Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Fri, 18 Oct 2019 11:18:46 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību uz datu pārnesamību piemērošanas problemātika\nLīdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) stāšanos spēkā Eiropas Savienības iedzīvotājiem radās vairākas jaunas tiesības: tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņu personas datus, kādi dati un kāpēc tiek apstrādāti; tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kuri ir kādas organizācijas rīcībā; tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs nosūtītu personas datus citam pakalpojumu sniedzējam, pārejot no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita jeb tiesības uz datu pārnesamību; tiesības tikt aizmirstam jeb tiesības pieprasīt, lai personas dati tiek dzēsti, ja personas nevēlas, ka tie tiek apstrādāti, un ja uzņēmumam nebūs leģitīma iemesla tos glabāt. Vienas no pretrunīgi vērtētām tiesībām, ko paredz VDAR, ir arī tiesības uz datu pārnesamību. Tās ir datu subjekta tiesības saņemt personas datus par sevi, kurus viņš sniedzis pārzinim, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275422-tiesibu-uz-datu-parnesamibu-piemerosanas-problematika/\n275422\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: VID nepietiekami pierāda priekšnodokļa atskaitīšanas liegumu\nMinētās EST lietas ierosinātas pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūgumiem lietās,3 kuru ietvaros Latvijā reģistrēti komersanti ir apstrīdējuši Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu audita ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem VID tiem noteica pienākumu iemaksāt papildus aprēķināto PVN valsts budžetā. Augstākajai tiesai, vērtējot saņemtās kasācijas sūdzības, radās šaubas par lietu ietvaros veiktās likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"4 normu interpretācijas atbilstību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulējumam, ņemot vērā, ka attiecīgajā likumā iestrādātas ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK5 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (grozīta ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES6) (turpmāk – PVN direktīva) normas. Augstākā tiesa lūdza EST sniegt PVN direktīvas 168. panta a) punkta interpretāciju. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275421-vid-nepietiekami-pierada-prieksnodokla-atskaitisanas-liegumu/\n275421\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tiesisko statusu\n2018. gada 26. aprīlī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-18-01,1 kurā skatīja jautājumu par šobrīd Konstantinopoles patriarha padotībā esošo pareizticīgo iespējām reģistrēt vēl vienu pareizticīgo baznīcu, ja pastāv LPB kā reģistrēta tradicionāla reliģiskā organizācija. Savukārt 2019. gada 18. septembrī Administratīvā apgabaltiesa izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc reliģiskās organizācijas "Latvijas Pareizticīgā Autonomā Baznīca" pieteikuma, lūdzot minēto organizāciju ierakstīt reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.2 Sprieduma motīvu daļas 22. punktā tiesa gan noraidīja pieteicēja argumentus, kas sevi uzskata par pirmskara Latvijā pastāvējušās pareizticīgās baznīcas pēcteci un lūdz konstatēt to kā juridisku faktu. Savus apsvērumus pieteicējs pamatojis ar faktu, ka šobrīd Latvijā pastāvošā pareizticīgā baznīca atrodas Maskavas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275420-par-latvijas-pareizticigas-baznicas-tiesisko-statusu/\n275420\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Per aspera ad astra.Ieskats ceļā uz advokatūru\nPirmais solis advokatūras virzienā gan zvērinātu advokātu, gan zvērinātu advokātu palīgu pretendentiem ir dokumentu iesniegšana Padomei atbilstoši 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" (turpmāk – Zvērināta advokāta eksāmena kārtība) 3. punktam, papildu skaidrojumu gūstot Padomes Vadlīnijās dokumentu iesniegšanai – pretendentiem advokāta eksāmena kārtošanai1 vai attiecīgi Zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmena kārtības,2 