Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sun, 21 Apr 2019 01:09:41 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Investīcijas un pamattiesību ierobežošana\nInvestīcijas Ikviens, kurš kaut nedaudz seko līdzi ekonomikas ziņām un rakstiem medijos, ir saskāries ar jēdzienu "investīcijas". Vidusmēra cilvēka izpratni par investīcijām raksturo uzskats, ka investīcijas vai nu ir, un tas ir labi, vai nu to nav, un tas ir slikti. Šādu attieksmi netieši apstiprina arī veiktās aptaujas par sociāli ekonomiskiem procesiem – vairākums Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē ārvalstu investoru un uzņēmēju piesaisti. Tomēr investīciju jēdziens ir visai plašs un grūti definējams. No makroekonomiskās teorijas viedokļa par investīcijām ir uzskatāma visa tā līdzekļu plūsma, kas nav paredzēta patēriņam. Savukārt uzņēmējdarbībā šis jēdziens ir šaurāks – par investīcijām tiek uzskatīts kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu (peļņu). Turklāt investīciju jēdzienam ir vairāki dalījumu veidi. Tās var ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274531-investicijas-un-pamattiesibu-ierobezosana/\n274531\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (II)\n4. Atceļoša nosacījuma iestāšanās [13] Tiesiskā pamata vēlāka atkrišana var balstīties uz līdzēju vienošanos,96 t.i., izpausties kā līdzēju gribētas un ar līgumu pielīgtas tiesiskās sekas tam gadījumam, ja iestāsies kāds nākotnē iespējams notikums, attiecībā uz kuru līguma noslēgšanas brīdī vēl tomēr nav droši zināms, vai šāds notikums iestāsies. Šeit ir runa par līgumā pielīgtu atceļošu nosacījumu jeb tādu nākamu un nezināmu (vai vismaz par tādu uzskatāmu) noteikumu (skat. CL 1549. p.), ar kuru nosacītas līguma spēka beigas (skat. CL 1551. p.), kā rezultātā pirms šāda nosacījuma iestāšanās līgums ir spēkā tāpat kā beznosacījuma līgums (skat. CL 1563. p.), taču gadījumā, ja atceļošs nosacījums iestājas, līgums atzīstams it kā par nemaz nepastāvējušu (skat. CL 1565. p. 1. teik.).97 Proti, atceļoša nosacījuma iestāšanās gadījumā attiecīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274486-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-ii/\n274486\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas pārstāvības īstenošana Eiropas Savienības Tiesā, tostarp Rimšēviča lietā\n1. Latvijas pārstāvība EST Tiesvedība EST ir iespējama vairāku procesu veidos: tiešo lietu un prejudiciālo nolēmumu lietu veidā. Ar tiešajām lietām jāsaprot lietas, kur Latvija kā Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) dalībvalsts piedalās EST tiesvedības procesā kā prasītāja vai atbildētāja, piemēram, lietās par pienākumu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) un Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES), neizpildi. Vienlaikus ar tiešajām lietām jāsaprot tās lietas, kur Latvija kā dalībvalsts iestājas, lai paustu viedokli, atbalstot vienu no pusēm, piemēram, lietās, kurās Savienības iestāde cēlusi prasību pret citu dalībvalsti vai arī otrādi – Savienības iestāde cēlusi prasību pret citu Savienības iestādi, kā arī prasības, kas piekritīgas Vispārējai tiesai. Savukārt ar prejudiciālo nolēmumu lietām saprotamas lietas, kur ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274484-latvijas-parstavibas-istenosana-eiropas-savienibas-tiesa-tostarp-rimsevica-lieta/\n274484\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas\nVai ar tiesām ir tāpat kā ar bitēm Tiesneša neatkarība un tās stiprināšana pēdējos gados daudzkārt apspriesta dažādās konferencēs un semināros. Mazāk ir runāts par tādiem gadījumiem, kad tiesnesis, juzdamies neatkarīgs, taisa tādus nolēmumus, kuru atbilstību tiesību normām un principiem nespēj izskaidrot ne pats, ne kolēģi un tiesību zinātnieki. Masu medijos regulāri parādās kritizējoši materiāli par Latvijas tiesu un citu tiesībaizsardzības institūciju mazspēju cīņā pret viltīgi savītām likumu apiešanas shēmām, nesaprotamiem spriedumiem, tiesisko nihilismu. Neapmierinātību ar tiesas nolēmumu kvalitāti, it sevišķi pirmās instances tiesās, pauž arī tieslietu sistēmas vadošās institūcijas. Lasot Augstākās tiesas 2019. gada 22. februāra plē­numa atreferējumus, uzzinām, ka Administratīvo lietu departamentā 2018. gadā no ierosinātajām lietām zemākas instances tiesas spriedums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274483-tiesas-kludas-un-tiesnesa-neatkaribas-robezas/\n274483\nTue, 09 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (I)\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 2369.