Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Sun, 25 Aug 2019 01:20:11 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu\nAnalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.5 Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275099-noziedzigu-nodarijumu-kvalifikacija-un-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu/\n275099\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz\nNevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275067-kas-ir-nevainiguma-prezumpcija-un-ko-ta-paredz/\n275067\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību\nJa vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.   Pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275008-kriminalprocesa-pamatprincipu-parkapumu-ietekme-uz-pieradijumu-pielaujamibu/\n275008\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā\nKrimināltiesības Pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par gūto laimestu summām, sākot ar pirmo centu 1. Krimināllieta Nr. SKK-95/2019 Krimināllietā Nr. SKK-95/2019 ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem apsūdzētais bija atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, viņš norādīja nepatiesas ziņas likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā, tas ir, nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.1 Kasācijas sūdzībā apsūdzētais pauda viedokli, ka viņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Apsūdzētais norādīja, ka pārskaitījumi no spēlēm totalizatorā ir uzskatāmi par darījumiem, bet naudas pārskaitīšana, liekot likmi, ir viena darījuma partnera izdevumi. Tādējādi ienākumi no šiem darījumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274970-augstakas-tiesas-senata-kriminallietu-departaments-aktualitates-judikatura/\n274970\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti\nIevads Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo. Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska un lietderīga –, saskaras ar visdažādāko tiesību normu pārkāpumiem: gan grāmatvedības kārtošanas noteikumu, gan noteikumu par nodokļiem, gan darba tiesību, gan valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, gan rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu reglamentējošo likumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. No 2006. gada vidus, kad VK sākta statistikas apkopošana par tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītajiem ziņojumiem par revīzijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274904-vai-tiesibaizsardzibas-iestades-efektivi-izmanto-valsts-kontroles-produktu-prakse-un-rezultati/\n274904\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti\nKriminālprocesā pierādījumu pieļaujamība un ticamība ir otrā un trešā pierādījumu īpašība to pārbaudes loģiskajā shēmā. Konstatējot trūkumus kādā no šīm īpašībām, apsverams, vai attiecīgie pierādījumi izmantojami pierādīšanā. Pierādījumu pieļaujamība šajā rakstā tiek vērtēta, jo praksē arvien sastopamas problēmas ar KPL noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu ziņu par faktiem iegūšanā. Procesuālās kārtības neievērošana var atstāt iespaidu gan uz pierādījumu pieļaujamību, gan arī uz to ticamību. Pierādījumu īpašību izvērtēšana ir cieši saistīta ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas kārtību. Praksē nereti rodas dažādas situācijas, kurās novērojamas atkāpes no KPL noteiktās kārtības ievērošanas, kā rezultātā var tikt liegta atsevišķu pierādījumu izmantošana pierādīšana. Pierādījumu pieļaujamība dažādos tās aspektos ir ļoti plaši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274775-pieradijumu-pielaujamibas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274775\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem\nTā kā pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu noziegumiem un korupciju, kā arī daudzi nevainīgi cilvēki iet bojā teroristu uzbrukumos, tiek izvirzītas jaunas prasības, kas skars ikvienu arī Latvijā, tostarp ne tikai finanšu iestādes, bet arī reālā ekonomikā darbojošos uzņēmumus. Un tas nav tikai Latvijā. Arī kaimiņvalstis, vēlāk nekā Latvijā, šobrīd piedzīvo līdzīgas tendences, kad prasības starptautiski, likumos un no kontrolējošo iestāžu puses pieaug. Atsaucoties uz šīm pārmaiņām, šķita būtiski šajā viedokļrakstā izklāstīt to, kā finanšu sektors redz radušos situāciju, likumos noteikto un labu risku pārvaldību sekmīgai sadarbībai. Šis raksts nepretendē uz zinātnisku publikāciju vai tiesību normu analīzi un fokusējas uz kontekstu, kas būtu jāņem vērā, piemērojot tiesību normas un veicot komercdarbību.   Latvija – starptautiskās finanšu sistēmas daļa Lasot laikrakstos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274610-risku-kultura-un-parvaldiba-cinai-ar-finansu-noziegumiem/\n274610\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju\nNenoniecināt korupcijas riskus Korupcija nav tikai valsts amatpersonu noziegumi, bet tā aptver arī privātpersonu noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts institūciju normālu darbību, piemēram, kukuļdošana, kukuļošanas starpniecība un tirgošanās ar ietekmi. Iestājoties par godprātīgas komercdarbības principiem, uzņēmēji var novērst ne vienu vien koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un palīdzēt saukt pie kriminālatbildības negodīgos darbiniekus. Turpretī komersantu iesaistīšanās koruptīvos darījumos samazina ekonomikas izaugsmi, pasliktina pārvaldību, vājina darbinieku morāli, kropļo konkurenci, kavē inovācijas, atbaida investorus un rada citas sistēmiskas problēmas.1 Gadījumos, kad komersants tiek pieķerts koruptīvu darbību veikšanā, pret iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām tiek vērstas Krimināllikumā noteiktās sankcijas, kā arī šāds fakts negatīvi ietekmē komersanta reputāciju un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274606-ar-izpratni-un-ieksejo-kontroli-pret-korupciju/\n274606\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu\nGodīga komercdarbība vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas Ekonomikas un finanšu zinātnē kā vienu no būtiskiem uzņēmuma vadības aspektiem izdala nodokļu maksājumu vadību. "Nodokļu plānošana ir darbību kopums, kuru veic uzņēmums nodokļu plānošanas procesā ar mērķi noskaidrot maksājamā ienākuma nodokļa apmēru un optimizēt to, izmantojot nodokļu plānošanas metodes."1 Nosacīti var izdalīt trīs galvenos nodokļu maksājumu vadības paveidus: – klasiskā nodokļu maksājumu vadība. Šis nodokļu maksājumu vadības paveids iekļauj sevī nodokļu maksājumu sistēmas izveidi un funkcionēšanu, kā arī periodisku maksājamo nodokļu summu prognožu sastādīšanu un reālo nodokļu maksājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm prognozēm. Gadījumā, ja nodokļu maksājumu vadības procesā tiks konstatētas būtiskas atšķirības starp prognozētajām nodokļu izmaksām un reāli veikto nodokļu samaksu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274601-uznemumu-vaditaju-kriminaltiesiska-atbildiba-par-komercdarbibas-principu-neieverosanu/\n274601\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināltiesību teorijai un praksei veltīta monogrāfija\nJa jāmin, cik ilgā laikā tapa grāmata, precīzu laiku nemaz nevaru nosaukt, jo jau tad, kad strādāju pie grāmatas "Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās", kas izdota 2013. gada pavasarī, biju jau sācis padziļināti pētīt atsevišķus Krimināllikuma Vispārīgās daļas jautājumus. Jau tolaik pieļāvu, ka gadījumā, ja man pietiks laika un pacietības, šī darba rezultātu vēlāk varētu arī noformēt tā, lai ar to var iepazīties arī citi. Līdz ar to aizsākums meklējams vēl 2013. gadā. Tomēr pa īstam intensīvs darbs sākās, kad biju pabeidzis pirmo grāmatu, un tas turpinājās aptuveni piecus gadus līdz 2018. gada pavasarim. Grāmatā galvenā uzmanība pievērsta noziedzīga nodarījuma objektīvajiem elementiem, proti, noziedzīga nodarījuma uzbūvei, nodarījuma jēdzienam, darbības un bezdarbības norobežošanai, cēloņsakarību, atsevišķa vienota noziedzīga nodarījuma izpratnei ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274596-kriminaltiesibu-teorijai-un-praksei-veltita-monografija/\n274596\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju\nPirms gada un diviem mēnešiem, saceļot milzu ažiotāžu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs. Pēc atbrīvošanas viņam tika piemēroti četri (!) dažādi drošības līdzekļi, tostarp aizliegums ieņemt amatu un pildīt pienākumus, lai arī prezidents izrādīja pilnīgu pretimnākšanu sadarbībai ar izmeklēšanu. Tā laika publikācijas plašsaziņas līdzekļos atspoguļo, ka faktiski visas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu ministre, ekonomikas ministrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs un citi – publiski steidza izteikties par aizturēšanas faktu, atkāpšanās nepieciešamību un vairāki "drosmīgie" – pat par I. Rimšēviča vainu dažādos nodarījumos.2 Neapskaužamā situācijā nonāca tā brīža tiešie lēmumu pieņēmēji ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274485-pardomas-pec-est-procesa-rimsevica-un-ecb-prasibas-pret-latviju/\n274485\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā\nPar EST atziņām Es vēlos sākt ar plašāku komentāru par to, cik šī lieta varētu būt bijusi vienkārša vai iznākums acīmredzams. Tiešām, EST tika uzdoti pēc savas būtības divi samērā vienkārši jautājumi. Pirmais, vai pieteicējam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Centrālās bankas prezidenta pienākumus, no kura izriet, ka viņš nevar pildīt arī ECB padomes locekļa pienākumus, ir pielīdzināms "atbrīvošanai no amata" Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās Bankas (ECBS un ECB) statūtu 14.2. panta otrās daļas izpratnē? Otrais, vai un ciktāl EST ir tiesības kontrolēt dalībvalsts izmeklēšanas iestāžu valsts centrālās bankas vadītājam piemēroto drošības līdzekli? Taču ar šo šīs lietas vienkāršā daba arī beidzas.   1. Par ECBS un ECB statūtu 14.2. panta otrās daļas attiecināšanu uz Latvijas iestāžu lēmumu par drošības līdzekļa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274276-par-est-spriedumu-ilmara-rimsevica-lieta/\n274276\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ģenerālprokurors aktualizē problēmas, kurām steidzami jāmeklē rīcības plāns\nVispārīgs pārskats par noziedzību valstī 2018. gadā Latvijā ir reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, un tas ir par 990 mazāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tendence noziedzības līmenim samazināties ir sākusies jau 2014. gadā un konsekventi turpinājās arī šī gada janvārī. Pēc Ē. Kalnmeiera paustā, tam ir savi objektīvi iemesli, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka līdztekus oficiāli uzskaitītajai pastāv arī latentā noziedzība, kuras līmenis var būt pat 10–30 % robežās atkarībā no tā, kā valstī tiek nodrošināta noziedzīgo nodarījumu reģistrācija. Līdz ar to reālais noziedzības līmenis varētu būt augstāks par dokumentēto. Ņemot vērā kopējo tendenci valstī, noziedzības samazinājums vērojams visos Latvijas reģionos, un attiecīgi pērn Vidzemē reģistrēti 3135 nodarījumi jeb 7,2 % no kopskaita valstī; Kurzemē – 3863 (8,9 %); Zemgalē – 4767 (11 %); ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274232-eneralprokurors-aktualize-problemas-kuram-steidzami-jamekle-ricibas-plans/\n274232\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\nKrimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."1 Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.   Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme Tieši ar noziedzīgi iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274192-kriminalatbildiba-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274192\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījums uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu\nLietu būtība Saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto informāciju par prasību, kas celta 2018. gada 16. martā – Ilmārs Rimšēvičs/Latvijas Republika (lieta C-202/18), I. Rimšēvičs vērsies EST ar vairākiem prasījumiem, tostarp atzīt, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski, kā arī piemērotais drošības līdzeklis, ar kuru prasītājam ir aizliegts īstenot Latvijas Bankas prezidenta funkcijas un tiesības un no tā secīgi izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības, ir piemērots prettiesiski. Pamatojot savus prasījumus, I. Rimšēvičs norādījis vairākus argumentus, tostarp faktu, ka, atceļot viņu no Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274123-eiropas-savienibas-tiesas-generaladvokates-skatijums-uz-latvijas-tiesibaizsardzibas-sistemu/\n274123\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem\nKriminālprocesa gaitā iegūtā informācija, kas fiksēta krimināllietas materiālos, ir nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nepieciešamību novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē, normatīvie akti neparedz ikvienai ieinteresētai personai brīvu piekļuvi krimināllietu materiāliem. Kriminālprocesa laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 375. panta pirmo daļu krimināllietas materiāli ir atzīstami par izmeklēšanas noslēpumu un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, un personas, kurām procesa virzītāji tos uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas to personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, paplašinās, bet arī tad tie nekļūst publiski pieejami – saskaņā ar KPL 375. panta otro daļu ar pabeigtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274088-par-zurnalistu-tiesibam-iepazities-ar-kriminallietu-materialiem/\n274088\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos\nAugstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.1 Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273979-pieradijumi-un-to-izvertejums-izvertejuma-trukums-apelacijas-instances-tiesas-nolemumos/\n273979\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem\nViens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pierādījumi un pierādīšana ir viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem, un tas ir tieši saistīts ar krimināltiesībām, jo noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību konstatē ar noteiktā procesuālā kārtībā iegūtiem, pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem. Turklāt krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam svarīgi ir arī citi apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, piemēram, atbildību ietekmējošie apstākļi. Kriminālprocesa likums noteic pierādījumu vērtēšanas veidus un pierādīšanas standartu – pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Zemāks pierādīšanas standarts ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273978-apsudzibam-jabut-pamatotam-ar-pieradijumiem/\n273978\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Mantas aresta termiņa sākuma brīža noteikšana\nAtbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 389. panta pirmajai un otrajai daļai personas mantai uzliktais arests kā personas īpašuma tiesību ierobežojums pirmstiesas kriminālprocesā var tikt piemērots noteiktu laiku. KPL 389. panta pirmā un otrā daļa īpaši reglamentē tiesību ierobežojumu attiecībā uz mantu maksimālo termiņu. Praksē ir saskatāma problēma saistībā ar personas mantai uzliktā aresta ilguma aprēķināšanu – jo īpaši attiecībā uz tiesību ierobežojumu termiņa sākuma brīža noteikšanu. Mantas arests kā kriminālprocesuālais institūts dažā­dos tā aspektos publikācijās ir ļoti plaši pētīts. Tāpat ir pieejamas atsevišķas publikācijas par šī tiesību ierobežojuma maksimālo termiņu, kā arī par šo termiņu nepamatotu pagarināšanu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu kontekstā. Tāpat aktuāls ir jautājums par tiesību ierobežojuma sākuma brīža aprēķināšanu aresta mantai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273907-mantas-aresta-termina-sakuma-briza-noteiksana/\n273907\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valsts meža dienests kā atzinuma sniedzējs un cietušā pārstāvis kriminālprocesā\nValsts meža dienests kā cietušā pārstāvis Atbilstoši Meža likuma 50. panta trešajai daļai VMD piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot Meža likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus. Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, kad apdraudētas ne tikai personu mantiskās un saimnieciskās intereses, bet arī mežsaimniecības intereses mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 96., 102., 107., 108., 109. pants), atbilstoši Kriminālpro­cesa likuma (turpmāk – KPL) 95. panta pirmajai daļai par cietušo ir atzīstama Latvijas Republika VMD personā. KPL 97. panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. KPL 351. panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/273815-valsts-meza-dienests-ka-atzinuma-sniedzejs-un-cietusa-parstavis-kriminalprocesa/\n273815\nTue, 27 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n