Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://juristavards.lv Tue, 19 Jan 2021 01:20:54 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Cik Satversmju ir Latvijā?\nTeju vispārzināms ir fakts, ka LGTB ideoloģijas propagandistiem savējo un draugu netrūkst, ka viņi lielā mērā ir okupējuši soctīklus, portālus un arī daudzus plašsaziņas līdzekļus un ka naudas viņiem netrūkst. Viņu mērķis ir skaidrs – Satversmes un Civillikuma "pārrakstīšana", sadragājot un aizslaukot mēslainē latviešu sabiedrības pamatvērtības – laulību, ģimeni, vecākus. Man tas nav nekas jauns un neparasts. Kaut kas jauns (līdz šim nebijis) un kaut kas neparasts (no tā teju oksimoroniskā aspekta, ka Satversmes tiesā (turpmāk – ST) ir izskatīta pēc savas dziļākās būtības antikonstitucionāla sūdzība) ir hronoloģiski pirmā viņu vēsts nonākšana ST un secīgi šīs vēsts tālākdošanās sabiedrībā un, protams, uz Saeimu. ST 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2020-13-01 (turpmāk – Spriedums), kurš taisīts, izskatot konstitucionālo sūdzību "Par Darba likuma 155. panta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277798-cik-satversmju-ir-latvija/\n277798\nTue, 08 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesas spriedums: iespēja samērīgam politiskajam kompromisam\nSatversmes tiesas 2020. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) neapšaubāmi bija viens no 2020. gada ievērojamākajiem spriedumiem. Šajā rakstā būšu vairāk neakadēmisks, ņemot vērā, ka "Jurista Vārds" nav tikai konstitucionālo tiesību juristiem paredzēts izdevums. Atbildot uz publiski paustu komentāru, es priekšlaicīgi atvainojos kādai cienījamai kolēģei, ja arī šis mans raksts atgādinās "nočivinātu eksperta viedokli ideoloģiski pareizā gaismā". Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka aizsargājama ir ikviena ģimene, arī viendzimuma pāri, nevis tikai jāvadās pēc tā, ka tā aizsargā tikai ģimeni, kas balstās laulībā. Tiesa nepārskatīja un neuzdeva likumdevējam pārskatīt laulības konceptu. Varbūt no atmiņas ir pagaisis kāds cits Satversmes tiesas spriedums, tādēļ atgādināšu 2004. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. 2004-02-0106, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277797-tiesas-spriedums-iespeja-samerigam-politiskajam-kompromisam/\n277797\nTue, 08 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs\n2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2020-13-01 iezīmē jaunu pagriezienu Satversmes tiesas (turpmāk – ST) praksē. Ne tikai tāpēc, ka šajā lietā ST ir lēmusi par sabiedrībai ļoti jūtīgu jautājumu, pieaicinot tikai vienu viedokli pārstāvošas biedrības un organizācijas (skat. Satversmes tiesas likuma 22. panta trešo daļu), bet galvenokārt tāpēc, ka šajā lietā ST ir uzdevusi likumdevējam aizpildīt šķietamu likuma robu, kas nav ne likuma plānam, ne likumdevēja gribai pretēja nepilnība. ST ar šo spriedumu ir piedāvājusi likumdevējam izstrādāt regulējumu, kura nepieciešamību likumdevējs bija konkrēti apspriedis un noraidījis divas reizes pēdējā pusotra gada laikā – 2019. gada 20. jūnijā1 un 2020. gada 29. oktobrī.2 ST nolēmumi pārsvarā ir izcēlušies ar precīzu un detalizētu juridisku argumentāciju. Tādēļ konkrētajā spriedumā vislielāko pārsteigumu izraisa nevis tas, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277796-satversmes-tiesa-ka-pozitivais-likumdevejs/\n277796\nTue, 08 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01\nSatversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01 (turpmāk – Spriedums) nebija pārsteigums, jo tas pilnībā atbilst līdzšinējai Satversmes tiesas judikatūrai un metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēta tiesību normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110. pantam. Taču