–2392. panta noteikumi, kas regulē prasījumus no netaisnas iedzīvošanās, pēc būtības negrozītā, taču saīsinātā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3680.–3736. panta noteikumiem par atprasījumu neesoša parāda izpildījuma dēļ.1 Vispārēji raksturojot minētās VCL un CL normas, kas regulē netaisnas iedzīvošanās institūtu, juridiskajā literatūrā arvien ticis uzsvērts, ka šīs normas seko romiešu tiesībām (jeb romiešu tiesību doktrīnai)2 un atbilst pandektu tiesību tradīcijām.3 Un, tik tiešām, atbilstoši romiešu (pandektu) tiesību sistēmai4 CL 2369.–2383. pantā regulēts neesoša parāda izpildījuma atprasījums (condictio indebiti), CL 2384.–2386. pantā regulēts nākoša notikuma izredzē izpildītā atprasījums (condictio causa data causa non ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274445-netaisni-iedzivota-atprasijums-tiesiska-pamata-velakas-atkrisanas-del-i/\n274445\nTue, 02 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Princips "piesārņotājs maksā"\n1. Principa "piesārņotājs maksā" attīstība Vēsturiski "piesārņotājs maksā" attīstījies kā ekonomisks koncepts. Līdz ar piesārņojuma ietekmes pieaugumu uz vidi, cilvēku veselību un īpašumu tieši ekonomisti izvirzījās priekšplānā ar risinājumu meklēšanu piesārņojuma novēršanai. Sākotnēji tika uzskatīts, ka rūpnīcu gāzu emisijas izraisītais kaitējums videi ir "sociāls kaitējums", kurš jāsedz no sociālajām izmaksām,1 proti, par kaitējumu nemaksā piesārņotājs ar privātajiem līdzekļiem, bet gan visa sabiedrība kopumā,2 tādējādi ļaujot izvairīties no atbildības konkrētām personām. Kā galvenā pozīcija tika izvirzīta ideja, ka ekonomisko efektivitāti varētu sasniegt tikai tad, ja visas piesārņojuma radītās izmaksas tiktu integrētas uzņēmumos, kuru darbības rezultātā piesārņojums radies.3 Šī pozīcija kļuva par pamatu principa "piesārņotājs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274408-princips-piesarnotajs-maksa/\n274408\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem\nAtlaišanas pabalsta izmaksa Grozītajā Darba likuma regulējumā – 112. pantā – noteikts: ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu (uzteikuma pamatā ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības), darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai tad, ja darba devējs piekrīt, ka darbinieka uzteikuma iemesls ir svarīgs. Iepriekš likumā bija paredzēta kārtība, kurā pietika tikai ar darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, lai darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Darba likuma 112. pantā likumdevējs iepriekš bija izvirzījis imperatīvu nosacījumu – darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu. Turklāt darba devējs nebija tiesīgs pats vērtēt, vai pastāv Darba likuma 100. panta piektajai daļai atbilstoši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274406-darba-tiesisko-attiecibu-pusu-lidzsvars-pec-nesenajiem-darba-likuma-grozijumiem/\n274406\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi\nDarbinieka un darba devēja interešu līdzsvarošana ir sarežģīts un Latvijas tiesību zinātnē maz pētīts jautājums, kurā iesaistīts gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji. Lai pienācīgi līdzsvarotu darbinieka un darba devēja intereses, nepietiek tikai kazuistiski aplūkot konkrētu dzīves gadījumu, bet gan ir jāizvērtē pušu intereses no dažādām perspektīvām. No vienas puses, darba tiesībām piemīt sociālā un darbinieka pamattiesību aizsardzības perspektīva.1 Tieši darbs ļauj lielākajai daļai sabiedrības locekļu nodrošināt iztiku sev un ģimenei, turklāt cilvēks darbā pavada ievērojamu dzīves daļu. Tāpēc jebkuram darbiniekam ir svarīgi, lai darbs būtu stabils un apstākļi darba vietā – atbilstoši. Neesot darbinieku aizsardzībai, pastāvētu nevis pušu vienlīdzība un brīvība, bet gan neierobežota pakļautība un iespēja darba devējam uzspiest līguma noteikumus.2 Tieši nepieciešamība ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274405-darba-tiesibu-aktualie-problemjautajumi/\n274405\nTue, 26 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Informācijas tehnoloģiju izmantošana nolēmumu izpildē un nākotnes