Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sat, 30 May 2020 23:29:45 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzticēšanās tiesnešiem un sociālais cinisms\nAkadēmiski uzticēšanās tiesu varai Latvijā ir maz pētīts jautājums. Darba tapšanas laikā ir izdevies atrast atsevišķas socioloģiskas aptaujas2 vai demokrātijas stāvokļa pētījumus,3 kur šim jautājumam ir pievērsta uzmanība, taču padziļināti uzticēšanās tiesu varai Latvijā nav pētīta. Tomēr pētījumi par varas un valsts iedzīvotāju savstarpējām attiecībām, tostarp uzticēšanos, ir būtiski valsts pastāvēšanai un attīstībai, īpaši nosacīti jaunās valstīs, ņemot vērā, ka uzticēšanās lielā mērā ir demokrātiskas valsts iekārtas un patriotisma pamats. Sabiedriskās domas aptaujas turklāt regulāri parāda zemu uzticēšanos tiesām.4 Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš vienā no sabiedriskās domas pētījumu atspoguļojumiem5 parāda iedzīvotāju zemo uzticēšanos varai vispār un arī zemu uzticēšanos tiesu procesu godīgumam un taisnīgumam. Iedams soli tālāk, viņš parāda citus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276662-uzticesanas-tiesnesiem-un-socialais-cinisms/\n276662\nTue, 26 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa met izaicinājumu EST – kurai pieder galavārds?\nIevads Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk – Vācijas Konstitucionālā tiesa) 2020. gada 5. maija spriedums,1 no kura izriet, ka Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), sniedzot atbildes uz prejudiciāliem jautājumiem Weiss u.c. lietā,2 rīkojusies ultra vires,3 ierindojies pēdējā laika apspriestāko jautājumu topā. Turklāt tas kļuvis par vienu no argumentiem, piemēram, Polijas Republikas (turpmāk – Polija) "cīņai" ar Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) prasībām ievērot Pamatlīgumos noteikto.4 Minētais izriet gan no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) norādītā, ka EST kompetencei ir "arī savas robežas", gan Polijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas Jūlijas Pžilebskas (Julia Przylebska) atziņas, ka galavārds pieder nevis EST, bet gan dalībvalstu konstitucionālajām tiesām.5 Vienlaikus ne mazāk svarīgi minēt, ka šis Vācijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276659-vacijas-federala-konstitucionala-tiesa-met-izaicinajumu-est-kurai-pieder-galavards/\n276659\nTue, 26 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Satricinājums Eiropas Savienības tiesību telpā\nI. Ievads Vācijas Konstitucionālā tiesa savā 2020. gada 5. maija spriedumā1 atzina pieteicēju (individuālu pilsoņu) tiesības, balstoties uz vācu tautas suverenajām tiesībām un demokrātijas principu,2 Vācijas parlamentāri demokrātiskās iekārtas3 un konstitūcijas negrozāmā kodola aizsardzību,4 prasīt no valdības un parlamenta novērst Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) valstu vērtspapīru uzpirkšanas programmas īstenošanu, ar ko šī banka, tiesas ieskatā, ir pārsniegusi savu kompetenci, kuru saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību5 (turpmāk – LESD) dalībvalstis ir nodevušas Eiropas Savienībai (turpmāk – ES). Spriedums šo ECB rīcību vērtē kā ultra vires aktu un aizliedz Vācijas Federālajai bankai šajā programmā piedalīties. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2018. gada 11. decembra spriedums lietā Weiss,6 ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276658-satricinajums-eiropas-savienibas-tiesibu-telpa/\n276658\nTue, 26 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesu prakses maiņa norāda uz skaidra normatīvā regulējuma nepieciešamību\nSenāta lēmumā, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2010/2011. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā" (turpmāk – Tiesu prakses apkopojums), norādīts, ka tiesas, izskatot cietušā kompensācijas pieteikumus par Krimināllikuma 260. