Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sat, 05 Dec 2020 10:17:14 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem\n[1] Ar 2020. gada 1. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 24. pants ir ticis papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kas regulē Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci, nosakot atsevišķu lietu kategoriju sugas jeb priekšmetisko piekritību šai pirmās instances tiesas iestādei1 pēc prasības priekšmeta (strīda) būtības.2 Šajā ziņā jau Tieslietu ministrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" ticis norādīts, ka ELT kā specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc priekšmeta, nevis, piemēram, pēc subjekta.3 [2] CPL 24. panta 1.1 daļas 6. punktā paredzēts, ka "Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem". Šāda veida prasību izskatīšanas nodošana ELT kompetencē likumprojekta anotācijā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277762-prasibas-kas-izriet-no-finansu-nodrosinajuma-ligumiem/\n277762\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām\nNo Civilprocesa likuma grozījumu1 anotācijas2 un vēl pirms šo grozījumu pieņemšanas tapušā Tieslietu ministrijas konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"3 izriet, ka galvenais mērķis specializētas tiesas izveidei bija efektivitātes un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana. Minētajos dokumentos ir skaidrots, ka jau kopš 2013. gada atsevišķu komercstrīdu izskatīšanas efektivitātes uzlabošana tiek veikta, koncentrējot noteiktu lietu izskatīšanu vienā rajona tiesā (piemēram, prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem tiek izskatītas Zemgales rajona tiesā). Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķis, pirmkārt, ir vienā tiesā koncentrēt tos specializētos komercstrīdus, kas līdz šim bija piekritīgi konkrētām rajona tiesām. Otrkārt, tiek paplašināts "specializēto komercstrīdu" skaits, nododot ELT kompetencē vēl citus papildu komerctiesiska rakstura ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277761-prasibas-kas-izriet-no-kapitalsabiedribas-dalibnieku-savstarpejam-tiesiskajam-attiecibam/\n277761\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kapitālsabiedrības darījumi ar saistītajām personām\nSaistītās personas izpratne Saistītās personas definīcija, kas piemērojama gadījumiem, kad sabiedrība stājas darījuma attiecībās ar šīm personām, ir atrodama vairākos normatīvajos aktos: Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar saistīto personu šajos normatīvajos aktos saprot tādu personu, kurai ir tieša vai netieša sasaiste ar sabiedrību, kura ļauj šai personai ietekmēt sabiedrības institūciju pieņemtos lēmumus un panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Komerclikumā2 ir ietverta salīdzinoši šaurāka saistīto personu definīcija nekā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Komerclikumā ietvertā saistītās personas definīcija ir piemērojama jebkurai kapitālsabiedrībai, kura slēdz darījumus ar šīm personām. Viena no saistīto personu grupām, kuras ir minētas Komerclikumā, ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277760-kapitalsabiedribas-darijumi-ar-saistitajam-personam/\n277760\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesas process krimināllietās\nIevērojot, ka regulējums ir jauns un procesuālā kārtība neatšķiras no spēkā esošās, komentāra teksta pamatā ir likumprojektam pievienotā anotācija. Tātad ar minētajiem grozījumiem tiek papildināts KPL 442. pants, nosakot ELT piekritīgās krimināllietas pēc noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas. Tāpat paredzēts noteikt, ka ELT izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai ELT. No minētā izriet, ka ELT izskatīs krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur smagākais (vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem) ir piekritīgs izskatīšanai ELT. Proti, ja vairāki noziedzīgi nodarījumi būs kvalificēti vienlīdzīgi, tas ir, kriminālprocesā ir divi vienāda smaguma noziedzīgi nodarījumi, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277755-ekonomisko-lietu-tiesas-process-kriminallietas/\n277755\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dažas piezīmes par Ekonomisko lietu tiesai piekritīgajiem Krimināllikuma pantiem\nArī koruptīvie noziedzīgie nodarījumi ir ELT kompetencē, un sarežģītākās korupcijas lietas būs nopietns izaicinājums un pārbaudījums jaunajiem ELT tiesnešiem, tomēr lielāku pārbaudījumu un daudz nezināmā ELT varētu sagādāt tieši KL 195. pants ne vien tāpēc, ka pēc šī panta uzsāktie kriminālprocesi varētu sastādīt 90 % no visām krimināllietām, bet arī tāpēc, ka strauji aug pēc šī panta uzsākto kriminālprocesu skaits. Šie faktori jāņem vērā, organizējot jauno ELT tiesnešu apmācību. Nav izslēgts, ka tieši šo lietu apjoms nākotnē liks pārskatīt un palielināt tiesas kapacitāti.   