izaicinājumi\nPieejamie IT risinājumi izpildu procesā Ātru un kvalitatīvu izpildu procesu spēj nodrošināt moderns izpildu process, proti, tāds, kura pamatā ir divi būtiski faktori – pirmkārt, cilvēciskais, tas ir, tiesu izpildītājs kā augsti kvalificēts un kompetents jomas profesionālis, otrkārt – informācijas tehnoloģiju pieejamība, kas nodrošina tiesu izpildītāju ar nepieciešamo informāciju tiesas nolēmuma izpildei, kā arī atvieglo un optimizē darba kvalitāti. Laikā, kad Latvijā tikai sāka veidoties tiesu izpildītāju institūta tiesiskais un praktiskais regulējums, tas ir, pirms simts gadiem, nolēmuma izpildes efektivitāte lielā mērā praktiski bija atkarīga no parādnieka veiklības. Tādējādi tiesu izpildītājam faktiski nebija nodrošināta pieeja informācijai par parādniekam piederošo mantu un pietika tikai kaut ko neuzrādīt vai noslēpt, lai piedziņa nebūtu iespējama.3 Lai gan arī šobrīd viens no ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274356-informacijas-tehnologiju-izmantosana-nolemumu-izpilde-un-nakotnes-izaicinajumi/\n274356\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu piespiedu izpildes problemātika\nUzturlīdzekļu saņemšanas kārtība Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minētā norma jau ietver norādi uz vispārējo kārtību, kādā iespējams aizsargāt bērna intereses, ja vecāki vai tikai viens no viņiem neievēro pienākumu uzturēt bērnu, kā arī gadījumos, ja uzturlīdzekļi netiek nodrošināti minimālajā apmērā. Proti, gadījumā, ja pienākums netiek pildīts vai tiek pildīts nepienācīgi, aizskartajai pusei ir tiesības iesniegt tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Pēc prasības izskatīšanas un konkrētā sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pamatojoties uz izpildu rakstu un piedzinēja iesniegumu, zvērināts tiesu izpildītājs var veikt nolēmuma piespiedu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274354-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracijas-lemumu-par-uzturlidzeklu-izmaksu-piespiedu-izpildes-problematika/\n274354\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem\nPiespiedu izpildes līdzekļa jēdziens Ne mazāk nozīmīga un aktuāla par tiesas spriedumu un citu nolēmumu spēkā stāšanos ir šo nolēmumu izpilde. Likumīgā spēkā stājušies nolēmumi ir jāpilda, tādēļ, lai garantētu to nolēmumu izpildi, kuri netiek pildīti labprātīgi, likums paredz tos izpildīt ar piespiedu izpildes paņēmieniem, kurus Latvijā ir deleģēti piemērot zvērināti tiesu izpildītāji. Viens no piespiedu piedziņas mehānismiem, kuru autore aplūko šī raksta ietvaros, nostiprināts Civilprocesa likuma1 557. panta 2. punktā, tas ir, piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šos naudas līdzekļus zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā Civilprocesa likuma 599.1 panta kārtībā. Tā rezultātā tiek nosūtīts rīkojums kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (elektroniskās naudas iestādei; pasta komersantam, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274353-piedzinas-versana-uz-noguldijumiem-kreditiestades-vai-pie-citiem-maksajumu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n274353\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Apjomīgas izmaiņas piedziņas vēršanā uz kustamo mantu\nSekojot CPL 71. nodaļā ietvertā regulējuma transformācijai, redzams, ka līdz pēdējām apjomīgajām izmaiņām tika veikti atsevišķi grozījumi, taču piedziņas vēršanas uz kustamo mantu procedūras vadlīnijas tika saglabātas no pirmskara Latvijas tiesiskā regulējuma, savukārt tas lielā mērā bija saglabāts no bijušās Krievijas tiesību sistēmas. No pirmskara Latvijas tiesību sistēmas pārņemtais piedziņas vēršanas uz kustamo mantu regulējums vairāk attiecināms uz sadzīves priekšmetu piespiedu pārdošanu. Šāda piedziņa bija efektīva tiktāl, ciktāl sadzīves priekšmetu otrreizējās realizācijas tirgus pieļāva tos pārdot par pietiekami augstu cenu, lai varētu segt pārdošanas izmaksas un atgūt parādu. Izsoles rīkošanas lietderības noteicošais faktors ir pircēju interese par izsoles objektu. Ja pircējus neinteresē iespēja iegādāties izsolē piedāvātos priekšmetus, tad šādu izsoli nav ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274351-apjomigas-izmainas-piedzinas-versana-uz-kustamo-mantu/\n274351\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sprieduma izpildes