Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://juristavards.lv Sun, 25 Aug 2019 01:31:22 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu\nKopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja līdzdalību viņu pilnvaru ietvaros. Satversmes 52. panta otrais teikums paredz: ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, viņa vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 52. panta piemērošanas praksē vairākkārt bijuši gadījumi, kad vienlaikus ārpus valsts robežas ir atradušies kā Valsts prezidents, tā arī Saeimas priekšsēdētājs. Šajā laikā Valsts prezidenta vietu faktiski pildījis Saeimas priekšsēdētāja biedrs (skat.: Lībiņa-Egnere I., ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275093-par-latvijas-republikas-satversmes-52-panta-piemerosanu/\n275093\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ciktāl informācijas tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam ļaut ienākt jurista darbā\nJautājums, kas savulaik, iespējams, šķita tikai retorisks vai pat muļķīgs – vai juristu aizstās robots, šodien ir kļuvis par realitāti, un diskusiju fokuss no jautājošā "vai" jau ir pavērsts uz "kad" tas notiks. Pasaules un Eiropas mērogā šī tēma sen ir izvērsta, un medijos jau plaši apraksta ne tikai dažādu informācijas tehnoloģiju rīku un mākslīgā intelekta sasniegumus, kas vērojami tādās lielvalstīs kā ASV un Ķīna, bet arī tepat blakus – Igaunijā. Kaimiņvalsts jau lēmusi prasījumus, kuru apjoms nepārsniedz 7000 eiro, pirmajā instancē nodot mākslīgā saprāta izšķiršanā, bet apelācija gan būs ierastā tiesneša kompetencē.1 Tādēļ fakts par tehnoloģiju milzīgo ietekmi uz jurisprudenci var patikt vai nepatikt, bet tas vairs nav noliedzams. Un pavisam stindzinošas prognozes uzrāda dažādi pētījumi, no kuriem skaidri izriet tendence, ka arī juridisko profesiju pakalpojumu tirgus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275066-ciktal-informacijas-tehnologijam-un-maksligajam-intelektam-laut-ienakt-jurista-darba/\n275066\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām\nPastāstiet, lūdzu, par jūsu ceļu no ES tiesību tradicionālās pētniecības līdz kritiskajai pētniecībai. Pateicos par laipno piedāvājumu dalīties mana pētījuma secinājumos ar Latvijas juristiem ar žurnāla "Jurista Vārds" starpniecību. Savās atbildēs es galvenokārt koncentrēšos uz kritisko diskusiju par ES konstitucionālismu, nevis uz problēmām dalībvalstīs, kas ir ierastā perspektīva. Tāpēc lasītājiem varētu būt noderīgi, ja es pāris vārdos izklāstīšu, kā es nonācu līdz šim pētījumam. Kā igauniete grādu tiesību zinātnē ieguvu Tartu Universitātē, kam sekoja doktorantūras studijas Eiropas Universitātes institūtā (European University Institute) Florencē. Mans agrāko gadu darbs, ieskaitot monogrāfiju, ko izdevusi izdevniecība Cambridge University Press, fokusējās uz tradicionāliem jautājumiem, kas skar suverenitātes pāreju un nepieciešamību Centrālās un Austrumeiropas valstu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275035-kapec-jadiskute-par-pareju-no-salidzinosajam-uz-autonomajam-es-konstitucionalajam-tiesibam/\n275035\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 (turpmāk – Spriedums).1 Par sprieduma tekstu man ir vairāki komentāri: [1.1] Sprieduma 18.2. punkts. Interesanti, vai ST vērtējums attiecībā uz privātskolām atšķirsies no vērtējuma attiecībā ar valsts un pašvaldību skolām. Šobrīd ST tiesvedībā ir trīs lietas saistībā ar izglītības ieguves valodu privātskolās (2018-22-01, 2019-04-01 un 2019-06-01). Būs uzmanīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai. [1.2] Sprieduma 21.1. punkts ir interesantākais. Faktiski notikusi judikatūras maiņa. 2005. gadā lietā Nr. 2004-18-0106 ST apgalvoja: "Tiesiskās vienlīdzības princips liek vienādi izturēties tikai pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Šis princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274781-satversmes-tiesas-spriedums-mazakumtautibu-skolu-lietakautriga-judikaturas-maina/\n274781\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā\n[1] 2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam" (lietas Nr. 2018-12-01) (turpmāk – spriedums). 