Jursta Vārds - Krimināltiesības un process https://juristavards.lv Krimināltiesības un process lv https://juristavards.lv Mon, 09 Dec 2019 15:13:59 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Turpinot par pierādījumu pieļaujamības praktiskajiem aspektiem\nKā viens no nosacījumiem, kas attiecas uz KPL 130. panta otrās daļas 3. punktā norādīto gadījumu un ir pamats pierādījumu atzīšanai par nepieļaujamiem un to izslēgšanai no pierādījumu kopuma, ir KPL noteiktās kārtības neievērošana par izmeklēšanas darbību veikšanu izņēmuma gadījumos vai neatliekamības kārtībā. Neraugoties uz to, ka klasiski pierādījumu pieļaujamības apstrīdēšana un izvērtēšana notiek tiesas sēdē, veicot pierādījumu pārbaudi, ar KPL spēkā stāšanos tajā tika iekļauts jauns aspekts, kas atsevišķos gadījumos izmeklēšanas tiesnesim vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā dod tiesības izvērtēt iegūto pierādījumu pieļaujamību.2 Kaut arī KPL 163. panta otrajā prim daļā attiecībā uz apskates izdarīšanu izņēmuma gadījumā nav norādīts, ka izmeklēšanas tiesnesis veic izdarītās apskates tiesiskuma un pamatotības pārbaudi, kā arī lemj par iegūto pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275626-turpinot-par-pieradijumu-pielaujamibas-praktiskajiem-aspektiem/\n275626\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Raisījusies diskusija par patiesību kriminālprocesā\nAdvokātu vēstule par likumprojektu Nr. 427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" Mēs, zemāk parakstījušies advokāti, esam iepazinušies ar likumprojektu Nr. 427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – Likumprojekts), kas ir pieņemts pirmajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā. Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 64. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka "aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt", kā arī papildināt Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmo daļu ar 1.1 punktu, paredzot aizdomās turētai personai pienākumu "sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt". Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ir uzsvērts, ka tiesības neliecināt pret sevi jeb tiesības klusēt ir uzskatāmas par vispāratzītiem starptautiskiem standartiem, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā.1 Likumprojekta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275618-raisijusies-diskusija-par-patiesibu-kriminalprocesa/\n275618\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem\nPēdējā laikā tiesnešu un advokātu aprindās ir aktualizējies jautājums par to, vai pastāvošais kriminālprocesuālais regulējums un iedibinātā kārtība lietu nozīmēšanā tiesās netraucē krimināllietu savlaicīgu izskatīšanu. Šobrīd tiek runāts par diviem aspektiem: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir vērsusies Tieslietu padomē ar priekšlikumu advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu, savukārt Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma darba grupā ir izskanējis priekšlikums Kriminālprocesa likuma 466. panta pirmo daļu papildināt ar regulējumu, ka advokātam, kurš nevar piedalīties iztiesāšanā, pašam ir jāsameklē sevis aizstājējs. Priekšlikumi ir ideju līmenī, taču vienlaikus arī pietiekami nopietni, lai tos nevarētu vienkārši ignorēt, jo mēģinājumi lietu izskatīšanas pārmērīgi garo termiņu problēmu saskatīt tikai advokātos ir izskanējuši arī iepriekš. Lai sniegtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275544-ir-nepamatoti-reducet-lietu-lenas-iztiesasanas-iemeslus-tikai-uz-advokatiem/\n275544\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri\nIepretim procesuālajām normām materiālās tiesības aptverošais Krimināllikums ir sešus gadus vecāks, taču kopš spēkā stāšanās tam iznākuši jau vairāki komentāru krājumi. Savukārt Kriminālprocesa likuma komentāri līdz šim faktiski bija atrodami vien juridiskās literatūras un tiesu prakses avotos, taču tie ir fragmentāri un veltīti konkrētiem tiesību institūtiem, neaptverot likuma regulējumu kopumā un vienuviet. Līdz ar zinātniskās monogrāfijas izdošanu attiecībā uz likuma A daļu šis trūkums ir novērsts. Jaunizdoto komentāru zinātniskā redaktore profesore Kristīne Strada-Rozenberga grāmatas atvēršanas svinīgajā pasākumā gan atzina, ka patiesībā iecere par komentāru nepieciešamību bijusi jau drīz vien pēc likuma spēkā stāšanās, taču šim mērķim par būtisku traucēkli kļuva arī nemitīgie grozījumi, kuru kopskaits šobrīd jau tuvojas 40. Mēģinot "noķert" to brīdi, kad ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275468-iznakusi-kriminalprocesa-likuma-pirmie-komentari/\n275468\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci\n2019. gadā lielu popularitāti kā pārvietošanās līdzeklis pilsētās ieguvušas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un ticams, ka šo ierīču popularitāte un skaits turpmākajos gados tikai pieaugs. Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt ar elektromotoru darbināmos motorollerus, skrejriteņus, monoriteņus, skrituļdēļus, balansēšanas dēļus un citas ar elektromotoru aprīkotas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotora palīdzību. Palielinoties cilvēku skaitam, kas šīs ierīces izmanto, ir pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc kļuvis aktuāls jautājums, vai par šādas ierīces izraisītu ceļu satiksmes negadījumu iestāsies kriminālatbildība. Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275450-kriminalatbildiba-par-celu-satiksmes-negadijuma-izraisisanu-parvietojoties-ar-elektroierici/\n275450\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda rēķina var efektivizēt kriminālprocesu\n      Dr. iur. Andrejs Judins Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Par iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 505. pantā Šā gada 24. septembrī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisija (turpmāk – Krimināltiesību apakškomisija) pabeidza darbu ar Tieslietu ministrijas Pas­tāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei (turpmāk – TM darba grupa) sagatavotajiem priekš­likumiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turp­māk – KPL). Citu priekšlikumu starpā apakškomisija atbalstīja ierosinājumu grozīt tiesisko regulējumu, kas reglamentē tiesas debašu norisi. Saskaņā ar KPL 504. panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm. Tiesu debatēm ir liela nozīme, un tās ir paredzētas ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275372-vai-uz-tiesas-debasu-un-apsudzeta-pedeja-varda-rekina-var-efektivizet-kriminalprocesu/\n275372\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu\nAnalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.5 Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275099-noziedzigu-nodarijumu-kvalifikacija-un-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu/\n275099\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz\nNevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275067-kas-ir-nevainiguma-prezumpcija-un-ko-ta-paredz/\n275067\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību\nJa vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.   Pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275008-kriminalprocesa-pamatprincipu-parkapumu-ietekme-uz-pieradijumu-pielaujamibu/\n275008\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā\nKrimināltiesības Pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par gūto laimestu summām, sākot ar pirmo centu 1. Krimināllieta Nr. SKK-95/2019 Krimināllietā Nr. SKK-95/2019 ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem apsūdzētais bija atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, viņš norādīja nepatiesas ziņas likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā, tas ir, nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.1 Kasācijas sūdzībā apsūdzētais pauda viedokli, ka viņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Apsūdzētais norādīja, ka pārskaitījumi no spēlēm totalizatorā ir uzskatāmi par darījumiem, bet naudas pārskaitīšana, liekot likmi, ir viena darījuma partnera izdevumi. Tādējādi ienākumi no šiem darījumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274970-augstakas-tiesas-senata-kriminallietu-departaments-aktualitates-judikatura/\n274970\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti\nIevads Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo. Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska un lietderīga –, saskaras ar visdažādāko tiesību normu pārkāpumiem: gan grāmatvedības kārtošanas noteikumu, gan noteikumu par nodokļiem, gan darba tiesību, gan valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, gan rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu reglamentējošo likumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. No 2006. gada vidus, kad VK sākta statistikas apkopošana par tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītajiem ziņojumiem par revīzijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274904-vai-tiesibaizsardzibas-iestades-efektivi-izmanto-valsts-kontroles-produktu-prakse-un-rezultati/\n274904\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti\nKriminālprocesā