Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Sat, 05 Dec 2020 10:54:08 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Ekonomisko lietu tiesas process krimināllietās\nIevērojot, ka regulējums ir jauns un procesuālā kārtība neatšķiras no spēkā esošās, komentāra teksta pamatā ir likumprojektam pievienotā anotācija. Tātad ar minētajiem grozījumiem tiek papildināts KPL 442. pants, nosakot ELT piekritīgās krimināllietas pēc noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas. Tāpat paredzēts noteikt, ka ELT izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai ELT. No minētā izriet, ka ELT izskatīs krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur smagākais (vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem) ir piekritīgs izskatīšanai ELT. Proti, ja vairāki noziedzīgi nodarījumi būs kvalificēti vienlīdzīgi, tas ir, kriminālprocesā ir divi vienāda smaguma noziedzīgi nodarījumi, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277755-ekonomisko-lietu-tiesas-process-kriminallietas/\n277755\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Dažas piezīmes par Ekonomisko lietu tiesai piekritīgajiem Krimināllikuma pantiem\nArī koruptīvie noziedzīgie nodarījumi ir ELT kompetencē, un sarežģītākās korupcijas lietas būs nopietns izaicinājums un pārbaudījums jaunajiem ELT tiesnešiem, tomēr lielāku pārbaudījumu un daudz nezināmā ELT varētu sagādāt tieši KL 195. pants ne vien tāpēc, ka pēc šī panta uzsāktie kriminālprocesi varētu sastādīt 90 % no visām krimināllietām, bet arī tāpēc, ka strauji aug pēc šī panta uzsākto kriminālprocesu skaits. Šie faktori jāņem vērā, organizējot jauno ELT tiesnešu apmācību. Nav izslēgts, ka tieši šo lietu apjoms nākotnē liks pārskatīt un palielināt tiesas kapacitāti.   ELT piekritīgie KL panti 2020. gada 19. novembrī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likuma (turpmāk –KPL) grozījumus,1 kuri nosaka ELT kompetencei piekritīgās krimināllietu kategorijas. KPL grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un saskaņā ar grozījumiem KPL 442. panta pirmajā daļā ELT izskatīs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277754-dazas-piezimes-par-ekonomisko-lietu-tiesai-piekritigajiem-kriminallikuma-pantiem/\n277754\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ekonomisko lietu tiesas kompetence krimināllietās\nEkonomisko lietu tiesas kompetences noteikšanas kritēriji Konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izvei­di"1 (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros tika atzīts, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem apstākļiem kā korupcija, naudas atmazgāšana, krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku. Ievērojot minēto, tika secināts, ka mērķis veicināt investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan ka tie noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi, tiesā tiek izskatīti ātri un profesionāli. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277753-ekonomisko-lietu-tiesas-kompetence-kriminallietas/\n277753\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?\nFakti par Ekonomisko lietu tiesu ● Ekonomisko lietu tiesā strādās 10 tiesneši un 21 tiesas darbinieks. ● Tiesas darbības teritorija aptvers visu Latviju. ● Tiesas kompetencē ir noteiktu veidu civillietas un krimināllietas. ● Līdz Ekonomisko lietu tiesas darba uzsākšanai rajonu (pilsētu) tiesās iesniegtās prasības vai krimināllietas, kuru izskatīšana ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, izskata tā tiesa, kurā prasība vai lieta iesniegta. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskatīs Rīgas apgabaltiesa. ● Jaunās tiesas adrese: Mazā Nometņu iela 39, Rīga (Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēka). Ekonomisko lietu tiesas vieta tiesu sistēmā Latvijas Republikas Satversmes 82. pants noteic, ka tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Pants vienlaikus iezīmē arī trīs tiesu līmeņus, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277735-ekonomisko-lietu-tiesa-kada-ta-bus/\n277735\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci\nRedakcijas piezīme. Šajā izdevumā iekļautajos autoru rakstos sniegts komentārs par normu redakciju raksta sagatavošanas brīdī. Iespēju robežās raksti ir precizēti atbilstoši ieplānotajām izmaiņām likumā "Par tiesu varu". Tāpēc lasītāji ir aicināti ņemt vērā niansi, ka oficiāla informācija par ELT darbības sākuma pārcelšanu izskanēja pāris dienas pirms žurnāla nodošanas tipogrāfijai. Dažādos ar ELT saistītajos un likumprojektus pavadošajos dokumentos akcentēts, ka šādas specializētās tiesas izveides mērķis pēc būtības ir nodrošināt kvalitatīvu un vienlaikus ātru sarežģītu komercstrīdu un komplicētu noziedzīgu nodarījumu, kas ietver ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas, iztiesāšanu. Tādējādi jaunajai tiesai, tai nododot daļu no līdz šim vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētu) tiesām piekritīgajām civillietām un krimināllietām, ir piešķirta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277734-nakamgad-darbu-saks-jauna-specializeta-tiesa-ar-specifisku-kompetenci/\n277734\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Publisko tiesību subjekts kā cietušais kriminālprocesā\nLatvijas Republikas Satversmes1 92. pants paredz ikvienam tiesības nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Šī norma, kā atzinusi Satversmes tiesa, ir vispārīga garantija, ka tiesību aizskāruma gadījumā personai ir iespēja saņemt atlīdzinājumu,2 līdz ar to tā paredz likumdevēja pienākumu izstrādāt tādu tiesisko regulējumu, kas personai ļaus panākt savu aizskarto tiesību atjaunošanu. Šī garantija ir it īpaši svarīga, kad pret personu tiek pastrādāts noziedzīgs nodarījums. Tādēļ Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 22. pantā ir nostiprināts princips, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanās un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Šī principa realizācijai KPL ir paredzēts cietušā kā procesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277607-publisko-tiesibu-subjekts-ka-cietusais-kriminalprocesa/\n277607\nTue, 17 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas\nPandēmija visā pasaulē un arī Latvijā izraisījusi ne vien veselības aprūpes pārslodzi, bet arī ekonomisko krīzi un asu sociālo spriedzi: cilvēki ir nobažījušies par savu veselību un dzīvību, kā arī labklājību, darba ņēmēji zaudē darbu vai ir spiesti piedzīvot ienākumu samazināšanos, savukārt uzņēmēji sastopas ar nepārvaramām grūtībām. Neizpratni un nedrošību vairo arī valdības noteikto pretepidēmijas pasākumu biežā mainība un publiskās domstarpības starp epidemiologiem, ārstiem un dažādu spēku politiķiem par optimālajiem rīcības scenārijiem. Pieaugot otrajam pandēmijas vilnim un līdz ar to arī valdības noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, sabiedrībā aug šīs spriedzes radīts protesta noskaņojums un pretreakcija – nevēlēšanās ievērot noteikumus, kuru mērķis ir iegrožot infekcijas izplatību. Situācija tiek īpaši uzkurināta sociālajos tīklos un interneta portālu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277529-huliganisms-interneta-vai-varda-brivibai-ir-robezas/\n277529\nTue, 10 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma blanketajā normā paredzēta noziedzīga nodarījuma vainas forma\nBlanketas krimināltiesiskās normas jēdziens Krimināltiesību teorijā ir skaidrots: "Blanketā dispozīcija neapraksta noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet norāda uz citu normatīvo aktu, kur tās paredzētas. [..] Pie tam var izdalīt tādu dispozīcijas paveidu kā jauktā jeb kombinētā dispozīcija, kura satur blanketas un vēl kādas dispozīcijas pazīmes. Tādas dispozīcijas piemērs ir Krimināllikuma 146., 239., 260. un virkne citu pantu, kuros līdz ar norādi uz kādu konkrētu noteikumu pārkāpšanu ietverta arī norāde uz tās izraisītajām sekām."3 Jānorāda, ka ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā", kas spēkā stājās 2013. gada 1. aprīlī, krimināltiesībās vairs nepastāv iepriekš Krimināllikuma 23. panta piektajā daļā paredzētā atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma konstrukcija: "Atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu šā likuma sevišķajā daļā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277477-kriminallikuma-blanketaja-norma-paredzeta-noziedziga-nodarijuma-vainas-forma/\n277477\nTue, 03 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie jautājuma par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu\nŠā gada 29. septembrī "Jurista Vārds" informēja par nepilngadīgo kriminālatbildības reformas nonākšanu finiša taisnē un ieceri jau tuvākajā laikā pieņemt galīgajā lasījumā nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL).1 Kaut gan likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 357/Lp13) (turpmāk – likumprojekts), kas jaunā redakcijā izklāsta KL VII nodaļu (Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības) un satur vairākus citus grozījumus, jau pašā sākumā tika pieteikts kā "nepilngadīgo kriminālatbildības reforma",2 tomēr kardinālu juvenālās justīcijas pārkārtošanu tas neparedz. Atzinīgi vērtējot priekšlikumus noteikt, ka turpmāk probācijas uzraudzību būs iespējams piemērot ne vien kā papildsodu, bet arī kā pamatsodu; ka kriminālsoda "piespiedu darbs" nosaukums tiks mainīts uz "sabiedriskais darbs"; ka kriminālsods "mantas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277451-atgriezoties-pie-jautajuma-par-nepilngadigo-kriminalatbildibas-reformu/\n277451\nTue, 27 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nelegālā alkohola aprites kriminoloģiskais raksturojums un tendences Latvijā\nNelegālā alkohola aprite kriminoloģijā ir ļoti maz pētīta tēma. Lai pētītu noziedzību nelegālā alkohola aprites jomā kā parādību, ir jāizvērtē tās izplatība. Latvijā nav pietiekami pievērsta uzmanība pētījumiem nelegālā alkohola aprites jomā, ir izdarīti vispārīgi novērtējumi pieņēmumu līmenī, kas galvenokārt tiek darīts, analizējot ekonomisko noziedzību kopumā. Autors uzskata, lai izdarītu secinājumus, jāizpēta noziedzība nelegālā alkohola apritē kā kriminoloģiska rakstura parādība, jāapzina tās būtība un izplatība, jānovērtē negatīvās sekas un jāizstrādā priekšlikumi tās novēršanas pilnveidošanai.   Svarīgākās atziņas teorijā un praksē Par konkrētu noziedzību nav iespējams runāt, nepievēršot uzmanību konkrētas noziedzības vēsturiskās rašanās procesam. Ir jāizpēta nozieguma vēsturiskā attīstība, lai spētu izdarīt secinājumus par konkrētā nozieguma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277259-nelegala-alkohola-aprites-kriminologiskais-raksturojums-un-tendences-latvija/\n277259\nTue, 29 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija: cilvēktiesības un kriminālprocesa intereses bankas kontos\n[1] Nenoliedzami, noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšana no noziedznieku rokām ir aktuāls uzdevums jebkuros laikos. Zaudējot noziedzīgi iegūto, lielākoties zūd arī nozieguma izdarīšanas mērķis (ja, protams, noziegums ir vērsts uz kāda labuma iegūšanu). Savukārt organizētai noziedzībai tiek atņemtas finanses savas darbības turpināšanai. Tātad noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšana ir svarīgs līdzeklis noziedzības samazināšanai ikvienā valstī. Tas pēc būtības ir uzsvērts gandrīz visos pēdējās desmitgadēs pieņemtajos starptautiskajos dokumentos noziedzības apkarošanas jomā. Arī Latvijas likumos tas ir nostiprināts kā kriminālprocesa mērķis un kā krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma elements. Par to, šķiet, nav diskusiju. [2] Teorētisko pamatu noziedzīgi iegūto līdzekļu izsekošanai veido Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277254-iesaldesana-arestesana-un-konfiskacija-cilvektiesibas-un-kriminalprocesa-intereses-bankas-kontos/\n277254\nTue, 29 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Efektīva un pārdomāta reforma vai lamatas izmeklēšanai\nŠobrīd valstiskā līmenī ir aktualizēta nepieciešamība Latvijā nošķirt ekspertīzi, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 193. pantu ir izmeklēšanas darbība, no izmeklēšanas. Reformu plānots īstenot, no Valsts policijas atdalot