Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Wed, 11 Dec 2019 06:58:55 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām saistītie ierobežojumi EST judikatūrā\nRaksts ir turpinājums "Jurista Vārdā" (Nr. 37, 17.09.2019.) iepriekš publicētajam rakstam par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aģentūru izveides vēsturi un lomu ES, kurā tika atklāta ES aģentūru izveides vēsture, kā arī skaidrota aģentūru loma un funkcijas ES administrācijā kopumā.1 Šajā rakstā autors vērtē konstitucionālos problēmjautājumus, kas ir saistīti ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām, konkrētāk, autors identificēs, kādi ierobežojumi attiecībā uz pilnvaru nodošanu ES aģentūrām izriet no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) secinājumiem tādās lietās kā Meroni,2 Romano3 un Short-selling.4 Vienlaikus ir jānorāda, ka šā raksta ierobežotā apjoma dēļ autors nepievērsīsies ES aģentūru izveides un pilnvarošanas juridiskā pamatojuma analīzei, ko autors ir izvērtējis darbā "Eiropas Savienības aģentūras, to izveidošana un pilnvarošana",5 bet gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275757-ar-izpildvaras-pilnvaru-nodosanu-es-agenturam-saistitie-ierobezojumi-est-judikatura/\n275757\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesnešu apspriedes noslēpums\n1. Apspriede lietas izspriešanā Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Tiesa spriež tiesu, ievērojot principu ne eat iudex ex officio, t.i., tiesa pati neuzsāk un neizspriež lietu, bet tiesas spriešanas pamatā ir attiecīgs pieteikums, prasības pieteikums vai apsūdzība. Ja vien pastāv visi priekšnoteikumi tiesvedības procesuālai pieļaujamībai un nav tiesisku šķēršļu tiesvedībai, tiesai ir pienākums izlemt pieteikumu, prasības pieteikumu vai apsūdzību un izspriest lietu. Tiesai jāizspriež pieteikums pilnīgi. No visaptverošas tiesību aizsardzības garantijas izriet, ka tiesā iesniegts un pieņemts prasījums vai celta apsūdzība nedrīkst palikt neizspriesta. Lietas izspriešanai noturama tiesnešu apspriede. Apspriede ir veids, kādā tiesas sastāvā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275756-tiesnesu-apspriedes-noslepums/\n275756\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts īstenota sabiedrības masveida uzraudzība un tiesības uz privāto dzīvi\nValsts īstenota masveida sabiedrības uzraudzība (mass surveillance) straujās tehnoloģiju attīstības dēļ neizbēgami ir kļuvusi par mūsdienu sabiedriskās dzīves sastāvdaļu.2 Informācijas tehnoloģiju attīstība ir radījusi pozitīvas pārmaiņas indivīdu dzīvē, tomēr, aktīvi izmantojot komunikācijas tehnoloģijas vai socializējoties publiskajā telpā, personas var tikt novērotas un uzraudzītas, pašām to nenojaušot, piemēram, piedaloties publiskās demonstrācijās vai iepērkoties. Valsts īsteno masveida sabiedrības uzraudzību ar mērķi nodrošināt valsts drošību un sabiedrisko kārtību publiskajā telpā, tādējādi palīdzot drošības iestādēm identificēt un jau preventīvi novērst vēl neapzinātu apdraudējumu, pamatojoties uz tādu lielapjoma informāciju kā, piemēram, meklēšanas vēsturi interneta pārlūkprogrammās vai sociālajos tīklos publicēto informāciju. Šo apsvērumu pastiprina piemērs, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275722-valsts-istenota-sabiedribas-masveida-uzraudziba-un-tiesibas-uz-privato-dzivi/\n275722\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā\nI. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1260.–1277. panta noteikumi, kas regulē reālnastas institūtu, pēc būtības negrozītā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864.gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 1297.