Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Mon, 16 Sep 2019 04:58:06 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu\nTomēr jāatzīst, ka likumdevējs šobrīd vēl spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) nav noteicis maznozīmīga pārkāpuma legāldefinīciju, kā arī kritērijus, pēc kuriem administratīvo pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu. Šis jautājums vēl vairāk ir aktualizējies vienlaikus ar jauno Administratīvo atbildības likumu (turpmāk – AAL), kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī un kurā likumdevējs ir mēģinājis noteikt kritērijus, pēc kuriem administratīvo pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu. Tomēr no tiesību teorijas viedokļa jēdziens "maznozīmīgs pārkāpums" tāpat paliks par nenoteikto juridisko jēdzienu jeb ģenerālklauzulu, kura satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Līdz ar to raksta mērķis ir analizēt kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājs vērtē administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu, kā arī identificēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275203-administrativa-parkapuma-atzisana-par-maznozimigu/\n275203\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pacienta tiesības uz datu aizsardzību un ģimenes tiesības uz informāciju par savu radinieku ārstniecības iestādē\nI. Ievads Autors šajā darbā aplūkos pacientu datu aizsardzības tiesisko regulējumu veselības aprūpes nozarē saistībā ar aktuālo problemātiku, kura ir saistīta ar ģimenes tiesībām uz informāciju par savu radinieku, kad radinieks atrodas ārstniecības iestādē. Tēmas aktualitāti autors skaidro ar to, ka šobrīd pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis)1 (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) stāšanās spēkā 2018. gada 25. maijā ir radusies ļoti neskaidra situācija saistībā ar tiesībām iegūt informāciju par savu radinieku gadījumos, kad tas atrodas ārstniecības iestādē un ja radinieks skaidri nav devis piekrišanu vai nav varējis dot piekrišanu savu datu nodošanai pacienta radiniekiem.   II. Pacienta tiesības uz datu aizsardzību un tiesiskais regulējums Pacienta tiesības uz personas datu aizsardzību ir regulētas ar speciālo normatīvo aktu medicīnas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275166-pacienta-tiesibas-uz-datu-aizsardzibu-un-gimenes-tiesibas-uz-informaciju-par-savu-radinieku-arstniecibas-iestade/\n275166\nTue, 03 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Patstāvīgo iestāžu politiskā neietekmējamība\nNo minētās Satversmes normas izriet, ka Ministru kabinetam ir padotas tās valsts iestādes, kuras neveic likumdošanas un tiesas spriešanas funkciju. Savukārt no Satversmes 58. panta gramatiskās konstrukcijas izriet, ka visas valsts iestādes, kuras darbojas izpildvaras jomā, ir padotas Ministru kabinetam un situācija, ka kāda iestāde nav pakļauta Ministru kabinetam, nevar būt. Tomēr pretēji minētajam jau pirmajā Latvijas neatkarības posmā Satversmes sapulce izveidoja Centrālo vēlēšanu komisiju un Centrālo zemes komisiju, kuras nebija padotas Ministru kabinetam.3 Patstāvīgās iestādes ir tādas valsts pārvaldes institūcijas, kuras nav padotas ne Ministru kabinetam, ne kādai citai institūcijai – tām nav augstākas iestādes.4 Jēdziens "patstāvīgā iestāde" ir tiesību zinātnē un praksē lietots termins, kas normatīvajos aktos netiek izmantots. Šīs institūcijas tiek dēvētas arī par autonomajām vai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275165-patstavigo-iestazu-politiska-neietekmejamiba/\n275165\nTue, 03 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kritērijs – "citā juridiskās specialitātes amatā"\nIevads Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta 1. teikumā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tāpat kā citām profesijām, arī juridiskajām profesijām normatīvajos aktos ir izvirzīti noteikti kritēriji. Pirmais solis ceļā uz jurista profesiju ir izglītības iegūšana. