Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://juristavards.lv Sat, 24 Oct 2020 03:35:02 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Saeimas darbs attālinātā formātā: citi konstitucionālie orgāni atbalsta, daži deputāti kritizē\nIzvērsti argumentētu lēmumu par Saeimas attālinātā darba konstitucionalitāti Saeimas prezidijs pieņēma šī gada 10. jūnijā. Tad arī notika publiska Latvijas konstitucionālo tiesību lietpratēju domu apmaiņa par to, vai šāds parlamenta darba organizācijas formāts ir likumīgs,1 turklāt valsts konstitucionālo orgānu pārstāvju apspriedē 23. martā bija pieņemts paziņojums par valsts darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā, kurā cita starpā tika atbalstīts Saeimas attālinātais darbs.2 Tomēr tāpat kā pirmajā reizē, kad parlaments pārgāja uz attālinātu darbu, arī šoreiz šo lēmumu kritizēja daži deputāti. Sniedzam ieskatu jaunākajās diskusijās.   Atkārtota augstāko konstitucionālo orgānu apspriede 30. septembrī, kad notika Valsts prezidenta Egila Levita rīkotā jau otrā valsts konstitucionālo orgānu (Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas ) ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277357-saeimas-darbs-attalinata-formata-citi-konstitucionalie-organi-atbalsta-dazi-deputati-kritize/\n277357\nTue, 13 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: 10 gadu darbs pie komentāriem noslēdzies: 95 autori, 6 sējumi, 3712 lappuses\nBez šaubām, īpaši ir projekta idejas autora un galvenā koordinatora, komentāru zinātniskā redaktora prof. Ringolda Baloža nopelni, taču pateicība pienākas arī visiem gandrīz 100 juristiem un citu nozaru lietpratējiem, kas šo desmit gadu gaitā rakstīja Satversmes komentārus, kā arī redkolēģijai, kas katram sējumam atbilstoši tā saturam mazliet atšķīrās. Tāpat nozīmīgs ir Satversmes komentāru izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – komandas darbs Dainas Ābeles vadībā, literāri un tehniski sagatavojot komentāru tekstus drukai un finansiāli atbalstot šo projektu. Satversmes komentāri tika veidoti kā zinātnisks projekts, tāpēc tajā piedalījās arī Latvijas Universitāte.1 Noslēdzošā Satversmes komentāru sējuma atvēršana likumsakarīgi notika Saeimas namā, jo tas aplūko Satversmes II nodaļu "Saeima". Kā norādījis R. Balodis, šis komentāru sējums ir pirmais tik plaša apjoma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277171-10-gadu-darbs-pie-komentariem-nosledzies-95-autori-6-sejumi-3712-lappuses/\n277171\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Līdz ar Satversmes II nodaļas komentāru izdošanu noslēdzies Satversmes zinātnisko komentāru projekts\nŠodien, 8. septembrī, piedaloties Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Saeimā svinīgi tiek atvērts kārtējais Latvijas Republikas Satversmes zinātnisko komentāru sējums, kas šoreiz veltīts Latvijas parlamenta jautājumiem – Satversmes II nodaļai "Saeima". Tas ir visai ievērojams notikums tiesībzinātnē divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lasītāju vērtēšanai tiek nodots pētījums par Latvijas parlamentārismu. Lasītājs varēs iepazīties ar ļoti daudziem jautājumiem, par kuriem līdz šim nebija pieejams daudz materiālu (piemēram, Saeimas deputātu skaits, ievēlēšanas modelis, Saeimas komisijas, prezidijs, sēžu sasaukšana, deputātu absolūtais balsu vairākums, deputātu pieprasījumi, parlamentārās izmeklēšanas, deputātu atbildība un neatbildība, deputātu atalgojums u.c.). Otrais iemesls, kāpēc tik nozīmīga ir tieši šī komentāru sējuma atvēršana, ir apstāklis, ka grāmata noslēdz vairāk ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277142-lidz-ar-satversmes-ii-nodalas-komentaru-izdosanu-nosledzies-satversmes-zinatnisko-komentaru-projekts/\n277142\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību\nVispirms jāsaka paldies kolēģim M. Drēģerim par rakstu, kuru ar interesi izlasīju, jo pašu Miera līgumu savulaik esmu pētījis. Laba analīze, kaut saprātīgu cilvēku domas taču var arī dalīties. Rakstā autors pamatā runā par Miera līguma 2. pantu, neskarot 3. pantu, kurš ir pilnībā pārjaunots ar Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežlīgumiem, ne turpmākos pantus, kuri saturēja Pirmā pasaules kara seku situācijas noregulējumu (karagūstekņi, bēgļi, izvestie īpašumi un arhīvi). Autors faktiski pamato Miera līguma 2. panta spēkā esamību ar politisko nepieciešamību uzturēt Latvijas turpinātības