ko saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 103. pantu izdevusi Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija, 3. punktā, papildu informāciju atrodot Padomes Vadlīnijās par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus.3 Iepriekš minētajos dokumentos izvirzītās prasības nav formālas – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275374-iper-aspera-ad-astraibrieskats-cela-uz-advokaturu/\n275374\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu\n[1] Tieši atkarības veidošanās dēļ pēdējos desmit gados Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija praktiski uzsāka sadarbību ar spēļu organizētājiem un personām, kuras apzinās savu atkarības risku, par azartspēļu vietu apmeklētāju iespējamo kontroli un liegumu piedalīties spēlēs. Tagad šis sadarbības virziens ir ierakstīts arī likumā. Taču ikviens saprot, ka atkarības (tostarp arī no alkohola un narkotikām) nevar novērst ar likumu. Ar likumu var tikai ierobežot veicinošos faktorus jeb kārdinājumus. Savukārt "kārdinājumu" pilnīgs aizliegums, respektīvi, aizliegums valstī vispār organizēt azartspēles, veicinās pagrīdes jeb nelegālā biznesa uzplaukumu. Un šajā biznesā valda citi likumi. Par to liecina daudzu valstu pieredze. [2] Manu uzmanību piesaistīja daži azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā, kas it kā bija noteikti jau kopš 2006. gada, bet pati pašvaldība tos pēkšņi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275373-dazi-jautajumi-par-azartspelu-ierobezosanu/\n275373\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā\nPievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.1 Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.2   Tiesu prakse ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275340-pievienotas-vertibas-nodoklis-zemes-piespiedu-nomas-gadijuma/\n275340\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Azartspēļu reklāmas regulējuma un uzraudzības problēmas\nStarp trīs populārāko sporta veidu1 federācijām tikai Latvijas vieglatlētikas savienība šā raksta tapšanas brīdī starp oficiālajiem atbalstītājiem nenosauc azartspēles (sporta likmes). No tā var secināt, ka Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (turpmāk – IAUI) realizētā politika likumpaklausīgās sporta organizācijas faktiski nostāda sliktākos, nevienlīdzīgos apstākļos un var radīt precedentu prasībai par valsts atbildību. Lai gan tiek uzskatīts, ka azartspēļu reklāmas uzraudzība (zem vispārējā reklāmas uzraudzības pienākuma valstī) piekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC), ar šauru izņēmumu par labu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – NEPLP), šāds kompetenču sadalījums atzīstams par neefektīvu. Kā pierāda tiesu prakse, pastāvošais sadalījums ir pat nostādījis PTAC un IAUI konkurējošās pozīcijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275337-azartspelu-reklamas-regulejuma-un-uzraudzibas-problemas/\n275337\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai Itālijas pilsonis var uzvarēt Vācijas amatieru vieglatlētikas sacensībās? Var\nAutors jau iepriekš pievērsies polemikai par iespējamu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kompetences pārkāpumu Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) lietā C-22/18 TopFit un Biffi, kura saistās ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu, kurā tiek lūgts sniegt viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)1 18., 21. un 165. panta korelāciju ar ES sporta tiesībām.2 Lietas fabula jau aprakstīta iepriekš, bet, tās aprakstu vienkāršojot, var norādīt, ka tā saistīta ar jautājumu, vai Itālijas pilsonis Daniels Bifi (Daniele Biffi), kas ilgstoši uzturas Vācijā, saskaņā ar ES tiesībām drīkst pilnvērtīgi piedalīties un uzvarēt Vācijas senioru vieglatlētikas sacensībās. Ja pirms ģenerāladvokāta Jevgenija Tančeva (Evgeni Tanchev) 2019. gada 7. marta secinājumu (turpmāk – Secinājumi)3 un EST 2019. gada 13. jūnija sprieduma lietā C-22/18 TopFit e.V. un Daniele Biffi pret Deutscher ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275336-vai-italijas-pilsonis-var-uzvaret-vacijas-amatieru-vieglatletikas-sacensibas-var/\n275336\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība\nProcesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275335-procesualas-ekonomijas-principa-un-tiesibu-uz-taisnigu-tiesu-mijiedarbiba/\n275335\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kas ir 5G internets\nKad pārmaiņas sasniedz kritisko masu, rodas jauns laikmets – cita ekonomika, cita sabiedrība un cita kultūra. Pirmā industriālā revolūcija 18. gadsimta beigās atnesa rūpnīcas, tvaika dzinējus un nacionālās atmodas kustības. 