–1321. panta noteikumiem.1 Pati reālnasta (Reallast, поземельная повинность) CL 1260. pantā definēta kā "uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās". Raksturojot šo lietu tiesību institūtu, līdzšinējā Latvijas juridiskajā literatūrā ticis uzsvērts, ka reālnasta ir viduslaikos radies ģermāņu tiesību institūts,2 kas spilgti raksturo feodālo tiesību sistēmu, kuras centrā bija lietu tiesības, jo viduslaikos dažādas nodevas, klaušas un maksājumus bija ērtāk un izdevīgāk piesaistīt nekustamam īpašumam, nevis kādai personai.3 Reālnastas subjekta pienākuma pozitīvais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275713-realnastas-instituta-nozime-musdienu-privattiesiskaja-apgroziba/\n275713\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Galveno interešu centra noteikšana fizisko personu pārrobežu maksātnespējas procesos\nIevads Kopš 2017. gada 26. jūnija gan tiesām, gan maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un iestādēm maksātnespējas procesa gaitā ir pienākums piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Jaunā regula) noteikumus.1 Minētā regula ir tikusi pieņemta, aizstājot 2000. gada 29. maija Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Vecā regula). Palielinoties dalībvalstu savstarpējai integrācijai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros, laika gaitā arvien pieaug to gadījumu skaits, kad vienā dalībvalstī notiekošs maksātnespējas process iegūst pārrobežu raksturu un rada pamatu Jaunās regulas normu piemērošanai sakarā ar to, ka procesā kreditoru lomā ir iesaistītas personas no citām ES dalībvalstīm, parādnieka manta daļēji atrodas citā dalībvalstī u.tml.2 Jaunās regulas tiesību normu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275712-galveno-interesu-centra-noteiksana-fizisko-personu-parrobezu-maksatnespejas-procesos/\n275712\nTue, 03 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Informācijas sabiedrība\nPasaule ap mums mainās. Maināmies arī mēs paši: savos paradumos, izpausmēs, brīvības robežās... Zinātniskās fantastiskas filmas vairs nešķiet nereāla fantāzija, bet gan visai iespējami nākotnes notikumu priekšvēstneši. Liekas, ka mēs jau dzīvojam šajā nākotnē. Pasaules izmaiņu pamatā ir "jaunās rotaļlietas", ko cilvēkiem ir sniegusi zinātne un industrija. Tāpēc valstij ir jābūt gatavai savus pienākumus pildīt jaunajā realitātē, ar atbilstošiem tiesiskiem instrumentiem joprojām nodrošinot taisnīgumu, kārtību un mieru sabiedrībā. Kas šobrīd ir sabiedrība, kuras vārdā un interesēs darbojas valsts? Norberts Horns (Norbert Horn, 1936) uzskata, ka sabiedrība ietver visus cilvēkus, starp kuriem tieši vai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275675-informacijas-sabiedriba/\n275675\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zvērinātu notāru tehnoloģiju tīkli – efektīvs aizsardzības rīks nefinanšu sektoram\nDiskutējot gan būtu jāpatur prātā, ka tolerance pret NILLTPF rada noziegumu, tai skaitā korupcijas, pieaugumu un var novest pie satricinājumiem, kas skar visu sabiedrību. Ekstrēmās situācijās pat apdraud valsts demokrātiskos pamatus. Īstermiņā tā rada negodīgu konkurenci un budžeta ieņēmumu samazinājumu, savukārt ilgtermiņā – sabojātu finanšu sektora reputāciju1 ar visām no tā tālāk izrietošajām sekām. Tāpēc NILLTPF efektīva apkarošana ir ikvienas demokrātiskas valsts un godprātīgu personu interesēs. Jau kādu laiku jautājumu krustcelēs būtu jānonāk tieši efektivitātei – meklējot labākos, tai skaitā arī rentablākos, ieročus un tīklus, to izmantošanas veidus, lai trāpījumi būtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275673-zverinatu-notaru-tehnologiju-tikli-efektivs-aizsardzibas-riks-nefinansu-sektoram/\n275673\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mantojuma