doktrīnu. Manuprāt, turpinātības doktrīna nav atkarīga no tā vai cita līguma spēkā esamības, bet gan no principa ex injuria non jus oritur. Vēl jo vairāk – starptautisko līgumu spēkā esamība ir vērtējama, ne pamatojoties uz politisko nepieciešamību, bet gan saskaņā ar starptautisko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277066-par-politisko-argumentu-robezam-jeb-velreiz-par-1920-gada-miera-liguma-speka-esamibu/\n277066\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par garantētā minimālā ienākumu līmeņa neatbilstību Satversmei\nPieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 913) 2. punkta atbilstību Satversmei iesniedza tiesībsargs. Kopš MK noteikumu Nr. 913 pieņemšanas garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis personai šo noteikumu 2. punktā bija noteikts 49,80 eiro mēnesī. No 2018. gada 1. janvāra tas tika noteikts 53 eiro apmērā, bet no 2020. gada 1. janvāra – 64 eiro apmērā. 2019. gada 12. aprīlī tiesībsargs vērsās pie Ministru kabineta, aicinot GMI līmeņa noteikšanā ievērot Satversmi, taču uz pieteikuma iesniegšanas brīdi Ministru kabinets GMI līmeni nebija mainījis, atstājot to 53 eiro apmērā. Tiesībsargs norādījis, ka saskaņā ar sociāli atbildīgas valsts principu valstij ir pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni, tas nozīmē, ka sociālajai palīdzībai jābūt tādai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277041-par-garanteta-minimala-ienakumu-limena-neatbilstibu-satversmei/\n277041\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina Satversmē\nSavu pipariņu gan sabiedrības, gan juristu dienaskārtībā ir piedevusi nesen publiski izskanējusī iniciatīva veikt grozījumus Tiesībsarga likumā. Visskaļāk izskanēja dom­apmaiņa tieši par to, vai vajadzētu ierobežot tiesībsarga pārvēlēšanas iespēju. Šobrīd likums neparedz ierobežojumus, cik reižu viena un tā pati persona var tikt pārvēlēta tiesībsarga amatā. Atsevišķu politiķu jaunā iniciatīva nāk ar ierosinājumu noteikt, ka viena un tā pati persona var tikt ievēlēta, maksimums, uz diviem termiņiem pēc kārtas. Sava loģika vēlmē ierobežot pārvēlēšanu skaitu ir saskatāma, bet konsekvence gan ne. Piemēram, Valsts prezidentu, ģenerālprokuroru, Valsts kontrolieri var pārvēlēt tikai vienreiz, bet Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina Saeima uz desmit gadiem bez tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam, savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesnesi ievēl uz mūžu. Bet ir arī tādas Saeimas un valdības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277034-tiesibsarga-institucija-butu-janostiprina-satversme/\n277034\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Uz mūžīgiem laikiem\n2020. gada 11. augustā aprit simts gadi līgumam, kura fragmentu ir iecienījuši citēt Latvijas vēsturnieki, politiķi un juristi. Tas ir līgums, kurš nereti tiek piesaukts starptautisko tiesību ekspertu, tostarp divu valstu diplomātu, sarunās. Ar jaunu tonalitāti līgums izskanēja 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9. pantā, bet jo īpaši skaļi tas izskanēja 2007. gadā, kad Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2007-10-0102, kas plašāk zināms kā spriedums Robežlīguma lietā.1 Tā nosaukums skan lakoniski – Miera līgums starp Latviju un Krieviju (turpmāk – Miera līgums).   Miera līguma nozīme 1920. gada 11. augustā Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas namā Nikolaja (mūsdienās – K. Valdemāra) ielā 3 tika noslēgts Miera līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku, izbeidzot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277006-uz-muzigiem-laikiem/\n277006\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Eiropas Savienības tiesību konstitucionalitātes kontrole Latvijā\nIevads Latvijas tiesiskajā telpā diskusija par Eiropas Savienības tiesību jautājumiem iet plašumā, kas ir dabīga attīstība, jo tā raksturo Latvijas tiesību sistēmas un tiesiskās domas pakāpenisku eiropeizāciju. Pozitīvi ir jāvērtē arī tas, ka Latvija nepalika bez savām nelielajām debatēm par Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumu, kurā tā nepiekrita Eiropas Savienības Tiesas sniegtajam Eiropas Centrālās bankas kompetences vērtējumam saistībā ar valstu vērtspapīru uzpirkšanas programmas īstenošanas atbilstību Eiropas Savienības līgumam un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.1 Latvijā tiesību