Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Thu, 24 Sep 2020 10:07:41 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Klīniskajos pētījumos iesaistīto personu tiesiskais statuss\nKlīnisko pētījumu sagatavošanas un veikšanas procesā pētnieks un sponsors ir atbildīgi par konkrētā pētījuma uzsākšanu, tā norisi un rezultātu apkopojumu, kā arī citiem nozīmīgiem faktoriem. Tomēr šo personu tiesības, pienākumi un atbildība nav viennozīmīgi nošķirami, turklāt Latvijas normatīvajos aktos noteikumi, kas attiecas uz pētnieka un sponsora veicamajām darbībām klīniskās izpētes procesā, ir minēti vispārīgi un nekonkrēti. No gramatiskā viedokļa pētnieks ir speciālists, kas nodarbojas ar pētniecību,1 savukārt pētniecība ir atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei.2 Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumi Nr. 289 "Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām" (turpmāk ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277221-kliniskajos-petijumos-iesaistito-personu-tiesiskais-statuss/\n277221\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kreditora interešu aizsardzība strīdos, kas izriet no koncernu tiesību pārkāpumiem\n8. septembra "Jurista Vārda" numurā tika publicēta raksta pirmā daļa, iepazīstinot lasītājus ar vispārējo Koncernu likuma mērķi un uzdevumu, kā arī sniedzot priekšstatu koncernu grupas un tajā ietilpstošo atkarīgo sabiedrību un valdošā uzņēmuma identificēšanas procesā. Izprotot koncernu tiesību mērķi un uzdevumus, koncerna uzņēmumu savstarpējo attiecību specifiku un rodot ieskatu valdošā uzņēmuma iespējamās negodprātīgās rīcības daudzveidībā, nākamais solis kreditoru interešu aizsardzībā ir atkarīgajai sabiedrībai vai kreditoram konstatētā kaitējuma vai zaudējumu konstatēšana un kompensācijas procesuālā kārtība. Šajā darba daļā netiks apskatīti citi ar Koncernu likumu aizsargāto personu interešu aizsardzības mehānismi, uzmanību vēršot tieši uz līgumisko kreditoru interešu aizsardzības iespējām faktiskajās koncerna attiecībās. Ņemot vērā, ka Latvijā nav veidojušās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277214-kreditora-interesu-aizsardziba-stridos-kas-izriet-no-koncernu-tiesibu-parkapumiem/\n277214\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas\nTēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.   Ievads Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu. Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277210-vai-valstij-ir-pienakums-maksat-advokata-darba-samaksu-par-apsudzetas-personas-izvairisanos-no-tiesas/\n277210\nTue, 22 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālprocesa sadalīšana un kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu\nKriminālprocesa likumā nav nostiprināta procesuālā kārtība, kā nosakāms kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākums, ja kriminālprocess ir ticis sadalīts un ar dažādiem notiesājošiem spriedumiem par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas. Jānorāda, ka arī tiesu prakse šādos gadījumos ir atšķirīga. Augstākās tiesas Krimināllietu departaments šo jautājumu ir risinājis divos spriedumos – SKK-713/2016 un SKK-51/2019. Tiesību doktrīnā jautājums apskatīts tikai atsevišķu autoru publikācijās. Mana raksta mērķis ir izpētīt kriminālprocesa sadalīšanas institūtu un tā ietekmi uz kaitējuma kompensācijas maksāšanas pienākumu, ja par vainīgām noziedzīgajā nodarījumā atzītas vairākas personas ar dažādiem spriedumiem.   