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā personai un mantai nodarīta kaitējuma kompensēšanu, pārsvarā izlemj kompensācijas pieteikumu pēc būtības un nosaka kompensāciju cietušajam, piedzenot to no vainīgā, ievērojot judikatūrā pausto atziņu, ka kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma (mantiskā un nemantiskā) kompensēšanu, jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276638-tiesu-prakses-maina-norada-uz-skaidra-normativa-regulejuma-nepieciesamibu/\n276638\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Likums aizsargā abas puses\nSenāta Krimināllietu departamenta lēmuma pamatā ir šādas tēzes: ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē speciālais likums "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums"2 (turpmāk – OCTA likums) un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi; kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Līdzšinējā tiesu praksē tiesas pārsvarā ir noteikušas kompensāciju cietušajiem, piedzenot to no vainīgā, ievērojot judikatūrā pausto atzinumu, ka kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276637-likums-aizsarga-abas-puses/\n276637\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Virzība uz obligātās apdrošināšanas regulējumu atbilstoši ES tiesībām\nTransportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas tvērums Neraugoties uz sarežģītu organizāciju un noteiktajiem īpašiem cietušo aizsardzības mērķiem, obligātā apdrošināšana ir viens no citiem atbildības apdrošināšanas veidiem ar apdrošināšanas objektu – transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīga lietotāja civiltiesiskā atbildība. To nosaka arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3. panta pirmā daļa. Pamatojoties uz imperatīvu tiesisko regulējumu, transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs slēdz apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, un šajā līgumā ir apdrošinātais – persona, kuras atbildība tiek apdrošināta. Kaut arī obligātās apdrošināšanas līguma noteikumi imperatīvi ir paredzēti likumā, tas nepārvērš apdrošinātāja līgumiskās privāttiesiskās saistības par likumiskām. Jo arī tas, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276636-virziba-uz-obligatas-apdrosinasanas-regulejumu-atbilstosi-es-tiesibam/\n276636\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Obligātā apdrošināšana obligāti pirms kriminālprocesa\nLietā pausto tēžu paplašināšana Pārņemot citu valstu pieredzi vai ieviešot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas, Latvijas likumdevējs ne vienmēr spēj pietiekamā kvalitātē izskaidrot jaunās tiesību normas nepieciešamību, mērķi un samērību, kā arī vietu tiesību sistēmā. Apdrošināšanas jomā ne visas tiesību normas spēj apgāzt šo pieņēmumu, ko apliecina, piemēram, lietā SKK-1/2020 norādītais Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra spriedums lietā Nr. 2014-06-03. Likumdošanas procesa kvalitāti apdrošināšanas jomā atstājot citām diskusijām, šā raksta galvenais mērķis ir aplūkot lietā SKK-1/2020 paustās atziņas, to nozīmi arī ārpus sauszemes transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) apakšnozares. Autora ieskatā, lietā SKK-1/2020 paustie argumenti stiprina obligātās apdrošināšanas vietu tiesību sistēmā un potenciāli ļautu atslogot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276635-obligata-apdrosinasana-obligati-pirms-kriminalprocesa/\n276635\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kaitējuma kompensācija ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas pārkāpumu gadījumos\nVispārīgie nosacījumi kaitējuma atlīdzināšanai par cietušajam radīto kaitējumu Nodarītā kaitējuma atlīdzināšana cietušajam ir viens no Kriminālprocesa likuma mērķa – krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma – elementiem, kā arī Kriminālprocesa likuma 22. pantā nostiprināts pamatprincips, proti, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanas vispārīgie noteikumi reglamentēti Kriminālprocesa likuma 26. nodaļā. Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276633-kaitejuma-kompensacija-celu-satiksmes-un-transportlidzeklu-ekspluatacijas-parkapumu-gadijumos/\n276633\nTue, 19 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: ES fondu regulējums normatīvisma plūdu laikā\nAr ES fondiem šā raksta kontekstā jāsaprot Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds. Raksta mērķis ir visaptveroši aplūkot šo fondu normatīvo regulējumu un akcentēt virzienus uzlabojumiem to efektīvākā, mērķētākā un jēgpilnākā pārvaldības procesa attīstīšanā. Lai mērķi sasniegtu, ES fondu regulējums vērtēts caur normatīvisma prizmu dažādos aspektos. Īpaša uzmanība veltīta tieši ES fondu pārvaldībā iesaistīto iestāžu radītajiem ārējiem un iekšējiem normatīviem aktiem, savstarpējai regulācijai un mijiedarbībai, veicot kontroles un uzraudzības pasākumus, kā arī kontroles nozīmei ES fondu normatīvismā.   