Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Tue, 21 May 2019 11:27:07 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas PSR VDK dokumentu pārņemšanas process Latvijā\nJāatzīmē, ka Latvijā bijušās Latvijas PSR (turpmāk – LPSR) VDK dokumenti saglabājušies fragmentēti, dokumentu pārņemšanas process līdz šim nav bijis pārskatāms, nav zināms – kāda veida dokumentus un cik skrupulozi atbildīgās institūcijas tos ir pārņēmušas. Laikā no 1991. gada septembra līdz 1993. gada beigām tie tika sadalīti starp valsts institūcijām – Latvijas Valsts arhīvu (turpmāk – LVA), Prokuratūru, Latvijas Republikas Augstāko padomi (turpmāk – LR AP), Totalitārisma seku dokumentēšanas centru (turpmāk – TSDC), Iekšlietu ministriju (turpmāk – IeM), vēlāk Policijas akadēmiju.1   LPSR VDK dokumentu pieņemšanas process LVA 1991. gada 24. augustā LR AP pieņēma lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā", kas paredzēja likvidēt LPSR VDK.2 Lēmuma 4. punkts paredzēja PSRS valsts drošības iestādēm Latvijas teritorijā atņemt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274719-latvijas-psr-vdk-dokumentu-parnemsanas-process-latvija/\n274719\nTue, 21 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Taisnīguma gūstā\nNav šaubu, ka kādam šis temats turpmāk būs iedvesmas avots jauniem radošiem izaicinājumiem literatūrā, teātra vai kino mākslā. Vienlaikus šo tematu nevar banalizēt, vispārināt vai padarīt par farsu, bet jāuzlūko cieņpilni, pirmkārt, pret padomju totalitārā režīma upuriem un viņu piemiņu, jo ar aktīvu čekas darbinieku līdzdalību tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir gājuši bojā masu deportācijās 1941. un 1949. gadā. Ar šī represīvā orgāna darbinieku un viņu aģentu dalību tika vajāti, apkaroti, spīdzināti, morāli un fiziski iznīcināti daudzi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un disidenti. Lai gan Latvijas PSR VDK darbības metodes 20. gs. 80. gadu beigās atšķīrās no Semjona Šustina, Alfonsa Novika vai Borisa Pugo vadītās LPSR čekas, tomēr tā palika politiski represīva PSRS okupācijas institūcija ar militāru struktūru. Pēdējo politieslodzīto no Latvijas PSR VDK cietuma Stabu ielā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274716-taisniguma-gusta/\n274716\nTue, 21 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kopīgais un atšķirīgais Eiropas Savienības un Latvijas stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles regulējumā\nLatvijas Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums nosaka, ka stratēģiskas nozīmes preces ir tādas sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes Regulas Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk – Regula 428/2009), Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā2 un Latvijas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.3 Tādējādi var secināt, ka ES nosaka tikai minimālo preču sarakstu, dalībvalstīm atstājot rīcības brīvību izstrādāt savus nacionālos sarakstus. Regula ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274665-kopigais-un-atskirigais-eiropas-savienibas-un-latvijas-strategiskas-nozimes-precu-eksporta-kontroles-regulejuma/\n274665\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pakalpojumu sniegšanas brīvības transformācija\nJebkuras tiesību sistēmas mērķis ir arvien skaidrāk noteikt tiesību aktu saturu, lai tiesību piemērotājiem būtu pietiekami saprotamas to tiesības un pienākumi. ES tiesību regulējums, kas balstās uz EST precedentu nolēmumiem, nav piemērots un atbilstošs kontinentālajai tiesību sistēmai, tāpēc direktīvu vai regulu pieņemšana ES institūcijās, lai precīzi noteiktu visas minētās četras aprites brīvības, bija tikai laika jautājums. Tas attiecās arī uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, kuras saturu līdz 2006. gadam, kad tika pieņemta Pakalpojumu direktīva,1 lielā mērā noteica EST spriedumi. Rakstā tiks skaidrots, kā pakalpojumu sniegšanas brīvība veidojās EST ietekmē un kā tā tika modificēta pēc Pakalpojumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274664-pakalpojumu-sniegsanas-brivibas-transformacija/\n274664\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārkāpuma procedūru analīze un aktuālākie