1. Kriminālprocesa sadalīšanas mērķis un pamats Juridiskajā literatūrā profesors A. Liede norāda, ka vissekmīgāk izmeklēšanas uzdevumus varētu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277175-kriminalprocesa-sadalisana-un-kompensacija-par-cietusajam-radito-kaitejumu/\n277175\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mākslīgais intelekts un civiltiesiskā atbildība\nIevads Aktuālo ziņu virsrakstos arvien biežāk tiek minēta vārdkopa "mākslīgais intelekts"1 un apcerēta gan tā ietekme uz tautsaimniecības nozari, gan ar to saistītās ekonomiskās perspektīvas.2 Vienlaikus ekonomiskās prognozes paredz, ka mākslīgā intelekta programmatūru tirgus peļņa 2025. gadā varētu pārsniegt 100 miljardu eiro robežšķirtni,3 kas savukārt visai uzskatāmi ilustrē sabiedrībā nostiprinājušos mērķi sasniegt jaunu tehnoloģisku izrāvienu, līdzīgi kā tas savulaik bija, piemēram, ar iekšdedzes dzinēja radīšanu. Lai arī vēsturiski personas atbildība saistībā ar trešajai personai nodarīto kaitējumu tika vērtēta jau ar romiešu tiesībās atzīto vispārējās atbildības modeli jeb atbildību par vainojamību (fault-based liability), industriālā revolūcija un tās ietvaros radītie mehāniskie risinājumi tās piemērošanas iespējamību izaicināja. Proti, tvaika dzinēju, dzelzceļu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277174-maksligais-intelekts-un-civiltiesiska-atbildiba/\n277174\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā darbojas aizliegums starpnieku pakalpojumu sniedzējiem uzlikt vispārējas pārraudzības pienākumu\nIevads Dažādas interneta platformas vai aplikācijas savas darbības ietvaros iegūst ievērojama apjoma informāciju par platformas lietotājiem un to veiktajām darbībām platformas ietvaros. Gadījumā, ja tiek veiktas kādas nelikumīgas darbības, šāda informācija var nodrošināt nepieciešamos pierādījumus vai arī ļaut identificēt nelikumīgās darbības un to veicējus. Tāpēc dažkārt kārdinājums piekļūt šai informācijai, turklāt jau atlasītā un sakārtotā veidā, var būt diezgan liels. No vienas puses, mērķis jau cēls, taču, no otras puses, visu platformas lietotāju uzraudzība, informācijas monitorēšana, šķirošana un apkopošana platformas turētājam var radīt papildu administratīvo slogu un izdevumus. Turklāt platformas nav izmeklēšanas vai uzraudzības iestādes, kurām būtu jāatklāj noziedzīgas darbības un tiesību aizskārumi. Papildus tam šādas uzraudzības darbības var balansēt uz robežas ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277172-ka-darbojas-aizliegums-starpnieku-pakalpojumu-sniedzejiem-uzlikt-visparejas-parraudzibas-pienakumu/\n277172\nTue, 15 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai pastāv ierobežotās atbildības robežas attiecībā uz kapitālsabiedrību daļu īpašniekiem\nKā advokātu, pie kura nereti vēršas klienti ar lūgumu sniegt konsultācijas par parādu atgūšanas jautājumiem no kapitālsabiedrībām, mani jau kādu laiku interesē jautājums par darījumu un uzvedības ētiku korporatīvajā vidē: visvairāk – līgumisko kreditoru interešu aizsardzības iespējas situācijās, kad parādnieki, izmantodami korporatīvās struktūras priekšrocības, izvairās no saistību izpildes. Salīdzinot ar Rietumeiropas korporatīvajām tradīcijām un uzņēmēju savstarpējo ētiku, var teikt, ka Latvijas korporatīvajā vidē valda "vilku likumi": nereti ātras peļņas kārotāji uzņēmēji veido uzņēmumu ķēdes un uzņēmumu grupas, lai ne vien nodrošinātos pret neparedzētiem riskiem un zaudējumiem, bet jau sākotnēji izveidotu korporatīvo shēmu, kas ļauj eksternalizēt izdevumus uz līgumisko kreditoru rēķina. Rezultātā negodprātīgi komercuzņēmumi, slēpdamies dalībnieka ierobežotās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277140-vai-pastav-ierobezotas-atbildibas-robezas-attieciba-uz-kapitalsabiedribu-dalu-ipasniekiem/\n277140\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darba