentiem ir kļuvis relatīvs un valstu robežas transparentas. Tas rada jaunus izaicinājumus un uzdod jaunus jautājumus saistībā ar sabiedrības organizēšanās modeļiem un tos skaidrojošām filozofijām un tiesību koncepcijām, jo mērķi paliek tie paši, proti, efektīvāk nodrošinātu mieru, drošību, labklājību, cilvēkam ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273722-konstitucionalas-tiesas-ka-sluzas-globalizetaja-pasaule/\n273722\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n