20. gadsimta sākumā elektrības darbinātie konveijeri aizsāka masu ražošanas un iekšdedzes dzinēju ēru, kuras rupori bija jaunie mediji – radio un kino. Trešā industriālā revolūcija aizsākās 50. gadu beigās ar atomenerģiju un elektronisku ražošanas procesu automatizāciju. Tās ietvaros radās internets un digitālo datu tehnoloģijas. Šodienas – ceturtās industriālās revolūcijas – dzinējspēks ir 5G tehnoloģija. Tās enerģija ir atjaunojama, un tās strāvojums ir fiziskās un digitālās pasaules saslēgšana inteliģentā tīklojumā. Ar dažādu – datorredzes, datordzirdes, cilvēka sirds ritma un citu sensoru palīdzību, attīstot mākslīgo intelektu, 5G ļaus bezvadu tīklā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275297-kas-ir-5g-internets/\n275297\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mākslīgā intelekta neviennozīmīgums attiecībā uz kriptovalūtu\nIevads Kriptovalūta nenoliedzami ir mākslīgā intelekta risinājums ekonomikā, taču vai mākslīgais intelekts var sniegt risinājumus pašas kriptovalūtas pastāvēšanā un attīstībā? Iepazīstinot ar savu viedokli par mākslīgo intelektu un tā nozīmi, kā arī tā izpausmēm blokķēdē, autors piedāvā rakstā ielūkoties mākslīgā intelekta neviennozīmīgajā nozīmē attiecībā uz kriptovalūtu, kā arī noslēgumā uzdot jautājumu, vai attiecībā uz kriptovalūtu biržas ar mākslīgo intelektu apveltītiem tirdzniecības robotu izstrādātājiem nebūtu attiecināma kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 193.1 panta otrās daļas, ņemot vērā, ka kriptovalūta ir maksāšanas līdzeklis Krimināllikuma 193. panta izpratnē.   Mākslīgais intelekts un tā nozīme Kas ir mākslīgais intelekts, un kāda ir tā nozīme? Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275296-maksliga-intelekta-neviennozimigums-attieciba-uz-kriptovalutu/\n275296\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mākslīgais intelekts un patērētāju tiesības: personalizētās un mērķētās reklāmas\nIevads Durvis atteica atvērties. Tās teica: "Piecus centus, lūdzu." Viņš pārmeklēja savas kabatas. Nebija nevienas monētas; nevienas pašas. "Es samaksāšu tev rīt," viņš teica durvīm. Atkal viņš mēģināja nospiest durvju rokturi. Atkal tas bija neizkustināms. "Ko es tev maksāju," viņš informēja tās, "tam ir bezatlīdzības raksturs; man nav tev jāmaksā." "Es domāju citādi," teica durvis. "Apskati pirkuma līgumu, kuru tu parakstīji, kad nopirki šo saprātu." [..] No atvilktnes blakus izlietnei Džo Čips paņēma nerūsējošā tērauda nazi; ar to viņš sistēmiski sāka skrūvēt vaļā naudas durvju skrūves. "Es tevi iesūdzēšu," durvis teica brīdī, kad izkrita pirmā skrūve. Džo Čips atbildēja: "Durvis mani vēl nekad nav iesūdzējušas. Bet es pieņemu, ka spēšu to pārdzīvot."1 Guna Vilka raksta, ka šī citāta autora Filipa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275295-maksligais-intelekts-un-pateretaju-tiesibas-personalizetas-un-merketas-reklamas/\n275295\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības\nVai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Vai uz šādiem darbiem attiecas autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi? Vai mākslīgi veidotiem darbiem ir piemērojami klasiskie autortiesību principi, vai ir nepieciešams kaut kas jauns un atšķirīgs? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem. Vārdnīcā varam atrast skaidrojumu jēdzienam "dators" – tā ir elektroniska mašīna, kas var uzglabāt, organizēt un atrast informāciju, kā arī veikt aprēķinus.1 Ja tā ir mašīna, tad kādas tai var būt tiesības!? Tomēr jāatzīst, ka tajās radošajās jomās, kuras aizsargā autortiesības, datorsistēmas jau ir spējušas ģenerēt visdažādākos darbus: ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275294-vai-datora-veidotu-darbu-aizsarga-autortiesibas/\n275294\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Automatizācijas nodoklis\nAutomatizācijas nodokļa pamats Cilvēki vienmēr mēģinājuši iztēloties, kāda varētu izskatīties nākotne pēc 10, 20, 100 vai pat 1000 gadiem. Filmu industrija ir bijusi viena no tām, kas visvairāk ļāvusies cilvēku iztēlei un fantāzijai domāt par nākotni. Sākot no bērnu multfilmām The Jetsons, līdz pat pirmajai The Terminator filmai 1984. gadā un Back to the Future filmai 1985. gadā. Iztēlojoties nākotni, cilvēki iezīmējuši to ar viedām ierīcēm un tehnoloģijām, kas ne tikai atvieglotu cilvēku dzīvi, bet pat līdzinātos tiem. Visbiežāk šīs filmas brīdina un liek uzmanīties cilvēkiem no tehnoloģijām un to attīstības, norādot, ka tās var pārņemt cilvēku dzīvi un pat aizstāt tos. Jau pagājušā gadsimta vidū cilvēki tika brīdināti par tehnoloģiju attīstību un tās ietekmi uz cilvēkiem un to dzīvi. Bet tieši tagad cilvēki atrodas laikmetā, kurā katru dienu tiek radīti jauni un aizvien ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275293-automatizacijas-nodoklis/\n275293\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mākslīgā intelekta trenēšana, izmantojot personas datus\nIevads Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes apakšnozare, kas nodarbojas ar intelektuālas uzvedības automatizāciju. Māk­slīgo intelektu definē arī kā pētījumus, kā likt datoriem darīt lietas, ko pašlaik cilvēki dara labāk, vai kā skaitļošanas procesu pētījumus, kas ļauj uztvert, spriest un darboties.1 Agrīnā mākslīgā intelekta pētījumi aizsākušies 20. gs. četrdesmitajos gados. Pirmais pašlaik plaši pazīstamais mākslīgā intelekta darbs ir Vorena Makaloha (Warren McCulloch) un Voltera Pitsa (Walter Pitts) 1943. gadā izstrādātais mākslīgā neirona modelis. Terminu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesis Džons Makārtijs (John McCarthy). Kopš 20. gs. piecdesmitajiem gadiem, piedzīvojot kāpumus un kritumus,2 ir turpinājusies mākslīgā intelekta attīstība. 20. gs. astoņdesmitajos gados mākslīgā intelekta tēma ieguva rezonansi pasaules kinoindustrijā, radot skatītājiem paliekošu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275292-maksliga-intelekta-trenesana-izmantojot-personas-datus/\n275292\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sejas atpazīšanas tehnoloģijas un Vispārīgā datu aizsardzības regula\nMākslīgā intelekta attīstība notiek ļoti strauji. Tas pārveido sabiedrību, veicina efektivitāti gandrīz ikvienā dzīves jomā un sniedz būtiskus ieguvumus daudzās nozarēs, tai skaitā ražošanas, veselības aprūpes un transporta. Mākslīgais intelekts turklāt var palīdzēt risināt globālas sabiedrības problēmas. Tajā pašā laikā mākslīgais intelekts rada arī būtiskus izaicinājumus un riskus sabiedrībai. Mākslīgā intelekta ļaunprātīga vai nolaidīga izmantošana var apdraudēt drošību, pamattiesības un demokrātiju. Lai veicinātu uzticamību un nodrošinātu drošu un taisnīgu māk­slīgā intelekta attīstību, Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tiek izstrādātas ētiskās prasības, kā arī pārskatīts tiesiskais regulējums. Viena no mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas Eiropā ir radījusi plašas diskusijas, ir sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kuru izmantošana gan valsts, gan privātajā sektorā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275291-sejas-atpazisanas-tehnologijas-un-vispariga-datu-aizsardzibas-regula/\n275291\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pašregulējums digitālajā vidē kā alternatīva valsts noteiktam regulējumam\nIevads Tieši tāpat kā pēdējo 250 gadu laikā pirmās trīs industriālās revolūcijas mainīja veidu, kā cilvēki rada vērtības un sabiedrību, kā arī pasauli kopumā, arī ceturtā industriālā revolūcija, kuru raksturo ievērojama apjoma datu