Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://juristavards.lv Sat, 28 Mar 2020 10:57:14 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Var runāt par labu un sliktu likumdošanas praksi, nevis tiesību principu\nDr. iur. Edvīna Danovska referāta "Regulatoru darbības uzraudzība: tiesu varas un likumdevēja kontroles robežas" tēzes zinātniskajai konferencei "Bankas mainīgajā pasaulē" 1. Latvijā ir izveidotas valsts pārvaldes institūcijas – regulatori, kuri nav padoti Ministru kabinetam: Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šo institūciju autonomiju nodrošina aizliegums iejaukties to darbībā, finansiālā patstāvība un vadības izraudzīšanās un atcelšanas procedūras, bet autonomijas mērķis ir nodrošināt profesionālu un likumīgu regulāciju augstiem ekononomiskajiem un sociālajiem riskiem pakļautās tirgus nozarēs. 2. Lai izvairītos no regulatoru patvaļas, ir nepieciešami mehānismi, kas nodrošina samērīgu uzraudzību pār regulatoru darbību. Regulatoru darbības tiesiskuma kontroli ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276297-var-runat-par-labu-un-sliktu-likumdosanas-praksi-nevis-tiesibu-principu/\n276297\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Divu neatkarīgu institūciju vietā – viena. Vai būsim ieguvēji?\nAtbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu ir noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls.1 Minētais likums arī nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes sistēmā ietilpst divas apakšsistēmas: tiešās pārvaldes iestāžu institucionālā sistēma un pastarpinātās pārvaldes iestāžu institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets. Pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un tās darba organizāciju saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, ievērojot valsts pārvaldes principus un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276296-divu-neatkarigu-instituciju-vietanbsp-viena-vai-busim-ieguveji/\n276296\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pievienot FKTK Latvijas Bankai ir racionāli\nSaistībā ar ideju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai varu sniegt šādu savu personīgo viedokli. Vispirms atbildot uz jautājumu, vai nolūks FKTK pievienot Latvijas Bankai ir racionāls un praktiski lietderīgs un vai tas atbilst starptautiskajai praksei, jānorāda, ka šajā gadījumā mēs nevaram vienkārši atsaukties uz starptautisko praksi, jo prakse dažādās valstīs ir ļoti dažāda. Tādējādi nav vienas pareizas atbildes, bet varam vērtēt plusus un mīnusus, izvēloties noteiktu modeli. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība pasaulē tiek veikta ar dažādu modeļu palīdzību. Uzraudzību veic: 1) publiska iestāde, kas var būt arī valdības departaments; 2) centrālā banka; 3) atsevišķa publiska iestāde vai aģentūra; 4) dalībnieku finansēta pašuzraudzības iestāde.1 Tomēr netiek ieteikts uzraudzību uzticēt, piemēram, Finanšu ministrijai, jo tas var nonākt pretrunā ar uzraudzības operacionālo neatkarību no ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276294-pievienot-fktk-latvijas-bankai-ir-racionali/\n276294\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jautājums vispirms bija risināms konceptuāli\nJebkura iniciatīva, kas attiecas uz valsts tautsaimniecībai tik būtisku jomu kā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība, vispirms ir rūpīgi diskutējama un apsverama. Tas jo īpaši attiecas uz politiķu aprindās dzimušām idejām. Viena no šādām idejām, kas bez jebkādas padziļinātas diskusijas radusi atspoguļojumu tiesību aktos, ir FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Kā noteic likuma "Par Latvijas Banku" Pārejas noteikumu 3. punkts, Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz likumprojekts, kas cita starpā paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, "ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību". Šāds formulējums rada iespaidu, ka lēmums par FKTK likteni politiķu aprindās jau ir pieņemts un diskusijas šajā sakarā notiks vienīgi "ķeksīša pēc". Deleģējums valdībai šķiet nepārprotams un nesatur ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276293-jautajums-vispirms-bija-risinams-konceptuali/\n276293\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Neatbildēts jautājums – vai ir skaidri un nepārprotami noteikts likumdevēja mērķis\nPirms vairāk nekā 20 gadiem likumdevējs, izvirzot mērķi dibināt FKTK, kā būtiskākos argumentus šādas institūcijas veidošanai norādīja "tirgus dalībnieku darbības vienkāršošanu", "kopējo izmaksu mazināšanu", "iespēju stabilizēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību un aizsargāt to pret iespējamiem satricinājumiem", "pilnvērtīgāk nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību".1 Saskaņā ar 2019. gada 21. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku"2 Ministru kabinetam ir deleģēts izstrādāt likumprojektu, kurā jāparedz arī FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Noteikts arī, ka minētais likumprojekts ir iesniedzams Saeimā līdz 2020. gada 31. oktobrim. Tā kā likumprojekts Nr. 1/lp13 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" sākotnēji izstrādāts un iesniegts Saeimā, lai precizētu likumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276292-neatbildets-jautajumsnbsp-vai-ir-skaidri-un-neparprotami-noteikts-likumdeveja-merkis/\n276292\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Mazā valstī labāk uzturēt lielāku konkurenci ar divām iestādēm\nLatvijas iespējamā nokļūšana Moneyval pelēkajā sarakstā bija kā lakmusa papīrs valstī esošās kredītiestāžu uzraudzības mehānismam. Mājieni par valsts amatpersonu iespējamo banku uzraugu ietekmēšanu par labu vienai vai otrai bankai jau ir pietiekams iemesls saglabāt esošo uzraudzības kārtību. Varam tikai iedomāties, kas notiktu, ja Latvijas Banka un FKTK būtu apvienotas vēl pirms pēdējiem banku maksātnespējas procesiem. Manuprāt, Latvijas Bankas prezidenta un FKTK priekšsēdētāja funkciju apvienošana radītu lielus interešu un korupcijas riskus, izslēdzot iespēju divu neatkarīgu iestāžu vadītājiem būt neatkarīgiem vienam attiecībā pret otru. Protams, tas neizslēdz iespēju vienoties arī divu institūciju vadītājiem, tomēr varbūtība ir tieši divreiz mazāka. Lai arī starptautiskā prakse ir dažāda, Latvijas pieredze rāda, ka mazā valstī labāk uzturēt lielāku konkurenci ar divām iestādēm, nevis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276291-maza-valsti-labak-uzturet-lielaku-konkurenci-ar-divam-iestadem/\n276291\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Likumdevējs gala lēmumu vēl nav pieņēmis\nSituācija, kas izveidojās iepriekšējo gadu laikā ap Latvijas finanšu sektoru, Latvijas Banku un uzraugošajām institūcijām, noteikti prasīja korekcijas. Turklāt, ņemot vērā, ka Latvija ir pietiekami maza valsts un cilvēkresursi pat tādā nozarē kā finanšu joma nav tik lieli un apjomīgi, ir zināma loģika iecerei apvienot šādas divas institūcijas, proti, FKTK pievienot Latvijas Bankai. Nemaz nerunāju par administratīviem ieguvumiem. Protams, ir arī riski. Ne velti likumdevējs ir lūdzis Ministru kabinetu izpētīt šos riskus un nākt ar savu vērtējumu. Ja mēs pieņemam šo lēmumu, tad tas ir balstīts uz pamatotu argumentāciju. Tādēļ, jā, piekrītu jau izskanējušajai kritikai, ka šāda visaptveroša izvērtējuma par minēto institūciju apvienošanu vēl nav, bet tieši to arī vēl sagaidām no Ministru kabineta, un tas nekādā veidā nebūtu tulkojams, ka šāda institūciju apvienošana tagad automātiski notiks. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276290-likumdevejs-gala-lemumu-vel-nav-pienemis/\n276290\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Viedokļi par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai: ieguvumi, riski un zaudējumi\nSaskaņā ar pašas iestādes formulēto FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu ie­stāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību. Kopumā FKTK uzrauga vairāk nekā 300 finanšu sektora dalībniekus, un komisijas pārraudzībā esošo tirgus dalībnieku aktīvu apjoms pārsniedz 30 miljardus eiro.2 Savukārt Latvijas Banka ir valsts centrālā banka, un saskaņā ar likumdevēja lemto3 arī tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde. Tādējādi, kā izriet no 2019. gada 21. novembra grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku", Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas deleģējumu izstrādāt likumprojektu par vienas autonomas iestādes pievienošanu otrai. Tā kā sākotnēji likumprojektā šāds grozījums nebija paredzēts un tas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276289-viedokli-par-fktk-pievienosanu-latvijas-bankai-ieguvumi-riski-un-zaudejumi/\n276289\nTue, 24 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Rakstu krājums – par Latviju ceļā uz tiesiskumu\nLīdz ar šī izdevuma iznākšanu, pēc LU Juridiskās fakultātes dekānes Anitas Rodiņas paustā, J. Jelāgins ir atgriezies universitātē, kur mācībspēka statusā iepriekš aizvadīti daudzi gadi, tostarp līdztekus darbam Satversmes tiesas tiesneša amatā. Studijas LU Juridiskajā fakultātē bez J. Jelāgina rakstiem obligātās literatūras sarakstā nav iedomājamas, tādēļ to apkopojums vienā izdevumā būs īpaši parocīgs studiju procesā, lai gan, kā izskanēja atvēršanas pasākumā, potenciālie lasītāji sagaidāmi ne tikai iesācēju, bet arī jau praktizējošu juristu rindās. Grāmatas atvēršanas pasākumā arī atklājās, ka izdevuma tapšanā jāpateicas ne vien pašam autoram, bet lielā mērā arī šīs ieceres aktīviem atbalstītājiem – izdevējam un LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājam docentam Jānim Plepam un Mg. iur. Ditai Plepai – J. Jelāgina bijušajiem palīgiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276196-rakstu-krajums-par-latviju-cela-uz-tiesiskumu/\n276196\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jēdzienu "nacionālā identitāte" un "konstitucionālā identitāte" nošķiršana pārākuma principa kontekstā\nIevads Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta otrā daļa ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) pārākuma principa ierobežojošiem instrumentiem. Tomēr ne Savienība, t.i., viena no tās iestādēm, ne arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) nav sniegusi nepārprotamu un izsmeļošu skaidrojumu par LES 4. panta otrajā daļā minēto jēdzienu "nacionālā identitāte" (tā tvērumu). Tāpat pastāv neizpratne, vai jēdziens "nacionālā identitāte" ir/nav sinonīms jēdzienam "konstitucionālā identitāte", kas attiecīgi ietekmē arī jautājumu par skaidru un nepārprotamu robežu noteikšanu starp Savienību un dalībvalstīm atsevišķu kompetenču jomā. Tas tā ir, jo valsts, kļūstot par Savienības dalībvalsti, atbilstoši LES1 un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)2 nodot Savienībai daļu savas kompetences, vienlaikus saglabājot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276064-jedzienu-nacionala-identitate-un-konstitucionala-identitate-noskirsana-parakuma-principa-konteksta/\n276064\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā\nPriekšlikums veidot Latvijā jaunu konstitucionālu orgānu, kas būtu autoritatīva konsultatīva institūcija likumdošanas kvalitātes jautājumos un ko varētu dēvēt par Valsts padomi (vai Likumdošanas padomi, vai citādi), tiek apspriests jau vairākus gadus, un tam tikuši veltīti vairāki publiski pasākumi, kā arī publikācijas, tai skaitā žurnālā "Jurista Vārds". Šādu ideju prof. Ineta Ziemele izvirzīja 2016. gada 10. septembrī – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā Rīgas pilī, kur tika pētīti dažādi veidi, kā uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti.1 Valsts padomes izveides iespējas tika apspriestas arī 2017. gada 6. decembrī, kad notika diskusija "Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšana", ko rīkoja Saeima sadarbībā ar Satversmes tiesu.2 Likumdošanas procesa kvalitātes jautājums aplūkots arī VSIA "Latvijas Vēstnesis" ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275998-par-un-pret-valsts-padomes-ideju-latvija/\n275998\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā uzlabot likumdošanu un ierobežot likumdevēja netikumus\nViena no prezidenta funkcijām atbilstoši Satversmei ir likumdošanas procesa kvalitātes kontrole. Jūs esat Valsts prezidenta amatā jau pusgadu. 2019. gada novembrī jūs nosūtījāt Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam vēstuli saistībā ar budžeta un budžeta likumprojektu pieņemšanas procesu, 23. decembrī pēc 41 deputāta pieprasījuma apturējāt divu likumu publicēšanu.1 Tomēr pagaidām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēl nevienu likumu neesat atdevis. Ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi, kā vērtējat likumdošanas procesa kvalitāti Latvijā un vai prezidentam dotās pilnvaras tā kontrolē ir pietiekamas? Kvalitatīvā ziņā pēdējos pāris gados likumdošanas process Latvijā nav būtiski uzlabojies, arī šajā Saeimā, kur vairāk nekā puse ir jauni deputāti, un tieši tas varbūt ir viens no faktoriem, jo likumdošanas darbs, bez šaubām, prasa zināmu pieredzi. Ja vēlamies runāt par likumdošanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275997-ka-uzlabot-likumdosanu-un-ierobezot-likumdeveja-netikumus/\n275997\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā\nLatvijas sūtņu ārkārtējās pilnvaras Latvijas Republikas dibināšana, atjaunošana un nostiprināšana ir nesaraujami saistīta ar Latvijas ārlietu dienesta darbību. Jau uzreiz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu de iure, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības. Tikai 1919. gada 29. jūlijā, pēc atgriešanās no Rietumeiropas, pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Rīgā izdeva pavēli Nr. 1 par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos.1 Šis datums ir uzskatāms par Latvijas ārlietu dienesta institūcijas oficiālo izveidošanas brīdi. Okupācijas laikā Latvijas diplomātiskais dienests bija vienīgā valsts pastāvēšanas starptautiski tiesiskā izpausme. Latvijas ārlietu dienests ir uzskatāms par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275548-latvijas-arlietu-dienesta-ieguldijums-valstiskas-nepartrauktibas-perspektiva/\n275548\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu\n[1] Tieši atkarības veidošanās dēļ pēdējos desmit gados Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija praktiski uzsāka sadarbību ar spēļu organizētājiem un personām, kuras apzinās savu atkarības risku, par azartspēļu vietu apmeklētāju iespējamo kontroli un liegumu piedalīties spēlēs. Tagad šis sadarbības virziens ir ierakstīts arī likumā. Taču ikviens saprot, ka atkarības (tostarp arī no alkohola un narkotikām) nevar novērst ar likumu. Ar likumu var tikai ierobežot veicinošos faktorus jeb kārdinājumus. Savukārt "kārdinājumu" pilnīgs aizliegums, respektīvi, aizliegums valstī vispār organizēt azartspēles, veicinās pagrīdes jeb nelegālā biznesa uzplaukumu. Un šajā biznesā valda citi likumi. Par to liecina daudzu valstu pieredze. [2] Manu uzmanību piesaistīja daži azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā, kas it kā bija noteikti jau kopš 2006. gada, bet pati pašvaldība tos pēkšņi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275373-dazi-jautajumi-par-azartspelu-ierobezosanu/\n275373\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu\nKopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja līdzdalību viņu pilnvaru ietvaros. Satversmes 52. panta otrais teikums paredz: ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, viņa vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 52. panta piemērošanas praksē vairākkārt bijuši gadījumi, kad vienlaikus ārpus valsts robežas ir atradušies kā Valsts prezidents, tā arī Saeimas priekšsēdētājs. Šajā laikā Valsts prezidenta vietu faktiski pildījis Saeimas priekšsēdētāja biedrs (skat.: Lībiņa-Egnere I., ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275093-par-latvijas-republikas-satversmes-52-panta-piemerosanu/\n275093\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ciktāl informācijas tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam ļaut ienākt jurista darbā\nJautājums, kas savulaik, iespējams, šķita tikai retorisks vai pat muļķīgs – vai juristu aizstās robots, šodien ir kļuvis par realitāti, un diskusiju fokuss no jautājošā "vai" jau ir pavērsts uz "kad" tas notiks. Pasaules un Eiropas mērogā šī tēma sen ir izvērsta, un medijos jau plaši apraksta ne tikai dažādu informācijas tehnoloģiju rīku un mākslīgā intelekta sasniegumus, kas vērojami tādās lielvalstīs kā ASV un Ķīna, bet arī tepat blakus – Igaunijā. Kaimiņvalsts jau lēmusi prasījumus, kuru apjoms nepārsniedz 7000 