tas nemazina šā Sprieduma nozīmīgumu. Spriedums ir nozīmīgs ne vien Latvijas tiesību sistēmai, kurā, izpildot Spriedumu, būs jāveic būtiskas izmaiņas, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā. Esmu pārliecināts, ka Sprieduma rezultātā Latvijas sabiedrība kļūs iekļaujošāka, arvien efektīvāk savā ikdienā iedzīvinot cilvēka cieņas principu kā principu, kas nosaka ne tikai valsts pienākumus attiecībā pret cilvēkiem,1 bet arī cilvēku savstarpējās attiecības. Uz pierādījumiem, ka pastāv tieša saikne starp valsts rīcību, nodrošinot juridisko aizsardzību viendzimuma pāru veidotām ģimenēm, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277795-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-lieta-nr-2019-33-01/\n277795\nTue, 08 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Leģisprudence kā zāles pret normofīliju\nVai normofīlijas fenomens jeb dzīve pēc principa "Kur tas ir rakstīts?" ir saskanīgi ar modernu izpratni par demokrātisku tiesisku valsti? Šajā sakarā vairākkārt ir izskanējuši viedokļi par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, mazināt tiesiskā regulējuma pārmērīgu jaunradi skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.1 Lai izvairītos no šā raksta balstīšanas nejuridiskos apsvērumos, autors atturēsies no savas subjektīvās pieredzes izklāsta attiecībā uz "vidējo temperatūru slimnīcā" tiesību piemērotāju izpratnē par savu lomu Latvijas tiesiskajā sistēmā 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Tomēr ar zīmīgiem piemēriem ir iespējams īsi ieskicēt dažas aktualitātes šajā jautājumā: jāņem vērā, ka pašlaik ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277603-legisprudence-ka-zales-pret-normofiliju/\n277603\nTue, 17 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā\nIneta Ziemele Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Amatā iecelta ar Eiropas Savienības Padomes 2. septembra lēmumu. Pilnvaru termiņš no 2020. gada 6. oktobra līdz 2024. gada 6. oktobrim. Izglītība: 1993. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1994. gadā ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā. Pēcdiploma studijas Orhūsas Universitātē Dānijā. 1999. gadā – doktora grāds Kembridžas Universitātē Lielbritānijā par disertāciju "Valsts nepārtrauktība un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību aspekti". Darba gaitas: no 1990. gada deputāta palīdze Augstākajā padomē, vēlāk Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, Ministru prezidenta padomniece. No 1995. gada pasniedzēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur izveidojusi Cilvēktiesību institūtu. Strādājusi Eiropas Padomes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277601-satversmes-tiesas-tiesnesiem-visas-antenas-ir-janoregule-uz-procesiem-kas-notiek-sabiedriba/\n277601\nTue, 17 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt\nVērojot norises un aktualitātes publiskajā telpā, jau ilgstoši redzams, ka šajos Covid-19 pandēmijas apstākļos īpaši liela uzmanība, un tas ir pamatoti, ir pievērsta veselības aprūpes, medicīniskajiem un tautsaimniecību ietekmējošiem faktoriem, taču vienlaikus pārāk tālu aizmugurē ir atstāta ne mazāk svarīga šīs globālās problēmas šķautne – juridiskā puse jeb tiesiskums un likuma vara. Ja medicīnas un ekonomikas jomas ekspertu viedokļi publiski ir pietiekami plaši pārstāvēti, tad juristu kā tiesiskās sistēmas ekspertu balss ir pieklusināta vai nav dzirdama nemaz. Iespējams, arī tādēļ daļā sabiedrības stihiski veidojas jauna un tiesību avotos nebalstīta izpratne par valsts pilnvarām, likuma varu un indivīda tiesībām un pienākumiem pakļauties likumdevēja noteiktajai kārtībai. Piemēram, atsaucoties uz savu pamattiesību