pierādījumu pieļaujamība un ticamība ir otrā un trešā pierādījumu īpašība to pārbaudes loģiskajā shēmā. Konstatējot trūkumus kādā no šīm īpašībām, apsverams, vai attiecīgie pierādījumi izmantojami pierādīšanā. Pierādījumu pieļaujamība šajā rakstā tiek vērtēta, jo praksē arvien sastopamas problēmas ar KPL noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu ziņu par faktiem iegūšanā. Procesuālās kārtības neievērošana var atstāt iespaidu gan uz pierādījumu pieļaujamību, gan arī uz to ticamību. Pierādījumu īpašību izvērtēšana ir cieši saistīta ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas kārtību. Praksē nereti rodas dažādas situācijas, kurās novērojamas atkāpes no KPL noteiktās kārtības ievērošanas, kā rezultātā var tikt liegta atsevišķu pierādījumu izmantošana pierādīšana. Pierādījumu pieļaujamība dažādos tās aspektos ir ļoti plaši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274775-pieradijumu-pielaujamibas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274775\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem\nTā kā pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu noziegumiem un korupciju, kā arī daudzi nevainīgi cilvēki iet bojā teroristu uzbrukumos, tiek izvirzītas jaunas prasības, kas skars ikvienu arī Latvijā, tostarp ne tikai finanšu iestādes, bet arī reālā ekonomikā darbojošos uzņēmumus. Un tas nav tikai Latvijā. Arī kaimiņvalstis, vēlāk nekā Latvijā, šobrīd piedzīvo līdzīgas tendences, kad prasības starptautiski, likumos un no kontrolējošo iestāžu puses pieaug. Atsaucoties uz šīm pārmaiņām, šķita būtiski šajā viedokļrakstā izklāstīt to, kā finanšu sektors redz radušos situāciju, likumos noteikto un labu risku pārvaldību sekmīgai sadarbībai. Šis raksts nepretendē uz zinātnisku publikāciju vai tiesību normu analīzi un fokusējas uz kontekstu, kas būtu jāņem vērā, piemērojot tiesību normas un veicot komercdarbību.   Latvija – starptautiskās finanšu sistēmas daļa Lasot laikrakstos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274610-risku-kultura-un-parvaldiba-cinai-ar-finansu-noziegumiem/\n274610\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju\nNenoniecināt korupcijas riskus Korupcija nav tikai valsts amatpersonu noziegumi, bet tā aptver arī privātpersonu noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts institūciju normālu darbību, piemēram, kukuļdošana, kukuļošanas starpniecība un tirgošanās ar ietekmi. Iestājoties par godprātīgas komercdarbības principiem, uzņēmēji var novērst ne vienu vien koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un palīdzēt saukt pie kriminālatbildības negodīgos darbiniekus. Turpretī komersantu iesaistīšanās koruptīvos darījumos samazina ekonomikas izaugsmi, pasliktina pārvaldību, vājina darbinieku morāli, kropļo konkurenci, kavē inovācijas, atbaida investorus un rada citas sistēmiskas problēmas.1 Gadījumos, kad komersants tiek pieķerts koruptīvu darbību veikšanā, pret iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām tiek vērstas Krimināllikumā noteiktās sankcijas, kā arī šāds fakts negatīvi ietekmē komersanta reputāciju un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274606-ar-izpratni-un-ieksejo-kontroli-pret-korupciju/\n274606\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu\nGodīga komercdarbība vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas Ekonomikas un finanšu zinātnē kā vienu no būtiskiem uzņēmuma vadības aspektiem izdala nodokļu maksājumu vadību. "Nodokļu plānošana ir darbību kopums, kuru veic uzņēmums nodokļu plānošanas procesā ar mērķi noskaidrot maksājamā ienākuma nodokļa apmēru un optimizēt to, izmantojot nodokļu plānošanas metodes."1 Nosacīti var izdalīt trīs galvenos nodokļu maksājumu vadības paveidus: – klasiskā nodokļu maksājumu vadība. Šis nodokļu maksājumu vadības paveids iekļauj sevī nodokļu maksājumu sistēmas izveidi un funkcionēšanu, kā arī periodisku maksājamo nodokļu summu prognožu sastādīšanu un reālo nodokļu maksājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm prognozēm. Gadījumā, ja nodokļu maksājumu vadības procesā tiks konstatētas būtiskas atšķirības starp prognozētajām nodokļu izmaksām un reāli veikto nodokļu samaksu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274601-uznemumu-vaditaju-kriminaltiesiska-atbildiba-par-komercdarbibas-principu-neieverosanu/\n274601\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināltiesību teorijai un praksei veltīta monogrāfija\nJa jāmin, cik ilgā laikā tapa grāmata, precīzu laiku