Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Tue, 28 Jan 2020 01:57:52 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības interpretācija\nKādas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas attiecībās izveidojās strīdīga situācija starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanas interpretāciju. Dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks nostājas pretējās pusēs, atšķirīgi tulkojot minēto jautājumu un norādot atšķirīgus argumentus savam redzējumam. Proti, no 2019. gada 5. jūlija līdz 9. augustam norisinājās kādas dzīvojamās mājas pārvaldnieka organizēta dzīvokļu īpašnieku kopības aptauja par kopīpašumā esošās daļas, t.i., zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā māja, lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, lai zaļās zonas (privātu apstādījumu) vietā ierīkotu automašīnu papildu stāvlaukumu. 2019. gada 16. augustā dzīvokļu īpašnieki saņēma pārvaldnieka 15. augustā sagatavoto protokolu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275967-dzivoklu-ipasnieku-kopibai-piederosa-kopipasuma-lietosanas-kartibas-interpretacija/\n275967\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts\nDzīvokļa īpašumam kā lietu tiesību objektam Latvijas tiesību zinātnē ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Tomēr jautājums par dzīvokļa īpašumu, t.sk. tā sastāvu, ir aktuāls ne vien tādēļ, ka šobrīd spēkā ir pēc skaita otrais likums, kas regulē ar dzīvokļa īpašumu saistītus jautājumus, bet arī tādēļ, ka Saeimas darba kārtībā ir bijuši un arī pašlaik tiek apspriesti grozījumi, kas skar tieši dzīvokļa īpašuma sastāvu, piemēram, likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 183/Lp13).1 Arī valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums rast risinājumu efektīvākai lēmumu pieņemšanai dzīvokļu īpašumos sadalītās ēkās.2 Vērtējot likuma normu interpretācijas un piemērošanas aspektus, secināms, ka, izstrādājot grozījumus, būtu jāveic darbs pie plašāka risināmo jautājumu klāsta, ne tikai lēmumu pieņemšanas. Tādēļ, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275966-dzivokla-ipasums-ka-lietu-tiesibu-objekts/\n275966\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vispārējā taisnīguma princips kopīpašuma sadales kontekstā\nAtbilstoši Civillikuma 1067. panta pirmajai daļai īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kā zināms, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ personas vēlas izbeigt kopīpašumu. No savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par aprobežotu visā tās apjomā.1 Likumdevējs ir paredzējis iespēju, kā izbeigt šo, iespējams, nevēlamo īpašumtiesību ierobežojumu, paredzot kopīpašniekiem tiesības jebkurā brīdī prasīt kopīpašuma dalīšanu (Civillikuma 1074. pants). Nekustamā īpašuma kopīpašnieka tiesības prasīt kopīpašuma reālu sadalīšanu saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275965-vispareja-taisniguma-princips-kopipasuma-sadales-konteksta/\n275965\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Atsevišķi kopīpašuma problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi\nKopīpašuma institūts vienmēr ir bijis un būs aktuāls, jo trīs kopīpašuma izveidošanās cēloņi vienmēr ir pastāvējuši un pastāvēs. Proti, pirmkārt, kopīpašums izveidojas ar privātu gribu, piemēram, atsavinot domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Likums šādu gribu neierobežo. Otrkārt, kopīpašums izveidojas mantošanas rezultātā. Treškārt, kopīpašums izveidojas laulību šķiršanu rezultātā gadījumos, kad laulātajiem ir bijušas likumiskās laulāto mantiskās attiecības vai līgumiskās laulāto mantiskās attiecības, nosakot visas mantas kopību. Pēdējos gados kopīpašums īpašu aktualitāti ir ieguvis ar atsevišķu indivīdu vēlmi izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, lai gūtu ievērojamu peļņu. Proti, par salīdzinoši nelielu atlīdzību tiek iegūtas īpašumā kopīpašuma domājamās daļas no nekustamā īpašuma un neilgi pēc tam tiek prasīts izbeigt kopīpašumu,1 pamatojoties uz kopīpašuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275963-atseviski-kopipasuma-problemjautajumi-un-to-iespejamie-risinajumi/\n275963\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība\n2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-259/20191 (turpmāk tekstā – Spriedums), pilns lietas Nr. C04169414, par kopīpašuma izbeigšanu, atceļot Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. februāra spriedumu2 un nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Papildus Senāts pieņēma arī blakus lēmumu,3 kurā darīja zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam normatīvo tiesību aktu nepilnības attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas (sadalīšanas) veidiem, kā arī informēja Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam. Raksta mērķis ir analizēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275962-kopipasuma-izbeigsanas-regulejuma-pilnveides-nepieciesamiba/\n275962\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību ekonomiskās analīzes piemērošana ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem\nPēdējo gadu laikā starpdisciplinārie pētījumi1 tiesību zinātnē ir kļuvuši arvien populārāki. Ir pieejamas publikācijas, kurās tiesību zinātnes jautājumi ir analizēti, izmantojot, piemēram, starpdisciplināro pieeju "tiesības un valoda",2 "tiesības un literatūra",3 kā arī tiesību ekonomisko analīzi.4 Starpdisciplināri pētījumi veikti arī starptautiskajās tirdzniecības tiesībās, it īpaši piemērojot tieši tiesību ekonomisko analīzi.5 Šā raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes piemērošanā, pētot un analizējot ANO Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem6 (turpmāk – CISG), tādējādi pievēršot uzmanību iespējai veikt starpdisciplinārus pētījumus starptautiskajās tirdzniecības tiesībās. Raksts ir sadalīts četrās daļās. Vispirms autore piedāvā īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes pirmsākumos un izskaidro, ko šī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275944-tiesibu-ekonomiskas-analizes-piemerosana-ano-konvencijai-par-starptautiskajiem-precu-pirkuma-pardevuma-ligumiem/\n275944\nTue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Personas, par kuras iespējamo rīcību celta trauksme, tiesību aizsardzība\n1. Personu, par kurām ziņots, aizsardzības likumiskais ietvars Lai gan trauksmes celšanas jēdzienu apskatījuši jau vairāki autori,1 arī šā raksta ietvaros ir būtiski sākt ar trauksmes cēlēja ziņojuma definīciju, lai izprastu, kas šis ziņojums nav un kādas sekas tas rada gan ziņojuma saņēmējam, gan ziņojumā minētajai personai. Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam (turpmāk – Likums) trauksmes cēlēja ziņojums ir atbildīgajai institūcijai pareizi iesniegta informācija par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un ir izpildīti citi likumiskie kritēriji.2 Secināms, ka personai ir jābūt pārliecinātai par tās ziņojuma patiesumu. Tomēr trauksmes cēlēja aizdomas automātiski nenozīmē, ka persona ir pilnībā izpētījusi iespējamo nodarījumu, analizējusi un kvalificējusi to un nonākusi pie neapstrīdama slēdziena. Uz trauksmes cēlēju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275942-personas-par-kuras-iespejamo-ricibu-celta-trauksme-tiesibu-aizsardziba/\n275942\nTue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzlabojumi audu un orgānu transplantācijas sistēmā no cilvēktiesību skatpunkta\nCilvēka audu un orgānu transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas paver iespējas vēl neārstējamu slimību ārstēšanai1 un tiek atzīta par simbolu cilvēku savstarpējai solidaritātei.2 Jautājumi par cilvēka audu un orgānu transplantāciju nav skatāmi atrauti no cilvēktiesību ietvara. Tie cieši saistīti ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, kā arī cilvēku tirdzniecības jautājumiem.3 Kā norādījusi Satversmes tiesa, cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība, kas raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu un jārespektē cilvēka dzīves laikā izteiktā griba attiecībā uz rīcību ar tā ķermeni.4 Šīs atziņas aktualitāti cilvēktiesību jomā iezīmē arī šobrīd iesniegtās sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā5 (turpmāk – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275915-uzlabojumi-audu-un-organu-transplantacijas-sistema-no-cilvektiesibu-skatpunkta/\n275915\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautisko finanšu sankciju piemērošana Francijā\nKāpēc Francija kā ilustratīvs piemērs Autora izvēle aplūkot Franciju, ja neskaita atsevišķus subjektīvus apsvērumus, balstās dažos pragmatiskos un viegli saprotamos kritērijos. Latvijai arvien aktīvāk iesaistoties eksporta tirgos, kuru ceļi nereti ved uz dažādām eksotiskām valstīm, kur demokrātijas stabilitāte ik pa brīdim sašūpojas, ir vērts apzināties, ka līdzīgus izaicinājumus jau ir izgājušas citas Eiropas Savienības valstis. Francijas piemērs varētu būt ļoti ilustratīvs. Pirmkārt, Francija ir viena no vadošajām aviācijas nozares (gaisa kuģi, helikopteri, kosmosa kuģi, lidmašīnu rezerves daļas) eksportētājām pasaulē – pietiek minēt kompāniju Airbus, kuras ražotās lidmašīnas ir sastopamas gandrīz visā pasaulē. Otrkārt, Francijā bāzējas viena no Eiropas lielākajām naftas ieguves un apstrādes kompānijām (Total), kā arī Eiropas līmenī nozīmīgi apdrošinātāji (AXA). Visbeidzot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275914-starptautisko-finansu-sankciju-piemerosana-francija/\n275914\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankcijas publiskajos iepirkumos\nNepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā. Jau pirms 2018. gada 12. jūlija grozījumiem Likumā tajā bija noteikti vairāki ierobežojumu veidi attiecībā uz sankciju subjektu atkarībā no tam noteiktās sankcijas. Tādējādi likumdevējs bija nodrošinājis starptautisko un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275913-sankcijas-publiskajos-iepirkumos/\n275913\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem\nTiesiskais pamats sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Iepriekš norma paredzēja, ka Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – Likumprojekts) anotācijas1 II sadaļas 1. punktā noteikts, ka "Likumprojekts ietekmēs visu personu tiesības un pienākumus. Likumprojekts expressis verbis norāda, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tiem jāpakļaujas noteiktajam regulējumam". Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā savukārt norādīts, ka ar Likumprojektu tiek precizēts subjektu loks, "uzsverot, ka valstij saistošās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275912-sankciju-regulejuma-piemerosana-parrobezu-finansu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n275912\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju sarakstu apiešana\nTiesiskais regulējums patiesā labuma guvēja atklāšanai Moneyval 2018. gada rekomendācijās ir norādījusi, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā ir saistīta ar nepietiekamu naudas atmazgāšanas risku apzināšanu, īpaši uzsverot, ka esošā Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju informācijas sistēma nedarbojās, kad Moneyval eksperti veica attiecīgo izvērtējumu.2 Ievērojot Moneyval rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka, ja līdz 2019. gada augustam uzņēmumi neatklās savus patiesā labuma guvējus, tie tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.3 Šāda veida paziņojumu Uzņēmumu reģistrs veica caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem atklāt savus patiesā labuma guvējus nekavējoties.4 Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275911-sankciju-sarakstu-apiesana/\n275911\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankcijas un padomi uzņēmējiem\nKas jādara ikvienam uzņēmumam jeb nebūsim naivi Semināros par sankciju piemērošanu bieži saņemu jautājumu: ko darīt uzņēmumam, kuram nav Likuma 13.1 pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Aktualizētā Likuma 2. panta otrā daļa uzliek pienākumu ikvienam no mums ievērot sankcijās noteiktos ierobežojumus, piemēram, nepārdot luksusa automašīnu detaļas importētājiem Ziemeļkorejā vai neziedot fizikas pētījumiem Irānā. Skatoties no valdes locekļu atbildības perspektīvas, valdes sēdē jāizvērtē: a) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi uzņēmuma darbības veidi; b) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi regulārie klienti; c) fiksēt izvērtējumu vismaz valdes protokolā; d) pārskatīt vērtējumu reizi gadā. Likuma 13.1 pants uzdod izveidot iekšējās kontroles sistēmu kredītiestādēm, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, grāmatvežiem, advokātiem utt., kuru darbības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275910-sankcijas-un-padomi-uznemejiem/\n275910\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus\nPirmkārt, ir jāuzsver, ka sankciju kā nevardarbīga ārpolitikas instrumenta izmantošana ir saprotama un atbalstāma, it īpaši, ja cita vienīgā reālā alternatīva starptautisku strīdu risināšanai ir militārs konflikts. Par šo jautājumu, visticamāk, strīdu nav, un tas ir saprotams un pieņemams. Problēmas un neapmierinātība rodas tad, kad šādu vispārīgu un pamatotu mērķu labā tiek pieņemti likumi, kuru praktiskā ieviešana nesamērīgi apgrūtina uzņēmēju ikdienas darbību. Kā vienu no konkrētiem piemēriem varam minēt Sankciju likumā paredzēto nepieciešamību katram uzņēmējam pārbaudīt, vai tā darījuma partnera valdes un padomes locekļi, kā arī patiesā labuma guvēji (turpmāk – PLG) neatrodas dažādos sankciju sarakstos. Saistībā ar to vēršam uzmanību uz uzņēmējiem uzliktiem diviem praktiskiem apgrūtinājumiem (kas turklāt ir viegli risināmi ar aktīvāku valsts palīdzību). 1. Lai arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275909-nepieciesamiba-parbaudit-patiesa-labuma-guvejus-un-sadarbibas-partnerus/\n275909\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju piemērošana Latvijā\nLatvija ir nesaraujami saistīta ar starptautiskajiem procesiem, tāpēc efektīva un konsekventa atbilstošo sankciju režīmu ievērošana ir Latvijas nacionālās drošības interesēs. Pilnvērtīga pretterorisma sankciju ieviešana Latvijā nodrošina, ka radikalizēti indivīdi nespēj ne iegūt, ne arī nodot finanšu līdzekļus vardarbīgu uzbrukumu organizēšanai un īstenošanai un ka Latvija nekļūst par vilinošu mājvietu teroristiem un ekstrēmistiem. Savukārt ķīmisko ieroču lietošana uzbrukumā Solsberijā un incidents Eimsberijā (Lielbritānijā) apliecina, ka arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalstis nav pasargātas no masu iznīcināšanas ieroču draudiem. Tādēļ riski, kas saistīti ar masu iznīcināšanas ieroču izplatību un kas vēl nesenā pagātnē šķita tāli un teorētiski, tehnoloģiju attīstības un globalizācijas procesu rezultātā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275907-sankciju-piemerosana-latvija/\n275907\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepilngadīgo kriminālatbildības reforma: svarīgs solis kriminālsodu politikas pilnveidē\nSaskaņā ar likumprojektu anotācijās minēto grozījumi paredz nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformu, balstot to taisnīguma atjaunošanas (restorative justice) principos. Tātad kriminālatbildības sistēmas transformācija par tādu, kuras mērķis ir attālināt bērnu no saskarsmes ar tradicionālās kriminālās justīcijas principiem, nodrošinot, ka pēc tam, kad bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tam visos gadījumos nav jādodas uz tiesu un jāsaņem sods tradicionālā izpratnē. Neiedziļinoties sīkāk, šāda dispozīcija daļā lasītāju var radīt bažas un priekšstatu, ka piedāvājums nepilngadīgo grupā veicinās visatļautību, nesodāmības sajūtu un nepilngadīgo noziedzības pieaugumu. Taču izmaiņu mērķis ir pilnīgi pretējs, un pēc būtības tas ir tikai vēl viens svarīgs solis pretī tam, lai panāktu tādu reakciju uz bērna izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuras ietvaros tas vienlaikus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275875-nepilngadigo-kriminalatbildibas-reforma-svarigs-solis-kriminalsodu-politikas-pilnveide/\n275875\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērna labāko interešu principa realizācija praksē\nBērna labāko interešu principa būtība Bērna labāko interešu princips izriet no Bērnu tiesību konvencijas1 (turpmāk – konvencija) 3. panta, kas