pieņemšanas tiesiskie aspekti\n1. Ievads Mantojuma tiesību likumiskā regulējuma mērķis ir aizsargāt tiesības uz īpašumu, kas tiek panākts ar noteiktu kārtību (materiālu un procesuālu), kādā mantojums nonāk pie mantinieka. Piemērojot šo kārtību, mantojums tiek noregulēts – noteiktā veidā tiek atrisināta mantojuma pretendentu konkurence, nosakot, kas un kādā daļā mantojumu iegūst. Konstatējot, ka mantojuma pretendentu nav, mantojums ir bezmantinieku manta un piekrīt valstij. Mantojuma noregulēšanas rezultātā ir jāgūst tiesiskā noteiktība attiecībā uz mantojuma piederību, tāpat kā tiesiskā valstī attiecībā uz īpašuma tiesībām vispār. Kā to nosaka CL 688. pants, mantojuma pieņemšanai ir izšķiroša nozīme mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275672-mantojuma-pienemsanas-tiesiskie-aspekti/\n275672\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mantošanas regulas piemērošana praksē – mācība, kas vēl jāapgūst\n2015. gada 17. augustā Latvijā bija pilnībā jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk tekstā – Mantošanas regula).1 Lai arī kopš Mantošanas regulas darbības sākuma ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, šī regula tiesu praksē tikusi piemērota reti, gandrīz nemaz. Tomēr salīdzinoši nesen, 2018. gada 27. aprīlī, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments taisīja lēmumu lietā SKC-815/2018 sakarā ar sūdzību par notāra rīcību (turpmāk tekstā – Augstākās tiesas lēmums),2 vērtējot pārrobežu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275671-mantosanas-regulas-piemerosana-prakse-maciba-kas-vel-jaapgust/\n275671\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārvalstu pilnvaras Latvijas notariātā: jaunākās tendences un metodes\nStarptautisko privāttiesisko sakaru intensitāte arvien vairāk ienāk arī Latvijas notāru darba ikdienā. Viena no pēdējo gadu izplatītākajām parādībām ir pie ārvalstu notāriem sastādītu pilnvaru uzrādīšana Latvijas notāriem nolūkā tālāk slēgt dažādus privāttiesiskus darījumus, t.sk. arī nekustamo īpašumu jomā. Latvijas notāriem šī tiesiskā parādība sāka izraisīt aizvien vairāk neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai ārvalsts notāra pilnvara, kura ir legalizēta ar apostille, Latvijas notāriem ir automātiski jāpieņem? Vai ārvalsts dokuments, uz kura ir apostille atzīme, ir uzskatāms par "publisku dokumentu" Notariāta likuma izpratnē? Vai visi ārvalstu notāri veic tieši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275670-rvalstu-pilnvaras-latvijas-notariata-jaunakas-tendences-un-metodes/\n275670\nTue, 26 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Apdraudētu migrējošu sugu ekspluatācijas pieļaujamības kritēriji starptautiskajās vides tiesībās\nTiesības izmantot dabas resursus Valstu tiesības lietot un izmantot resursus, kas atrodas to jurisdikcijā, ir viens no starptautisko publisko tiesību pamatprincipiem,1 ko ANO Starptautiskā tiesa ir atzinusi par paražu tiesībām.2 Šīs tiesības izriet no valsts kā suverēna tiesībām un varu pār tās rīcībā esošajiem resursiem, tai skaitā dabas resursiem. Tādējādi arī vienas no vadošajām ir suverēna tiesības iegūt īpašumā, lietot, izmantot, regulēt un nacionalizēt dabas resursus. Valstij ir teju absolūtas tiesības attiecībā uz tās rīcībā esošiem dabas resursiem, taču situācija atšķiras attiecībā uz dabas resursiem, kas vairākām valstīm ir kopīgi.3 Lai gan pieeja dabas resursiem un to izmantošana ir teritoriālās suverenitātes būtiska sastāvdaļa, valstu darbības ar šiem dabas resursiem nevar radīt kaitējumu citas valsts interesēm vai teritorijai, kas ir ārpus pirmās valsts jurisdikcijas.4 Līdz ar