strīdu risināšanas ārpustiesas kārtība\nKopš vissenākajiem laikiem, jau ilgi pirms tam, kad dažādām tautām izveidojās valsts un tiesības, cilvēku dzīvē pastāvīgi radās konflikta situācijas un strīdi, kas bija jāizlemj kādam šķīrējam.1 Viens no svarīgākajiem un interesantākajiem institūtiem ātras un efektīvas civilstrīdu un komercstrīdu izšķiršanas jomā, kurš ātri attīstās arī Latvijā, ir alternatīvas domstarpību risināšanas (turpmāk – ADR) institūts.2 Ar ADR jēdzienu vispārīgā, plašākā nozīmē var apzīmēt procesu kopumu, ar kuru palīdzību tiek risināti strīdi un konflikti bez tiesas un kuri paši par sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas alternatīva tiesā. Katrā valstī jābūt tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas sistēmai, kura var sastāvēt no formāliem elementiem, piemēram, tiesas vai kvazitiesas, un neformāliem elementiem, piemēram, mediācijas un samierināšanas. Tālredzīga ir tā valsts tiesību politika, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277137-darba-stridu-risinasanas-arpustiesas-kartiba/\n277137\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Eiropas Savienības tiesību sistēmas krēslas zona: deleģētie un īstenošanas akti\nI. Ievads Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēma būtu grūti iedomājama bez deleģētajiem un īstenošanas aktiem.1 2019. gadā vairāk nekā divas trešdaļas ES tiesību aktu tika pieņemti tieši šādā formā.2 Tāpat tieši šo tiesību aktu pieņemšana ir bijusi par pamatu vairākiem politiski un ekonomiski piesātinātiem problēmjautājumiem.3 Zīmīgi piebilst, ka viens no stūrakmeņu licējiem šī priekšmeta izpētei ir bijis neviens cits kā Latvijas juristu saimei labi zināmais profesors Dž. Veilers (J.H.H. Weiler).4 Deleģētos un īstenošanas aktus var salīdzināt ar Latvijas tiesībās pieņemtajiem deleģējumiem Ministru kabinetam, un to lomu labākas likumdošanas procesa uzlabošanai ir apliecinājusi arī Satversmes tiesa.5 Vienlaikus jāpiebilst, ka nevar vilk tiešas paralēles starp ES dalībvalstu nacionālo likumdevēju un izpildvaru, un ES likumdevēju un Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lomu ES ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277130-eiropas-savienibas-tiesibu-sistemas-kreslas-zona-delegetie-un-istenosanas-akti/\n277130\nTue, 08 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratne par izteikumu ietekmi uz nevainīguma prezumpciju\nAtziņa, ka nevainīguma prezumpciju spēj aizskart publiski izteikumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņās nostiprinājusies tikai 20. gadsimta nogalē. Kopumā, ECT ir atzinusi, ka runas brīvība un tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras sevī ietver nevainīguma prezumpciju, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (turpmāk – ECK) tiek aizsargātas vienlīdzīgi. Tādēļ starp šīm tiesībām ir jāatrod līdzsvars, piemērojot līdzīgu shēmu, kā līdzsvarojot runas brīvību ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiek vērtēts: veids, kādā informācija tika iegūta; informācijas saturs un atspoguļojums; aktualitāte sabiedriskai diskusijai; ietekme uz kriminālprocesu; soda samērīgums (ja piemērots izteikuma autoram).1   Tiesu varas pārstāvju paziņojumi Nepieciešamība tiesu varas pārstāvjiem atturēties no izteikumiem, kas varētu liecināt par jau izveidojušos viedokli par personas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277102-eiropas-cilvektiesibu-tiesas-izpratne-par-izteikumu-ietekmi-uz-nevainiguma-prezumpciju/\n277102\nTue, 01 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Procesuālo tiesību un pienākumu godprātīga izmantošana: tiesu prakse, Lietuvas un Igaunijas pieredze\nJautājums