aizskārumu, kas it kā tiek nodarīts, Covid-19 izplatības ierobežošanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277528-vai-ir-jaievero-tiesibu-normas-kuram-persona-nepiekrit/\n277528\nTue, 10 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ir nepieciešama adekvāta pēcnācējnorma svītrotā Satversmes 81. panta vietā\nIevada vietā Raksta nosaukuma pamatā esmu izmantojis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) viedoklī "Par iespējamo ministra noteikumu satversmību" (2011) sniegto situācijas novērtējumu par 9. Saeimas 2007. gada 3. maija Satversmes grozījumiem, kas izslēdza Satversmes 81. pantu. Lai arī Komisija šo vērtējumu neiekļāva starp trim citiem IV sadaļas secinājumiem,1 tas izlasāms dokumenta desmitajā atsaucē: "[..] tas, ka šī norma [Satversmes 81. pants] tika pilnībā svītrota, neatstājot Satversmē adekvātu pēcnācējnormu, kas būtu piemērojama nopietnām krīzes situācijām, nav uzskatāms par pārdomātas konstitucionālās politikas paraugu."2 Manuprāt, uzrakstīts eleganti un nepārprotami. Atgādināšu, ka izslēgtā Satversmes norma noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277448-ir-nepieciesama-adekvata-pecnacejnorma-svitrota-satversmes-81-panta-vieta/\n277448\nTue, 27 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Saeimas darbs attālinātā formātā: citi konstitucionālie orgāni atbalsta, daži deputāti kritizē\nIzvērsti argumentētu lēmumu par Saeimas attālinātā darba konstitucionalitāti Saeimas prezidijs pieņēma šī gada 10. jūnijā. Tad arī notika publiska Latvijas konstitucionālo tiesību lietpratēju domu apmaiņa par to, vai šāds parlamenta darba organizācijas formāts ir likumīgs,1 turklāt valsts konstitucionālo orgānu pārstāvju apspriedē 23. martā bija pieņemts paziņojums par valsts darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā, kurā cita starpā tika atbalstīts Saeimas attālinātais darbs.2 Tomēr tāpat kā pirmajā reizē, kad parlaments pārgāja uz attālinātu darbu, arī šoreiz šo lēmumu kritizēja daži deputāti. Sniedzam ieskatu jaunākajās diskusijās.   Atkārtota augstāko konstitucionālo orgānu apspriede 30. septembrī, kad notika Valsts prezidenta Egila Levita rīkotā jau otrā valsts konstitucionālo orgānu (Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas ) ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277357-saeimas-darbs-attalinata-formata-citi-konstitucionalie-organi-atbalsta-dazi-deputati-kritize/\n277357\nTue, 13 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: 10 gadu darbs pie komentāriem noslēdzies: 95 autori, 6 sējumi, 3712 lappuses\nBez šaubām, īpaši ir projekta idejas autora un galvenā koordinatora, komentāru zinātniskā redaktora prof. Ringolda Baloža nopelni, taču pateicība pienākas arī visiem gandrīz 100 juristiem un citu nozaru lietpratējiem, kas šo desmit gadu gaitā rakstīja Satversmes komentārus, kā arī redkolēģijai, kas katram sējumam atbilstoši tā saturam mazliet atšķīrās. Tāpat nozīmīgs ir Satversmes komentāru izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – komandas darbs Dainas Ābeles vadībā, literāri un tehniski sagatavojot komentāru tekstus drukai un finansiāli atbalstot šo projektu. Satversmes komentāri tika veidoti kā zinātnisks projekts, tāpēc tajā piedalījās arī Latvijas Universitāte.1 Noslēdzošā Satversmes komentāru sējuma atvēršana likumsakarīgi notika Saeimas namā, jo tas aplūko Satversmes II nodaļu "Saeima". Kā norādījis R. Balodis, šis komentāru sējums ir pirmais tik plaša apjoma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277171-10-gadu-darbs-pie-komentariem-nosledzies-95-autori-6-sejumi-3712-lappuses/\n277171\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Līdz ar Satversmes II nodaļas komentāru izdošanu noslēdzies Satversmes