Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Mon, 28 Sep 2020 12:01:51 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Efektīva un pārdomāta reforma vai lamatas izmeklēšanai\nŠobrīd valstiskā līmenī ir aktualizēta nepieciešamība Latvijā nošķirt ekspertīzi, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 193. pantu ir izmeklēšanas darbība, no izmeklēšanas. Reformu plānots īstenot, no Valsts policijas atdalot ekspertus, kuri veic tiesu ekspertīzes, kā rezultātā tiktu sasniegts mērķis – notikuma vietas izpēte būtu atdalīta no ekspertīzes. Nepieciešamība atdalīt ekspertīzi no izmeklēšanas tiek pamatota ar pirms 11 gadiem sniegtu Funkciju audita darba grupas ziņojumu.1 2009. gada 29. maijā valsts tiesu ekspertīžu iestādēs veiktajā funkciju audita ziņojumā izklāstīts arī pamatojums, kādēļ ekspertīžu iestāde nevar atrasties vienā sistēmā ar izmeklēšanu, skaidrojot, ka "ekspertu iestādes atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem".2 Par notikuma vietas izpēti, noziedzīgu nodarījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277211-efektiva-un-pardomata-reforma-vai-lamatas-izmeklesanai/\n277211\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas\nTēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.   Ievads Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu. Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277210-vai-valstij-ir-pienakums-maksat-advokata-darba-samaksu-par-apsudzetas-personas-izvairisanos-no-tiesas/\n277210\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa sadalīšana un kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu\nKriminālprocesa likumā nav nostiprināta procesuālā kārtība, kā nosakāms kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākums, ja kriminālprocess ir ticis sadalīts un ar dažādiem notiesājošiem spriedumiem par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas. Jānorāda, ka arī tiesu prakse šādos gadījumos ir atšķirīga. Augstākās tiesas Krimināllietu departaments šo jautājumu ir risinājis divos spriedumos – SKK-713/2016 un SKK-51/2019. Tiesību doktrīnā jautājums apskatīts tikai atsevišķu autoru publikācijās. Mana raksta mērķis ir izpētīt kriminālprocesa sadalīšanas institūtu un tā ietekmi uz kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākumu, ja par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas ar dažādiem spriedumiem.   1. Kriminālprocesa sadalīšanas mērķis un pamats Juridiskajā literatūrā profesors A. Liede norāda, ka vissekmīgāk izmeklēšanas uzdevumus varētu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277175-kriminalprocesa-sadalisana-un-kompensacija-par-cietusajam-radito-kaitejumu/\n277175\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratne par izteikumu ietekmi uz nevainīguma prezumpciju\nAtziņa, ka nevainīguma prezumpciju spēj aizskart publiski izteikumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņās nostiprinājusies tikai 20. gadsimta nogalē. Kopumā, ECT ir atzinusi, ka runas brīvība un tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras sevī ietver nevainīguma prezumpciju, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (turpmāk – ECK) tiek aizsargātas vienlīdzīgi. Tādēļ starp šīm tiesībām ir jāatrod līdzsvars, piemērojot līdzīgu shēmu, kā līdzsvarojot runas brīvību ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiek vērtēts: veids, kādā informācija tika iegūta; informācijas saturs un atspoguļojums; aktualitāte sabiedriskai diskusijai; ietekme uz kriminālprocesu; soda samērīgums (ja piemērots izteikuma autoram).1   Tiesu varas pārstāvju paziņojumi Nepieciešamība tiesu varas pārstāvjiem atturēties no izteikumiem, kas varētu liecināt par jau izveidojušos viedokli par personas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277102-eiropas-cilvektiesibu-tiesas-izpratne-par-izteikumu-ietekmi-uz-nevainiguma-prezumpciju/\n277102\nTue, 01 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība\nKriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 