nemaz nevaru nosaukt, jo jau tad, kad strādāju pie grāmatas "Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās", kas izdota 2013. gada pavasarī, biju jau sācis padziļināti pētīt atsevišķus Krimināllikuma Vispārīgās daļas jautājumus. Jau tolaik pieļāvu, ka gadījumā, ja man pietiks laika un pacietības, šī darba rezultātu vēlāk varētu arī noformēt tā, lai ar to var iepazīties arī citi. Līdz ar to aizsākums meklējams vēl 2013. gadā. Tomēr pa īstam intensīvs darbs sākās, kad biju pabeidzis pirmo grāmatu, un tas turpinājās aptuveni piecus gadus līdz 2018. gada pavasarim. Grāmatā galvenā uzmanība pievērsta noziedzīga nodarījuma objektīvajiem elementiem, proti, noziedzīga nodarījuma uzbūvei, nodarījuma jēdzienam, darbības un bezdarbības norobežošanai, cēloņsakarību, atsevišķa vienota noziedzīga nodarījuma izpratnei ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274596-kriminaltiesibu-teorijai-un-praksei-veltita-monografija/\n274596\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju\nPirms gada un diviem mēnešiem, saceļot milzu ažiotāžu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs. Pēc atbrīvošanas viņam tika piemēroti četri (!) dažādi drošības līdzekļi, tostarp aizliegums ieņemt amatu un pildīt pienākumus, lai arī prezidents izrādīja pilnīgu pretimnākšanu sadarbībai ar izmeklēšanu. Tā laika publikācijas plašsaziņas līdzekļos atspoguļo, ka faktiski visas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu ministre, ekonomikas ministrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs un citi – publiski steidza izteikties par aizturēšanas faktu, atkāpšanās nepieciešamību un vairāki "drosmīgie" – pat par I. Rimšēviča vainu dažādos nodarījumos.2 Neapskaužamā situācijā nonāca tā brīža tiešie lēmumu pieņēmēji ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274485-pardomas-pec-est-procesa-rimsevica-un-ecb-prasibas-pret-latviju/\n274485\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā\nPar EST atziņām Es vēlos sākt ar plašāku komentāru par to, cik šī lieta varētu būt bijusi vienkārša vai iznākums acīmredzams. Tiešām, EST tika uzdoti pēc savas būtības divi samērā vienkārši jautājumi. Pirmais, vai pieteicējam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Centrālās bankas prezidenta pienākumus, no kura izriet, ka viņš nevar pildīt arī ECB padomes locekļa pienākumus, ir pielīdzināms "atbrīvošanai no amata" Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās Bankas (ECBS un ECB) statūtu 14.2. panta otrās daļas izpratnē? Otrais, vai un ciktāl EST ir tiesības kontrolēt dalībvalsts izmeklēšanas iestāžu valsts centrālās bankas vadītājam piemēroto drošības līdzekli? Taču ar šo šīs lietas vienkāršā daba arī beidzas.   1. Par ECBS un ECB statūtu 14.2. panta otrās daļas attiecināšanu uz Latvijas iestāžu lēmumu par drošības līdzekļa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274276-par-est-spriedumu-ilmara-rimsevica-lieta/\n274276\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ģenerālprokurors aktualizē problēmas, kurām steidzami jāmeklē rīcības plāns\nVispārīgs pārskats par noziedzību valstī 2018. gadā Latvijā ir reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, un tas ir par 990 mazāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tendence noziedzības līmenim samazināties ir sākusies jau 2014. gadā un konsekventi turpinājās arī šī gada janvārī. Pēc Ē. Kalnmeiera paustā, tam ir savi objektīvi iemesli, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka līdztekus oficiāli uzskaitītajai pastāv arī latentā noziedzība, kuras līmenis var būt pat 10–30 % robežās atkarībā no tā, kā valstī tiek nodrošināta noziedzīgo nodarījumu reģistrācija. Līdz ar to reālais noziedzības līmenis varētu būt augstāks par dokumentēto. Ņemot vērā kopējo tendenci valstī, noziedzības samazinājums vērojams visos Latvijas reģionos, un attiecīgi pērn Vidzemē reģistrēti 3135 nodarījumi jeb 7,2 % no kopskaita valstī; Kurzemē – 3863 (8,9 %); Zemgalē – 4767 (11 %); ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274232-eneralprokurors-aktualize-problemas-kuram-steidzami-jamekle-ricibas-plans/\n274232\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\nKrimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."1 Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.   Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme Tieši ar noziedzīgi iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274192-kriminalatbildiba-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274192\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n