zinātnisko komentāru projekts\nŠodien, 8. septembrī, piedaloties Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Saeimā svinīgi tiek atvērts kārtējais Latvijas Republikas Satversmes zinātnisko komentāru sējums, kas šoreiz veltīts Latvijas parlamenta jautājumiem – Satversmes II nodaļai "Saeima". Tas ir visai ievērojams notikums tiesībzinātnē divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lasītāju vērtēšanai tiek nodots pētījums par Latvijas parlamentārismu. Lasītājs varēs iepazīties ar ļoti daudziem jautājumiem, par kuriem līdz šim nebija pieejams daudz materiālu (piemēram, Saeimas deputātu skaits, ievēlēšanas modelis, Saeimas komisijas, prezidijs, sēžu sasaukšana, deputātu absolūtais balsu vairākums, deputātu pieprasījumi, parlamentārās izmeklēšanas, deputātu atbildība un neatbildība, deputātu atalgojums u.c.). Otrais iemesls, kāpēc tik nozīmīga ir tieši šī komentāru sējuma atvēršana, ir apstāklis, ka grāmata noslēdz vairāk ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277142-lidz-ar-satversmes-ii-nodalas-komentaru-izdosanu-nosledzies-satversmes-zinatnisko-komentaru-projekts/\n277142\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību\nVispirms jāsaka paldies kolēģim M. Drēģerim par rakstu, kuru ar interesi izlasīju, jo pašu Miera līgumu savulaik esmu pētījis. Laba analīze, kaut saprātīgu cilvēku domas taču var arī dalīties. Rakstā autors pamatā runā par Miera līguma 2. pantu, neskarot 3. pantu, kurš ir pilnībā pārjaunots ar Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežlīgumiem, ne turpmākos pantus, kuri saturēja Pirmā pasaules kara seku situācijas noregulējumu (karagūstekņi, bēgļi, izvestie īpašumi un arhīvi). Autors faktiski pamato Miera līguma 2. panta spēkā esamību ar politisko nepieciešamību uzturēt Latvijas turpinātības doktrīnu. Manuprāt, turpinātības doktrīna nav atkarīga no tā vai cita līguma spēkā esamības, bet gan no principa ex injuria non jus oritur. Vēl jo vairāk – starptautisko līgumu spēkā esamība ir vērtējama, ne pamatojoties uz politisko nepieciešamību, bet gan saskaņā ar starptautisko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277066-par-politisko-argumentu-robezam-jeb-velreiz-par-1920-gada-miera-liguma-speka-esamibu/\n277066\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par garantētā minimālā ienākumu līmeņa neatbilstību Satversmei\nPieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 913) 2. punkta atbilstību Satversmei iesniedza tiesībsargs. Kopš MK noteikumu Nr. 913 pieņemšanas garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis personai šo noteikumu 2. punktā bija noteikts 49,80 eiro mēnesī. No 2018. gada 1. janvāra tas tika noteikts 53 eiro apmērā, bet no 2020. gada 1. janvāra – 64 eiro apmērā. 2019. gada 12. aprīlī tiesībsargs vērsās pie Ministru kabineta, aicinot GMI līmeņa noteikšanā ievērot Satversmi, taču uz pieteikuma iesniegšanas brīdi Ministru kabinets GMI līmeni nebija mainījis, atstājot to 53 eiro apmērā. Tiesībsargs norādījis, ka saskaņā ar sociāli atbildīgas valsts principu valstij ir pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni, tas nozīmē, ka sociālajai palīdzībai jābūt tādai, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277041-par-garanteta-minimala-ienakumu-limena-neatbilstibu-satversmei/\n277041\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina Satversmē\nSavu pipariņu gan sabiedrības, gan juristu dienaskārtībā ir piedevusi nesen publiski izskanējusī iniciatīva veikt grozījumus Tiesībsarga likumā. Visskaļāk izskanēja dom­apmaiņa tieši par to, vai vajadzētu ierobežot tiesībsarga pārvēlēšanas iespēju. Šobrīd likums neparedz ierobežojumus, cik reižu viena un tā pati persona var tikt pārvēlēta tiesībsarga amatā. Atsevišķu