Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Fri, 28 Feb 2020 17:17:55 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas\n2019. gadā spēkā stājās 30 tiesas spriedumi, ar kuriem saskaņā ar KL 174. panta pirmo un otro daļu tika notiesāti 34 cilvēki. Tiesu statistika par notiesāto personu skaitu pēc KL 174. panta nedemonstrē kardinālas izmaiņas šīs normas piemērošanā pēdējos desmit gados. 2019. gadā 27 tiesas spriedumos sods tika piemērots par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgām personām, proti, bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta otrā daļa), divos spriedumos vainīgie tika sodīti par cietsirdību un vardarbību pret bērniem, kuri ir sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta pirmā daļa), bet ar vienu tiesas spriedumu ir konstatēta noziedzīgu nodarījumu kopība (KL 174. panta pirmā un otrā daļa). Visos analizējamajos gadījumos noziedzīgos nodarījumus bija izdarījuši bērnu tuvinieki – māte (14), tēvs (13), patēvs (5), pamāte (1), bet vienā gadījuma – bērna vectēvs. 26 spriedumos par vainīgiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276115-kriminallikuma-174panta-piemerosanas-aktualas-problemas/\n276115\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas\nNeskaitot vēl visas citas publikācijas, profesores līdzšinējā krājumā jau ir divi tieši noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas tematam veltīti izdevumi. Tāpat kā jaunāko, arī iepriekšējos (2003. un 2007. gadā) izdevusi Tiesu namu aģentūra, taču, kā skaidro autore, atšķirībā no priekštečiem tikko iznākušajā monogrāfijā galvenokārt ir aplūkoti krimināltiesību sevišķās daļas jautājumi: noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību un veselību, brīvību, tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu un valsts institūciju dienestā kvalifikācija. Papildus skarta arī huligānisma kvalifikācija un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jēdziens un etapi. Pēc profesores paustā, pēdējos gados krimināltiesību vispārīgās daļas jautājumiem jau ir veltīti vairāki izdevumi, piemēram, LU Juridiskās fakultātes profesora Ulda Krastiņa zinātniskais devums un Krimināllikuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276114-tiesu-prakse-zem-doktrinas-un-judikaturas-atzinu-lupas/\n276114\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā\n18. februārī nolasītais saīsinātais spriedums ir 850 lappuses garš – apjoms skaidrojams ar lielo lietas dalībnieku skaitu un apsūdzības uzturētāju tiesai iesniegto milzīgo pierādījumu apjomu (par kuru attiecināmību medijos tiesa izteikusies kritiski). Pilnā sprieduma pieejamības laiku ir grūti paredzēt, jo likums ļauj tiesai pagarināt tā sastādīšanas termiņu, ņemot vērā lietas apjomu. Arī blakuslēmumi, kurus tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram, būs pieejami tikai reizē ar pilno spriedumu un tikai tad tos varēs arī pārsūdzēt. Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20, Zolitūdē. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, kā arī vairāki desmiti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276112-saisinatais-spriedums-zolitudes-kriminallieta/\n276112\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ieskats sodu piemērošanas praksē\nKrimināllikuma 149.1 panta piemērošana un soda noteikšana Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECPAK) 6. panta pirmajā daļā noteiktā, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 14. panta pirmajā daļā ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gada 24. februāra Rekomendācijās (2010)3 pret pārmērīgi ilgu procesa norisi4 gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, dalībvalstīm ieteikts izmantot kā mantiskas kompensācijas, tā arī nemantisku kompensāciju mehānismu, ar pēdējo saprotot pārmērīgi ieilgušu kriminālprocesu izbeigšanu, kā arī paredzot iespēju šādos gadījumos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276021-ieskats-sodu-piemerosanas-prakse/\n276021\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Sankciju sarakstu apiešana\nTiesiskais regulējums patiesā labuma guvēja atklāšanai Moneyval 2018. gada rekomendācijās ir norādījusi, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā ir saistīta ar nepietiekamu naudas atmazgāšanas risku apzināšanu, īpaši uzsverot, ka esošā Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju informācijas sistēma nedarbojās, kad Moneyval eksperti veica attiecīgo izvērtējumu.2 Ievērojot Moneyval rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka, ja līdz 