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai persona varētu izpildīt minēto prasību, tai ir jāiegūst maģistra grāds un jurista kvalifikācija. Otra prasība ir darba pieredze, kurai ir nozīme, lai pretendētu uz kādu juridiskās profesijas amatu. Citas normatīvajos aktos noteiktās prasības un ierobežojumi minētajā rakstā apskatīti netiks. Autors turpmāk apskatīs tādus juridiskās specialitātes amatus kā zvērināti advokāti (Advokatūras likums), tiesneši (likums "Par tiesu varu"), zvērināti notāri (Notariāta likums), zvērināti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275164-kriterijs-cita-juridiskas-specialitates-amata/\n275164\nTue, 03 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Līgums par labu trešajai personai\nI. Ievads [1] Parasti ar līgumu tā slēdzēji nodibina tiesības un pienākumus paši sev, un starp līdzējiem visbiežāk arī notiek norunāto saistības izpildījumu apmaiņa. Taču, pamatojoties uz līgumu brīvības principu, līdzēji var noslēgt arī t.s. līgumu par labu trešajai personai, un šādā gadījumā parādnieka (apsolītāja) pienākums ir dot saistības izpildījumu nevis – kā parasti – otram līdzējam (apsolījuma ņēmējam), bet gan trešajai personai (labuma guvējam).1 Līguma par labu trešajai personai institūts vispārīgi regulēts Civillikuma (turpmāk – CL) 1520.–1523. pantā,2 turklāt minētās normas negrozītā veidā3 ir tikušas pārņemtas no 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3116.–3119. panta normām.4 Bez tam CL ir speciāli noregulēts mantojuma līgums par labu trešajai personai (skat. CL 654. p.), kā arī tāda dāvinājuma līguma sekas, kuram pievienots uzlikums par labu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275162-ligums-par-labu-tresajai-personai/\n275162\nTue, 03 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valstu nepārtrauktība un starptautiskā atbildība\n1. Ievads 2015. gada 15. decembrī Krievijas prezidents parakstīja jaunu federālo likumu, kas dod Krievijas Konstitucionālajai tiesai tiesības apturēt starptautisko cilvēktiesību aizsardzības institūciju lēmumu piemērošanu Krievijā.1 Šis solis seko nesenajam Krievijas Konstitucionālās tiesas spriedumam, kurā tā pasludināja Krievijas Konstitūcijas pārākumu pār Krievijas slēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.2 Fonā šiem notikumiem ir Krievijas draudi izstāties no Eiropas Padomes, Rietumu sankcijas saistībā ar Krimas aneksiju un bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, Krievijas paziņojums, ka tā vairs negrasās kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas statūtu dalībnieci,3 kā arī Krievijas militārās varenības izrādīšana Sīrijā un ap Krievijas plašajām robežām. Šķiet, ka šie notikumi norāda uz plašāku tendenci sarežģītajās attiecībās starp Krieviju un Rietumiem. Kā atzīmējis Lauri Melkso: "Krievijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275137-valstu-nepartrauktiba-un-starptautiska-atbildiba/\n275137\nTue, 27 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Padomju okupācijas laikā Baltijas valstīm nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas prasība: juridiskās iespējas\nProfesors Daiņus Žalims savā referātā "Juridiskais pamatojums kompensācijas pieprasīšanai par padomju okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem" norādīja, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (turpmāk – PSRS) rīcība pret Baltijas valstīm un to iedzīvotājiem no starptautisko tiesību viedokļa bija nelikumīgas un Krievijas Federācijai kā PSRS turpinātājvalstij ir jāuzņemas atbildība par šo rīcību. Tiek atzīts, ka starptautiski prettiesiska rīcība ir veikta, ja ir pārkāptas starptautiskās saistības: pret valsti, pret fizisku personu vai pret starptautisko sabiedrību. Tādējādi turpmāk tiks izskatītas iespējamās Baltijas valstu darbības.   