Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Wed, 12 Aug 2020 20:58:30 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Nesamaksāto nodokļu legalizēšana\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276981-nesamaksato-nodoklu-legalizesana/\n276981\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Daži apsvērumi par nederīgiem jautājumiem: jautājumu uzdošana un noraidīšana\nPatiesībā tas ir problēmu ņudzeklis, kura atšķetināšana paģērē vispirms atbildēt uz vienu, bet, kā izrādās, tikai šķietami vienkāršu jautājumu, proti, kāda ir tiesas funkcija krimināllietu iztiesāšanā postpadomju perioda kriminālprocesā?2 Saprotams, ka atbildei uz šo jautājumu jāatrodas kontekstā ne tikai ar kriminālprocesa modeļa konstrukciju, bet arī doktrināri teorētiskiem principiem, kuri garantē vispārpieņemto kriminālprocesuālo funkciju sadalījumu. Tā ir jau aksiomātiska3 prasība, kas vismaz uz papīra ir garantēta visos (anglosakšu, Vācijas, Francijas un pat Krievijas) par klasiskiem atzītiem tradicionālajos kriminālprocesa modeļos. Saistībā ar jautājumu uzdošanas tiesā tematiku Latvijas, līdzīgi kā daudzu citu kontinentālās Eiropas kriminālprocesuālo modeļu, kontekstā svarīgi ir norādīt, ka jautājumu pieļaujamība vai nepieļaujamība sākotnēji bija saistīta ar liecinošo personu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276934-dazi-apsverumi-par-nederigiem-jautajumiem-jautajumu-uzdosana-un-noraidisana/\n276934\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesības uz repliku absolūtā daba\nTiesas debašu mērķis un advokāta pienākums tā sasniegšanai ir ļoti komplicēts. Aizstāvības runai jābūt dziļi argumentētai, pārliecinoši izteiktai un pamatotai uz visiem krimināllietas materiāliem.1 Īpaši komplicēts šis advokāta uzdevums kļūst, veidojot iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošu aizstāvības runu sarežģītās un apjomīgās krimināllietās, kurās ir ne tikai jāspēj pretargumentēt valsts apsūdzībai, bet, iespējams, arī jāspēj paredzēt un atspēkot citu apsūdzēto aizstāvības pozīcijas, kuras var savstarpēji atšķirties. Tāpat savu skatījumu uz lietu var paust arī cietušie, kuru viedoklim advokātam, nodrošinot aizstāvību, var nākties oponēt. Kā redzams no pēdējā laikā publiski apspriestākajām krimināllietām, tiesu debates var sastāvēt no ļoti apjomīgām runām. Apjoma ziņā līdzvērtīgas var būt gan valsts apsūdzības uzturētāju, gan aizstāvības runas. Nereti, lai gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276932-tiesibas-uz-repliku-absoluta-daba/\n276932\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie tiesību neliecināt pret sevi satura\nŅemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāta judikatūra šajos jautājumos ir visai ierobežota, raksta pamatā izmantota Vācijas tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra. Izmantojot šīs judikatūras atziņas, var ņemt vērā, ka tiesības neliecināt pret sevi ir viens no kriminālprocesa pamatprincipiem lielākajā vairumā valstu un nav pamata uzskatīt, ka Latvijā šis princips ieguvis pilnīgi citu, atšķirīgu saturu. Katrā ziņā tiktāl, ciktāl šīs atziņas nav pretrunā ar kādu no Kriminālprocesa likuma normām, tās ir noderīgas tiesību neliecināt pret sevi izzināšanā un piemērošanā arī Latvijas tiesību sistēmā. Ar rakstā lietoto terminu "apsūdzētais" ir jāsaprot jebkurš procesuālais statuss, kurā personai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likuma 59. panta izpratnē.   Tiesību neliecināt pret sevi vispārīgs raksturojums Šo kriminālprocesuālo tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276872-atgriezoties-pie-tiesibu-neliecinat-pret-sevi-satura/\n276872\nTue, 07 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kuģa kapteinis kā izmeklēšanas iestāde uz Latvijas Republikas karoga kuģiem\n1. Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņu kā izmeklēšanas iestādes tiesiskais regulējums Saskaņā ar Jūras kodeksa1 278. pantu kuģa kapteinis veic izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikto kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. panta 9. punktam izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi. Kriminālprocesa likuma2 387. panta devītā daļa nosaka, ka tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Kriminālprocesa likuma 399. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis. Savukārt šā paša panta otrā daļa nosaka, ka, ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklēšanas darbības, kas veicamas, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276842-kuga-kapteinis-ka-izmeklesanas-iestade-uz-latvijas-republikas-karoga-kugiem/\n276842\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Prezumētā noziedzīgi iegūtā manta un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošana\nIk gadu noziedzīgie grupējumi (īpaši ekonomisko noziegumu, narkotisko vielu, ieroču aprites un kontrabandas jomā) nelegāli nopelna ievērojamus finanšu līdzekļus, lielāko daļu no tiem vēlāk ieguldot likumīgos objektos, mantā vai uzņēmumos. Noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai tiek izmantoti zinātnes atklājumi un novitātes tehnoloģiju jomā, izveidotas sarežģītas shēmas un iesaistītas personas no dažādām pasaules valstīm, tādējādi apgrūtinot noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu, reizēm pat padarot to par neiespējamu, neskatoties uz mūsdienās pieejamiem līdzekļiem un iespējām. Tomēr, nepieļaujot vai maksimāli ierobežojot noziedzīgi iegūto līdzekļu apriti, valstis var padarīt noziedzību par mazāk ienesīgu vai pat par neizdevīgu. "Var droši apgalvot, ka būtu acīmredzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtos labumus. Tātad valstij, risinot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276697-prezumeta-noziedzigi-ieguta-manta-un-procesa-par-noziedzigi-iegutu-mantu-piemerosana/\n276697\nTue, 02 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Spriedums "Zolitūdes lietā": viens notiesāts, astoņi attaisnoti. Nejaušība vai likumsakarīgs rezultāts?\nJau 2012. gadā, sniedzot interviju, kas tika publicēta ar virsrakstu "Cilvēks Latvijas valstij nav vērtība", runāju par to, cik zemā līmenī ir izmeklēšanas kvalitāte, cik lēni tuvojamies patiesi tiesiskai valstij un cik bieži tādēļ cieš tie cilvēki, kuri tiek iesaistīti kriminālprocesos. Problēma fokusējās vienā apstāklī – nav kaut kas kārtībā ar to cilvēku vērtībām, kuriem valsts ir uzticējusi pienākumu nodrošināt tiesiskumu. Gadu vēlāk – 2013. gada 21. novembrī – notika "Maximas" traģēdija. Tajā liktenīgajā vakarā un arī kādu laiku pēc tam domāju un cerēju, ka šis notikums sapurinās sistēmu, jo bijām nonākuši tādā kā kritiskajā punktā, aiz kura tālāk iet nedrīkstētu – bija gājuši bojā 54 pilnīgi nevainīgi cilvēki. Toreiz ikviens ļoti skaidri apzinājās, ka tikpat labi zem "Maximas" gruvušiem varēja būt jebkurš no mums. Pāris dienas vēlāk, 23. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276661-spriedums-zolitudes-lietabr-viens-notiesats-astoni-attaisnotibr-nejausiba-vai-likumsakarigs-rezultats/\n276661\nTue, 26 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesu prakses maiņa norāda uz skaidra normatīvā regulējuma nepieciešamību\nSenāta lēmumā, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2010/2011. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā" (turpmāk – Tiesu prakses apkopojums), norādīts, ka tiesas, izskatot cietušā kompensācijas pieteikumus par Krimināllikuma 260. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā personai un mantai nodarīta kaitējuma kompensēšanu, pārsvarā izlemj kompensācijas pieteikumu pēc būtības un nosaka kompensāciju cietušajam, piedzenot to no vainīgā, ievērojot judikatūrā pausto atziņu, ka kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma (mantiskā un nemantiskā) kompensēšanu, jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276638-tiesu-prakses-maina-norada-uz-skaidra-normativa-regulejuma-nepieciesamibu/\n276638\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Obligātā apdrošināšana obligāti pirms kriminālprocesa\nLietā pausto tēžu paplašināšana Pārņemot citu valstu pieredzi vai ieviešot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas, Latvijas likumdevējs ne vienmēr spēj pietiekamā kvalitātē izskaidrot jaunās tiesību normas nepieciešamību, mērķi un samērību, kā arī vietu tiesību sistēmā. Apdrošināšanas jomā ne visas tiesību normas spēj apgāzt šo pieņēmumu, ko apliecina, piemēram, lietā SKK-1/2020 norādītais Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra spriedums lietā Nr. 2014-06-03. Likumdošanas procesa kvalitāti apdrošināšanas jomā atstājot citām diskusijām, šā raksta galvenais mērķis ir aplūkot lietā SKK-1/2020 paustās atziņas, to nozīmi arī ārpus sauszemes transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) apakšnozares. Autora ieskatā, lietā SKK-1/2020 paustie argumenti stiprina obligātās apdrošināšanas vietu tiesību sistēmā un potenciāli ļautu atslogot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276635-obligata-apdrosinasana-obligati-pirms-kriminalprocesa/\n276635\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas kriminālprocesa liberalizācija kā tiesu noslogotības mazināšanas instruments\nLiela daļa juridiski sarežģītu (un ne tik sarežģītu) kriminālprocesu nemaz nenonāktu tiesā, ja tiktu efektivizēts darbs tieši pirmstiesas kriminālprocesa posmā: ja kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas pienācīgi un savlaicīgi skaidrotu pret personu un mantu izvirzītus pieņēmumus, ja tiktu nodrošināta efektīva tiesību uz aizstāvību realizācija, dodot iespēju iepazīties ar izmeklēšanas argumentāciju un to atspēkot. Prakse vedina izdarīt secinājumu, ka izmeklēšanas iestādes un prokuratūra bieži vien cenšas nevis noskaidrot aizstāvības argumentus un tādējādi izzināt izmeklējamo notikumu objektīvi, bet gan novelt faktisko apstākļu noskaidrošanas pienākumu tikai uz tiesu. Un tādēļ tieši tiesas procesā nākas noteikt jaunas ekspertīzes, aicināt jaunus lieciniekus, izprasīt papildu materiālus, kas kopumā tikai ievelk tiesas procesu. Kādēļ to nedarīt kvalitatīvi jau pirmstiesas procesā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276586-pirmstiesas-kriminalprocesa-liberalizacija-ka-tiesu-noslogotibas-mazinasanas-instruments/\n276586\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Komentārs par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 aktualitāti\nIevērojot šobrīd globālo draudu – Covid-19 pandēmiju,1 kuras rezultātā 2020. gada 12. martā Ministru kabinets izdeva rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu",2 un tās ietekmi šobrīd, tiek ieviestas daudzas korekcijas cilvēku privātajā un profesionālajā darbībā. Līdz ar to 2020. gada 26. marta Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-15-01 "Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"3 tāpat kā daudzi citi jautājumi, piemēram, pavisam nesen izskanējusī diskusija par spriedumu tā sauktajā Zolitūdes krimināllietā,4 gluži vienkārši jau zaudējis savu aktualitāti. Tikai sākotnēji varētu šķist pārsteidzoši, ka, Satversmes tiesā izskatot šo lietu, viedoklis nav vaicāts nevienam advokatūras pārstāvim. Tādēļ it īpaši cienījami, ka vienīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276503-komentars-par-satversmes-tiesas-sprieduma-lieta-nr-2019-15-01-aktualitati/\n276503\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nodokļu krāpšanas kvalificēšanas problēmjautājumi\nNodokļu noziedzība Galvenais valsts instruments ekonomisko attiecību regulēšanai Latvijā ir nodokļu sistēma. Nodokļi – tā ir nozīmīga sabiedrības ekonomisko attiecību vienība kopš valsts dibināšanas. Galvenais