problēmjautājumi\nSavienības tiesību sistēmā "sarga" loma ir piešķirta Eiropas Komisijai (turpmāk – Komisija), kurai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 17. panta pirmo daļu ir pienākums nodrošināt un uzraudzīt Savienības tiesību piemērošanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 258. pants minētā pienākuma nodrošināšanai paredz Komisijai tiesības ierosināt pret Savienības dalībvalstīm pārkāpuma procedūras. Pārkāpuma procedūras vienmēr ir bijušas plaši kritizētas, kas, iespējams, ir gluži loģiski, ņemot vērā, ka pret subjektu vērstas sankcijas rada tam vienīgi negatīvu attieksmi, tomēr visvairāk pārkāpuma procedūras ir tikušas kritizētas, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274663-parkapuma-proceduru-analize-un-aktualakie-problemjautajumi/\n274663\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārkāpuma procedūra: kas tas par "zvēru" un cik bīstamas ir sekas\nKas ir pārkāpuma procedūra Pārkāpuma procedūras mērķis ir sniegt dalībvalstij ne tikai iespēju izpildīt savus no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesībām izrietošos pienākumus, piemēram, transponēt direktīvu, ja tā nav transponēta, vai sasniegt direktīvā paredzēto rezultātu, ja tas, transponējot direktīvu, nav sasniegts,3 bet arī aizstāvēties pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem.4 Turklāt jāņem vērā, ka dalībvalsts var atzīt/neatzīt pārkāpumu. Tādējādi nav korekti Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru automātiski asociēt ar finansiālām sankcijām, jo tās var noteikt tikai un vienīgi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa), izskatot Komisijas celto ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274662-parkapuma-procedura-kas-tas-par-zveru-un-cik-bistamas-ir-sekas/\n274662\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas nevēršanās pēc prejudiciālā nolēmuma kā ES tiesību pārkāpums: jaunākā EST judikatūra\nPienākums vērsties pie EST pēc prejudiciālā nolēmuma Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pants attiecībā uz prejudiciālo nolēmumu procedūru nodala divas dažādas ES dalībvalstu tiesu kategorijas – pēdējās instances tiesas un pārējās tiesas, kuru nolēmumi ir pārsūdzami. Ja ar ES tiesībām saistīts jautājums ir radies tiesai, kuras nolēmumu var pārsūdzēt, tad vēršanās pie EST nav obligāta.2 Savukārt atbilstoši 267. panta trešajai daļai, ja "šādu jautājumu ierosina par lietu, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt," tad vēršanās pie EST ir obligāta. Pats LESD 267. panta teksts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274661-tiesas-neversanas-pec-prejudiciala-nolemuma-ka-es-tiesibu-parkapums-jaunaka-est-judikatura/\n274661\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība\nPirms sākt iedziļināties pārākuma principa būtībā, ir jāsaprot un jāņem vērā, ka praksē pastāv divas tā "versijas": vienu pauž EST un institūcijas, bet pie otras pieturas tiesību piemērotāji dalībvalstīs. Pirmā paredz beznosacījumu ES tiesību dominanci jebkādos apstākļos, bez iespējas piemērot jebkādus izņēmumus. Dalībvalstu izpratne savukārt balstās uz gluži pareizo pieņēmumu, ka bez dalībvalstīm nebūtu ES, tātad jebkādi ES noteiktie principi var tikt iedzīvināti praksē tikai un vienīgi caur nacionālo tiesību sistēmu un institūcijām, pār kurām ES iestādēm nav nekādas tiešas teikšanas; dalībvalstu iestāžu akcepts un gatavība sekot institūciju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274660-eiropas-savienibas-tiesibu-parakuma-principa-attistiba/\n274660\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā\n1. Tiešās iedarbības principa interpretēšanas nianses Pirms apskatīt spilgtākos piemērus vides tiesību jomā, kas mainījuši tiešās iedarbības principa skaidrojumus, īsumā ieskicēšu būtiskākās interpretācijas nianses un problemātiku.3 Lai arī šis princips tiek piemērots jau vairāk nekā pusgadsimtu, vēl aizvien nav vienota tiešās iedarbības principa definējuma.4 Iespējams, tas ir tādēļ, ka EST to turpina attīstīt, aptverot aizvien jaunus formulējumus normām, kurām tiek atzīta tiešā iedarbība. Pašreiz pastāv divi galvenie virzieni (jeb skolas), kas pārstāv vai nu "šauro" (jeb klasisko), vai nu "plašo" šī principa interpretāciju. Otrajā virzienā tiešās iedarbības princips tiek atzīts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274659-tiesas-iedarbibas-principa-attistiba-eiropas-savienibas-vides-tiesibu-gaisma/\n274659\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība\n"Saules gaisma tiek uzskatīta par vislabāko dezinfekcijas līdzekli."1 (Louis Brandeis, Harper’s Weekly, 1913) Korporatīvā pārvaldība, raugoties no finanšu vadības skatpunkta, ir pasākumu kopums, ar kura palīdzību komercsabiedrība aizsargā tās dalībnieku (akcionāru) un citu finansētāju intereses. Proti, korporatīvās pārvaldības kvalitāte lielā mērā ietekmē cenu, par kādu komercsabiedrība var iegūt kapitālu, kā arī šī kapitāla devēju pacietību. Savukārt, piemēram, AS "Nasdaq Riga" šobrīd spēkā esošie korporatīvās pārvaldības principi2 uzsver korporatīvo pārvaldību kā instrumentu uzņēmuma vērtības palielināšanai. Korporatīvās pārvaldības legāldefinīcija Latvijas tiesību sistēmā vēl nav tapusi un diez vai arī ir nepieciešama, ņemot vērā, ka, konceptuāli runājot par šo jomu, saskaramies ar vairākām tiesību nozarēm un apakšnozarēm – komerctiesībām, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274658-eiropas-savienibas-tiesibu-ieviesanas-izaicinajumi-laba-korporativa-parvaldiba/\n274658\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā\n1. ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi Tiesneša pienākums ES tiesību piemērošanā EST judikatūrā uzsvērts, ka valsts tiesai, kurai ir pienākums savas kompetences ietvaros piemērot ES tiesību normas, ir arī pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu efektivitāti, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot tām pretrunā esošas, pat vēlāk pieņemtas valsts tiesību normas, bez pienākuma lūgt vai sagaidīt, kad tās tiks atceltas likumdošanas ceļā vai izmantojot kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi. Prasībām, kas izriet no pašas ES tiesību dabas, neatbilst neviena valsts tiesiskās kārtības norma vai likumā noteikta, administratīvā vai tiesu prakse, kuras rezultātā samazinātos ES tiesību efektivitāte. Tāpat tas būtu, ja tiesai, kuras kompetencē ir piemērot šīs tiesības, tiktu liegtas pilnvaras šajā piemērošanas brīdī darīt visu nepieciešamo, lai netiktu piemērotas tādas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274657-vai-ir-nostiprinajusies-eiropas-savienibas-tiesibu-piemerosana-civillietu-izskatisana/\n274657\nTue, 14 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem\nTā kā pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu noziegumiem un korupciju, kā arī daudzi nevainīgi cilvēki iet bojā teroristu uzbrukumos, tiek izvirzītas jaunas prasības, kas skars ikvienu arī Latvijā, tostarp ne tikai finanšu iestādes, bet arī reālā ekonomikā darbojošos uzņēmumus. Un tas nav tikai Latvijā. Arī kaimiņvalstis, vēlāk nekā Latvijā, šobrīd piedzīvo līdzīgas tendences, kad prasības starptautiski, likumos un no kontrolējošo iestāžu puses pieaug. Atsaucoties uz šīm pārmaiņām, šķita būtiski šajā viedokļrakstā izklāstīt to, kā finanšu sektors redz radušos situāciju, likumos noteikto un labu risku pārvaldību sekmīgai sadarbībai. Šis raksts nepretendē uz zinātnisku publikāciju vai tiesību normu analīzi un fokusējas uz kontekstu, kas būtu jāņem vērā, piemērojot tiesību normas un veicot komercdarbību.   Latvija – starptautiskās finanšu sistēmas daļa Lasot laikrakstos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274610-risku-kultura-un-parvaldiba-cinai-ar-finansu-noziegumiem/\n274610\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme\nNILL pamatmērķa sasniegšanai – pamatojuma rašanai līdzekļu kontrolei vai piederībai1 – ļoti būtiska loma ir arī iespējai izmantot juridiskās personas. To izmantošanas pievilcība noziedzīgiem mērķiem, tai skaitā NILL, konstatēta vairākos nozīmīgos pētījumos2 un pamatā balstās apstāklī, ka juridiskā persona ir tikai fikcija, kuru, tai skaitā caur sarežģītām struktūrām, uzticības personām un ārvalstu jurisdikcijās reģistrētiem īpašniekiem, kontrolē fiziskās personas. Šo fizisko personu atklāšana efektīvas NILL un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTFN) sistēmā ir būtiska, lai identificētu zināmus vai aizdomās turētus noziedzniekus, secinātu patieso konta vai īpašuma piederības juridiskajai personai mērķi, kā arī noskaidrotu juridiskās personas līdzekļu, īpašuma avotu vai izmantošanas nolūku.   