par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm civilprocesā. Šis jautājums ir arī saistīts ar konkrētām sekām praksē, kur negodprātīgai tiesību realizācijai un pienākumu izpildei galvenokārt ir negatīva ietekme uz procesuālo ekonomiju. Tāpat civilprocesuālo pienākumu nepildīšana vai negodprātīga pildīšana bieži vien kaitē vai traucē citu personu likumīgajām interesēm. Par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir bijušas plašas diskusijas un vairākas pub­likācijas,1 kas tikai liecina par minētās tēmas aktualitāti. Šī raksta mērķis ir apskatīt procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu no tiesu prakses un ārvalstu regulējuma puses, mazliet pievēršoties arī dažiem svarīgiem vēsturiskiem pirmsākumiem.   Neliels ieskats vēsturē Civilprocesuālais pušu pienākums izmantot savas tiesības un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277101-procesualo-tiesibu-un-pienakumu-godpratiga-izmantosana-tiesu-prakse-lietuvas-un-igaunijas-pieredze/\n277101\nTue, 01 Sep 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti\n1. Valsts pārvaldes iestāžu darbību sociālajos tīklos tiesiskie aspekti Satversmes 100. panta kontekstā 1.1. Sociālo tīklu tiesiskais statuss Vēsturiski sabiedrības tiesības uz vārda brīvību ir tikušas īstenotas dažādos plašsaziņas līdzekļos un forumos. Sociālie mediji ir tikai jaunākā platforma, kur cilvēki var apmainīties ar viedokļiem, apspriest aktuālos sociālos un politiskos jautājumus, tai skaitā kritizēt iestāžu darbību. Lai noskaidrotu sociālo tīklu būtību Satversmes 100. pantā ietverto pamattiesību tvērumā, ir jānosaka sociālo tīklu tiesiskais statuss. Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) tiesa 1983. gada spriedumā ir definējusi trīs publiskā foruma veidus: tradicionālais publiskais forums, privātais forums un īpaši izveidots publiskais forums. Atkarībā no platformas piederības konkrētam forumam mainās tiesību uz vārda brīvību aizsardzības apjoms. Tradicionālais publiskais forums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277072-valsts-parvaldes-iestazu-darbiba-socialajos-tiklos-tiesiskie-aspekti/\n277072\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi\nPatērētāju tiesību aizsardzības jautājumi attiecībā uz negodīgiem līgumu noteikumiem un negodīgu komercpraksi ir aktuāli tiesu praksē, patērētājiem lūdzot atzīt par spēkā neesošiem līgumu noteikumus, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumos, sodot komersantus par negodīgas komercprakses īstenošanu, it īpaši patērētāju kreditēšanā un arī saistībā ar interneta platformu starpniecību noslēgtiem pirkuma vai pakalpojumu līgumiem. Papildus patērētāju tiesību aizsardzības temata aktualitātes aspektā jānorāda arī uz Preču pārdošanas līgumu direktīvu (2019. gada 20. maija Direktīva Nr. 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem), kas Latvijas Republikai jātransponē nacionālajā regulējumā. Direktīva noteic prasības pārdevēju un patērētāju līgumiem, tostarp norādot subjektīvās prasības attiecībā uz preču atbilstību līgumam (precēm ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277071-negodigi-ligumu-noteikumi-ligumos-ar-pateretajiem-tiesu-prakse-un-problemjautajumi/\n277071\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses\nIevads 2020. gada 23. janvārī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa izdeva rīkojumu lietā "Gambija pret Mjanmu", ar kuru tā noteica pagaidu pasākumus Mjanmai attiecībā uz tās iespējamām genocīda noziegumos vērstām darbībām pret Rohindžu grupu, kas mīt tās teritorijā.1 Rīkojums noteic, ka Mjanmai attiecībā uz Rohindžu grupu tās teritorijā ir jāveic visi pasākumi, lai novērstu