Pozitīvās jeb rakstītās tiesības caur teorijas un vēstures prizmu Juridiskā pozitīvisma doktrīna radās dabas zinātņu un tehnikas attīstības uzplaukuma laikmetā. Šī doktrīna uzskatīja, ka tiesības ir spēkā nevis tādēļ, ka tās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276584-es-fondu-regulejums-normativisma-pludu-laika/\n276584\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iepirkumu regulējums, kas piemērojams ES projekta īstenotājam – komersantam\nIepirkumu normatīvais regulējums ir aktuāls, saistošs un obligāti izpildāms visiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) projektu īstenotājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts vai pašvaldību iestādes vai komersanti. Tas nozīmē, ka jebkurš ES fondu atbalsta saņēmējs uzņemas projekta finansējuma samazināšanas risku projekta īstenošanas laikā, ja tiktu pārkāpti iepirkumus regulējošie normatīvie akti. Pārsvarā privātā sektora pārstāvji ikdienā nestrādā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) procedūrām, līdz ar ko brīdī, kad ES fondu projekta (turpmāk arī – projekts) ietvaros ir jāveic iepirkums, ievērojot regulētus principus un procedūras, rodas kļūdas, kas dažbrīd rezultējās ar finansējuma samazinājumu projekta ietvaros, kas ietekmē jebkura komersanta naudas plūsmu. Kļūdas rodas dažādos posmos – gan komersantu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276583-iepirkumu-regulejums-kas-piemerojams-es-projekta-istenotajam-komersantam/\n276583\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju likuma piemērošana ES fondu projektu īstenošanā\n2016. gada 1. martā stājās spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums) un 2019. gada 4. jūlijā – būtiskākie šī likuma grozījumi, kas nosaka Sankciju likuma piemērošanu tādā kārtībā, kā mēs to izprotam šobrīd. Sankciju likums ir saistošs ikvienai personai – gan juridiskai, gan fiziskai, taču ir trīs būtiskākās jomas, kurām stingri jāievēro šī likuma prasības un jāspēj pierādīt, ka prasības tiek ievērotas: finanšu sektors, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), Ārvalstu finanšu instrumentu atbildīgās institūcijas un publisko iepirkumu pasūtītāji. Par finanšu sektora – kredītiestāžu, riska kapitāla sabiedrību un citu šīs jomas dalībnieku – prasībām un uzraudzību atbildīgā iestāde ir FKTK. ES fondu kontekstā šo jomu šoreiz neaizskarsim, jo ir pārāk daudz nianšu, kuras labāk iztirzātu attiecīgās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276582-sankciju-likuma-piemerosana-es-fondu-projektu-istenosana/\n276582\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Interešu konflikta problemātika ES fondu projektu publiskajos iepirkumos\nPubliskais iepirkums – vērtīgs instruments, lai iespējami efektīvā veidā sasniegtu projekta mērķi un īstenotu projektā paredzētās darbības. Atbilstošai iepirkuma norisei ir nozīme ne tikai godīgas konkurences nodrošināšanā starp tirgus dalībniekiem, bet arī pieejamo līdzekļu saimnieciskā izmantošanā. Turklāt, īstenojot iepirkumu atklātā, godīgā, caurskatāmā, objektīvā procedūrā, tiek pastarpināti nodrošināta cīņa pret korupciju un veicināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei. Optimāli veiktā iepirkumā līgumslēgšanas tiesības iegūst pretendents, kas piedāvā labāko produktu par labāko cenu, lai sasniegtu labāko rezultātu, tādējādi nodrošinot maksimālo ieguvumu sabiedrībai, kuras intereses īsteno pasūtītājs. Nenoliedzami, publiskais iepirkums ir gana sarežģīts mehānisms ar apjomīgu un niansētu regulējumu un pienākumiem, kas pasūtītājam jāievēro. Ja iepirkuma priekšmeta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276581-interesu-konflikta-problematika-es-fondu-projektu-publiskajos-iepirkumos/\n276581\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts atbalsts un tā regulējums ES fondu projektu īstenošanā\nIzdzirdot vārdu salikumu "valsts atbalsts" (state aid) jeb Latvijas tiesību sistēmā "komercdarbības atbalsts",1 rodas priekšstats, ka tas ir atbalsts, ko kāds saņem no valsts. Tomēr tā ir taisnība