2018. gada 22. martā Saeima pieņēma divus jaunus likumus – "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas paredz valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274780-valsts-valodas-centra-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-lieta-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda/\n274780\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr. 2018-11-01\nAr šiem spriedumiem Tiesa mērķtiecīgi pilnveidojusi pienācīgā kārtībā pieņemta likuma izpratni un noteikusi Saeimas rīcības brīvības robežas likumdošanas procesā. Tiesas pieeja iezīmē "politiska likumdošanas procesa"3 beigas Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tiesas pozīcijas prasīgums pret likumdevēju nav negaidīts vai pārsteidzošs. Jau iepriekš vairākiem Tiesas spriedumiem bija pievienotas tiesnešu atsevišķās domas, kas rosināja veltīt vairāk uzmanības likumdošanas procesa kvalitātei.4 Spriedumā Tiesa pirmo reizi tiešā tekstā minējusi labas likumdošanas principu kā Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāvošu vispārējo tiesību principu.5 Lai gan Tiesas spriedumos jau iepriekš bija konkretizēti vairāki labas likumdošanas principa elementi, ar šo Spriedumu labas likumdošanas princips pilnībā ieviests Tiesas praksē. Līdz šim tas vairāk ticis atpazīts tiesību zinātnē6 un tiesību praksē.7 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274411-satversmes-tiesa-un-labas-likumdosanas-princips-piezimes-par-spriedumu-lieta-nr2018-11-01/\n274411\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā Saeimai veidot atalgojuma atklātības regulējumu\nRegula jāievēro no pieņemšanas brīža Atalgojuma lietā Saeima apstrīdētās normas pieņēma pirms Datu regulas stāšanās spēkā 2018. gada 25. maijā, tādēļ Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai pastāv apstrīdēto normu un Datu regulas prasību konflikts. Sprieduma 18.4.1. punktā Satversmes tiesa apstiprināja, ka konflikts nevar pastāvēt, jo Latvijas Republikai no Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešās daļas trešā paragrāfa izriet pienākums sekmēt Eiropas Savienības uzdevumu izpildi un atturēties no jebkādu darbību veikšanas, kas var kaitēt Eiropas Savienības interesēm. Proti, Satversmes tiesa spriedumā pirmo reizi nostiprina Eiropas Savienības dalībvalstu lojalitātes principa darbību Latvijā. Satversmes tiesas vērtējums par Datu regulas ievērošanu apstrīdētās normas pieņemšanas procesā un tās būtībā aizņem pāris lapas un ir vispārīgs. Tas saistīts ar neskaidrību par apstrīdēto normu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274410-ka-saeimai-veidot-atalgojuma-atklatibas-regulejumu/\n274410\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva\nVai valsts suverenitātes jēdziens ir anahronisms: nelietderīgs globalizējošas pasaules iekārtas izpratnei un postošs, jo tas bloķē centienus tās progresīvai attīstībai? Vai arī suverenitātes un suverēnās līdztiesības principi, kā arī cilvēktiesības ir šādu centienu kodols? Es aizstāvu šo pēdējo nostāju. Mana pirmā tēze ir tāda, ka empīriski daudz precīzāk un normatīvi ieteicamāk būtu dažas pārmaiņas mūsdienu pasaules iekārtā interpretēt kā jauna duālistiska suverenitātes režīma rašanos, nevis pareģot valsts suverenitātes nenozīmību. Šīs iekārtas kodols joprojām ir suverēnu valstu segmentāli diferencēta starptautiska sabiedrība, kas rada uz piekrišanu balstītas starptautiskās tiesības. To pārklāj funkcionāli diferencēta globāla politiskā sistēma, kuras tiesību normas atsaucas uz "starptautisko sabiedrību", kurā valstis ir galvenie, bet ne vienīgie dalībnieki. Veidojas jauns ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274281-suverenitate-globalizacijas-konteksta-konstitucionala-pluralista-perspektiva/\n274281\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par