Cietušās valsts darbības Starptautiskā līmenī jebkurai cietušai valstij ir neapstrīdamas tiesības prasīt atbildību no valsts, kura pārkāpj konkrētas saistības. Tāpēc vispirms ir svarīgi atklāt, kā Baltijas valstis var saukt pie atbildības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275136-padomju-okupacijas-laika-baltijas-valstim-nodarito-zaudejumu-atlidzinasanas-prasiba-juridiskas-iespejas/\n275136\nTue, 27 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas kompensācijas prasības juridiskās sastāvdaļas\nIevads 2005. gadā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu.1 Ministru kabinetam tika dots uzdevums – joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Šī raksta mērķis ir apskatīt starptautiskajā praksē esošās kompensāciju prasības un identificēt Latvijas prasības elementus tādā veidā, lai tie būtu saskaņā ar starptautisko tiesu judikatūru. Latvijā pastāv zināmas grūtības Latvijas zaudējumu atlīdzības prasības galīgai noformulēšanai. Tas ir tādēļ, ka ir ļoti daudz starptautisko tiesību pārkāpumu, kuriem visiem ir jāuzrāda pierādījumi, turklāt tādi pierādījumi, kuri būtu finansiāli novērtējami. Tomēr, pēc autores domām, Latvijas zaudējumu atlīdzības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275135-latvijas-kompensacijas-prasibas-juridiskas-sastavdalas/\n275135\nTue, 27 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā novērtēt padomju okupācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, tautsaimniecību un vidi\nPadomju okupācija (1940–1941, 1945–1990), kas sekoja pēc Hitlera un Staļina vienošanās par ietekmes sfēru sadali (Molotova–Ribentropa pakts), kā arī pēc tam, kad PSRS izdevās saglabāt ietekmi šajā reģionā pēc Otrā pasaules kara, Baltijas valstīs ir atstājusi negatīvas sekas neskaitāmās jomās. Vistraģiskāk totalitārā padomju režīma daba izpaudās sarkanajā terorā un politiskajās represijās (politiskās, militārās, ekonomiskās un intelektuālās elites iznīcināšana, civiliedzīvotāju deportācijas, pretošanās kustības apspiešana, politisko disidentu nogalināšana un vajāšana). Tomēr joprojām neizdzēšamas pēdas padomju okupācija atstāja arī tautsaimniecībā, demogrāfijā, izglītībā, kultūrā, vides aizsardzībā u.c. nozarēs, kas cieta no PSRS centrālās varas struktūru mērķtiecīgi plānotas un īstenotas kolonizācijas, militarizācijas, rusifikācijas un vides noplicināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275134-ka-novertet-padomju-okupacijas-ietekmi-uz-latvijas-iedzivotajiem-tautsaimniecibu-un-vidi/\n275134\nTue, 27 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komunisma seku apzināšana starpvalstu attiecību kontekstā\nŠī raksta kontekstā gribētos izcelt divus samierināšanās politikas aspektus. Vispirms, ja uz to skatāmies kā starpvalstu attiecību noregulējumu pēc militāra konflikta vai okupācijas – kā centienu atjaunot attiecības starp diviem starptautisko attiecību subjektiem un pārtraukt disfunkcionālo dinamiku starp agresoru un upuri. No otras puses, būtisks ir sabiedrības iekšējais samierināšanās process, kurā noteikta loma ir sabiedrības vēsturiskajai apziņai, kas veido kopējo identitāti gan valsts iekšienē, gan attiecībās ar citām valstīm. Kas attiecas uz komunisma seku apzināšanu, pirmais samierināšanās aspekts no starptautisko attiecību noregulējuma viedokļa ir ļoti sarežģīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Padomju Savienība nezaudēja Otrajā pasaules karā, līdz ar to nav skaidri definētas agresora un upura dinamikas. Otrkārt, tā vairs nepastāv kā starptautisko attiecību subjekts, un tās saistības ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275132-komunisma-seku-apzinasana-starpvalstu-attiecibu-konteksta/\n275132\nTue, 27 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana\nTestatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma (turpmāk – CL) 421. pantā, kurā noteikts: "Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."1 Lai gan testaments ir viens no populārākajiem veidiem, kā manta