Patiesais labuma guvējs – īpašumtiesības, kontrole, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274609-patiesa-labuma-guveja-statuss-ta-registracijas-komercregistra-nozime/\n274609\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju\nNenoniecināt korupcijas riskus Korupcija nav tikai valsts amatpersonu noziegumi, bet tā aptver arī privātpersonu noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts institūciju normālu darbību, piemēram, kukuļdošana, kukuļošanas starpniecība un tirgošanās ar ietekmi. Iestājoties par godprātīgas komercdarbības principiem, uzņēmēji var novērst ne vienu vien koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un palīdzēt saukt pie kriminālatbildības negodīgos darbiniekus. Turpretī komersantu iesaistīšanās koruptīvos darījumos samazina ekonomikas izaugsmi, pasliktina pārvaldību, vājina darbinieku morāli, kropļo konkurenci, kavē inovācijas, atbaida investorus un rada citas sistēmiskas problēmas.1 Gadījumos, kad komersants tiek pieķerts koruptīvu darbību veikšanā, pret iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām tiek vērstas Krimināllikumā noteiktās sankcijas, kā arī šāds fakts negatīvi ietekmē komersanta reputāciju un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274606-ar-izpratni-un-ieksejo-kontroli-pret-korupciju/\n274606\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu\nGodīga komercdarbība vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas Ekonomikas un finanšu zinātnē kā vienu no būtiskiem uzņēmuma vadības aspektiem izdala nodokļu maksājumu vadību. "Nodokļu plānošana ir darbību kopums, kuru veic uzņēmums nodokļu plānošanas procesā ar mērķi noskaidrot maksājamā ienākuma nodokļa apmēru un optimizēt to, izmantojot nodokļu plānošanas metodes."1 Nosacīti var izdalīt trīs galvenos nodokļu maksājumu vadības paveidus: – klasiskā nodokļu maksājumu vadība. Šis nodokļu maksājumu vadības paveids iekļauj sevī nodokļu maksājumu sistēmas izveidi un funkcionēšanu, kā arī periodisku maksājamo nodokļu summu prognožu sastādīšanu un reālo nodokļu maksājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm prognozēm. Gadījumā, ja nodokļu maksājumu vadības procesā tiks konstatētas būtiskas atšķirības starp prognozētajām nodokļu izmaksām un reāli veikto nodokļu samaksu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274601-uznemumu-vaditaju-kriminaltiesiska-atbildiba-par-komercdarbibas-principu-neieverosanu/\n274601\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Senāta lemtais rada apjukumu Maksātnespējas likuma piemērošanā\nKādreiz šādu kārtību likums patiesi paredzēja, taču līdz ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, regulējums tika mainīts, no Maksātnespējas likuma izslēdzot ne vien šo parādnieka pienākumu, bet arī kārtību, kādā šie līdzekļi kreditoriem sadalāmi. Turklāt šobrīd Maksātnespējas likums arī aprobežo administratora tiesības atvērt kontu kredītiestādē, šim nolūkam paredzot vien divus konkrētus gadījumus (skat. tabulu), bet neviens no tiem neietver regulārus ikmēneša ieskaitījumus. Šis Senāta lēmums praksē jau ir sācis haosu Maksātnespējas likuma piemērošanā. Situāciju īpaši sarežģī fakts, ka kreditori jau ir pieprasījuši no lēmuma izrietošo tēzi piemērot arī uz pagātni, motivējot, ka tiem nodarīti zaudējumi. Praktiķi stāsta par apjukumu nozarē, jo nevienam vairs nav skaidrs, kurš ceļš ejams un ar ko tas juridiski katram var beigties. Ir sašutums un daudz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274600-senata-lemtais-rada-apjukumu-maksatnespejas-likuma-piemerosana/\n274600\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kapitāla piesaiste biržā: mīti un patiesība\n1. mīts: manam uzņēmumam pietiek ar banku finansējumu Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā lielākā daļa uzņēmumu par savu vienīgo ārējā finansējuma avotu izmanto banku aizdevumu. Kaut arī sākotnējās uzņēmuma attīstības stadijās tas varētu būt pieņemami, uzņēmumam augot, tam ir