demokrātisko situāciju Latvijā\nSaņemot ielūgumu uzrunāt Satversmes tiesas svinīgo sēdi, jutos ne tikai pagodināta, bet arī satraukta. Es apzinos šī ielūguma nozīmību un ceru, ka jūs negaidāt no manis konstitucionālo tiesību eksperta cienīgu analīzi par tiesiskuma situāciju Latvijā. Kā politiķe un sabiedriskā darbiniece savā uzrunā vēlos vairāk koncentrēties uz demokrātijas situāciju Latvijā, kas, protams, visciešākajā veidā atspoguļo arī tiesiskuma stāvokli. Šis ir demokrātijai ļoti sarežģīts laiks, kas biedējoši iezīmējas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Eiropas kaimiņos nostiprinās autokrātiski režīmi, ASV un tās sabiedroto attiecības pasliktinās, Eiropu apdraud lielas kara un ekonomisko bēgļu plūsmas, Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas stagnē. Tas rada pateicīgu augsni dažādu krāsu populistiem, kuri vēlēšanās gūst panākumus, tai skaitā izmantojot faktiski nekontrolētās digitālo mediju manipulācijas iespējas. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274231-par-demokratisko-situaciju-latvija/\n274231\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi\nPēdējo gadu laikā vairāki Saeimas opozīcijas deputāti nebija apmierināti ar Pieprasījumu komisijas darbu un pat 12. Saeimas laikā ierosināja to likvidēt. Šis piedāvājums neguva atbalstu, un Saeimas Juridiskā komisija to noraidīja.1 To, cik efektīvs un sekmīgs būs 13. Saeimas Pieprasījumu komisija darbs, rādīs laiks, taču neliels ieskats par abu institūtu darbību un vēsturisko attīstību, pēc autora domām, var tikai sekmēt Pieprasījumu komisijas darbu un vēlreiz uzsvērt Pieprasījumu komisijas vajadzības funkciju. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tādiem parlamentārās kontroles institūtiem kā deputātu jautājumu un pieprasījumu, kā arī iepriekšējo pieprasījumu komisiju darbības vēsturi. Vienlaikus rakstā ir apkopoti statistikas dati par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem Latvijas pirmās un otrās neatkarības laikā.   Parlamentārā kontrole Latvijā – deputātu jautājumi un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274163-jautajumi-un-pieprasijumi-ka-parlamentaras-kontroles-pamatmehanismi/\n274163\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai\nLai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu. Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz šī pamata ik gadu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274162-procesa-dalibnieka-lugums-ka-pamats-tiesas-pieteikumam-satversmes-tiesai/\n274162\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu\nVietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.1 Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.2 Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,3 kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.4 Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns5 jeb institūcija, kuras kompetence un tiesības tieši paust ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274026-par-vietejo-pasvaldibu-saistoso-noteikumu-izstradi-un-izvertesanu/\n274026\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa savu funkciju īstenošanu uztver radoši\nAtklātība un dialogs ir tās iezīmes, kas jo īpaši raksturo Satversmes tiesas darbu pēdējos gados. Ar šādu ievirzi pagājušonedēļ, 9. janvārī, pirmo reizi notika Satversmes tiesas jaunā darba gada atklāšanas svinīgā sēde, uz kuru tika aicinātas valsts augstākās amatpersonas, tādējādi akcentējot valsts varas atzaru dialogu. Savukārt atklātības kritērijs tika nodrošināts ar iespēju ikvienam interesentam videotiešraidē sekot līdzi gan svinīgās sēdes norisei, gan aizvadītā gada darba pārskata ziņojumam, tādējādi nepastarpināti gūstot informāciju no pirmavota. Svinīgo sēdi atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, sniedzot ziņojumu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Latvijā 