ELT piekritīgie KL panti 2020. gada 19. novembrī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likuma (turpmāk –KPL) grozījumus,1 kuri nosaka ELT kompetencei piekritīgās krimināllietu kategorijas. KPL grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un saskaņā ar grozījumiem KPL 442. panta pirmajā daļā ELT izskatīs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277754-dazas-piezimes-par-ekonomisko-lietu-tiesai-piekritigajiem-kriminallikuma-pantiem/\n277754\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesas kompetence krimināllietās\nEkonomisko lietu tiesas kompetences noteikšanas kritēriji Konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izvei­di"1 (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros tika atzīts, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem apstākļiem kā korupcija, naudas atmazgāšana, krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku. Ievērojot minēto, tika secināts, ka mērķis veicināt investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan ka tie noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi, tiesā tiek izskatīti ātri un profesionāli. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277753-ekonomisko-lietu-tiesas-kompetence-kriminallietas/\n277753\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesas process civillietās – Civilprocesa likuma iespējas ar nepietiekami izmantotu potenciālu\nSagatavošanas sēdes Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. R (84) 5 "Civilprocesa principi, kas paredzēti tiesiskuma darbības uzlabošanai" (turpmāk – EP Rekomendācijas) 1. principu normālos apstākļos tiesvedības procesā būtu jābūt ne vairāk par divām tiesas sēdēm, no kurām pirmā varētu būt sagatavošanas sēde, bet otrā – pierādījumu iegūšana, argumentu uzklausīšana un, ja iespējams, sprieduma pasludināšana. Tiesai jānodrošina, lai visi nepieciešamie pasākumi otrajai tiesas sēdei tiktu veikti laikus un principā bez pārtraukumiem, izņemot gadījumus, kad parādās jauni fakti, vai citos ārkārtas un izņēmuma apstākļos.1 Civilprocesa likums 149. un 149.1 pants paredz sagatavošanas sēdes noteikšanu, tomēr tās rīkošana ir tiesneša brīva izvēle, un nevarētu teikt, ka šī sagatavošanās stadija būtu izpelnījusies lielu piekrišanu tiesnešu vidū. Juridiskajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277752-ekonomisko-lietu-tiesas-process-civillietas-civilprocesa-likuma-iespejas-ar-nepietiekami-izmantotu-potencialu/\n277752\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju\nBanku likvidācijas un maksātnespējas procesu regulē Kredītiestāžu likums, kur ir izklāstīti jomas pamatnoteikumi, aprakstītas prasības likvidatoram un maksātnespējas procesa administratoram, ietverti jautājumi par bankas mantu, kreditoru apmierināšanas kārtību u.c. būtiski jautājumi. Banku likvidācijas un maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību un ar tā norisi saistītos procesuālos jautājumus regulē Civilprocesa likums.1 Maksātnespējas likums uz kredītiestādēm neattiecas, tomēr praksē nav izslēgta atsevišķu noteikumu, ko neregulē Kredītiestāžu likums, piemērošana pēc analoģijas. Saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto bankas likvidāciju un maksātnespēju ierosina un konstatē tiesa ar attiecīgu nolēmumu. Likvidācijas procesu atbilstoši Kredītiestāžu likumam var ierosināt bankas akcionāri vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Savukārt bankas maksātnespējas procedūru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277751-prasibas-par-kreditiestazu-likvidaciju-un-maksatnespeju/\n277751\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem\n1. Sapulces