doktrīnā ir rodami dažādi viedokļi par konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības tiesību attiecībām, kā arī vērtējumi saistībā ar jaunāko Satversmes tiesas judikatūru Eiropas Savienības tiesību jautājumos. Šajā rakstā primāri tiks pamatota Satversmes tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276862-eiropas-savienibas-tiesibu-konstitucionalitates-kontrole-latvija/\n276862\nTue, 07 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Turpinot diskusiju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai\nŠā gada pavasarī "Jurista Vārdā" tika publicēta izvērsta diskusija1 par priekšlikumu, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Šajā domapmaiņā izskanēja kritika, ka šādu iniciatīvu īstenošanai ir nepieciešams visaptverošs un analītisks līdzšinējās situācijas, kā arī potenciālo ieguvumu un zaudējumu un citu apstākļu izvērtējums, jo tikai tas ļautu par jautājumu spriest pēc būtības. Šobrīd, līdzdarbojoties Finanšu ministrijai, Latvijas Bankai un FKTK, ir sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts attiecīgs izvērtējums,2 kurā ir sniegts FKTK pievienošanas Latvijas Bankai ieguvumu un risku vērtējums, finansiālās ietekmes novērtējums, lēmumu pieņemšanas kompetenču, kā arī monetārās politikas, makrouzraudzības politikas, uzraudzības un noregulējuma funkciju neatkarības nodrošināšanas mehānisma raksturojums. Finanšu ministrijas ieskatā, no ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276837-turpinot-diskusiju-par-fktk-pievienosanu-latvijas-bankai/\n276837\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Parlamenta sēdes tagad var noturēt attālināti: izstrādāts e-Saeimas digitālais rīks\nPirmā attālinātā parlamenta sēde, izmantojot e-Saeimas rīku, notika 26. maijā, šajā sēdē, tāpat kā līdz šim ārkārtējās situācijas laikā, deputāti strādāja Saeimā dažādās zālēs, tikai izmantojot jauno rīku. "Liels gandarījums, ka Saeima sadarbībā ar IT speciālistiem ir spējusi radīt mūsdienīgu tehnoloģisku risinājumu, kas ļauj parlamentam sekmīgi strādāt ārkārtējās situācijās arī tad, ja deputāti atrodas ārpus parlamenta. Uzdevumi, ko konstitucionālo orgānu vadītāji kopā ar Valsts prezidentu izvirzīja, ir īstenoti – visi varas atzari spēj pilnvērtīgi strādāt ārkārtējos apstākļos, ievērojot Satversmes mērķus un pamatprincipus. Parlamentā ir nodrošināts, lai deputāti varētu turpināt veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību," uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Jaunais rīks ir unikāls, tieši Saeimas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276732-parlamenta-sedes-tagad-var-noturet-attalinati-izstradats-e-saeimas-digitalais-riks/\n276732\nTue, 09 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas parlamentārisma simtgade un 30 gadi kopš Neatkarības deklarācijas\nŠī gada maijs ir jubilejas laiks diviem Latvijas valsts vēsturē būtiskiem notikumiem: aprit 100 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – sanākšanas un 30 gadi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas procesa pa­grieziena punkta – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Jau valsts dibinātāju sastādītajā pagaidu satversmē – Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā, kas tika pieņemta dienu pirms valsts izsludināšanas 1918. gada 18. novembrī, tika noteikts mērķis: "Latvijas Satversmes sapulce sasaucama pēc iespējas drīzā laikā." Tomēr Latvija tapa ļoti sarežģītos apstākļos, un pirmās parlamenta vēlēšanas kļuva iespējamas tikai pēc pusotra gada – 1920. gada 17.–18. aprīlī. Līdz tam Latvijas tauta izgāja cauri smagiem Neatkarības kara pārbaudījumiem: četras dienas pēc valsts nodibināšanas tās teritorijā iebruka Krievijas Sarkanā armija Pētera Stučkas vadībā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276519-latvijas-parlamentarisma-simtgade-un-30-gadi-kops-neatkaribas-deklaracijas/\n276519\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par ministra noteikumu institūtu\nJautājums par iespēju apveltīt atsevišķus valdības ministrus ar tiesībām izdot trešajām personām saistošus noteikumus ir bijis aktuāls kopš valsts neatkarības atgūšanas. Tiešām – vai Ministru kabineta sēdē būtu jāskata un visiem ministriem jāvienojas par ikvienu tiesību aktu, kas skar, piemēram, ugunsdzēsēju vai policistu formas tērpu izskatu? Manuprāt, kolektīvās atbildības principa attiecināšana uz tādiem normatīvajiem aktiem, kuri