95. panta pirmā daļa paredz, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums. Lai gan cietušā statuss ir paredzēts KPL primāri kaitējuma kompensācijai gūšanai, uz ko norāda KPL 22. pantā nostiprinātais princips, cietušais ir viens no centrālajiem procesa dalībniekiem, kura loma var izrādīties izšķiroša. Cietušā institūts kriminālprocesā pastāv ar nolūku, lai persona, pret kuru tika pastrādāta vissmagākā darbība – noziedzīgs nodarījums, varētu panākt savu aizskarto interešu atjaunošanu. Analizējot KPL normas, kas regulē cietušā piedalīšanos kriminālprocesā, autors secina, ka cietušā institūts ir vairāk paredzēts gadījumiem, kad kaitējums ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts fiziskajām personām. Juridiskās personas dalība cietušā statusā ir regulēta fragmentāri, tādēļ bieži ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277068-cietusa-juridiskas-personas-parstavis-kriminalprocesa-un-ta-atbildiba/\n277068\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nesamaksāto nodokļu legalizēšana\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276981-nesamaksato-nodoklu-legalizesana/\n276981\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Daži apsvērumi par nederīgiem jautājumiem: jautājumu uzdošana un noraidīšana\nPatiesībā tas ir problēmu ņudzeklis, kura atšķetināšana paģērē vispirms atbildēt uz vienu, bet, kā izrādās, tikai šķietami vienkāršu jautājumu, proti, kāda ir tiesas funkcija krimināllietu iztiesāšanā postpadomju perioda kriminālprocesā?2 Saprotams, ka atbildei uz šo jautājumu jāatrodas kontekstā ne tikai ar kriminālprocesa modeļa konstrukciju, bet arī doktrināri teorētiskiem principiem, kuri garantē vispārpieņemto kriminālprocesuālo funkciju sadalījumu. Tā ir jau aksiomātiska3 prasība, kas vismaz uz papīra ir garantēta visos (anglosakšu, Vācijas, Francijas un pat Krievijas) par klasiskiem atzītiem tradicionālajos kriminālprocesa modeļos. Saistībā ar jautājumu uzdošanas tiesā tematiku Latvijas, līdzīgi kā daudzu citu kontinentālās Eiropas kriminālprocesuālo modeļu, kontekstā svarīgi ir norādīt, ka jautājumu pieļaujamība vai nepieļaujamība sākotnēji bija saistīta ar liecinošo personu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276934-dazi-apsverumi-par-nederigiem-jautajumiem-jautajumu-uzdosana-un-noraidisana/\n276934\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesības uz repliku absolūtā daba\nTiesas debašu mērķis un advokāta pienākums tā sasniegšanai ir ļoti komplicēts. Aizstāvības runai jābūt dziļi argumentētai, pārliecinoši izteiktai un pamatotai uz visiem krimināllietas materiāliem.1 Īpaši komplicēts šis advokāta uzdevums kļūst, veidojot iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošu aizstāvības runu sarežģītās un apjomīgās krimināllietās, kurās ir ne tikai jāspēj pretargumentēt valsts apsūdzībai, bet, iespējams, arī jāspēj paredzēt un atspēkot citu apsūdzēto aizstāvības pozīcijas, kuras var savstarpēji atšķirties. Tāpat savu skatījumu uz lietu var paust arī cietušie, kuru viedoklim advokātam, nodrošinot aizstāvību, var nākties oponēt. Kā redzams no pēdējā laikā publiski apspriestākajām krimināllietām, tiesu debates var sastāvēt no ļoti apjomīgām runām. Apjoma ziņā līdzvērtīgas var būt gan valsts apsūdzības uzturētāju, gan aizstāvības runas. Nereti, lai gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276932-tiesibas-uz-repliku-absoluta-daba/\n276932\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie tiesību neliecināt pret sevi satura\nŅemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāta judikatūra šajos jautājumos ir visai ierobežota, raksta pamatā izmantota Vācijas tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra. Izmantojot šīs judikatūras atziņas, var ņemt vērā, ka tiesības neliecināt pret sevi ir viens no kriminālprocesa pamatprincipiem lielākajā vairumā valstu un nav pamata uzskatīt, ka Latvijā šis princips ieguvis pilnīgi citu, atšķirīgu saturu. Katrā ziņā tiktāl, ciktāl šīs atziņas nav pretrunā ar kādu no Kriminālprocesa likuma normām, tās ir noderīgas tiesību neliecināt pret sevi izzināšanā un piemērošanā arī Latvijas tiesību sistēmā. Ar rakstā lietoto terminu "apsūdzētais" ir jāsaprot jebkurš procesuālais statuss, kurā personai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likuma 59. panta izpratnē.   