to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275627-apdraudetu-migrejosu-sugu-ekspluatacijas-pielaujamibas-kriteriji-starptautiskajas-vides-tiesibas/\n275627\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Turpinot par pierādījumu pieļaujamības praktiskajiem aspektiem\nKā viens no nosacījumiem, kas attiecas uz KPL 130. panta otrās daļas 3. punktā norādīto gadījumu un ir pamats pierādījumu atzīšanai par nepieļaujamiem un to izslēgšanai no pierādījumu kopuma, ir KPL noteiktās kārtības neievērošana par izmeklēšanas darbību veikšanu izņēmuma gadījumos vai neatliekamības kārtībā. Neraugoties uz to, ka klasiski pierādījumu pieļaujamības apstrīdēšana un izvērtēšana notiek tiesas sēdē, veicot pierādījumu pārbaudi, ar KPL spēkā stāšanos tajā tika iekļauts jauns aspekts, kas atsevišķos gadījumos izmeklēšanas tiesnesim vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā dod tiesības izvērtēt iegūto pierādījumu pieļaujamību.2 Kaut arī KPL 163. panta otrajā prim daļā attiecībā uz apskates izdarīšanu izņēmuma gadījumā nav norādīts, ka izmeklēšanas tiesnesis veic izdarītās apskates tiesiskuma un pamatotības pārbaudi, kā arī lemj par iegūto pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275626-turpinot-par-pieradijumu-pielaujamibas-praktiskajiem-aspektiem/\n275626\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika\nBērna labāko interešu ievērošana ir bāzes princips, izlemjot jautājumus, kas kaut vai netieši skar bērna tiesības un intereses. Lai nodrošinātu šī principa īstenošanu civillietās, civilprocesā ir iestrādāti tiesiskie instrumenti, tostarp atkāpšanās no sacīkstes principa, bāriņtiesas kā bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pieaicināšana atzinuma sniegšanai un saskarsmes personas kā lietas dalībnieka noteikšana civilprocesā. Rakstā ir pievērsta uzmanība atsevišķām problēmām, kas konstatētas tiesu praksē, izskatot lietas par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību ar vecāku, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar bērnu, no tiesību piemērošanas viedokļa, kā arī minot priekšlikumus ne tikai normatīvā regulējuma uzlabošanai, bet arī attiecīgo iestāžu sadarbībai un bērna iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, ne vien, lai uzzinātu bērna viedokli, bet arī izskaidrojot bērnam iestādes vai tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275625-saskarsmes-tiesibu-istenosanas-problematika/\n275625\nTue, 19 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā\nLatvijas sūtņu ārkārtējās pilnvaras Latvijas Republikas dibināšana, atjaunošana un nostiprināšana ir nesaraujami saistīta ar Latvijas ārlietu dienesta darbību. Jau uzreiz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu de iure, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības. Tikai 1919. gada 29. jūlijā, pēc atgriešanās no Rietumeiropas, pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Rīgā izdeva pavēli Nr. 1 par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos.1 Šis datums ir uzskatāms par Latvijas ārlietu dienesta institūcijas oficiālo izveidošanas brīdi. Okupācijas laikā Latvijas diplomātiskais dienests bija vienīgā valsts pastāvēšanas starptautiski tiesiskā izpausme. Latvijas ārlietu dienests ir uzskatāms par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275548-latvijas-arlietu-dienesta-ieguldijums-valstiskas-nepartrauktibas-perspektiva/\n275548\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā\nCilvēktiesības Latvijā 1991–1999: galvenokārt ārējs faktors Lai garantētu neatkarības neatgriezeniskumu, 20. gadsimta 90. gados Latvijas un pārējo Baltijas valstu galvenais mērķis bija veidot demokrātiskas un tiesiskas valstis, kuras iekļautos globālajās un reģionālajās organizācijās, jo