eiro, pirmajā instancē nodot mākslīgā saprāta izšķiršanā, bet apelācija gan būs ierastā tiesneša kompetencē.1 Tādēļ fakts par tehnoloģiju milzīgo ietekmi uz jurisprudenci var patikt vai nepatikt, bet tas vairs nav noliedzams. Un pavisam stindzinošas prognozes uzrāda dažādi pētījumi, no kuriem skaidri izriet tendence, ka arī juridisko profesiju pakalpojumu tirgus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275066-ciktal-informacijas-tehnologijam-un-maksligajam-intelektam-laut-ienakt-jurista-darba/\n275066\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām\nPastāstiet, lūdzu, par jūsu ceļu no ES tiesību tradicionālās pētniecības līdz kritiskajai pētniecībai. Pateicos par laipno piedāvājumu dalīties mana pētījuma secinājumos ar Latvijas juristiem ar žurnāla "Jurista Vārds" starpniecību. Savās atbildēs es galvenokārt koncentrēšos uz kritisko diskusiju par ES konstitucionālismu, nevis uz problēmām dalībvalstīs, kas ir ierastā perspektīva. Tāpēc lasītājiem varētu būt noderīgi, ja es pāris vārdos izklāstīšu, kā es nonācu līdz šim pētījumam. Kā igauniete grādu tiesību zinātnē ieguvu Tartu Universitātē, kam sekoja doktorantūras studijas Eiropas Universitātes institūtā (European University Institute) Florencē. Mans agrāko gadu darbs, ieskaitot monogrāfiju, ko izdevusi izdevniecība Cambridge University Press, fokusējās uz tradicionāliem jautājumiem, kas skar suverenitātes pāreju un nepieciešamību Centrālās un Austrumeiropas valstu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275035-kapec-jadiskute-par-pareju-no-salidzinosajam-uz-autonomajam-es-konstitucionalajam-tiesibam/\n275035\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 (turpmāk – Spriedums).1 Par sprieduma tekstu man ir vairāki komentāri: [1.1] Sprieduma 18.2. punkts. Interesanti, vai ST vērtējums attiecībā uz privātskolām atšķirsies no vērtējuma attiecībā ar valsts un pašvaldību skolām. Šobrīd ST tiesvedībā ir trīs lietas saistībā ar izglītības ieguves valodu privātskolās (2018-22-01, 2019-04-01 un 2019-06-01). Būs uzmanīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai. [1.2] Sprieduma 21.1. punkts ir interesantākais. Faktiski notikusi judikatūras maiņa. 2005. gadā lietā Nr. 2004-18-0106 ST apgalvoja: "Tiesiskās vienlīdzības princips liek vienādi izturēties tikai pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Šis princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274781-satversmes-tiesas-spriedums-mazakumtautibu-skolu-lietakautriga-judikaturas-maina/\n274781\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam" (lietas Nr. 2018-12-01) (turpmāk – spriedums). 2018. gada 22. martā Saeima pieņēma divus jaunus likumus – "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas paredz valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274780-valsts-valodas-centra-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-lieta-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda/\n274780\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr. 2018-11-01\nAr šiem spriedumiem Tiesa mērķtiecīgi pilnveidojusi pienācīgā kārtībā pieņemta likuma izpratni un noteikusi Saeimas rīcības brīvības robežas likumdošanas procesā. Tiesas pieeja iezīmē "politiska likumdošanas procesa"3 beigas Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tiesas pozīcijas prasīgums pret likumdevēju nav negaidīts vai pārsteidzošs. Jau iepriekš vairākiem Tiesas spriedumiem bija pievienotas tiesnešu atsevišķās domas, kas rosināja veltīt vairāk uzmanības likumdošanas procesa kvalitātei.4 Spriedumā Tiesa pirmo reizi tiešā tekstā minējusi labas likumdošanas principu kā Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāvošu vispārējo tiesību principu.5 Lai gan Tiesas spriedumos jau iepriekš bija konkretizēti vairāki labas likumdošanas principa elementi, ar šo Spriedumu labas likumdošanas princips pilnībā ieviests Tiesas praksē. Līdz šim tas vairāk ticis atpazīts tiesību zinātnē6 un tiesību praksē.7 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274411-satversmes-tiesa-un-labas-likumdosanas-princips-piezimes-par-spriedumu-lieta-nr2018-11-01/\n274411\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n