jebkuru ar genocīdu saistītu darbību, kas minētas Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu (turpmāk – Genocīda konvencija) II pantā, kā arī šajā sakarībā jākontrolē tās militārās un nestandarta bruņotās vienības un jānovērš pierādījumu iznīcināšana.2 Šī lieta ir zīmīga ar to, ka prasību pret Mjanmu ir cēlusi nevis kāda no īpaši aizskartajām valstīm, piemēram, tāda, uz kuru ir devušies Rohindžu grupas bēgļi, bet gan Gambija, kas atrodas pavisam citā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277070-ierga-omnesi-pienakumi-un-to-aizsardziba-no-ano-organu-puses/\n277070\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība\nKriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 95. panta pirmā daļa paredz, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums. Lai gan cietušā statuss ir paredzēts KPL primāri kaitējuma kompensācijai gūšanai, uz ko norāda KPL 22. pantā nostiprinātais princips, cietušais ir viens no centrālajiem procesa dalībniekiem, kura loma var izrādīties izšķiroša. Cietušā institūts kriminālprocesā pastāv ar nolūku, lai persona, pret kuru tika pastrādāta vissmagākā darbība – noziedzīgs nodarījums, varētu panākt savu aizskarto interešu atjaunošanu. Analizējot KPL normas, kas regulē cietušā piedalīšanos kriminālprocesā, autors secina, ka cietušā institūts ir vairāk paredzēts gadījumiem, kad kaitējums ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts fiziskajām personām. Juridiskās personas dalība cietušā statusā ir regulēta fragmentāri, tādēļ bieži ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277068-cietusa-juridiskas-personas-parstavis-kriminalprocesa-un-ta-atbildiba/\n277068\nTue, 25 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmērīgas ietekmes civiltiesiskās sekas pacienta gribas izteikumā\n2019. gada maijā Latvijā notika traģisks atgadījums ārstniecības jomā, kas atkal aktualizēja diskusiju par pacienta tiesisko aizsardzību ārstniecībā. 21 gadu veca grūtniece, viņas 25 gadus vecais vīrs un tēvs piederēja kādai reliģiskajai organizācijai (turpmāk tekstā – Draudze), kuras viens no principiem ir kategoriska atteikšanās no ārstniecības, to aizstājot ar lūgšanām. Sākoties dzemdībām, grūtnieces vīrs, tēvs un Draudzes vadītāja, 40 gadus veca sieviete, neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un nolēma pieņemt mājdzemdības, neskatoties uz medicīniskās izglītības neesamību. Bērns dzemdībās mira, un nākamajā dienā no smagām dzemdību komplikācijām mira arī sieviete, kuras nāvi konstatēja viņas vīrs, tikai pēc pāris stundām izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lieta tiek skatīta tiesā kriminālprocesuālajā kārtībā pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta otrās daļas, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277040-parmerigas-ietekmes-civiltiesiskas-sekas-pacienta-gribas-izteikuma/\n277040\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma: drošības spilvens pret pārkāpumiem\nKāpēc institūcijām nepieciešama iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma Kvalitatīvi izstrādāta un efektīvi strādājoša iekšējās kontroles sistēma pretkorupcijas jomā ir viens no veidiem, kā publiskas personas institūcijās (turpmāk ‒ institūcijas) mazināt vai pat novērst korupcijas un interešu konflikta riskus (turpmāk ‒ korupcijas riski), kas nereti rodas nodarbināto ierobežoto zināšanu dēļ. Tikai tad, ja institūcijas vadītājs spēs izvērtēt un pārvaldīt iespējamos korupcijas riskus, tas varēs pieņemt lēmumu par tādu pretkorupcijas pasākumu ieviešanu institūcijā, kas ir efektīvi un sasniegti ar iespējami mazāku finanšu un materiālo resursu izlietošanu. Vēršu uzmanību, ka jau kopš 2004. gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijā 2004.