īpaši Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (iepriekš – Eiropas Kopiena; turpmāk – ES). Latvijas ārpolitikas virzienus pēc neatkarības atjaunošanas iezīmēja arī Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs savā 1992. gada 21. februāra uzrunā Eiropas parlamentāro asambleju konferencē Strasbūrā,1 uzsverot trīs faktorus: (1) diplomātiju, kurā Latvija varētu būt rietumu un austrumu bloku vienojošais elements; (2) tirgus ekonomikas izveidi un nostiprināšanu, lai pārtrauktu administratīvās plānošanas sistēmu un pielāgotos prevalējošai ekonomikai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275546-cilvektiesibas-latvijas-arpolitika/\n275546\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības\nSabiedrības priekšstatus nereti iespaido daiļliteratūrā un kino sastopamais visspēcīgais konsula tēls, kas dodas uz ārvalstīm izmeklēt noziegumus, kuros iesaistīti tautieši, vai tiesas sēdē uzstājas kā viņu advokāts. Šādi maldinoši priekšstati rada atbilstošas, bet diemžēl bieži nepamatotas pilsoņu gaidas pēc pašsaprotamas un garantētas valsts pārstāvja rīcības. Valsts sniegtā atbalsta praktisko īstenošanu ierobežo vairāki apsvērumi, kas ir būtiski, lai izprastu valsts atbalsta apjomu un robežas. Pirmkārt, jānoskaidro, vai atbalsta sniegšana ārvalstīs ir valsts pienākums vai tiesības. Otrkārt, jāapzinās, ka, sniedzot atbalstu, valsts rīkojas citas valsts teritorijā. Treškārt, valsts atbalsta sniegšana vienmēr ir saistīta ar augstām pilsonības valsts izmaksām, sākot ar diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku uzturēšanos dienesta vietā un beidzot ar personu evakuāciju ar speciālo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275545-valsts-aizsardziba-arvalstis-ka-satversmes-garantetas-pamattiesibas/\n275545\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba\nŠā gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK3 (turpmāk – Direktīva 2019/789). Neraugoties uz to, ka minētā direktīva ne vien nav tieši piemērojama strīdu risināšanai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās, ne arī ir pārņemta Latvijas autortiesību regulējumā, tā palīdz atklāt gan šobrīd aktuālās juridiskās grūtības darbu izmantošanā raidorganizāciju raidījumu apraidē,4 tostarp ar satelīta starpniecību, gan ielūkoties iespējamos šo grūtību nākotnes risinājumos. Fenomens, ka tehnoloģiju attīstība un ar to saistīto ekonomisko modeļu izmaiņas un jaunu modeļu rašanās apsteidz normatīvā regulējuma izmaiņas, nav jauns ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275500-darbu-publiskosana-satelita-apraides-gadijuma-un-autoru-iznemuma-tiesibu-daba/\n275500\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas\nŽurnālā "Jurista Vārds" pirms dažiem gadiem jau ir bijušas publikācijas par negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā – Mg. iur. Daces Vārnas raksts "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā"1 un Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta raksts "Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā".2 D. Vārna secinājusi, ka Civilprocesa likumā atzīšanas prasības (tiesības celt prasības par juridisku attiecību atzīšanu/neatzīšanu) institūts nav iekļauts. Savukārt J. Kārkliņš un E. Brants norādījuši, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, ka personas tiesības celt negatīvu atzīšanas prasību izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz personas tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Minētais J. Kārkliņa un E. Branta viedoklis nesakrīt ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275498-prejudiciala-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa-judikaturas-atzinas/\n275498\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n