uzglabāšana un apstrādāšana, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas, kvantu datori un citas attīstītas tehnoloģijas, neapšaubāmi atstās ietekmi uz sabiedrību, izmainot gandrīz visas sistēmas, kas mums šķiet pašsaprotamas.1 Jau šobrīd ļoti labi var novērot, ka tehnoloģiju iespējas ietekmē mūsu paradumus, arvien vairāk darbības digitalizējot. Digitalizācija cita starpā ir ietekmējusi to, kā tiek sniegti pakalpojumi un iegādātas preces – ļoti daudzi darījumi tiek noslēgti un dažkārt arī izpildīti digitālā vidē, kur darījuma noslēgšanas brīdī pusēm nav jāsatiekas vai arī atsevišķos gadījumos nav jāsatiekas vispār. Digitālās vides attīstība un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275287-pasregulejums-digitalaja-vide-ka-alternativa-valsts-noteiktam-regulejumam/\n275287\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tehnoloģijas var būt labs jurista palīgs\nŠī gada četras top tehnoloģijas saskaņā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture pētījumu, kurā tika aptaujāti 6600 vadītāji no 27 valstīm, ir sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana. Lielākā daļa jeb 89 % pētījumā aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās, tai skaitā mākslīgā intelekta jomā.   Pārskatīt miljoniem lappušu Ikdienā juristiem ir jālasa liels daudzums dokumentu, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi var palīdzēt atzīmēt un izcelt vietas saturā, kurām ir jāpievērš lielāka vērība, tāpat ir iespējams apkopot secinājumus, atvieglojot lasīšanas procesu. Mākslīgais intelekts pāris sekunžu laikā var pārskatīt miljoniem lappušu, lai atrastu nepieciešamās sadaļas, tādējādi juristam nav jātērē savs laiks, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275285-tehnologijas-var-but-labs-jurista-paligs/\n275285\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nākamā pietura – mākslīgais saprāts?\nPatiesību sakot, šodien pārsteigt ar jaunumiem mākslīgā saprāta attīstības jomā vairs nevar. Tas nemanot ir radis ceļu daudzās mūsu dzīves jomās,1 taču līdz šim šķietami nav skāris tieslietas. Un ne velti – lai gan pastāvīgi lasām par tehnoloģiju jau izraisīto un vēl tikai briestošo izzūdošo darba vietu un bezdarbnieku skaitu, dažbrīd minot pat 40 % darba vietu zudumu turpmākajos 15 gados,2 šajos sarakstos reti, ja vispār, tiek minēti juridisko profesiju pārstāvji. Šai kontekstā nozīmīgi, ka Eiropas tiesu sistēmu efektivitātes komisija (CEPEJ) jau ir izlēmusi negaidīt, kad mākslīgā intelekta tehnoloģijas negaidot ienāks tiesu sistēmā, bet ir nolēmusi panākt tām pretī un jau izstrādājusi vadlīnijas mākslīgā intelekta ētiskai izmantošanai tieslietu sistēmā.3 Šī pati organizācija pat ir apkopojusi praktiskus piemērus, kā mākslīgais saprāts ir radis vietu Eiropas valstu tieslietās.4 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275284-nakama-pietura-maksligais-saprats/\n275284\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums\nAlgoritmi tiesās, to iespējamā kvalifikācija Britu zinātnieki ir publicējuši pētījumu, kurā aplūkots algoritms, kas spēj prognozēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) pieņemto nolēmumu rezultātus.1 Automatizētās sistēmas veiktā prognoze 80 % gadījumu sakrita ar gandrīz 600 ECT spriedumos pieņemtajiem lēmumiem. Pasaulē mākslīgais intelekts ir attīstījies daudzās nozarēs. Vairākās pasaules valstīs ir tapuši mēģinājumi radīt īpaši tiesu sistēmai pielāgotus algoritmus. Arī Eiropā ir vairāki piemēri algoritmu ieviešanai tiesu sistēmā. Apvienotajā Karalistē tiesu administrācija attīsta automatizētu tiešsaistes instrumenta ieviešanu civillietās par maza apmēra prasījumiem. To dēvē par strīdu risināšanu tiešsaistē.2 Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk – ASV) ir izstrādāts prognožu algoritms COMPAS, kas galvenokārt tiek izmantots krimināltiesību nozarē, to izmanto ASV štatu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275283-maksligais-intelekts-algoritmi-tiesas-un-prognostisku-lemumu-taisnigums/\n275283\nTue, 24 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n