‒2008. gadam1 visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes ir aicinātas izstrādāt pretkorupcijas pasākumu plānus un stiprināt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277039-iekseja-pretkorupcijas-kontroles-sistema-drosibas-spilvens-pret-parkapumiem/\n277039\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kreditoru prasījumu segšana ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna\nTiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP) ir līdzeklis finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai, parādniekam par to vienojoties ar kreditoru vairākumu. Izstrādājot TAP pasākumu plānu (turpmāk – TAP plāns), parādnieks tajā norāda visas nesegtās saistības un to restrukturizācijas kārtību jeb to, cik lielā apmērā un kādā termiņā šīs saistības tiks segtas. Pastāv vispārējs princips, ka pret kreditoriem un to prasījumiem jāizturas vienādi, atbilstoši to statusam.1 Tomēr praksē nereti ir gadījumi, kad ne visu kreditoru prasījumi tiek norādīti TAP plānā un restrukturizēti tāpat kā pārējo kreditoru prasījumi.2 Šajā rakstā ir aplūkoti apsvērumi par to, vai šāda situācija vispār ir pieļaujama. Ja ir, tad kādos gadījumos, un vai šajā jautājumā būtu nepieciešami grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – ML).   Prasījumu dalījums TAP ietvaros [1] Runājot par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277038-kreditoru-prasijumu-segsana-arpus-tiesiskas-aizsardzibas-procesa-pasakumu-plana/\n277038\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zvērināta advokāta jaunā loma: nekustamā īpašuma darījumu starpnieks\n2020. gada 22. jūnijā "Latvijas Vēstnesī" tika izsludināts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums), kas ir stājies spēkā 2020. gada 1. augustā. Šis likums ir saistošs un aktuāls visām personām, kas darbojas vai vēlas darboties kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu par atlīdzību, tai skaitā arī grupu veidojošām sabiedrībām, kur nereti mātes sabiedrība sniedz starpniecības pakalpojumus meitas vai māsas sabiedrībām; Eiropas Savienības pilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem komersantiem. Starpnieku likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi. Starpnieku likuma 3. panta otrā daļa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277035-zverinata-advokata-jauna-loma-nekustama-ipasuma-darijumu-starpnieks/\n277035\nTue, 18 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai Latvijai nepieciešams atsevišķs likums gāzes tirgum?\nŅemot vērā, cik strauji mainās un attīstās pasaule, ir būtiski, lai valstu tiesiskais regulējums neiestrēgtu pagātnē un spētu pielāgoties mainīgā laika prasībām. Enerģētikas nozare ir dinamiska, vērsta uz attīstību, un tā nemitīgi mainās, līdz ar to līdzi jāmainās gan tirgus dalībniekiem, gan politikas veidotājiem, gan, protams, arī atbilstošajam regulējumam. Latviju turpinām veidot kā mūsdienīgu valsti, tādēļ ir būtiski, lai arī tiesiskais regulējums būtu pielāgots esošajai situācijai un vērsts ar skatu nākotnē, nevis būtu nekustināmi noenkurots pagātnē. Jau kopš 2005. gada 8. jūnija elektroenerģijas tirgu un ar to saistītos jautājumus nosaka Elektroenerģijas tirgus likums, taču, neskatoties uz dabasgāzes tirgus gana lielo daudzpusību un nepieciešamību pēc sava atsevišķa likuma, ko apliecinājuši arī nozares pārstāvji, līdz šim šāds likums diemžēl nav tapis. Taču jau pavisam drīz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277012-vai-latvijai-nepieciesams-atsevisks-likums-gazes-tirgum/\n277012\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n