ekspertus, kuri veic tiesu ekspertīzes, kā rezultātā tiktu sasniegts mērķis – notikuma vietas izpēte būtu atdalīta no ekspertīzes. Nepieciešamība atdalīt ekspertīzi no izmeklēšanas tiek pamatota ar pirms 11 gadiem sniegtu Funkciju audita darba grupas ziņojumu.1 2009. gada 29. maijā valsts tiesu ekspertīžu iestādēs veiktajā funkciju audita ziņojumā izklāstīts arī pamatojums, kādēļ ekspertīžu iestāde nevar atrasties vienā sistēmā ar izmeklēšanu, skaidrojot, ka "ekspertu iestādes atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem".2 Par notikuma vietas izpēti, noziedzīgu nodarījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277211-efektiva-un-pardomata-reforma-vai-lamatas-izmeklesanai/\n277211\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas\nTēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.   Ievads Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu. Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277210-vai-valstij-ir-pienakums-maksat-advokata-darba-samaksu-par-apsudzetas-personas-izvairisanos-no-tiesas/\n277210\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa sadalīšana un kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu\nKriminālprocesa likumā nav nostiprināta procesuālā kārtība, kā nosakāms kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākums, ja kriminālprocess ir ticis sadalīts un ar dažādiem notiesājošiem spriedumiem par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas. Jānorāda, ka arī tiesu prakse šādos gadījumos ir atšķirīga. Augstākās tiesas Krimināllietu departaments šo jautājumu ir risinājis divos spriedumos – SKK-713/2016 un SKK-51/2019. Tiesību doktrīnā jautājums apskatīts tikai atsevišķu autoru publikācijās. Mana raksta mērķis ir izpētīt kriminālprocesa sadalīšanas institūtu un tā ietekmi uz kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākumu, ja par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas ar dažādiem spriedumiem.   1. Kriminālprocesa sadalīšanas mērķis un pamats Juridiskajā literatūrā profesors A. Liede norāda, ka vissekmīgāk izmeklēšanas uzdevumus varētu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277175-kriminalprocesa-sadalisana-un-kompensacija-par-cietusajam-radito-kaitejumu/\n277175\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratne par izteikumu ietekmi uz nevainīguma prezumpciju\nAtziņa, ka nevainīguma prezumpciju spēj aizskart publiski izteikumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņās nostiprinājusies tikai 20. gadsimta nogalē. Kopumā, ECT ir atzinusi, ka runas brīvība un tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras sevī ietver nevainīguma prezumpciju, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (turpmāk – ECK) tiek aizsargātas vienlīdzīgi. Tādēļ starp šīm tiesībām ir jāatrod līdzsvars, piemērojot līdzīgu shēmu, kā līdzsvarojot runas brīvību ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiek vērtēts: veids, kādā informācija tika iegūta; informācijas saturs un atspoguļojums; aktualitāte sabiedriskai diskusijai; ietekme uz kriminālprocesu; soda samērīgums (ja piemērots izteikuma autoram).1   Tiesu varas pārstāvju paziņojumi Nepieciešamība tiesu varas pārstāvjiem atturēties no izteikumiem, kas varētu liecināt par jau izveidojušos viedokli par personas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277102-eiropas-cilvektiesibu-tiesas-izpratne-par-izteikumu-ietekmi-uz-nevainiguma-prezumpciju/\n277102\nTue, 01 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība\nKriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 95. panta pirmā daļa paredz, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums. Lai gan cietušā statuss ir paredzēts KPL primāri kaitējuma kompensācijai gūšanai, uz ko norāda KPL 22. pantā nostiprinātais princips, cietušais ir viens no centrālajiem procesa dalībniekiem, kura loma var izrādīties izšķiroša. Cietušā institūts kriminālprocesā pastāv ar nolūku, lai persona, pret kuru tika pastrādāta vissmagākā darbība – noziedzīgs nodarījums, varētu panākt savu aizskarto interešu atjaunošanu. Analizējot