2018. gadā un atspoguļojot šāda pasākuma mērķus un būtību, kas ietver Satversmes tiesas lomas apzināšanos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā. Lai to pienācīgi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274017-satversmes-tiesa-savu-funkciju-istenosanu-uztver-radosi/\n274017\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Cik daudz ministru nepieciešams demokrātiskā valstī\nValdību tipu iedalījums Valdības pēc tās iekšējās organizācijas doktrīna iedala vairākās nosacītās grupās – monokrātiskās, koleģiālās, resoriskās un jaukta tipa valdībās. Monokrātiskās valdības eksistēja monarhijās un eksistē prezidentālās valstīs, kur valsts prezidents saņem savu leģitimāciju tieši no tautas un reizē ir arī valdības vadītājs. Tādai valdībai ir svešs Ministru kabineta kopdarbības princips, visu nosaka un par visu atbild valdības vadītājs (monarhs reālā monarhijā, tautas vēlēts valsts prezidents), bet ministri ir tikai padomdevēji (sekretāri) attiecīgajā nozarē (ASV, Francijā, šodienas Krievijā). Koleģiāla valdība savukārt ir valdība, kurā katram ministram, ieskaitot premjerministru, ir viena balss; tā visu lemj kolektīvi. Šāda maza valdība – Federālā padome (Der Bundesrat) septiņu locekļu sastāvā eksistē Šveicē. Tomēr, Šveices modeli apspriežot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273735-cik-daudz-ministru-nepieciesams-demokratiska-valsti/\n273735\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē\nSuverenitātes paradokss Mūsdienu pasauli vēl arvien raksturo valsts kā galvenā sabiedrības organizēšanās forma. Valsts suverenitāte attiecībās ar citām valstīm un suverēns kā varas avots konstitucionālā līmenī vēl arvien ir dominējošās paradigmas mūsu pasaules skatījumā. Šie koncepti ir vēsturiski radušies un, jāsaka, ir rezultāts zināmai sakritībai, jo, piemēram, nacionālo un starptautisko tiesību nošķirtība vēsturiski tādā formā, kā mēs to pazīstam, varēja arī neizveidoties.2 Savukārt zinātnes un tehnoloģiju attīstība radījusi situācijā, kurā attālums starp kontinentiem ir kļuvis relatīvs un valstu robežas transparentas. Tas rada jaunus izaicinājumus un uzdod jaunus jautājumus saistībā ar sabiedrības organizēšanās modeļiem un tos skaidrojošām filozofijām un tiesību koncepcijām, jo mērķi paliek tie paši, proti, efektīvāk nodrošinātu mieru, drošību, labklājību, cilvēkam ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273722-konstitucionalas-tiesas-ka-sluzas-globalizetaja-pasaule/\n273722\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā par tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās ierobežošanu\n2018. gada 29. jūnijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017-25-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam", atzīstot apstrīdēto normu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam.1 2018. gada 28. augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas šajā lietā. Atsevišķajās domās J. Neimanis nav piekritis Satversmes tiesas sniegtajai Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta un kopsakarā ar to arī 13. panta otrās daļas 6. punkta un trešās daļas 6. punkta interpretācijai. Proti, Satversmes tiesa spriedumā minētās normas interpretēja tādējādi, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkts liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273652-satversmes-tiesas-tiesnesa-jana-neimana-atseviskas-domas-lieta-par-tiesibu-kandidet-saeimas-velesanas-ierobezosanu/\n273652\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kam uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu\n2018. gada 6. oktobrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka visvairāk deputātu (23) ievēlēti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta. Tai seko politiskā partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (16 katrai). Ar nedaudz mazāku deputātu skaitu seko politisko partiju apvienība "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (13 