politiķu jaunā iniciatīva nāk ar ierosinājumu noteikt, ka viena un tā pati persona var tikt ievēlēta, maksimums, uz diviem termiņiem pēc kārtas. Sava loģika vēlmē ierobežot pārvēlēšanu skaitu ir saskatāma, bet konsekvence gan ne. Piemēram, Valsts prezidentu, ģenerālprokuroru, Valsts kontrolieri var pārvēlēt tikai vienreiz, bet Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina Saeima uz desmit gadiem bez tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam, savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesnesi ievēl uz mūžu. Bet ir arī tādas Saeimas un valdības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277034-tiesibsarga-institucija-butu-janostiprina-satversme/\n277034\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Uz mūžīgiem laikiem\n2020. gada 11. augustā aprit simts gadi līgumam, kura fragmentu ir iecienījuši citēt Latvijas vēsturnieki, politiķi un juristi. Tas ir līgums, kurš nereti tiek piesaukts starptautisko tiesību ekspertu, tostarp divu valstu diplomātu, sarunās. Ar jaunu tonalitāti līgums izskanēja 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9. pantā, bet jo īpaši skaļi tas izskanēja 2007. gadā, kad Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2007-10-0102, kas plašāk zināms kā spriedums Robežlīguma lietā.1 Tā nosaukums skan lakoniski – Miera līgums starp Latviju un Krieviju (turpmāk – Miera līgums).   Miera līguma nozīme 1920. gada 11. augustā Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas namā Nikolaja (mūsdienās – K. Valdemāra) ielā 3 tika noslēgts Miera līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku, izbeidzot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277006-uz-muzigiem-laikiem/\n277006\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Eiropas Savienības tiesību konstitucionalitātes kontrole Latvijā\nIevads Latvijas tiesiskajā telpā diskusija par Eiropas Savienības tiesību jautājumiem iet plašumā, kas ir dabīga attīstība, jo tā raksturo Latvijas tiesību sistēmas un tiesiskās domas pakāpenisku eiropeizāciju. Pozitīvi ir jāvērtē arī tas, ka Latvija nepalika bez savām nelielajām debatēm par Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumu, kurā tā nepiekrita Eiropas Savienības Tiesas sniegtajam Eiropas Centrālās bankas kompetences vērtējumam saistībā ar valstu vērtspapīru uzpirkšanas programmas īstenošanas atbilstību Eiropas Savienības līgumam un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.1 Latvijā tiesību doktrīnā ir rodami dažādi viedokļi par konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības tiesību attiecībām, kā arī vērtējumi saistībā ar jaunāko Satversmes tiesas judikatūru Eiropas Savienības tiesību jautājumos. Šajā rakstā primāri tiks pamatota Satversmes tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276862-eiropas-savienibas-tiesibu-konstitucionalitates-kontrole-latvija/\n276862\nTue, 07 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Turpinot diskusiju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai\nŠā gada pavasarī "Jurista Vārdā" tika publicēta izvērsta diskusija1 par priekšlikumu, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Šajā domapmaiņā izskanēja kritika, ka šādu iniciatīvu īstenošanai ir nepieciešams visaptverošs un analītisks līdzšinējās situācijas, kā arī potenciālo ieguvumu un zaudējumu un citu apstākļu izvērtējums, jo tikai tas ļautu par jautājumu spriest pēc būtības. Šobrīd, līdzdarbojoties Finanšu ministrijai, Latvijas Bankai un FKTK, ir sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts attiecīgs izvērtējums,2 kurā ir sniegts FKTK pievienošanas Latvijas Bankai ieguvumu un risku vērtējums, finansiālās ietekmes novērtējums, lēmumu pieņemšanas kompetenču, kā arī monetārās