2019. gada augustam uzņēmumi neatklās savus patiesā labuma guvējus, tie tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.3 Šāda veida paziņojumu Uzņēmumu reģistrs veica caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem atklāt savus patiesā labuma guvējus nekavējoties.4 Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275911-sankciju-sarakstu-apiesana/\n275911\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nepilngadīgo kriminālatbildības reforma: svarīgs solis kriminālsodu politikas pilnveidē\nSaskaņā ar likumprojektu anotācijās minēto grozījumi paredz nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformu, balstot to taisnīguma atjaunošanas (restorative justice) principos. Tātad kriminālatbildības sistēmas transformācija par tādu, kuras mērķis ir attālināt bērnu no saskarsmes ar tradicionālās kriminālās justīcijas principiem, nodrošinot, ka pēc tam, kad bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tam visos gadījumos nav jādodas uz tiesu un jāsaņem sods tradicionālā izpratnē. Neiedziļinoties sīkāk, šāda dispozīcija daļā lasītāju var radīt bažas un priekšstatu, ka piedāvājums nepilngadīgo grupā veicinās visatļautību, nesodāmības sajūtu un nepilngadīgo noziedzības pieaugumu. Taču izmaiņu mērķis ir pilnīgi pretējs, un pēc būtības tas ir tikai vēl viens svarīgs solis pretī tam, lai panāktu tādu reakciju uz bērna izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuras ietvaros tas vienlaikus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275875-nepilngadigo-kriminalatbildibas-reforma-svarigs-solis-kriminalsodu-politikas-pilnveide/\n275875\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā regulējuma pilnveide turpinās\nIevērojot minēto, Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma (turpmāk – KL) darba grupā un Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) grozījumu izstrādes darba grupā ir izstrādāti un atbalstīti priekšlikumi grozījumiem KL un KPL, kā arī likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas 2019. gada 17. oktobrī pieņemti 1. lasījumā. Ņemot vērā, ka sagatavotie priekšlikumi ir dažādi pēc būtības, kaut arī visi kopumā vērsti uz kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, tomēr īpaši gribētos izcelt šādus konceptuālus jauninājumus. • Noteikt, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt Šobrīd KPL 60.2 panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt, taču ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275868-kriminalprocesuala-regulejuma-pilnveide-turpinas/\n275868\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā\nDivas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas, kas vērtē Latvijas tiesisko regulējumu un paveikto noteiktu ekonomisko noziegumu apkarošanā, ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) un Eiropas Padome. OECD sastāvā tā ir Pretkukuļošanas darba grupa, kura pārrauga Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu (turpmāk – WGB), savukārt Eiropas Padomes ietvaros tā ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam (turpmāk – Moneyval). Lai arī abu organizāciju kompetence ir pietiekami specifiska, to veiktais Latvijas novērtējums atspoguļo kopējo situāciju attiecībā uz Latvijas tiesību sistēmu un institucionālo spēju apkarot kompleksus starptautiskus ekonomiskos noziegumus. Moneyval un WGB prasības ir cieši saistītas, un šo organizāciju novērtējums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275860-cik-daudz-izdarits-ekonomisko-noziegumu-apkarosana-latvija/\n275860\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Turpinot par pierādījumu pieļaujamības praktiskajiem aspektiem\nKā viens no nosacījumiem, kas attiecas uz KPL 130. panta otrās daļas 3. punktā norādīto gadījumu un ir pamats pierādījumu atzīšanai par nepieļaujamiem un to izslēgšanai no pierādījumu kopuma, ir KPL noteiktās kārtības neievērošana par izmeklēšanas darbību veikšanu izņēmuma gadījumos vai neatliekamības kārtībā. Neraugoties uz to, ka klasiski pierādījumu pieļaujamības apstrīdēšana un izvērtēšana notiek tiesas sēdē, veicot pierādījumu pārbaudi, ar KPL spēkā stāšanos tajā tika iekļauts jauns aspekts, kas atsevišķos gadījumos izmeklēšanas tiesnesim vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā dod tiesības izvērtēt iegūto pierādījumu pieļaujamību.2 Kaut arī KPL 163. panta otrajā prim daļā attiecībā uz apskates izdarīšanu izņēmuma gadījumā nav norādīts, ka izmeklēšanas tiesnesis veic izdarītās apskates tiesiskuma un pamatotības pārbaudi, kā arī lemj par iegūto pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275626-turpinot-par-pieradijumu-pielaujamibas-praktiskajiem-aspektiem/\n275626\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Raisījusies diskusija par patiesību kriminālprocesā\nAdvokātu vēstule par likumprojektu Nr. 427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" Mēs, zemāk parakstījušies advokāti, esam iepazinušies ar likumprojektu Nr. 427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – Likumprojekts), kas ir pieņemts pirmajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā. Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 64. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka "aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt", kā arī papildināt Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmo daļu ar 1.1 punktu, paredzot aizdomās turētai personai pienākumu "sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt". Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ir uzsvērts, ka tiesības neliecināt pret sevi jeb tiesības klusēt ir uzskatāmas par vispāratzītiem starptautiskiem standartiem, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā.1 Likumprojekta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275618-raisijusies-diskusija-par-patiesibu-kriminalprocesa/\n275618\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem\nPēdējā laikā tiesnešu un advokātu aprindās ir aktualizējies jautājums par to, vai pastāvošais kriminālprocesuālais regulējums un iedibinātā kārtība lietu nozīmēšanā tiesās netraucē krimināllietu savlaicīgu izskatīšanu. Šobrīd tiek runāts par diviem aspektiem: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir vērsusies Tieslietu padomē ar priekšlikumu advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu, savukārt Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma darba grupā ir izskanējis priekšlikums Kriminālprocesa likuma 466. panta pirmo daļu papildināt ar regulējumu, ka advokātam, kurš nevar piedalīties iztiesāšanā, pašam ir jāsameklē sevis aizstājējs. Priekšlikumi ir ideju līmenī, taču vienlaikus arī pietiekami nopietni, lai tos nevarētu vienkārši ignorēt, jo mēģinājumi lietu izskatīšanas pārmērīgi garo termiņu problēmu saskatīt tikai advokātos ir izskanējuši arī iepriekš. Lai sniegtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275544-ir-nepamatoti-reducet-lietu-lenas-iztiesasanas-iemeslus-tikai-uz-advokatiem/\n275544\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri\nIepretim procesuālajām normām materiālās tiesības aptverošais Krimināllikums ir sešus gadus vecāks, taču kopš spēkā stāšanās tam iznākuši jau vairāki komentāru krājumi. Savukārt Kriminālprocesa likuma komentāri līdz šim faktiski bija atrodami vien juridiskās literatūras un tiesu prakses avotos, taču tie ir fragmentāri un veltīti konkrētiem tiesību institūtiem, neaptverot likuma regulējumu kopumā un vienuviet. Līdz ar zinātniskās monogrāfijas izdošanu attiecībā uz likuma A daļu šis trūkums ir novērsts. Jaunizdoto komentāru zinātniskā redaktore profesore Kristīne Strada-Rozenberga grāmatas atvēršanas svinīgajā pasākumā gan atzina, ka patiesībā iecere par komentāru nepieciešamību bijusi jau drīz vien pēc likuma spēkā stāšanās, taču šim mērķim par būtisku traucēkli kļuva arī nemitīgie grozījumi, kuru kopskaits šobrīd jau tuvojas 40. Mēģinot "noķert" to brīdi, kad ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275468-iznakusi-kriminalprocesa-likuma-pirmie-komentari/\n275468\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci\n2019. gadā lielu popularitāti kā pārvietošanās līdzeklis pilsētās ieguvušas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un ticams, ka šo ierīču popularitāte un skaits turpmākajos gados tikai pieaugs. Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt ar elektromotoru darbināmos motorollerus, skrejriteņus, monoriteņus, skrituļdēļus, balansēšanas dēļus un citas ar elektromotoru aprīkotas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotora palīdzību. Palielinoties cilvēku skaitam, kas šīs ierīces izmanto, ir pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc kļuvis aktuāls jautājums, vai par šādas ierīces izraisītu ceļu satiksmes negadījumu iestāsies kriminālatbildība. Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275450-kriminalatbildiba-par-celu-satiksmes-negadijuma-izraisisanu-parvietojoties-ar-elektroierici/\n275450\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda rēķina var efektivizēt kriminālprocesu\n      Dr. iur. Andrejs Judins Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Par iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 505. pantā Šā gada 24. septembrī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisija (turpmāk – Krimināltiesību apakškomisija) pabeidza darbu ar Tieslietu ministrijas Pas­tāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei (turpmāk – TM darba grupa) sagatavotajiem priekš­likumiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turp­māk – KPL). Citu priekšlikumu starpā apakškomisija atbalstīja ierosinājumu grozīt tiesisko regulējumu, kas reglamentē tiesas debašu norisi. Saskaņā ar KPL 504. panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm. Tiesu debatēm ir liela nozīme, un tās ir paredzētas ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275372-vai-uz-tiesas-debasu-un-apsudzeta-pedeja-varda-rekina-var-efektivizet-kriminalprocesu/\n275372\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu\nAnalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.5 Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275099-noziedzigu-nodarijumu-kvalifikacija-un-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu/\n275099\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz\nNevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275067-kas-ir-nevainiguma-prezumpcija-un-ko-ta-paredz/\n275067\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību\nJa vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.   Pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275008-kriminalprocesa-pamatprincipu-parkapumu-ietekme-uz-pieradijumu-pielaujamibu/\n275008\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā\nKrimināltiesības Pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par gūto laimestu summām, sākot ar pirmo centu 1. Krimināllieta Nr. SKK-95/2019 Krimināllietā Nr. SKK-95/2019 ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem apsūdzētais bija atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, viņš norādīja nepatiesas ziņas likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā, tas ir, nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.1 Kasācijas sūdzībā apsūdzētais pauda viedokli, ka viņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Apsūdzētais norādīja, ka pārskaitījumi no spēlēm totalizatorā ir uzskatāmi par darījumiem, bet naudas pārskaitīšana, liekot likmi, ir viena darījuma partnera izdevumi. Tādējādi ienākumi no šiem darījumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274970-augstakas-tiesas-senata-kriminallietu-departaments-aktualitates-judikatura/\n274970\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti\nIevads Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo. Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska un lietderīga –, saskaras ar visdažādāko tiesību normu pārkāpumiem: gan grāmatvedības kārtošanas noteikumu, gan noteikumu par nodokļiem, gan darba tiesību, gan valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, gan rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu reglamentējošo likumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. No 2006. gada vidus, kad VK sākta statistikas apkopošana par tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītajiem ziņojumiem par revīzijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274904-vai-tiesibaizsardzibas-iestades-efektivi-izmanto-valsts-kontroles-produktu-prakse-un-rezultati/\n274904\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti\nKriminālprocesā pierādījumu pieļaujamība un ticamība ir otrā un trešā pierādījumu īpašība to pārbaudes loģiskajā shēmā. Konstatējot trūkumus kādā no šīm īpašībām, apsverams, vai attiecīgie pierādījumi izmantojami pierādīšanā. Pierādījumu pieļaujamība šajā rakstā tiek vērtēta, jo praksē arvien sastopamas problēmas ar KPL noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu ziņu par faktiem iegūšanā. Procesuālās kārtības neievērošana var atstāt iespaidu gan uz pierādījumu pieļaujamību, gan arī uz to ticamību. Pierādījumu īpašību izvērtēšana ir cieši saistīta ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas kārtību. Praksē nereti rodas dažādas situācijas, kurās novērojamas atkāpes no KPL noteiktās kārtības ievērošanas, kā rezultātā var tikt liegta atsevišķu pierādījumu izmantošana pierādīšana. Pierādījumu pieļaujamība dažādos tās aspektos ir ļoti plaši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274775-pieradijumu-pielaujamibas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274775\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n