no katra saraksta) un politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība" (11). Savukārt 8 deputāti ievēlēti no politisko partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Satversmes 5. pants noteic, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāts pārstāv visu Latvijas tautu, nešķirojot, kur tā atrodas ģeogrāfiski, kādi ir tautas politiskie, reliģiskie uzskati ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273566-kam-uzticet-ministru-kabineta-sastadisanu/\n273566\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Piedalies profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas jubilejas izspēlē!\nProf. K. Dišlera konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēles ir uzskatāmas par šobrīd prestižāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli, kas daudziem studentiem paver ceļu uz dalību starptautiskajās izspēlēs un kuru katru gadu tiesā izcili tiesību jomas eksperti. Īpašs paldies šā gada kāzusa sagatavotājai Kristīnei Līcei, kuras izdoma un prasmīgi savītie fakti un detaļas ļaus studentiem ar nepagurstošu entuziasmu aizstāvēt konstitucionālas sūdzības iesniedzēja un Saeimas pozīciju! Tiesu procesa izspēles kāzuss un nolikums pieejami "Jurista Vārds" mājaslapā www.juristavards.lv, ELSA Latvia interneta vietnē www.facebook.com/ELSALatvia un prof. K. Dišlera izspēles interneta vietnē www.facebook.com/disleraizspele. Komandu kāzusa risinājuma rakstveida argumentācija (gan konstitucionālās sūdzības iesniedzēja, gan Saeimas atbildes) iesniedzama līdz šā gada ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273556-piedalies-profesora-karla-dislera-konstitucionalas-tiesas-jubilejas-izspele/\n273556\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību izdevumi starp labu pārvaldību un mediju darbu\nDemokrātijā valsti izveido sabiedrība, lai pārvaldītu pati sevi. Sabiedrība izvēlas sev atbilstošu valsts pārvaldes modeli, izveido institūcijas un izvēlas noteiktus pārstāvjus, kuri tās vārdā īstenos valsts varu – vispirms vēlēšanās (tiešā demokrātiskā leģitimācija) un pēc tam ar tieši demokrātiski leģitimētu pārstāvju starpniecību, izvēloties citus valsts varas pārstāvjus (netiešā demokrātiskā leģitimācija), nodrošinot, ka valsts varu īsteno tikai demokrātiski leģitimēti pārstāvji. Tādēļ sabiedrībai ir jābūt informētai, kā valsts tiek pārvaldīta, lai pienācīgi uzraudzītu sevis izvēlētos valsts varas pārstāvjus (sabiedrības kontrole) un pārdomātu un izlemtu ar sevis pārvaldīšanu (valsti) saistītus lēmumus. Ja sabiedrība nevar piekļūt informācijai, kā tiek pārvaldīta valsts, ko tā pati izveidojusi, ilgtermiņā tas var apdraudēt demokrātiju. Kā reiz teicis franču filozofs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273518-pasvaldibu-izdevumi-starp-labu-parvaldibu-un-mediju-darbu/\n273518\nTue, 09 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas procedūra\n1. Iesniegums par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeimas kārtības ruļļa (turpmāk ‒ SKR) 179. panta trešā daļa noteic, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (turpmāk ‒ Komisija) ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Komisija nevar paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības iesniegt iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu, jo to ir noteikusi Saeima kā deputātu kopums un Saeimas nostāja šajā jautājumā ir konsekventa.1 Komisija samērā bieži saskaras ar privātpersonu, valsts iestāžu un pat Saeimā pārstāvētu politisko partiju iesniegumiem, kuros izteikts lūgums pārbaudīt kāda deputāta rīcības atbilstību ētikas kodeksam.2 Šādos gadījumos Komisijai nav tiesību lietu ierosināt, bet tas neliedz deputātiem,3 tostarp Komisijas locekļiem,4 vērsties ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273434-saeimas-deputatu-etikas-kodeksa-parkapuma-lietas-izskatisanas-procedura/\n273434\nTue, 25 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n