Tiesību neliecināt pret sevi vispārīgs raksturojums Šo kriminālprocesuālo tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276872-atgriezoties-pie-tiesibu-neliecinat-pret-sevi-satura/\n276872\nTue, 07 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kuģa kapteinis kā izmeklēšanas iestāde uz Latvijas Republikas karoga kuģiem\n1. Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņu kā izmeklēšanas iestādes tiesiskais regulējums Saskaņā ar Jūras kodeksa1 278. pantu kuģa kapteinis veic izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikto kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. panta 9. punktam izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi. Kriminālprocesa likuma2 387. panta devītā daļa nosaka, ka tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Kriminālprocesa likuma 399. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis. Savukārt šā paša panta otrā daļa nosaka, ka, ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklēšanas darbības, kas veicamas, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276842-kuga-kapteinis-ka-izmeklesanas-iestade-uz-latvijas-republikas-karoga-kugiem/\n276842\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Prezumētā noziedzīgi iegūtā manta un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošana\nIk gadu noziedzīgie grupējumi (īpaši ekonomisko noziegumu, narkotisko vielu, ieroču aprites un kontrabandas jomā) nelegāli nopelna ievērojamus finanšu līdzekļus, lielāko daļu no tiem vēlāk ieguldot likumīgos objektos, mantā vai uzņēmumos. Noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai tiek izmantoti zinātnes atklājumi un novitātes tehnoloģiju jomā, izveidotas sarežģītas shēmas un iesaistītas personas no dažādām pasaules valstīm, tādējādi apgrūtinot noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu, reizēm pat padarot to par neiespējamu, neskatoties uz mūsdienās pieejamiem līdzekļiem un iespējām. Tomēr, nepieļaujot vai maksimāli ierobežojot noziedzīgi iegūto līdzekļu apriti, valstis var padarīt noziedzību par mazāk ienesīgu vai pat par neizdevīgu. "Var droši apgalvot, ka būtu acīmredzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtos labumus. Tātad valstij, risinot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276697-prezumeta-noziedzigi-ieguta-manta-un-procesa-par-noziedzigi-iegutu-mantu-piemerosana/\n276697\nTue, 02 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Spriedums "Zolitūdes lietā": viens notiesāts, astoņi attaisnoti. Nejaušība vai likumsakarīgs rezultāts?\nJau 2012. gadā, sniedzot interviju, kas tika publicēta ar virsrakstu "Cilvēks Latvijas valstij nav vērtība", runāju par to, cik zemā līmenī ir izmeklēšanas kvalitāte, cik lēni tuvojamies patiesi tiesiskai valstij un cik bieži tādēļ cieš tie cilvēki, kuri tiek iesaistīti kriminālprocesos. Problēma fokusējās vienā apstāklī – nav kaut kas kārtībā ar to cilvēku vērtībām, kuriem valsts ir uzticējusi pienākumu nodrošināt tiesiskumu. Gadu vēlāk – 2013. gada 21. novembrī – notika "Maximas" traģēdija. Tajā liktenīgajā vakarā un arī kādu laiku pēc tam domāju un cerēju, ka šis notikums sapurinās sistēmu, jo bijām nonākuši tādā kā kritiskajā punktā, aiz kura tālāk iet nedrīkstētu – bija gājuši bojā 54 pilnīgi nevainīgi cilvēki. Toreiz ikviens ļoti skaidri apzinājās, ka tikpat labi zem "Maximas" gruvušiem varēja būt jebkurš no mums. Pāris dienas vēlāk, 23. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276661-spriedums-zolitudes-lietabr-viens-notiesats-astoni-attaisnotibr-nejausiba-vai-likumsakarigs-rezultats/\n276661\nTue, 26 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesu prakses maiņa norāda uz skaidra normatīvā regulējuma nepieciešamību\nSenāta lēmumā, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2010/2011. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā" (turpmāk – Tiesu prakses apkopojums), norādīts, ka tiesas, izskatot cietušā kompensācijas pieteikumus par Krimināllikuma 260. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā personai un mantai nodarīta kaitējuma kompensēšanu, pārsvarā izlemj kompensācijas pieteikumu pēc būtības un nosaka kompensāciju cietušajam, piedzenot to no vainīgā, ievērojot judikatūrā pausto atziņu, ka kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma (mantiskā un nemantiskā) kompensēšanu, jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276638-tiesu-prakses-maina-norada-uz-skaidra-normativa-regulejuma-nepieciesamibu/\n276638\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Obligātā apdrošināšana obligāti pirms kriminālprocesa\nLietā pausto tēžu paplašināšana Pārņemot citu valstu pieredzi vai ieviešot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas, Latvijas likumdevējs ne vienmēr spēj pietiekamā kvalitātē izskaidrot jaunās tiesību normas nepieciešamību, mērķi un samērību, kā arī vietu tiesību sistēmā. Apdrošināšanas jomā ne visas tiesību normas spēj apgāzt šo pieņēmumu, ko apliecina, piemēram, lietā SKK-1/2020 norādītais Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra spriedums lietā Nr. 2014-06-03. Likumdošanas procesa kvalitāti apdrošināšanas jomā atstājot citām diskusijām, šā raksta galvenais mērķis ir aplūkot lietā SKK-1/2020 paustās atziņas, to nozīmi arī ārpus sauszemes transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) apakšnozares. Autora ieskatā, lietā SKK-1/2020 paustie argumenti stiprina obligātās apdrošināšanas vietu tiesību sistēmā un potenciāli ļautu atslogot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276635-obligata-apdrosinasana-obligati-pirms-kriminalprocesa/\n276635\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas kriminālprocesa liberalizācija kā tiesu noslogotības mazināšanas instruments\nLiela daļa juridiski sarežģītu (un ne tik sarežģītu) kriminālprocesu nemaz nenonāktu tiesā, ja tiktu efektivizēts darbs tieši pirmstiesas kriminālprocesa posmā: ja kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas pienācīgi un savlaicīgi skaidrotu pret personu un mantu izvirzītus pieņēmumus, ja tiktu nodrošināta efektīva tiesību uz aizstāvību realizācija, dodot iespēju iepazīties ar izmeklēšanas argumentāciju un to atspēkot. Prakse vedina izdarīt secinājumu, ka izmeklēšanas iestādes un prokuratūra bieži vien cenšas nevis noskaidrot aizstāvības argumentus un tādējādi izzināt izmeklējamo notikumu objektīvi, bet gan novelt faktisko apstākļu noskaidrošanas pienākumu tikai uz tiesu. Un tādēļ tieši tiesas procesā nākas noteikt jaunas ekspertīzes, aicināt jaunus lieciniekus, izprasīt papildu materiālus, kas kopumā tikai ievelk tiesas procesu. Kādēļ to nedarīt kvalitatīvi jau pirmstiesas procesā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276586-pirmstiesas-kriminalprocesa-liberalizacija-ka-tiesu-noslogotibas-mazinasanas-instruments/\n276586\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Komentārs par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 aktualitāti\nIevērojot šobrīd globālo draudu – Covid-19 pandēmiju,1 kuras rezultātā 2020. gada 12. martā Ministru kabinets izdeva rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu",2 un tās ietekmi šobrīd, tiek ieviestas daudzas korekcijas cilvēku privātajā un profesionālajā darbībā. Līdz ar to 2020. gada 26. marta Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-15-01 "Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"3 tāpat kā daudzi citi jautājumi, piemēram, pavisam nesen izskanējusī diskusija par spriedumu tā sauktajā Zolitūdes krimināllietā,4 gluži vienkārši jau zaudējis savu aktualitāti. Tikai sākotnēji varētu šķist