tikai daļēji – "valsts atbalsts" ir juridisks termins ar plašu un sarežģītu saturu, kura interpretēšana sagādā grūtības ne tikai atbalsta sniedzējiem, bet arī atbalsta saņēmējiem. Vispirms rakstā tiks apskatīts, kas ir valsts atbalsts un kāds ir tā juridiskais ietvars. Valsts atbalsts principā ir aizliegts, jo tas kropļo konkurenci ES iekšējā tirgū – tādēļ, ka bagātajām ES dalībvalstīm ir plašāka rocība sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem, taču ne tik bagātajām – iespējas ir finansiāli ierobežotākas. Aizlieguma mērķis ir attīstīt vienotu iekšējo tirgu un godīgu konkurenci starp dalībvalstīm. Lai mazinātu nevienlīdzības risku un uzlabotu uzņēmumu ekonomisko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276580-valsts-atbalsts-un-ta-regulejums-es-fondu-projektu-istenosana/\n276580\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieteikumi publisko iepirkumu mērķu sasniegšanai\nPublisko iepirkumu jomā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) veic sadarbības iestādei noteiktos pienākumus un nodrošina Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu un programmu ieviešanas uzraudzību un izdevumu atbilstības kontroli.1 CFLA ir pienākums pārbaudīt ES fondu finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus.2 Termins "pārbaudīt" šajā gadījumā nozīmē gūt pārliecību par to, ka ir pamats atmaksāt maksājuma pieprasījumā minēto summu. Savukārt neatbilstība ir jebkurš Latvijas Republikas vai ES tiesību akta pārkāpums, kas atbilst Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punktam,3 proti, tiesību akta pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ES fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES budžetam, prasot no ES budžeta segt nepamatotu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276579-ieteikumi-publisko-iepirkumu-merku-sasniegsanai/\n276579\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ES fondu projektos\nLai būtu iespējams saņemt ES fondu atbalstu, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir fondu projekta ietvaros veikto iepirkumu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, veicot iepirkumus, ir jāievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma1 (turpmāk – SPSIL) nosacījumi. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam SPSIL noteiktās procedūras ir pienākums ievērot tikai gadījumos, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka vai vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.2 Gadījumos, ja iepirkuma līgumcena ir zemāka nekā Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežas, ES fondu projektos ir jāpiemēro Iepirkumu uzraudzības biroja Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – SPS Vadlīnijas). Raksta autoram, ikdienā daudz strādājot ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to organizētajiem iepirkumiem, ir iznācis novērot atšķirīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276578-iepirkumu-vadlinijas-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-es-fondu-projektos/\n276578\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā veiksmīgi pieteikt un īstenot Eiropas Savienības fondu projektus\nŠobrīd esam ļoti neparastā laikā, nebijušos apstākļos, Covid-19 vīrusa izplatības laikā, un nezinām, kā šī situācija attīstīsies, cik ilgi un kādas ekonomiskās sekas tā nesīs sev līdzi. Varam prognozēt vien to, ka sekas būs un pietiekami nopietnas, tās lielā mērā ietekmēs visu investīciju projektu īstenošanu, t.sk. arī ES līdzfinansēto projektu īstenotājus. CFLA savā vairāk nekā 20 gadu darbības laikā ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi projektu īstenošanas uzraudzībā – esam uzraudzījuši projektus gan saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prasībām kandidātvalstīm dalībai ES, gan sākotnējām ES dalībvalsts iepirkuma prasībām. Esam sekojuši līdzi un devuši savu ieguldījumu Latvijas iepirkumu un būvniecības normatīvo aktu prasību izmaiņām un paralēli centušies maksimāli pielāgot gan projektu uzraudzībā veicamās kontroles, gan savas konsultācijas un citus atbalsta pasākumus, lai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276577-ka-veiksmigi-pieteikt-un-istenot-eiropas-savienibas-fondu-projektus/\n276577\nTue, 12 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Arodbiedrību