Latvijas budžeta veidošanas avots ir nodokļu iekasēšana un to maksājumi. No šiem ieņēmumiem veidojas valsts un sociālās programmas, fondi, kas nodrošina pašas valsts pastāvēšanu un darbību. Tieši tas nosaka nodokļu sistēmas ārkārtējo nozīmi valsts un sabiedrības struktūrā, nepieciešamību visiem sabiedrības locekļiem pildīt savas nodokļu saistības. Nodokļi ir svarīga ekonomiska kategorija, ar kuru ikdienā saskaras ikviens iedzīvotājs un uzņēmums. Daži nodokļu maksātāji cenšas samazināt savus nodokļu maksājumus, tādā veidā veidojot Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Zinātniskajā literatūrā nodokļu noziedzība ir definēta kā sociāli bīstama parādība, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276497-nodoklu-krapsanas-kvalificesanas-problemjautajumi/\n276497\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā\nPrincipa vispārīgs raksturojums Šis princips ir viens no trim nevainīguma prezumpcijas elementiem. Savukārt nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta Satversmes 92. pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām.1 Tātad principam in dubio pro reo ir konstitucionāli tiesisks rangs. No tā izriet, ka tas būtu spēkā arī tad, ja nebūtu iekļauts KPL 19. panta trešajā daļā. Šāda situācija ir, piemēram, Vācijā un Austrijā, kur procesuālajos likumos tas nav iekļauts.2 Šis princips attiecas gan uz pierādīšanas nastas sadalījumu, gan pierādījumu vērtēšanu.3 Kā pierādīšanas nastas noteikums šis princips nozīmē, ka kriminālvajāšanas iestādei ir jāpierāda apsūdzētā vaina, nevis apsūdzētajam jāpierāda savs nevainīgums.4 Savukārt kā pierādījumu vērtēšanas noteikums šis princips nosaka, ka tiesnesis krimināllietā nedrīkst paust viedokli par apsūdzētajam nelabvēlīgu lietas apstākļu pastāvēšanu, ja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276427-princips-saubu-gadijuma-par-labu-personai-kriminalprocesa/\n276427\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri\nLikums stājās spēkā 5. aprīlī, tā mērķis ir – sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likumā noteiktais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi. Likumprojekta izstrādi koordinēja Tieslietu ministrija (turpmāk – TM), bet dažādas nozares regulējošo pantu saturu iniciēja attiecīgās ministrijas un citas valsts institūcijas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276424-likuma-par-valsts-instituciju-darbibu-arkartejas-situacijas-laika-saistiba-ar-covid-19-izplatibu-komentari/\n276424\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vainas psiholoģiskā koncepcija Krimināllikumā\nVainas izpratne krimināltiesībās ir iekļauta KL vispārīgās daļas vairākās normās. KL 6. panta pirmajā daļā (noziedzīga nodarījuma jēdziens) pateikts, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālatbildība. Savukārt KL 1. panta pirmajā daļā (kriminālatbildības pamats) paredz, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Taču pats vainas kā krimināltiesību jēdziens KL vispārīgajā daļā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu krimināllikumu, nav dots. Likumdevēji ir aprobežojušies ar norādēm uz vainas formu, formulējot likumā atsevišķus noziedzīgu nodarījumu sastāvus vai, labākajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276246-vainas-psihologiska-koncepcija-kriminallikuma/\n276246\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu\nNatālija Laveniece-Straupmane TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas vadītāja Kas ir ārkārtējā situācija: tiesiskais regulējums un atbildība Ar Ministru kabinets 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Rīkojums ir izdots uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276244-rkarteja-situacija-juristu-viedokli-par-tiesisko-regulejumu-un-ta-piemerosanu/\n276244\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas\n2019. gadā spēkā stājās 30 tiesas spriedumi, ar kuriem saskaņā ar KL 174. panta pirmo un otro daļu tika notiesāti 34 cilvēki. Tiesu statistika par notiesāto personu skaitu pēc KL 174. panta nedemonstrē kardinālas izmaiņas šīs normas piemērošanā pēdējos desmit gados. 