izdevumu apmaksas pienākums\n2018. gada 2. novembrī stājās spēkā grozījumi zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēs, samazinot to apmēru, ja parādnieks likumā noteiktajā termiņā veic visas summas apmaksu, tādējādi motivējot parādnieku segt nenokārtotās saistības pēc iespējas ātrāk. Ne Civilprocesa likums, ne Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 451) neparedz parādnieka pilnīgu atbrīvošanu no izdevumu apmaksas, izņēmums ir tikai parāda apmaksa pirms izpildu dokumenta iesniegšanas piespiedu izpildei. Ja parādniekam ir piešķirts trūcīgas vai politiski represētas personas statuss, tad sprieduma izpildes izdevumu apmēram tiek piemērots koeficients 0,5, ja parādnieks ir informējis zvērinātu tiesu izpildītāju un iesniedzis statusu apliecinošus dokumentus. Saņemot izpildei izpildu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274350-sprieduma-izpildes-izdevumu-apmaksas-pienakums/\n274350\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sprieduma izpildes atsevišķi jautājumi intelektuālā īpašuma tiesībās\nLai, veicot faktiskās darbības, sekmīgāk varētu tās izpildīt, ir jāizprot teorētiskais pamats. Likums nosaka vispārīgus rīcības noteikumus, taču attiecībā uz autora tiesībām, blakus tiesībām un datubāzēm, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma, likums dažos teorijas pamatjautājumos precīzi nenosaka neko. Tas rada praktiskas dabas grūtības nolēmumu izpildes jautājumos, kuros tiek skartas autora tiesības. Risinājumus nākas meklēt sprieduma vai lēmuma izpildes gaitā. Raksta autors jautājumu apskata no teorētiskā skatpunkta, sasaistot to ar praktiskām darbībām, kuras veicamas piedzinēja interesēs, nepamatoti neaizskarot autora tiesību īpašnieka tiesības, lai pēc iespējas precīzāk un taisnīgāk tiktu izpildīts tiesas spriedums vai lēmums. Apskatītais jautājums norāda uz tām nepilnībām likumā vai tā skaidrojumos, ar kurām ikviens no šī raksta lasītājiem var sastapties tiesas nolēmuma izpildes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274349-sprieduma-izpildes-atseviski-jautajumi-intelektuala-ipasuma-tiesibas/\n274349\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs\n[1] Vienlaikus no šīs normas izriet arī valsts pienākums rūpēties un aizsargāt vidi sabiedrības (arī nākamo paaudžu) interesēs. Tas citastarp nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot un nodrošināt tādu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas un kontroles procesu, kas pēc iespējas efektīvāk ļauj īstenot vides aizsardzību. Atbilstoši vides tiesībās atzītajam piesardzības principam šim procesam jānodrošina tas, ka pirms vidi ietekmējošu darbību īstenošanas tiek veikts pienācīgs izvērtējums, kas citastarp ietver arī sabiedrības iesaistīšanu – efektīvu sabiedrības informēšanu, sabiedrības tiesības līdzdarboties (izteikt uz pietiekamu informāciju balstītu viedokli), kā arī tiesības iebilst pret iestāžu pieņemtiem vidi ietekmējošiem lēmumiem. Tādējādi Satversmes 115. panta tvērumā ietilpst pēc jēgas tādas pašas procesuāla rakstura vides tiesības, kādas garantētas arī Orhūsas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274309-par-pieeju-tiesai-vides-aizsardzibas-intereses/\n274309\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās\nPētījumā pamatā izmantota kontentanalīze, noskaidrojot principa piemērošanu un atspoguļošanu tiesu spriedumos. Izmantota arī lingvistiskā metode, noskaidrojot, kādi vārdi tiek izmantoti, to piemērojot. Salīdzinošā metode izmantota, lai noskaidrotu, vai un ar kādu saturu princips tiek izmantots citās valstīs, kā arī izmantota prakses izpētes metode, noskaidrojot principa piemērošanu tiesu praksē. Rakstā netiek aplūkots privātpersonu rūpības pienākums iepretim valsts pārvaldei vai citai privātpersonai.   1. Termins Vispirms noskaidrojams angļu valodā lietotā termina duty of care latviskais tulkojums. Akadēmiskajā terminu datubāzē "AkadTerm" terminu duty of care ieteikts tulkot kā rūpības pienākums vai gādības pienākums, bet minēts arī pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses.5 Tomēr pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses saturiski ne vienmēr ir atbilstošs tulkojums angļu duty of care. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274307-valsts-iestazu-rupibas-pienakuma-princips-saturs-un-piemerosana-administrativajas-tiesibas/\n274307\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva\nVai valsts suverenitātes jēdziens ir anahronisms: nelietderīgs globalizējošas pasaules iekārtas izpratnei un postošs, jo tas bloķē centienus tās progresīvai attīstībai? Vai arī suverenitātes un suverēnās līdztiesības principi, kā arī cilvēktiesības ir šādu centienu kodols? Es aizstāvu šo pēdējo nostāju. Mana pirmā tēze ir tāda, ka empīriski daudz precīzāk un normatīvi ieteicamāk būtu dažas pārmaiņas mūsdienu pasaules iekārtā interpretēt kā jauna duālistiska suverenitātes režīma rašanos, nevis pareģot valsts suverenitātes nenozīmību. Šīs iekārtas kodols joprojām ir suverēnu valstu segmentāli diferencēta starptautiska sabiedrība, kas rada uz piekrišanu balstītas starptautiskās tiesības. To pārklāj funkcionāli diferencēta globāla politiskā sistēma, kuras tiesību normas atsaucas uz "starptautisko sabiedrību", kurā valstis ir galvenie, bet ne vienīgie dalībnieki. Veidojas jauns ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274281-suverenitate-globalizacijas-konteksta-konstitucionala-pluralista-perspektiva/\n274281\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai\nŠobrīd kibertelpas jēdzienu vairs neattiecinām tikai uz atsevišķiem datoriem vai datu centriem. Mūsdienās tendence visu slēgt tīklā un vadīt centralizēti rada riskus arī valstu kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā elektroapgādes sistēmām, paaugstinātas bīstamības industriālajām iekārtām, aviosatiksmei, kuģu vadības sistēmām u.tml. Ja iepriekš šīs sistēmas tika vadītas vairāk vai mazāk manuāli, tad pašlaik šo funkciju spēj veikt industriālo kontroles sistēmu SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition) arhitektūra, kas nodrošina datu apmaiņu un attālinātu piekļuvi. Līdz ar to palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar industriālo būvju un iekārtu raksturu – lielākoties šīs sistēmas ir nozīmīgas reģiona vai valsts ekonomiskajai funkcionēšanai. To darba paralizēšana vai iznīcināšana rada ekoloģisko katastrofu draudus ar eventuāli kumulatīvu efektu.   Jauna ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274278-vai-kiberoperacijas-butu-japielidzina-karadarbibai/\n274278\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse\nTiesiskais regulējums 2016. gada 4. februārī, izpildot Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) 6. un 7. rekomendācijas labās prakses vadlīnijās noteikto, tika pieņemts Likums. Taču Likumā tika konstatētas nepilnības, piemēram, tas neregulēja jautājumus par sankciju ievērošanu publisko iepirkuma jomā, kā arī nerisināja jautājumu par Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control (turpmāk – OFAC)) sankciju ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu.1 Lai novērstu konstatētās nepilnības, 2018. gada 19. aprīlī tika izsludināti grozījumi Likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā (turpmāk – Grozījumi). Autoru ieskatā, būtiskākās Grozījumos ietvertās izmaiņas attiecas uz šādiem jautājumiem: 1) precizēts Likuma mērķis un darbības joma, paredzot, ka Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274277-starptautiskas-un-nacionalas-sankcijas-teorija-un-prakse/\n274277\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Favorītisms publiskajos iepirkumos: aktualitātes un iespējamie risinājumi\nKā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotā statistika, 2018. gadā Latvijā ir izsludināti 14 063 iepirkumi par kopējo summu vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā,1 kas liecina par publisko iepirkumu nozīmi Latvijas ekonomikā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma2 2. pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Latvijai vēl joprojām ir vāji rezultāti publisko iepirkumu jomā, ko rada konkurences un pārredzamības problēmas publiskajos iepirkumos. Potenciālo pretendentu neticība publisko iepirkuma procedūru godīgumam attur tos piedalīties iepirkumos, kas rada konkurences samazināšanos.3 Neapšaubāmi, ka Latvijas vājo rezultātu publisko iepirkumu jomā viens no būtiskākajiem iemesliem ir pasūtītāju favorītisms, kas, kā atzinis Augstākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274234-favoritisms-publiskajos-iepirkumos-aktualitates-un-iespejamie-risinajumi/\n274234\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n