tiek nodota nākamajām paaudzēm,2 Latvijā nav plašāk pētīts jautājums par testatora spēju paust savu gribu, kas praksē bieži vien ir galvenais strīdus aspekts. Testatora spējai paust savu gribu ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka saskaņā ar CL 463. pantu testamenta saturam ir jāizteic mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275101-testatora-patiesa-griba-un-tas-noskaidrosana/\n275101\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības\nLatvijas Republikas Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī1 pasludināja nolēmumu lietā par normām, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru. Normas, kas nosaka kārtību, kādā samazināms piespiedu nomas maksas apmērs, ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija. Satversmes tiesa, izskatot ierosinātās lietas, atzīst: ja tā lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt zemes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275100-par-likumdeveja-problemam-lidzsvarot-zemes-un-daudzdzivoklu-maju-ipasnieku-tiesibas/\n275100\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu\nAnalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.5 Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275099-noziedzigu-nodarijumu-kvalifikacija-un-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu/\n275099\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens\nPēc juridiskās literatūras un publiskajā telpā pieejamās informācijas izpētes konstatējams, ka vārds "reiderisms" tiek plaši izmantots, neiedziļinoties šī jēdziena būtībā un pazīmēs. Autore uzskata – minētais ir par pamatu tam, ka, tiklīdz notiek izmaiņas kāda uzņēmuma valdes sastāvā, kurām nepiekrīt kāds no uzņēmuma dalībniekiem vai valdes locekļiem, ar izmaiņām neapmierinātā persona mēģina pārliecināt gan sabiedrību, gan tiesu vai tiesībsargājošās iestādes par reiderisma gadījumu uzņēmumā.   1. Uzņēmuma pārņemšana un reiderisms Mūsdienu tiesiskajā realitātē uzņēmuma pārņemšanai, kuru mēdz dēvēt arī par "sagrābšanu", ir izteikti negatīva nozīme un ar to saprot prettiesisku kontroles iegūšanu pār komercsabiedrību un tās aktīviem. Šāds secinājums izriet no spriedumā lietā Nr. SKC-1628/2017 sniegtās atziņas, ka, "lai gan reiderisma jēdziens ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275092-reiderisms-ka-likuma-nedefinets-jedziens/\n275092\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti\nAdministratīvās atbildības regulējumu Latvijas Republikā pašlaik nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk arī – kodekss). Kodekss ir spēkā no 1985. gada 1. jūlija. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 29. augusta lēmuma "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā"1 1. punkts cita starpā noteica, ka līdz attiecīgo Latvijas Republikas kodeksu vai citu likumdošanas aktu pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā piemēro Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu",2 kas noteica, ka ar 1999. gada 1. janvāri spēku zaudē Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija, izņemot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Līdz ar to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275091-administrativas-atbildibas-tiesiska-regulejuma-reformas-problematiskie-aspekti/\n275091\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā\nVispirms humānisti, bet vēlāk filozofi apgaismotāji sociālo vērtību priekšplānā izvirzīja cilvēku kā visu vērtību mēru un atskaites punktu. Džons Loks (John Locke, 1632–1704) ir viens no pamatlicējiem mūsdienu konceptam par personu un cilvēciskumu ("human being").1 Viņš rakstīja: "Visi cilvēki no dabas [ir] brīvi, vienlīdzīgi un neatkarīgi."2 Uz liberālo vērtību bāzes tika veidots konstitucionālisms, demokrātija un tiesiska valsts, proti, tāda valsts, kādu mēs šodien atzīstam par atbilstošu mūsdienu pasaulei. Taču šīs kardinālās pārmaiņas, pārbūvējot feodālo kārtu