politikas, makrouzraudzības politikas, uzraudzības un noregulējuma funkciju neatkarības nodrošināšanas mehānisma raksturojums. Finanšu ministrijas ieskatā, no ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276837-turpinot-diskusiju-par-fktk-pievienosanu-latvijas-bankai/\n276837\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Parlamenta sēdes tagad var noturēt attālināti: izstrādāts e-Saeimas digitālais rīks\nPirmā attālinātā parlamenta sēde, izmantojot e-Saeimas rīku, notika 26. maijā, šajā sēdē, tāpat kā līdz šim ārkārtējās situācijas laikā, deputāti strādāja Saeimā dažādās zālēs, tikai izmantojot jauno rīku. "Liels gandarījums, ka Saeima sadarbībā ar IT speciālistiem ir spējusi radīt mūsdienīgu tehnoloģisku risinājumu, kas ļauj parlamentam sekmīgi strādāt ārkārtējās situācijās arī tad, ja deputāti atrodas ārpus parlamenta. Uzdevumi, ko konstitucionālo orgānu vadītāji kopā ar Valsts prezidentu izvirzīja, ir īstenoti – visi varas atzari spēj pilnvērtīgi strādāt ārkārtējos apstākļos, ievērojot Satversmes mērķus un pamatprincipus. Parlamentā ir nodrošināts, lai deputāti varētu turpināt veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību," uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Jaunais rīks ir unikāls, tieši Saeimas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276732-parlamenta-sedes-tagad-var-noturet-attalinati-izstradats-e-saeimas-digitalais-riks/\n276732\nTue, 09 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas parlamentārisma simtgade un 30 gadi kopš Neatkarības deklarācijas\nŠī gada maijs ir jubilejas laiks diviem Latvijas valsts vēsturē būtiskiem notikumiem: aprit 100 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – sanākšanas un 30 gadi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas procesa pa­grieziena punkta – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Jau valsts dibinātāju sastādītajā pagaidu satversmē – Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā, kas tika pieņemta dienu pirms valsts izsludināšanas 1918. gada 18. novembrī, tika noteikts mērķis: "Latvijas Satversmes sapulce sasaucama pēc iespējas drīzā laikā." Tomēr Latvija tapa ļoti sarežģītos apstākļos, un pirmās parlamenta vēlēšanas kļuva iespējamas tikai pēc pusotra gada – 1920. gada 17.–18. aprīlī. Līdz tam Latvijas tauta izgāja cauri smagiem Neatkarības kara pārbaudījumiem: četras dienas pēc valsts nodibināšanas tās teritorijā iebruka Krievijas Sarkanā armija Pētera Stučkas vadībā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276519-latvijas-parlamentarisma-simtgade-un-30-gadi-kops-neatkaribas-deklaracijas/\n276519\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par ministra noteikumu institūtu\nJautājums par iespēju apveltīt atsevišķus valdības ministrus ar tiesībām izdot trešajām personām saistošus noteikumus ir bijis aktuāls kopš valsts neatkarības atgūšanas. Tiešām – vai Ministru kabineta sēdē būtu jāskata un visiem ministriem jāvienojas par ikvienu tiesību aktu, kas skar, piemēram, ugunsdzēsēju vai policistu formas tērpu izskatu? Manuprāt, kolektīvās atbildības principa attiecināšana uz tādiem normatīvajiem aktiem, kuri ir tikai viena ministra atbildībā, ir neefektīva laika šķiešana. Tomēr, neskatoties uz "pastāvīgi gaisā esošo" sajūtu, līdz šim šāds risinājums visās iepriekšējās valdībās nav atbalstīts. Tieslietu ministrija 2020. gada februārī ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai konceptuālā ziņojuma projektu ""Ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamības izvērtējums", kurš 2020. gada 26. martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276459-par-ministra-noteikumu-institutu/\n276459\nTue, 21 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n