tiesības un to īstenošana ārkārtējās situācijas laikā\n"Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām piešķirtās tiesības balstās uz (..) pilsonisko brīvību ievērošanu (..) un šo pilsonisko brīvību neesamība laupa jēgu arodbiedrību tiesību jēdzienam."1 Ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 103) visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija3 ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Covid-19 krīze ir nesusi vairākas izmaiņas – īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti. Tomēr ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis. Covid-19 ierobežošanai valdība un Saeima ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas daudzu ikdienu ir būtiski mainījuši, t.sk. arī ierobežojuši. Arī tiesībsargs ir izteicis bažas, ka, "neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276538-arodbiedribu-tiesibas-un-to-istenosana-arkartejas-situacijas-laika/\n276538\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Satversme ārkārtas apstākļos\nI. Valsts konstitūcija un ārkārtas apstākļi Konstitūcija parasti tiek izstrādāta, lai regulētu ne vien valsts iekārtas ikdienas normalitāti, bet arī ārkārtējus gadījumus, kad nepieciešams reaģēt uz valsts un sabiedrības pastāvēšanas apdraudējumiem. Konstitūcijas pamatprincipiem, konstitucionālo orgānu sistēmai un personas pamattiesībām ir jābūt vienlīdz efektīviem un piemērojamiem kā ikdienas apstākļos, tā arī ārkārtējos apstākļos.1 Konstitūcija pamatā regulē valsts iekārtu ikdienas normalitātes apstākļos. Tomēr jebkura labi pārdomāta konstitūcija paredz arī valsts darbības modifikācijas ārkārtējos apstākļos. Protams, gan konstitūcijas "tēvi", gan visa sabiedrība cer, ka šādi ārkārtas apstākļi neiestāsies. Tomēr vēsture māca, ka tā ir saprotama cerība, nevis dzīves īstenība laika gaitā. Tādēļ laba konstitucionālo tiesību prakse nozīmē, ka konstitūcijai jāparedz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276520-satversme-arkartas-apstaklos/\n276520\nTue, 05 May 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kaimiņš klepo. Ko es varu uzzināt?\nŠķiet, ka SARS-CoV-2, jaunais vīruss, kas atbildīgs par elpošanas sistēmas slimību Covid-19, vairs nav jaunums nevienam. Statistikas dati pasaulē mainās ik mirkli, pieaugot gan kopējam saslimšanas, gan mirušo skaitam, kas joprojām būtiski aizēno atveseļošanās statistikas rādītājus.1 Padziļinās izpratne gan par pašu slimību, gan riskiem, kas ar to saistīti, un iespējamām sekām.2 Lai arī darbs pie medicīniskiem risinājumiem notiek,3 un zināms, ka pirmās fāzes klīniskie pētījumi vakcīnām jau ir uzsākti,4 tāpat noris arī citi pētījumi, piemēram, efektīvu zāļu identifikācijas sakarā,5 līdz būs pieejama vakcīna un/vai efektīva ārstniecība, paies laiks. Ja uz 2020. gada 21. janvāri, kad iznāca Pasaules Veselības organizācijas pirmais ziņojums vīrusa sakarā, tika konstatēts, ka saslimšana ir apstiprināta Ķīna, Taizemē, Japānā un Korejā, kur pēdējās trijās "eksportēts" no Uhaņas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276501-kaimins-klepo-ko-es-varu-uzzinat/\n276501\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nodokļu krāpšanas kvalificēšanas problēmjautājumi\nNodokļu noziedzība Galvenais valsts instruments ekonomisko attiecību regulēšanai Latvijā ir nodokļu sistēma. Nodokļi – tā ir nozīmīga sabiedrības ekonomisko attiecību vienība kopš valsts dibināšanas. Galvenais Latvijas budžeta veidošanas avots ir nodokļu iekasēšana un to maksājumi. No šiem ieņēmumiem veidojas valsts un sociālās programmas, fondi, kas nodrošina pašas valsts pastāvēšanu un darbību. Tieši tas nosaka nodokļu sistēmas ārkārtējo nozīmi valsts un sabiedrības struktūrā, nepieciešamību visiem sabiedrības locekļiem pildīt savas nodokļu saistības. Nodokļi ir svarīga ekonomiska kategorija, ar kuru ikdienā saskaras ikviens iedzīvotājs un uzņēmums. Daži nodokļu maksātāji cenšas samazināt savus nodokļu maksājumus, tādā veidā veidojot Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Zinātniskajā literatūrā nodokļu noziedzība ir definēta kā sociāli bīstama parādība, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276497-nodoklu-krapsanas-kvalificesanas-problemjautajumi/\n276497\nTue, 28 Apr 2020 00:00:00 +0200\n\n