sabiedrības valsti, kurā cilvēkam bija stipri ierobežotas pašnoteikšanās tiesības, tika veiktas tikai tāpēc, ka to pieprasīja jaunais koncepts – cilvēks ir saprātīgs un viņam ir tiesības uz pašnoteikšanos. Cilvēks ir vērtība, un viņam piemīt neatņemama cieņa, ko nepieciešams juridiski aizstāvēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275090-bioetikas-diskurss-latvijas-republikas-satversmes-tiesas-judikatura/\n275090\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva\nRaksta aktualitāti uzskatāmi akcentē tas, ka par zinātnes un jurisprudences savstarpējo saikni neinteresējas zinātnes aprindās vien, bet šī saikne ir kļuvusi par būtisku dienas kārtības jautājumu gandrīz visos lielākajos pasaules uzņēmumos, kuru rīcībā ir nepieciešami instrumenti, lai ietekmētu gan industrijas profesionāļu, gan arī tiesu apziņu.1 Kā vienu no ievērojamākajiem piemēriem var minēt tehnoloģiju giganta "Google" īstenoto pētniecisko darbu "atbalstīšanas politiku", kuras ietvaros, kā ziņo "Wall Street Journal", pēdējo desmit gadu laikā kompānija ir atbalstījusi daudzus augsta līmeņa speciālistu zinātniskos pētījumus, kuru mērķis ir aizstāvēt tādu zinātnisku atziņu pamatošanu, kas ļautu turpmāk tās izmantot no "Google" puses, tostarp cīnoties ar regulējošo institūciju centieniem ierobežot šīs kompānijas darbību.2 Pieņemot, ka finansējuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275074-zinatnes-atzinas-un-jurisprudence-musdieniga-neirozinatnes-perspektiva/\n275074\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni\nStrauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, būvniecības industrija nav iedomājama bez tās digitalizācijas, jaunu rīku ieviešanas un papildu zināšanu apgūšanas. Pārmaiņas nepieciešamas gan izglītības jomā, sagatavojot jaunus būvniecības speciālistus, gan tiesiskajā ietvarā. Valdības un publiskā iepirkuma veicēji Eiropā un pasaulē atzīst būves informācijas modelēšanas vērtību kā stratēģisku izmaksu, kvalitātes un politikas mērķu sasniegšanas līdzekli.1 Līdz 2030. gadam valdība plāno ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīt normatīvo ietvaru BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.2 Būvniecības digitalizācija ir norādīta kā viena no galvenajām prioritātēm "Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024. gadam".3 Arī ES Publiskā iepirkuma direktīvas (2014. gads)4 atsauce uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275071-buvniecibas-digitalizacija-tas-nozime-un-svarigakie-jedzieni/\n275071\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērna, kas cietis no vardarbības, tiesības saņemt efektīvu un savlaicīgu juridisko palīdzību\nTiesībsargs secināja, ka viens no riskiem, ieceļot bāriņtiesu par nepilngadīgā cietušā pārstāvi, ir bērna interešu formāla pārstāvēšana un piešķirto tiesību nepienācīga izmantošana. Vairums aptaujāto bāriņtiesu neizmanto tiesības pēc savas iniciatīvas slēgt vienošanos par juridiskās palīdzības saņemšanu kā cietušā bērna pārstāvim gadījumos, kad to darbiniekiem trūkst zināšanu par kriminālprocesu. Tāpat arī bāriņtiesas reti izmanto iespēju vērsties pie procesa virzītāja ar lūgumu pieaicināt zvērinātu advokātu kā cietušā pārstāvi gadījumos, kad bērns jau ir ieguvis cietušā statusu. Tomēr tiesībsargs uzsvēra, ka gadījumi, kad bāriņtiesas nepietiekami iesaistās cietušā bērna tiesību nodrošināšanā, ir vērtējami individuāli.3 Tiesībsargs norādīja, ka likumdevējs ir radījis me­hānismu, kā visaugstvērtīgāk nodrošināt cietušā nepilngadīgā tiesības un intereses, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275069-berna-kas-cietis-no-vardarbibas-tiesibas-sanemt-efektivu-un-savlaicigu-juridisko-palidzibu/\n275069\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz\nNevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275067-kas-ir-nevainiguma-prezumpcija-un-ko-ta-paredz/\n275067\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n