ir tikai viena ministra atbildībā, ir neefektīva laika šķiešana. Tomēr, neskatoties uz "pastāvīgi gaisā esošo" sajūtu, līdz šim šāds risinājums visās iepriekšējās valdībās nav atbalstīts. Tieslietu ministrija 2020. gada februārī ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai konceptuālā ziņojuma projektu ""Ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamības izvērtējums", kurš 2020. gada 26. martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276459-par-ministra-noteikumu-institutu/\n276459\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos\nKopš vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas, par ko Ministru kabinets lēma 12. martā, gan valdībā, gan parlamentā norit nepārtraukts normatīvo aktu jaunrades process ar mērķi pielāgot valsts institūciju darbību un pilsoņu rīcību tam, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk pārvarētu krīzi.1 Liela daļa ar ārkārtējo situāciju saistīto Saeimā izskatāmo likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kompetencē, tai skaitā komisija izskatījusi jau pieņemtos grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumu "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"2 u.c. "Jurista Vārds" izjautāja šīs Saeimas komisijas priekšsēdētāju un Nacionālās drošības padomes locekli deputātu Juri ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276456-likumdosanas-darbs-saeima-arkartas-apstaklos/\n276456\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Virsmērķis ir viens – valstij jāturpina darboties\nKāpēc bija nepieciešama šāda valsts augstāko amatpersonu apspriede? Latvijai par laimi līdz šim nav bijis lielas pieredzes ar ārkārtējām situācijām. Iepriekšējā reize, kad tāda varbūt varēja tikt izsludināta, bija 2008. gada ekonomiskā krīze. Šobrīd šāda ārkārtējā situācija ir izsludināta. Tas nozīmē, ka tiesiskais ietvars, tiesiskās attiecības, protams, mainās. Un, tā kā mums nav iepriekšējas pieredzes, kā rīkoties, valsts varas atzaru augstāko amatpersonu vidū bija vienprātība, ka ir nepieciešama šāda kopsēde, lai definētu vienotu izpratni par to, ko nosaka Satversme un kādi ir valsts darbības pamatprincipi ārkārtējās situācijas apstākļos. Un lai novērstu, ka pieredzes trūkuma dēļ konstitucionālie orgāni "apmulst" un nezina, kā rīkoties. Mēs Satversmes tiesā tūlīt pēc tam, kad Ministru kabinets 12. martā pieņēma rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276350-virsmerkis-ir-viens-valstij-jaturpina-darboties/\n276350\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Mūsu valsts un cilvēki ir jāaizsargā jebkuros apstākļos\nŅemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar infekcijas slimības Covid-19 izplatīšanos, Valsts prezidents Egils Levits 23. martā sasauca valsts konstitucionālo orgānu (likumdošanas varas, izpildvaras, tiesu varas) vadītāju kopsēdi, lai pārrunātu to darbības pamatprincipus šādos apstākļos. Līdz ar Valsts prezidentu apspriedē (attālinātā režīmā) piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šāda valsts konstitucionālo orgānu vadītāju un Valsts prezidenta kopsēde Latvijas vēsturē notika pirmo reizi un bija nepieciešama, lai nodrošinātu visu valsts varas atzaru koordinētu darbību ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. Kopsēdes laikā amatpersonas vienojās par kopīgu paziņojumu "Valsts konstitucionālo orgānu darbības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276339-musu-valsts-un-cilveki-ir-jaaizsarga-jebkuros-apstaklos/\n276339\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Var runāt par labu un sliktu likumdošanas praksi, nevis tiesību principu\nDr. iur. Edvīna Danovska referāta "Regulatoru darbības uzraudzība: tiesu varas un likumdevēja kontroles robežas" tēzes zinātniskajai konferencei "Bankas mainīgajā pasaulē" 1. Latvijā ir izveidotas valsts pārvaldes institūcijas – regulatori, kuri nav padoti Ministru kabinetam: Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šo institūciju autonomiju nodrošina aizliegums iejaukties to darbībā, finansiālā patstāvība un vadības izraudzīšanās un atcelšanas procedūras, bet autonomijas mērķis ir nodrošināt profesionālu un likumīgu regulāciju augstiem ekononomiskajiem un sociālajiem riskiem pakļautās tirgus nozarēs. 