pārsteidzoši, ka, Satversmes tiesā izskatot šo lietu, viedoklis nav vaicāts nevienam advokatūras pārstāvim. Tādēļ it īpaši cienījami, ka vienīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276503-komentars-par-satversmes-tiesas-sprieduma-lieta-nr-2019-15-01-aktualitati/\n276503\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nodokļu krāpšanas kvalificēšanas problēmjautājumi\nNodokļu noziedzība Galvenais valsts instruments ekonomisko attiecību regulēšanai Latvijā ir nodokļu sistēma. Nodokļi – tā ir nozīmīga sabiedrības ekonomisko attiecību vienība kopš valsts dibināšanas. Galvenais Latvijas budžeta veidošanas avots ir nodokļu iekasēšana un to maksājumi. No šiem ieņēmumiem veidojas valsts un sociālās programmas, fondi, kas nodrošina pašas valsts pastāvēšanu un darbību. Tieši tas nosaka nodokļu sistēmas ārkārtējo nozīmi valsts un sabiedrības struktūrā, nepieciešamību visiem sabiedrības locekļiem pildīt savas nodokļu saistības. Nodokļi ir svarīga ekonomiska kategorija, ar kuru ikdienā saskaras ikviens iedzīvotājs un uzņēmums. Daži nodokļu maksātāji cenšas samazināt savus nodokļu maksājumus, tādā veidā veidojot Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Zinātniskajā literatūrā nodokļu noziedzība ir definēta kā sociāli bīstama parādība, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276497-nodoklu-krapsanas-kvalificesanas-problemjautajumi/\n276497\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā\nPrincipa vispārīgs raksturojums Šis princips ir viens no trim nevainīguma prezumpcijas elementiem. Savukārt nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta Satversmes 92. pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām.1 Tātad principam in dubio pro reo ir konstitucionāli tiesisks rangs. No tā izriet, ka tas būtu spēkā arī tad, ja nebūtu iekļauts KPL 19. panta trešajā daļā. Šāda situācija ir, piemēram, Vācijā un Austrijā, kur procesuālajos likumos tas nav iekļauts.2 Šis princips attiecas gan uz pierādīšanas nastas sadalījumu, gan pierādījumu vērtēšanu.3 Kā pierādīšanas nastas noteikums šis princips nozīmē, ka kriminālvajāšanas iestādei ir jāpierāda apsūdzētā vaina, nevis apsūdzētajam jāpierāda savs nevainīgums.4 Savukārt kā pierādījumu vērtēšanas noteikums šis princips nosaka, ka tiesnesis krimināllietā nedrīkst paust viedokli par apsūdzētajam nelabvēlīgu lietas apstākļu pastāvēšanu, ja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276427-princips-saubu-gadijuma-par-labu-personai-kriminalprocesa/\n276427\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri\nLikums stājās spēkā 5. aprīlī, tā mērķis ir – sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likumā noteiktais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi. Likumprojekta izstrādi koordinēja Tieslietu ministrija (turpmāk – TM), bet dažādas nozares regulējošo pantu saturu iniciēja attiecīgās ministrijas un citas valsts institūcijas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276424-likuma-par-valsts-instituciju-darbibu-arkartejas-situacijas-laika-saistiba-ar-covid-19-izplatibu-komentari/\n276424\nTue, 14 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vainas psiholoģiskā koncepcija Krimināllikumā\nVainas izpratne krimināltiesībās ir iekļauta KL vispārīgās daļas vairākās normās. KL 6. panta pirmajā daļā (noziedzīga nodarījuma jēdziens) pateikts, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālatbildība. Savukārt KL 1. panta pirmajā daļā (kriminālatbildības pamats) paredz, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Taču pats vainas kā krimināltiesību jēdziens KL vispārīgajā daļā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu krimināllikumu, nav dots. Likumdevēji ir aprobežojušies ar norādēm uz vainas formu, formulējot likumā atsevišķus noziedzīgu nodarījumu sastāvus vai, labākajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276246-vainas-psihologiska-koncepcija-kriminallikuma/\n276246\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n