2019. gadā 27 tiesas spriedumos sods tika piemērots par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgām personām, proti, bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta otrā daļa), divos spriedumos vainīgie tika sodīti par cietsirdību un vardarbību pret bērniem, kuri ir sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta pirmā daļa), bet ar vienu tiesas spriedumu ir konstatēta noziedzīgu nodarījumu kopība (KL 174. panta pirmā un otrā daļa). Visos analizējamajos gadījumos noziedzīgos nodarījumus bija izdarījuši bērnu tuvinieki – māte (14), tēvs (13), patēvs (5), pamāte (1), bet vienā gadījuma – bērna vectēvs. 26 spriedumos par vainīgiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276115-kriminallikuma-174panta-piemerosanas-aktualas-problemas/\n276115\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas\nNeskaitot vēl visas citas publikācijas, profesores līdzšinējā krājumā jau ir divi tieši noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas tematam veltīti izdevumi. Tāpat kā jaunāko, arī iepriekšējos (2003. un 2007. gadā) izdevusi Tiesu namu aģentūra, taču, kā skaidro autore, atšķirībā no priekštečiem tikko iznākušajā monogrāfijā galvenokārt ir aplūkoti krimināltiesību sevišķās daļas jautājumi: noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību un veselību, brīvību, tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu un valsts institūciju dienestā kvalifikācija. Papildus skarta arī huligānisma kvalifikācija un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jēdziens un etapi. Pēc profesores paustā, pēdējos gados krimināltiesību vispārīgās daļas jautājumiem jau ir veltīti vairāki izdevumi, piemēram, LU Juridiskās fakultātes profesora Ulda Krastiņa zinātniskais devums un Krimināllikuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276114-tiesu-prakse-zem-doktrinas-un-judikaturas-atzinu-lupas/\n276114\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā\n18. februārī nolasītais saīsinātais spriedums ir 850 lappuses garš – apjoms skaidrojams ar lielo lietas dalībnieku skaitu un apsūdzības uzturētāju tiesai iesniegto milzīgo pierādījumu apjomu (par kuru attiecināmību medijos tiesa izteikusies kritiski). Pilnā sprieduma pieejamības laiku ir grūti paredzēt, jo likums ļauj tiesai pagarināt tā sastādīšanas termiņu, ņemot vērā lietas apjomu. Arī blakuslēmumi, kurus tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram, būs pieejami tikai reizē ar pilno spriedumu un tikai tad tos varēs arī pārsūdzēt. Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20, Zolitūdē. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, kā arī vairāki desmiti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276112-saisinatais-spriedums-zolitudes-kriminallieta/\n276112\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ieskats sodu piemērošanas praksē\nKrimināllikuma 149.1 panta piemērošana un soda noteikšana Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECPAK) 6. panta pirmajā daļā noteiktā, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 14. panta pirmajā daļā ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gada 24. februāra Rekomendācijās (2010)3 pret pārmērīgi ilgu procesa norisi4 gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, dalībvalstīm ieteikts izmantot kā mantiskas kompensācijas, tā arī nemantisku kompensāciju mehānismu, ar pēdējo saprotot pārmērīgi ieilgušu kriminālprocesu izbeigšanu, kā arī paredzot iespēju šādos gadījumos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276021-ieskats-sodu-piemerosanas-prakse/\n276021\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n