KPL normas, kas regulē cietušā piedalīšanos kriminālprocesā, autors secina, ka cietušā institūts ir vairāk paredzēts gadījumiem, kad kaitējums ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts fiziskajām personām. Juridiskās personas dalība cietušā statusā ir regulēta fragmentāri, tādēļ bieži ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277068-cietusa-juridiskas-personas-parstavis-kriminalprocesa-un-ta-atbildiba/\n277068\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nesamaksāto nodokļu legalizēšana\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276981-nesamaksato-nodoklu-legalizesana/\n276981\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Daži apsvērumi par nederīgiem jautājumiem: jautājumu uzdošana un noraidīšana\nPatiesībā tas ir problēmu ņudzeklis, kura atšķetināšana paģērē vispirms atbildēt uz vienu, bet, kā izrādās, tikai šķietami vienkāršu jautājumu, proti, kāda ir tiesas funkcija krimināllietu iztiesāšanā postpadomju perioda kriminālprocesā?2 Saprotams, ka atbildei uz šo jautājumu jāatrodas kontekstā ne tikai ar kriminālprocesa modeļa konstrukciju, bet arī doktrināri teorētiskiem principiem, kuri garantē vispārpieņemto kriminālprocesuālo funkciju sadalījumu. Tā ir jau aksiomātiska3 prasība, kas vismaz uz papīra ir garantēta visos (anglosakšu, Vācijas, Francijas un pat Krievijas) par klasiskiem atzītiem tradicionālajos kriminālprocesa modeļos. Saistībā ar jautājumu uzdošanas tiesā tematiku Latvijas, līdzīgi kā daudzu citu kontinentālās Eiropas kriminālprocesuālo modeļu, kontekstā svarīgi ir norādīt, ka jautājumu pieļaujamība vai nepieļaujamība sākotnēji bija saistīta ar liecinošo personu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276934-dazi-apsverumi-par-nederigiem-jautajumiem-jautajumu-uzdosana-un-noraidisana/\n276934\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesības uz repliku absolūtā daba\nTiesas debašu mērķis un advokāta pienākums tā sasniegšanai ir ļoti komplicēts. Aizstāvības runai jābūt dziļi argumentētai, pārliecinoši izteiktai un pamatotai uz visiem krimināllietas materiāliem.1 Īpaši komplicēts šis advokāta uzdevums kļūst, veidojot iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošu aizstāvības runu sarežģītās un apjomīgās krimināllietās, kurās ir ne tikai jāspēj pretargumentēt valsts apsūdzībai, bet, iespējams, arī jāspēj paredzēt un atspēkot citu apsūdzēto aizstāvības pozīcijas, kuras var savstarpēji atšķirties. Tāpat savu skatījumu uz lietu var paust arī cietušie, kuru viedoklim advokātam, nodrošinot aizstāvību, var nākties oponēt. Kā redzams no pēdējā laikā publiski apspriestākajām krimināllietām, tiesu debates var sastāvēt no ļoti apjomīgām runām. Apjoma ziņā līdzvērtīgas var būt gan valsts apsūdzības uzturētāju, gan aizstāvības runas. Nereti, lai gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276932-tiesibas-uz-repliku-absoluta-daba/\n276932\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie tiesību neliecināt pret sevi satura\nŅemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāta judikatūra šajos jautājumos ir visai ierobežota, raksta pamatā izmantota Vācijas tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra. Izmantojot šīs judikatūras atziņas, var ņemt vērā, ka tiesības neliecināt pret sevi ir viens no kriminālprocesa pamatprincipiem lielākajā vairumā valstu un nav pamata uzskatīt, ka Latvijā šis princips ieguvis pilnīgi citu, atšķirīgu saturu. Katrā ziņā tiktāl, ciktāl šīs atziņas nav pretrunā ar kādu no Kriminālprocesa likuma normām, tās ir noderīgas tiesību neliecināt pret sevi izzināšanā un piemērošanā arī Latvijas tiesību sistēmā. Ar rakstā lietoto terminu "apsūdzētais" ir jāsaprot jebkurš procesuālais statuss, kurā personai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likuma 59. panta izpratnē.   Tiesību neliecināt pret sevi vispārīgs raksturojums Šo kriminālprocesuālo tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276872-atgriezoties-pie-tiesibu-neliecinat-pret-sevi-satura/\n276872\nTue, 07 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n