noteic, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, vai tiesas un valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā likumdevējs), primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Tiek noteikts, ka valstīm, kuras pievienojušās konvencijai, ir pienākums nodrošināt ikvienam bērnam tādu aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama viņa labklājībai. Bērna labklājība ir sasniedzama ar darbībām, kuras savā izpildījumā balstītas bērnu tiesību aizsardzības principu kopumā. Minētais nozīmē, ka valsts pienākums ir rūpēties, lai bērnu vecāki, aizbildņi, valsts un pašvaldību iestādes un citi bērnu tiesību aizsardzības subjekti rīkotos nolūkā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275874-berna-labako-interesu-principa-realizacija-prakse/\n275874\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ceļā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi\nAtbilstoši Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Deklarācija) paredzētajai valdības darba prioritātei (tiesiskuma stiprināšana) un Deklarācijas sadaļas "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam noteikts, ka pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. Atzīstot nepieciešamību pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas gūt visaptverošu vērtējumu, Valdības rīcības plānā definētais uzdevums minētā pasākuma izpildei tika paplašināts, proti, tika uzdots izvērtēt tiesas vai tiesnešu specializācijas ieviešanu attiecībā uz komercstrīdiem, finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī korupcijas jomā, nodrošinot nolēmumu kvalitāti arī specifiskos tiesību jautājumos. Uzdevuma izpildes ietvaros ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275873-cela-uz-ekonomisko-lietu-tiesas-izveidi/\n275873\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Automatizēto procesu robotizācija un datu pieejamība\nKāpēc cilvēkam darīt robota darbu Šķiet, ka termins "mākslīgais intelekts" varētu uzvarēt konkursā par gada vārdu tieslietu nozarē 2019. gadā. Un ne velti – tik daudz kā aizvadītajā gadā tieslietu nozare vēl nekad iepriekš nav centusies nodibināt tuvāku saikni ar mākslīgo intelektu, tā pielietojumu nozarē un pētījusi pat tā ētiskās un morālās skaldnes. Un ne tikai tieslietu nozarē – it visur mākslīgais intelekts tā vai citādi pamazām lielākā vai mazākā mērā kļūst par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Nevar nepieminēt arī mākslīgā intelekta risinājumu – automatizēto procesu robotizāciju. Lai gan par mākslīgā intelekta praktisko pielietojumu tieslietās visticamāk runās vēl ilgi, pirms patiesi baudīsim to augļus, jau pašlaik plaukstošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare piedāvā mums iespējas, izmantojot rīkus, kas agrāk nebija pieejami, strādāt ātrāk, precīzāk un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275872-automatizeto-procesu-robotizacija-un-datu-pieejamiba/\n275872\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Juridiskās izglītības kvalitāte. Kurp ejam?\nKāda ir jurista misija Demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas viena no prasībām ir stabilitāte, kas balstīta kārtībā un ilgtspējā. Šāda stabilitāte ir iespējama, ja pastāv labi organizēta un uzticību pelnoša valsts un sabiedrības savstarpējā sadarbība, kuras pamatā ir vispāratzīti un saistoši rīcības noteikumi. Mūsdienu sabiedrībā šādi noteikumi ir iekļauti valsts vērtībās, tiesību principos un ārējos normatīvos aktos, kas kopumā veido tiesību sistēmu. Tiesību sistēma spēj sekmīgi pastāvēt un attīstīties tikai tad, ja valstī ir pietiekami nobriedusi tiesību kultūra – kvalitatīva tiesību aktu piemērošana privāto un publisko tiesību attiecībās. Lai tiesību sistēmas un kultūras elementi atbilstu tiesiskas valsts principam, nepietiek ar to formālu esību. Tiesību aktiem un to piemērošanai jāatbilst sabiedrības izvirzītiem un akceptētiem kvalitātes kritērijiem, sabiedrības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275871-juridiskas-izglitibas-kvalitate-kurp-ejam/\n275871\nTue, 07 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n