jāspēj sevi nodrošināt ar alternatīviem finansējuma avotiem. Pretējā gadījumā uzņēmuma attīstība būs ierobežota – tas spēs augt tikai tik daudz, cik bankas to būs gatavas finansēt. Šeit būtu jāņem vērā vēl citi aspekti. Bankas aizdevuma saņemšanai uzņēmumam ir nepieciešama stabila naudas plūsma un ķīla, kas garantē naudas atdošanu, taču var būt situācijas, kad uzņēmumam šāds nodrošinājums nav pieejams. Vienlaikus jāpatur prātā, ka bankas mēdz atteikt finansējumu, ja tā plānotais izlietojums neatbilst bankas izvirzītajiem kritērijiem. Kā norāda biržā iekļautā augsto tehnoloģiju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274594-kapitala-piesaiste-birza-miti-un-patiesiba/\n274594\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai Latvijas bankas vērtē uzņēmumu korporatīvās pārvaldības praksi\nVairākas desmitgades labi pārvaldītiem uzņēmumiem bija lielāka iespēja piesaistīt finansējumu ar izdevīgākiem noteikumiem, bet pašlaik bez sakārtotas un pārskatāmas korporatīvās pārvaldības sistēmas uzņēmumā ārējo finansējumu iegūt kļūst arvien grūtāk vai to praktiski nevar izdarīt. Šādu apgalvojumu arvien biežāk var izlasīt dažādos starptautiskos pētījumos un dzirdēt korporatīvās pārvaldības tematikai veltītās konferencēs. Tas tiek pamatots ar to, ka gadu laikā ir mainījušies uzņēmumu finansēšanas nosacījumi, korporatīvās pārvaldības kvalitātei kļūstot par arvien svarīgāku aspektu. Bankas, vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem, nepārprotami pievērš uzmanību biznesa ideju dzīvotspējai, uzņēmumu finanšu situācijai, biznesa plāniem. Tāpat skaidrs, ka bankas pievērš uzmanību arī uzņēmumu korporatīvās pārvaldības perspektīvai, jo efektīva pārvaldība palielina ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274586-vai-latvijas-bankas-verte-uznemumu-korporativas-parvaldibas-praksi/\n274586\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Laba korporatīvā pārvaldība: kā nodrošināt OECD principu piemērošanu Latvijā\nAtsaucoties uz OECD2 ģenerālsekretāru A. Gurriju (Angel Gurr’a), "korporatīvās pārvaldības mērķis ir palīdzēt izveidot vidi, kurā valdītu uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumu, finanšu stabilitātes un godprātīgas komercdarbības veicināšanai, tādējādi atbalstot spēcīgāku izaugsmi un iekļaujošāku sabiedrību".3 Panākot uz labas korporatīvās pārvaldības pamatiem veidotu vidi uzņēmumā, tiek veicināta tā konkurētspēja tirgū, efektivitāte un sekmēta katra uzņēmuma darbība. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) jau vairākus gadus aicina uzlabot uzņēmējdarbības vidi Eiropā.4 Tās mērķis ir tiesību un korporatīvās vadības kopumu Eiropas uzņēmumiem, ieguldītājiem un darbiniekiem padarīt modernu, efektīvu un īpaši pielāgotu mūsdienu sabiedrības vajadzībām un mainīgajai ekonomikas videi. EK korporatīvās pārvaldības uzlabošanai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274585-laba-korporativa-parvaldiba-ka-nodrosinat-oecd-principu-piemerosanu-latvija/\n274585\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Akciju aprites modernizācijas nepieciešamība Latvijā\nViens no tiesiskā regulējuma kvalitātes rādītājiem nenoliedzami ir tiesiskās drošības līmenis, kādu valsts spējīga nodrošina investoriem, kuri veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā. Kā minēts G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos, investoriem, kas ieguldījumu veikuši akcijās, ir noteiktas īpašumtiesības. Akcijas dod investoram tiesības piedalīties kapitālsabiedrības peļņas sadalē, bet investora atbildību ierobežo viņa veiktā ieguldījuma apjoms. Turklāt īpašumtiesības uz akcijām dod tiesības saņemt informāciju par kapitālsabiedrību un tiesības kapitālsabiedrību ietekmēt, galvenokārt piedaloties akcionāru sapulcēs un balsojot.1 Minētajā dokumentā īpaši uzsvērts, ka "akcionāru pamattiesībām jāietver tiesības izmantot drošas metodes īpašumtiesību reģistrēšanai".2 Tas nozīmē, ka šo tiesību iegūšanai jābūt vienkāršai, saprotamai un izsekojamai. Minētais aspekts ir jo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274583-akciju-aprites-modernizacijas-nepieciesamiba-latvija/\n274583\nTue, 30 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n