lēmuma apstrīdēšanas pamati Dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tostarp lēmumu apstrīdēšanas pamatus un personas, kurām ir piešķirtas tiesības celt tiesā prasību par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, nosaka Komerclikums (turpmāk – KCL). Tomēr KCL nav vienīgais normatīvais akts, kurā ietverti priekšnoteikumi dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanai. Tādi ir arī Koncernu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. Par pamatu dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanai var kalpot paša lēmuma prettiesiskums vai lēmumā ietverts tiesību aizskārums, kā arī pārkāpumi sapulces sasaukšanas vai lēmumu pieņemšanas kārtībā. Atbilstoši KCL regulējumam dalībnieku sapulces lēmumu var apstrīdēt šādos gadījumos: 1) ja lēmums ir pretrunā ar likumu, statūtiem,2 sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem3 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277750-prasibas-par-kapitalsabiedribas-dalibnieku-akcionaru-sapulces-lemumiem/\n277750\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem\nLatvijā pirms trīs gadiem tika ieviesta Eiropas Savienības Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva,1 kuras mērķis ir atvieglot personas, kura cietusi no konkurences tiesību pārkāpuma, iespējas pieprasīt zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja. Civilprocesa likumā vesela nodaļa veltīta speciālajiem noteikumiem lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.2 Arī Konkurences likumā ir atsevišķa nodaļa par konkurences tiesību piemērošanu civilprasībās,3 un Konkurences padome pēc katras skaļākas karteļa lietas publiski aicina cietušos piedzīt zaudējumus. Tomēr prasības par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītu zaudējumu piedziņu Latvijā joprojām ir reta parādība. Galvenais iemesls varētu būt tāds, ka trūkst tiesu prakses, kas iedrošinātu cietušos investēt līdzekļus prasības celšanā. Ir ļoti maz veiksmes stāstu – zaudējumu piedziņas tiesvedības, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277749-prasibas-par-konkurences-tiesibu-parkapumiem/\n277749\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesas kompetence būvniecības lietās\nBūvniecības lietu tvēruma definēšana, konkretizējot kritērijus atbilstoši ELT mērķim, iezīmēja izmaiņas likumprojekta izskatīšanas gaitā starp lasījumiem. Būvniecības lietu tvērums tika sašaurināts, lai izslēgtu riskus ELT pārslodzei tās darbības pirmajā gadā. Ministru kabinetā atbalstītā un Saeimā iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja, ka ELT kompetencē ir izskatīt prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību. Kā tika norādīts likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 554/Lp) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā),1 ELT kompetencē ir lietas, kas izriet no Būvniecības likuma 19. pantā noteiktā atbildības sadalījuma un minētajā pantā konkretizētajiem atbildības aspektiem, piemēram, zemes īpašnieka atbildība par patvaļīgu būvniecību uz tam piederoša zemesgabala, par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277748-ekonomisko-lietu-tiesas-kompetence-buvniecibas-lietas/\n277748\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas\nSaskaņā ar CPL 24. panta 1.1 daļas 8. punktu jaundibinātā Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk – ELT) izskatīs arī prasības, "kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus". Kā zināms, pareizi noteikta piekritība sekmē lietas ātrāku izskatīšanu pēc būtības, netērējot laiku strīdiem par konkrētas prasības piekritību. Tomēr CPL 24. panta 1.1 daļas 8. punkta ne pārāk veiksmīgais un izplūdušais formulējums rada pietiekami daudz neskaidrību gan iespējamiem prasītājiem, gan arī tiesnešiem, kuriem būs jāizšķir jautājums par lietas piekritību ELT. Lai gan šķietami varētu būt skaidrs likumdevēja mērķis, tomēr praksē jautājums par to, vai konkrēta prasība uzskatāma par tādu, kas "izriet no uzņēmumu pārejas" vai "izriet no sabiedrības reorganizācijas", var izrādīties pietiekami sarežģīts. Šā raksta mērķis ir ieskicēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277747-prasibas-kas-izriet-no-uznemumu-parejas-un-sabiedribas-reorganizacijas/\n277747\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām\n[1] Atbilstoši 2020. gada 1. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā,1 kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilps arī prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām. Šajā ziņā likumprojekta anotācijā norādīts, ka "koncernu tiesības, kuras ierobežo vairākuma dalībniekus (akcionārus), bieži vien tiek uztvertas kā nedabisks saimnieciskās brīvības ierobežojums, tomēr tas tā nav, jo arī mazākumakcionāriem ir tiesības saņemt atdevi no ieguldītā kapitāla. Tādēļ šī ir koncernu tiesībām piemītoša dabiska problēma, no kuras atbrīvoties nav iespējams, un Koncernu tiesības vienmēr paliks kā viena no sarežģītākajām tiesību nozarēm, un attiecīgi šo strīdu izšķiršana prasa specifiskas zināšanas arī no tiesneša".2 Vēl pirms minēto grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšanas 2019. gada 22. augustā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277746-prasibas-kas-izriet-no-koncernu-tiesiskajam-attiecibam/\n277746\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību\nŠajā rakstā autors īsumā aplūkos šobrīd vadošo ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismu, tā pozitīvās un negatīvās iezīmes, nesenos notikumus EST judikatūrā un analizēs Latvijas Ekonomisko lietu tiesas potenciālo lomu un nozīmi starptautisko ieguldījumu strīdu risināšanā. Rak­stā pausts tikai un vienīgi autora personīgais viedoklis.   Ieguldījumu strīdu risināšana šķīrējtiesā Pirms analizēt nacionālo tiesu lomu ieguldījumu un potenciālo lomu strīdu risināšanā, nepieciešams neliels ieskats esošajā ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismā. Ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, tas nepretendē uz izsmeļošu ieguldījumu strīdu šķīrējtiesas procesa aprakstu un analīzi, bet gan piedāvā īsu un viegli uztveramu vispārēju izklāstu. Lai gan pastāv vairāki ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismi, tieši šķīrējtiesu process praksē ir ieņēmis centrālo lomu.3 Šķīrējtiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277745-eiropas-savienibas-dalibvalstu-iegulditaju-prasibas-pret-latvijas-valsti-par-ieguldijumu-aizsardzibu/\n277745\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem\nTieslietu ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" sākotnēji paredzēja, ka, ņemot vērā Ārvalstu investoru padomes sniegtās rekomendācijas, ELT kompetencē būtu nododamas visas civilprocesuālā kārtībā izskatāmās lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanas,3 piemēram, arī prasības, kas izriet no akciju atpirkšanas. Taču šāda norāde sniedza tikai daļēju un ļoti virspusīgu priekšstatu par ELT pakļautajām civillietu kategorijām. Civilprocesa likuma normas, kas regulē lietu pakļautību un piekritību (23.–32.1 pants), neparedz noteikt lietas piekritību, vadoties pēc prasības pieteikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vai tiesību normām.4 Kā atzīts tiesību doktrīnā, piekritība civilprocesā ir tiesai pakļauto civillietu sadalījums starp pirmās instances tiesām pēc prasības priekšmetu iedalījuma un teritoriālās pazīmes.5 Tam, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277738-prasibas-kas-izriet-no-ieguldijumu-pakalpojumu-vai-ieguldijumu-blakuspakalpojumu-ligumiem/\n277738\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma\nLai labāk izprastu tās prasības, kuras izriet no pārapdrošināšanas līguma un kuras līdz ar to būs piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, vispirms būtu jāraksturo pārapdrošināšanas līguma jēdziens. Pārapdrošināšanas (reinsurance – angļu val., RŸckversicherung – vācu val., перестрахование – krievu val.) tiesības kopumā un pārapdrošināšanas līgums, to atsevišķi ņemot, tiek vērtēts kā specifiskai apdrošināšanas tiesību (un līdz ar to arī finanšu tiesību) jomai – pārapdrošināšanai – piederīgi specifiski jēdzieni. Tas ir iemesls, kāpēc pārapdrošināšanas līgums parasti netiek aptverts ar apdrošināšanas līguma regulējumu1 un netiek aplūkots vai vienīgi tiek ieskicēts apdrošināšanas tiesību literatūrā.2 Šī raksta autors, raksturojot pārapdrošināšanas līguma izpēti Latvijas tiesību literatūrā, iepriekš ir norādījis, ka pārapdrošināšanas līguma regulējums