Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Tue, 23 Apr 2019 14:53:16 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju\nPirms gada un diviem mēnešiem, saceļot milzu ažiotāžu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs. Pēc atbrīvošanas viņam tika piemēroti četri (!) dažādi drošības līdzekļi, tostarp aizliegums ieņemt amatu un pildīt pienākumus, lai arī prezidents izrādīja pilnīgu pretimnākšanu sadarbībai ar izmeklēšanu. Tā laika publikācijas plašsaziņas līdzekļos atspoguļo, ka faktiski visas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu ministre, ekonomikas ministrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs un citi – publiski steidza izteikties par aizturēšanas faktu, atkāpšanās nepieciešamību un vairāki "drosmīgie" – pat par I. Rimšēviča vainu dažādos nodarījumos.2 Neapskaužamā situācijā nonāca tā brīža tiešie lēmumu pieņēmēji ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274485-pardomas-pec-est-procesa-rimsevica-un-ecb-prasibas-pret-latviju/\n274485\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā\nPar EST atziņām Es vēlos sākt ar plašāku komentāru par to, cik šī lieta varētu būt bijusi vienkārša vai iznākums acīmredzams. Tiešām, EST tika uzdoti pēc savas būtības divi samērā vienkārši jautājumi. Pirmais, vai pieteicējam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Centrālās bankas prezidenta pienākumus, no kura izriet, ka viņš nevar pildīt arī ECB padomes locekļa pienākumus, ir pielīdzināms "atbrīvošanai no amata" Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās Bankas (ECBS un ECB) statūtu 14.2. panta otrās daļas izpratnē? Otrais, vai un ciktāl EST ir tiesības kontrolēt dalībvalsts izmeklēšanas iestāžu valsts centrālās bankas vadītājam piemēroto drošības līdzekli? Taču ar šo šīs lietas vienkāršā daba arī beidzas.   1. Par ECBS un ECB statūtu 14.2. panta otrās daļas attiecināšanu uz Latvijas iestāžu lēmumu par drošības līdzekļa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274276-par-est-spriedumu-ilmara-rimsevica-lieta/\n274276\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ģenerālprokurors aktualizē problēmas, kurām steidzami jāmeklē rīcības plāns\nVispārīgs pārskats par noziedzību valstī 2018. gadā Latvijā ir reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, un tas ir par 990 mazāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tendence noziedzības līmenim samazināties ir sākusies jau 2014. gadā un konsekventi turpinājās arī šī gada janvārī. Pēc Ē. Kalnmeiera paustā, tam ir savi objektīvi iemesli, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka līdztekus oficiāli uzskaitītajai pastāv arī latentā noziedzība, kuras līmenis var būt pat 10–30 % robežās atkarībā no tā, kā valstī tiek nodrošināta noziedzīgo nodarījumu reģistrācija. Līdz ar to reālais noziedzības līmenis varētu būt augstāks par dokumentēto. Ņemot vērā kopējo tendenci valstī, noziedzības samazinājums vērojams visos Latvijas reģionos, un attiecīgi pērn Vidzemē reģistrēti 3135 nodarījumi jeb 7,2 % no kopskaita valstī; Kurzemē – 3863 (8,9 %); Zemgalē – 4767 (11 %); ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274232-eneralprokurors-aktualize-problemas-kuram-steidzami-jamekle-ricibas-plans/\n274232\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\nKrimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."1 Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.   Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme Tieši ar noziedzīgi iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274192-kriminalatbildiba-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274192\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījums uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu\nLietu būtība Saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto informāciju par prasību, kas celta 2018. gada 16. martā – Ilmārs Rimšēvičs/Latvijas Republika (lieta C-202/18), I. Rimšēvičs vērsies EST ar vairākiem prasījumiem, tostarp atzīt, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski, kā arī piemērotais drošības līdzeklis, ar kuru prasītājam ir aizliegts īstenot Latvijas Bankas prezidenta funkcijas un tiesības un no tā secīgi izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības, ir piemērots prettiesiski. Pamatojot savus prasījumus, I. Rimšēvičs norādījis vairākus argumentus, tostarp faktu, ka, atceļot viņu no Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274123-eiropas-savienibas-tiesas-generaladvokates-skatijums-uz-latvijas-tiesibaizsardzibas-sistemu/\n274123\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem\nKriminālprocesa gaitā iegūtā informācija, kas fiksēta krimināllietas materiālos, ir nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nepieciešamību novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē, normatīvie akti neparedz ikvienai ieinteresētai personai brīvu piekļuvi krimināllietu materiāliem. Kriminālprocesa laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 375. panta pirmo daļu krimināllietas materiāli ir atzīstami par izmeklēšanas noslēpumu un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, un personas, kurām procesa virzītāji tos uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas to personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, paplašinās, bet arī tad tie nekļūst publiski pieejami – saskaņā ar KPL 375. panta otro daļu ar pabeigtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274088-par-zurnalistu-tiesibam-iepazities-ar-kriminallietu-materialiem/\n274088\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos\nAugstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.1 Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273979-pieradijumi-un-to-izvertejums-izvertejuma-trukums-apelacijas-instances-tiesas-nolemumos/\n273979\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem\nViens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pierādījumi un pierādīšana ir viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem, un tas ir tieši saistīts ar krimināltiesībām, jo noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību konstatē ar noteiktā procesuālā kārtībā iegūtiem, pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem. Turklāt krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam svarīgi ir arī citi apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, piemēram, atbildību ietekmējošie apstākļi. Kriminālprocesa likums noteic pierādījumu vērtēšanas veidus un pierādīšanas standartu – pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Zemāks pierādīšanas standarts ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273978-apsudzibam-jabut-pamatotam-ar-pieradijumiem/\n273978\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Mantas aresta termiņa sākuma brīža noteikšana\nAtbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 389. panta pirmajai un otrajai daļai personas mantai uzliktais arests kā personas īpašuma tiesību ierobežojums pirmstiesas kriminālprocesā var tikt piemērots noteiktu laiku. KPL 389. panta pirmā un otrā daļa īpaši reglamentē tiesību ierobežojumu attiecībā uz mantu maksimālo termiņu. Praksē ir saskatāma problēma saistībā ar personas mantai uzliktā aresta ilguma aprēķināšanu – jo īpaši attiecībā uz tiesību ierobežojumu termiņa sākuma brīža noteikšanu. Mantas arests kā kriminālprocesuālais institūts dažā­dos tā aspektos publikācijās ir ļoti plaši pētīts. Tāpat ir pieejamas atsevišķas publikācijas par šī tiesību ierobežojuma maksimālo termiņu, kā arī par šo termiņu nepamatotu pagarināšanu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu kontekstā. Tāpat aktuāls ir jautājums par tiesību ierobežojuma sākuma brīža aprēķināšanu aresta mantai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273907-mantas-aresta-termina-sakuma-briza-noteiksana/\n273907\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valsts meža dienests kā atzinuma sniedzējs un cietušā pārstāvis kriminālprocesā\nValsts meža dienests kā cietušā pārstāvis Atbilstoši Meža likuma 50. panta trešajai daļai VMD piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot Meža likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus. Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, kad apdraudētas ne tikai personu mantiskās un saimnieciskās intereses, bet arī mežsaimniecības intereses mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 96., 102., 107., 108., 109. pants), atbilstoši Kriminālpro­cesa likuma (turpmāk – KPL) 95. panta pirmajai daļai par cietušo ir atzīstama Latvijas Republika VMD personā. KPL 97. panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. KPL 351. panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273815-valsts-meza-dienests-ka-atzinuma-sniedzejs-un-cietusa-parstavis-kriminalprocesa/\n273815\nTue, 27 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas teorētiskās un praktiskās problēmas\nVispārīgās izmeklēšanas darbības KPL tiek skaidrotas 138. panta pirmajā daļā. Minētā norma paredz, ka izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas, pirmkārt, vērstas uz ziņu iegūšanu un, otrkārt, uz jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Autoram šķiet, ka šo skaidrojumu pilnā mērā varētu attiecināt arī uz speciālajām izmeklēšanas darbībām. Tomēr pastāv viena neliela teorētiska problēma. Proti, KPL 11. nodaļas 210. panta pirmā daļa noteic, ka šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem jāiegūst, neinformējot noteiktās personas. Kā redzams, speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumos ir norāde uz ziņu iegūšanu, bet nav iekļauta norāde uz iegūto ziņu pārbaudi. No vienas puses, šāds speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas skaidrojums bez norādes uz ziņu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273813-specialo-izmeklesanas-darbibu-izmantosanas-teoretiskas-un-praktiskas-problemas/\n273813\nTue, 27 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Komentāri par Valsts kontroles secinājumiem un priekšlikumiem pirmstiesas izmeklēšanas jomā\nĒriks Kalnmeiers Ģenerālprokurors Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes un kapacitātes problemātikas risināšana ir nemainīgi aktuāla, kā minimums sākot ar "ekonomiskās krīzes" laiku, kad būtiska atalgojuma samazinājuma dēļ no darba Valsts policijā un citās izmeklēšanas iestādēs aizgāja daudzi kvalificēti, pieredzējuši izmeklētāji. Arvien nav atrisināts jautājums par vakanto štata vietu nokomplektēšanu ar kvalificētiem izmeklētājiem, kas savukārt ir iemesls palielinātai darba slodzei esošajiem izmeklētājiem. Savukārt palielināta slodze ir viens no faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē darba kvalitāti, rezultātu un attieksmi pret izpildāmajiem uzdevumiem. Atbildot uz jautājumu, vai aizvadītā gada laikā, tas ir, kopš 2017. gada rudenī tika publiskoti Valsts kontroles revīzijas secinājumi, šīs problēmas risināšanā ir notikusi kaut kāda virzība un vai ir kādi jūtami rezultāti, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273734-komentari-par-valsts-kontroles-secinajumiem-un-priekslikumiem-pirmstiesas-izmeklesanas-joma/\n273734\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas izmeklēšanas jomas sakārtošana joprojām ir aktuāla\nValsts kontrole 2017. gada septembrī pabeidza lietderības revīziju "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā",1 kuras mērķis bija pārliecināties, vai 10 gadu laikā pēc Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) pieņemšanas ir sasniegti izvirzītie mērķi pirmstiesas kriminālprocesa vienkāršošanai un efektivizēšanai, novēršot tā­das problēmas kā nesamērīgi gari procesi, arvien pieaugošs neizlemto lietu uzkrājums, kā arī sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem saprātīgu kriminālprocesa termiņu neievērošanas dēļ. Revīzijā tika vērtēta pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Latvijā lielākajā izmeklēšanas iestādē – Valsts policijā. Revīzijas apjomā tika iekļauta Iekšlietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver arī noziedzības apkarošanas apakšnozari, un Valsts policija, kurai noteikts uzdevums atklāt noziedzīgus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273723-pirmstiesas-izmeklesanas-jomas-sakartosana-joprojam-ir-aktuala/\n273723\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cēloņsakarības pārbaude krimināltiesībās pēc ekvivalences teorijas principiem\nEkvivalences jeb nosacījumu teorijas principi Vispārīgs raksturojums. Saskaņā ar ekvivalences teoriju visi cēloņi (nosacījumi) tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, respektīvi, ekvivalentiem, no kā radies arī šīs teorijas nosaukums.2 To dalījums svarīgos un nesvarīgos nav pieļaujams. Cēlonis juridiskā nozīmē nezaudē nozīmi, ja bez tā arī citi cēloņi veicinājuši seku iestāšanos, tajā skaitā, ja šī veicināšana notikusi niecīgā apmērā (jede Handlung die – auch nur das geringste – dazu beigetragen hat, da§ der Erfolg in seiner konkreten Gestalt eingetreten ist – vācu val.).3 Vācijas Federālā Augstākā tiesa cēloni ekvivalences teorijas izpratnē raksturojusi šādi: par atbildību radošu cēloni krimināltiesiski nozīmīgām sekām uzskatāms jebkurš nosacījums, kuru izslēdzot kā nebijušu sekas neiestātos (die nicht hinweggedacht werden kann, ohne da§ der Erfolg entfiele – vācu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273684-celonsakaribas-parbaude-kriminaltiesibas-pec-ekvivalences-teorijas-principiem/\n273684\nTue, 06 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Brīdis, ar kuru izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas uzskatāma par pabeigtu\nAugstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Branta, tiesnesis Voldemārs Čiževskis, tiesnesis Pēteris Opincāns, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētās [pers. A] un viņas aizstāvja Edija Saulīša kasācijas sūdzībām par Zemgales apgabaltiesas 2017. gada 18. aprīļa spriedumu.   Aprakstošā daļa [1] Ar Tukuma rajona tiesas 2016. gada 19. janvāra spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, atņemot tiesības uz 2 gadiem veikt visu veidu komercdarbību. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu [pers. A] notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. No [pers. A] par labu valstij piedzīta kaitējuma kompensācija 76 549,34 euro un procesuālie izdevumi 28,46 euro. [2] Ar Zemgales apgabaltiesas 2017. gada 18. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273651-bridis-ar-kuru-izvairisanas-no-nodoklu-un-tiem-pielidzinato-maksajumu-nomaksas-uzskatama-par-pabeigtu/\n273651\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vardarbīgu dzimumnoziegumu būtiskākie izmeklēšanas problēmjautājumi nopratināšanas aspektā\nLai gan sabiedrībā tiek runāts par seksuāla rakstura noziegumiem, autore uzskata, ka izmeklēšanas problēmām, ar ko nākas saskarties ikdienā, izmeklējot šādu kategoriju lietas, nav pievērsta īpaša uzmanība, tādējādi neveicinot šo noziedzīgo nodarījumu profesionālas izmeklēšanas attīstību. Būtiskākais pierādījums vardarbīgu dzimumnoziegumu izmeklēšanā ir īpaši aizsargājamā cietušā liecība. Ar 2019. gada 1. janvāri spēkā stāsies KPL grozījumi, kas paredz nepilngadīgo nopratināšanas gaitu fiksēt videoierakstā. Līdz ar šo būtisko grozījumu ir saskatāmas nepilnības citos KPL pantos, kuros ir atrunātas nopratināšanas veikšanas prasības.   Svarīgākās atziņas teorijā un praksē Izmeklējot vardarbīgus dzimumnoziegumus, kvalitatīvi jāveic sākotnējās izmeklēšanas darbības, lai sekmētu stabilu un pārliecinošu pierādījumu fiksēšanu un nostiprināšanu atbilstoši KPL prasībām. Autore ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273649-vardarbigu-dzimumnoziegumu-butiskakie-izmeklesanas-problemjautajumi-nopratinasanas-aspekta/\n273649\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Sagatavošanās noziedzīgam nodarījumam vai līdzdalība noziedzīgā nodarījumā\nLietas faktiskie apstākļi Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017. gada 16. oktobra spriedumu apsūdzētā /pers. B/ atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa veikusi slepkavības pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūka – sagatavošanu, kas izdarīta šādos tiesas konstatētos ap­stākļos, kas citēti pēc kasācijas instances tiesas lēmuma. "2010. gada vasarā pirmstiesas procesā nenoskaidrotā mēnesī un vietā persona, pret kuru krimināllieta izdalīta atsevišķā lietvedībā (turpmāk – cita persona) satikās ar /cietuma nosaukums/ daļas inspektori /pers. B/ un lūdza painteresēties par apcietinātā /pers. D/ vispārējo stāvokli un atrašanās vietu /cietumā/. /Pers. B/ piekrita iegūt informāciju un nākamajā tikšanās reizē šīs ziņas par /pers. D/ izstāstīja citai personai. Savukārt cita persona sniedza /pers. B/ informāciju, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti /pers. D/ ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273473-sagatavosanas-noziedzigam-nodarijumam-vai-lidzdaliba-noziedziga-nodarijuma/\n273473\nTue, 02 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā pierādīšanas standarta tiesiskie, terminoloģiskie, psiholoģiskie un filozofiskie aspekti\nŠīs ir galvenās kriminālatbildības kvanta dimensijas, kuru uzskatāmākai atspoguļošanai autors piedāvā apskatīt Krimināllikuma 79.1 pantu, kas paredz mūža ieslodzījumu par jebkādām darbībām nolūkā kaitēt iedzīvotāju interesēm. Šīs normas nosaukums ir "terorisms". Vērtējot minēto normu, jākonstatē, ka tajā saskatāmas visas trīs kriminālatbildības kvanta dimensijas. Proti: 1) minētajā normā redzama kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensija, kuru atklāj vārdi "iedzīvotāju intereses", kā arī vārda "terorisms" etimoloģija; šis vārds cēlies no latīņu vārda terror, kas nozīme bailes, šausmas; 2) normā redzama arī kriminālatbildības kvanta nodarījumu izdarījušās personas dimensija, kas sasaistīta ar nolūku kaitēt kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensijā ietilpstošajām iedzīvotāju interesēm; 3) visbeidzot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273373-kriminalprocesuala-pieradisanas-standarta-tiesiskie-terminologiskie-psihologiskie-un-filozofiskie-aspekti/\n273373\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē\nAnalogs cēloņsakarības skaidrojums sniegts juridiskajā literatūrā.4 Raksta mērķis ir pamatot šī cēloņsakarības skaidrojuma nepilnības, kā arī to, ka tiesu prakse pamatoti lielā vairumā gadījumu šo skaidrojumu atstāj bez ievērības, un sniegt viedokli par piemērotāku cēloņsakarības skaidrojumu.   Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme daudzos gadījumos ir nederīga, jo konkrēta rīcība reti neizbēgami rada sekas. Lai pamatotu šo tēzi, turpinājumā dots seku neizbēgamības raksturojums Latvijas krimināltiesību teorijā, kā arī šīs pazīmes vērtējums. Skaidrojot seku neizbēgamību, teorijā parasti tā tiek pretstatīta "gadījuma cēloņsakarībai", kas krimināltiesībās atstājama bez ievērības. Piemēram, minēta šāda situācija: izpalīdzīgs cilvēks palīdzējis uz ietves piecelties iereibušai personai, kura pēc nedaudz soļiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273270-celonsakariba-latvijas-kriminaltiesibu-teorija-un-prakse/\n273270\nTue, 28 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā\n20.06.2018. KPL grozījumu vispārīgs raksturojums [1] Grozījumi skāruši KPL A un B daļu. Ar tiem grozīti 69 KPL panti, tai skaitā astoņi izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar vienu pantu, no tā izslēgti divi panti un viena nodaļa piecu pantu apjomā. [2] Absolūts vairums veikto grozījumu saistīti un to kodolu veido Iekšlietu ministrijas iniciētais kriminālprocesa vienkāršošanas pasākumu kopums. Atbilstoši likumprojekta anotācijā2 norādītajam grozījumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" 3. punktā doto uzdevumu – Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273193-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2018gada-20-junija-grozijumi-kriminalprocesa-likuma/\n273193\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n