2. Lai izvairītos no regulatoru patvaļas, ir nepieciešami mehānismi, kas nodrošina samērīgu uzraudzību pār regulatoru darbību. Regulatoru darbības tiesiskuma kontroli ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276297-var-runat-par-labu-un-sliktu-likumdosanas-praksi-nevis-tiesibu-principu/\n276297\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Divu neatkarīgu institūciju vietā – viena. Vai būsim ieguvēji?\nAtbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu ir noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls.1 Minētais likums arī nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes sistēmā ietilpst divas apakšsistēmas: tiešās pārvaldes iestāžu institucionālā sistēma un pastarpinātās pārvaldes iestāžu institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets. Pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un tās darba organizāciju saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, ievērojot valsts pārvaldes principus un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276296-divu-neatkarigu-instituciju-vietanbsp-viena-vai-busim-ieguveji/\n276296\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pievienot FKTK Latvijas Bankai ir racionāli\nSaistībā ar ideju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai varu sniegt šādu savu personīgo viedokli. Vispirms atbildot uz jautājumu, vai nolūks FKTK pievienot Latvijas Bankai ir racionāls un praktiski lietderīgs un vai tas atbilst starptautiskajai praksei, jānorāda, ka šajā gadījumā mēs nevaram vienkārši atsaukties uz starptautisko praksi, jo prakse dažādās valstīs ir ļoti dažāda. Tādējādi nav vienas pareizas atbildes, bet varam vērtēt plusus un mīnusus, izvēloties noteiktu modeli. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība pasaulē tiek veikta ar dažādu modeļu palīdzību. Uzraudzību veic: 1) publiska iestāde, kas var būt arī valdības departaments; 2) centrālā banka; 3) atsevišķa publiska iestāde vai aģentūra; 4) dalībnieku finansēta pašuzraudzības iestāde.1 Tomēr netiek ieteikts uzraudzību uzticēt, piemēram, Finanšu ministrijai, jo tas var nonākt pretrunā ar uzraudzības operacionālo neatkarību no ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276294-pievienot-fktk-latvijas-bankai-ir-racionali/\n276294\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jautājums vispirms bija risināms konceptuāli\nJebkura iniciatīva, kas attiecas uz valsts tautsaimniecībai tik būtisku jomu kā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība, vispirms ir rūpīgi diskutējama un apsverama. Tas jo īpaši attiecas uz politiķu aprindās dzimušām idejām. Viena no šādām idejām, kas bez jebkādas padziļinātas diskusijas radusi atspoguļojumu tiesību aktos, ir FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Kā noteic likuma "Par Latvijas Banku" Pārejas noteikumu 3. punkts, Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz likumprojekts, kas cita starpā paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, "ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību". Šāds formulējums rada iespaidu, ka lēmums par FKTK likteni politiķu aprindās jau ir pieņemts un diskusijas šajā sakarā notiks vienīgi "ķeksīša pēc". Deleģējums valdībai šķiet nepārprotams un nesatur ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276293-jautajums-vispirms-bija-risinams-konceptuali/\n276293\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Neatbildēts jautājums – vai ir skaidri un nepārprotami noteikts likumdevēja mērķis\nPirms vairāk nekā 20 gadiem likumdevējs, izvirzot mērķi dibināt FKTK, kā būtiskākos argumentus šādas institūcijas veidošanai norādīja "tirgus dalībnieku darbības vienkāršošanu", "kopējo izmaksu mazināšanu", "iespēju stabilizēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību un aizsargāt to pret iespējamiem satricinājumiem", "pilnvērtīgāk nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību".1 Saskaņā ar 2019. gada 21. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku"2 Ministru kabinetam ir deleģēts izstrādāt likumprojektu, kurā jāparedz arī FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Noteikts arī, ka minētais likumprojekts ir iesniedzams Saeimā līdz 2020. gada 31. oktobrim. Tā kā likumprojekts Nr. 1/lp13 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" sākotnēji izstrādāts un iesniegts Saeimā, lai precizētu likumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276292-neatbildets-jautajumsnbsp-vai-ir-skaidri-un-neparprotami-noteikts-likumdeveja-merkis/\n276292\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n