un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277737-prasibas-kas-izriet-no-parapdrosinasanas-liguma/\n277737\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās\nELT kompetences noteikšanas kritēriji Jau konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"1 (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros, definējot ELT izveides mērķi, tika dots virziens turpmākai kompetences noteikšanai. Izvēlētais rīcības virziens norādīja, ka ELT kompetence būs atšķirīga no citām specializētajām tiesām. Ziņojuma ietvaros tika uzsvērts, ka ELT izveides mērķis ir izveidot specializētu tiesu kvalitatīvai un ātrai sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanai. Jāatzīmē, ka tāda risinājuma meklēšana, kas nodrošinātu uzņēmēju interešu ievērošanu, atbildot uz sektora juridiskā rakstura vajadzībām, un atbilstu Latvijas valsts starptautiskajām saistībām, nav Latvijas iegriba, bet nepieciešamība, jo saikne starp ekonomiskajiem procesiem un tieslietu sistēmu arvien plašāk tiek uzsvērta Eiropas2 un pasaules līmenī. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277736-ekonomisko-lietu-tiesas-kompetence-civillietas/\n277736\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?\nFakti par Ekonomisko lietu tiesu ● Ekonomisko lietu tiesā strādās 10 tiesneši un 21 tiesas darbinieks. ● Tiesas darbības teritorija aptvers visu Latviju. ● Tiesas kompetencē ir noteiktu veidu civillietas un krimināllietas. ● Līdz Ekonomisko lietu tiesas darba uzsākšanai rajonu (pilsētu) tiesās iesniegtās prasības vai krimināllietas, kuru izskatīšana ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, izskata tā tiesa, kurā prasība vai lieta iesniegta. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskatīs Rīgas apgabaltiesa. ● Jaunās tiesas adrese: Mazā Nometņu iela 39, Rīga (Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēka). Ekonomisko lietu tiesas vieta tiesu sistēmā Latvijas Republikas Satversmes 82. pants noteic, ka tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Pants vienlaikus iezīmē arī trīs tiesu līmeņus, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277735-ekonomisko-lietu-tiesa-kada-ta-bus/\n277735\nTue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kam pieder upes Latvijā, un kam par tām jārūpējas\nLatviju pamatoti dēvē par ūdeņiem bagātu valsti. Latvijā ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, un apmēram 12 500 upju, strautu, urgu ar kopējo garumu apmēram 42 500 km; 880 upju garums pārsniedz 10 km, bet 17 upes ir garākas par 100 km. Pārējās upes ir īsākas par 10 km, tomēr veido ievērojamu apjomu no visu upju kopgaruma, tādējādi tās veido upju tīkla pamatu, kura stāvoklis var ietekmēt arī lielāku upju baseinu stāvokli.1 Kopumā visi ūdensresursi atrodas cieši saistītā savstarpējā mijiedarbībā un veido būtisku ekosistēmas sastāvdaļu. Tajā upes kā "atvērtas ekosistēmas, kurās notiek vielu un enerģijas transports,"2 ir īpaši nozīmīgi ūdens objekti, jo to kvalitāte tiešā veidā ietekmē daudzas ekosistēmas, kuras skar "dabiskās ūdens straumes, kas savāc ūdeņus" un "padod" tālāk, samazinot vai uzlabojot skarto ūdeņu un biotopu kvalitāti.3 Tādēļ šī darba ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277702-kam-pieder-upes-latvija-un-kam-par-tam-jarupejas/\n277702\nTue, 24 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Stambulas konvencijas tvērums\nEiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu,1 kas 2011. gadā tika parakstīta Stambulā un līdz ar to tiek saukta par Stambulas konvenciju, stājās spēkā 2014. gadā, un šobrīd to ir ratificējušas 34 valstis.2 Latvija 2016. gadā parakstīja konvenciju3 ar mērķi to ratificēt līdz 2018. gadam,4 tomēr pretrunīgo viedokļu dēļ ratifikācijas process ir atlikts uz nenoteiktu laiku. Lielākās diskusijas gan Latvijā, gan ārpus tās ir par Stambulas konvencijas tvērumu, tajā ietvertajiem pienākumiem un termina gender nozīmi. Trīs rakstu sērijas pamatā ir autores maģistra darbs "Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu analīze un atbilstība Latvijas Republikas Satversmei".   Tiesības interpretēt starptautisko līgumu Daudzas neskaidrības par Stambulas konvencijas nosacījumiem rada ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277701-stambulas-konvencijas-tverums/\n277701\nTue, 24 Nov 2020 00:00:00 +0200\n\n