Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sun, 25 Aug 2019 00:50:37 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana\nTestatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma (turpmāk – CL) 421. pantā, kurā noteikts: "Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."1 Lai gan testaments ir viens no populārākajiem veidiem, kā manta tiek nodota nākamajām paaudzēm,2 Latvijā nav plašāk pētīts jautājums par testatora spēju paust savu gribu, kas praksē bieži vien ir galvenais strīdus aspekts. Testatora spējai paust savu gribu ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka saskaņā ar CL 463. pantu testamenta saturam ir jāizteic mantojuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275101-testatora-patiesa-griba-un-tas-noskaidrosana/\n275101\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības\nLatvijas Republikas Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī1 pasludināja nolēmumu lietā par normām, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru. Normas, kas nosaka kārtību, kādā samazināms piespiedu nomas maksas apmērs, ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija. Satversmes tiesa, izskatot ierosinātās lietas, atzīst: ja tā lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt zemes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275100-par-likumdeveja-problemam-lidzsvarot-zemes-un-daudzdzivoklu-maju-ipasnieku-tiesibas/\n275100\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu\nAnalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.5 Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275099-noziedzigu-nodarijumu-kvalifikacija-un-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu/\n275099\nTue, 20 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens\nPēc juridiskās literatūras un publiskajā telpā pieejamās informācijas izpētes konstatējams, ka vārds "reiderisms" tiek plaši izmantots, neiedziļinoties šī jēdziena būtībā un pazīmēs. Autore uzskata – minētais ir par pamatu tam, ka, tiklīdz notiek izmaiņas kāda uzņēmuma valdes sastāvā, kurām nepiekrīt kāds no uzņēmuma dalībniekiem vai valdes locekļiem, ar izmaiņām neapmierinātā persona mēģina pārliecināt gan sabiedrību, gan tiesu vai tiesībsargājošās iestādes par reiderisma gadījumu uzņēmumā.   1. Uzņēmuma pārņemšana un reiderisms Mūsdienu tiesiskajā realitātē uzņēmuma pārņemšanai, kuru mēdz dēvēt arī par "sagrābšanu", ir izteikti negatīva nozīme un ar to saprot prettiesisku kontroles iegūšanu pār komercsabiedrību un tās aktīviem. Šāds secinājums izriet no spriedumā lietā Nr. SKC-1628/2017 sniegtās atziņas, ka, "lai gan reiderisma jēdziens ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275092-reiderisms-ka-likuma-nedefinets-jedziens/\n275092\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti\nAdministratīvās atbildības regulējumu Latvijas Republikā pašlaik nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk arī – kodekss). Kodekss ir spēkā no 1985. gada 1. jūlija. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 29. augusta lēmuma "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā"1 1. punkts cita starpā noteica, ka līdz attiecīgo Latvijas Republikas kodeksu vai citu likumdošanas aktu pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā piemēro Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu",2 kas noteica, ka ar 1999. gada 1. janvāri spēku zaudē Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija, izņemot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Līdz ar to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275091-administrativas-atbildibas-tiesiska-regulejuma-reformas-problematiskie-aspekti/\n275091\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā\nVispirms humānisti, bet vēlāk filozofi apgaismotāji sociālo vērtību priekšplānā izvirzīja cilvēku kā visu vērtību mēru un atskaites punktu. Džons Loks (John Locke, 1632–1704) ir viens no pamatlicējiem mūsdienu konceptam par personu un cilvēciskumu ("human being").1 Viņš rakstīja: "Visi cilvēki no dabas [ir] brīvi, vienlīdzīgi un neatkarīgi."2 Uz liberālo vērtību bāzes tika veidots konstitucionālisms, demokrātija un tiesiska valsts, proti, tāda valsts, kādu mēs šodien atzīstam par atbilstošu mūsdienu pasaulei. Taču šīs kardinālās pārmaiņas, pārbūvējot feodālo kārtu sabiedrības valsti, kurā cilvēkam bija stipri ierobežotas pašnoteikšanās tiesības, tika veiktas tikai tāpēc, ka to pieprasīja jaunais koncepts – cilvēks ir saprātīgs un viņam ir tiesības uz pašnoteikšanos. Cilvēks ir vērtība, un viņam piemīt neatņemama cieņa, ko nepieciešams juridiski aizstāvēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275090-bioetikas-diskurss-latvijas-republikas-satversmes-tiesas-judikatura/\n275090\nTue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva\nRaksta aktualitāti uzskatāmi akcentē tas, ka par zinātnes un jurisprudences savstarpējo saikni neinteresējas zinātnes aprindās vien, bet šī saikne ir kļuvusi par būtisku dienas kārtības jautājumu gandrīz visos lielākajos pasaules uzņēmumos, kuru rīcībā ir nepieciešami instrumenti, lai ietekmētu gan industrijas profesionāļu, gan arī tiesu apziņu.1 Kā vienu no ievērojamākajiem piemēriem var minēt tehnoloģiju giganta "Google" īstenoto pētniecisko darbu "atbalstīšanas politiku", kuras ietvaros, kā ziņo "Wall Street Journal", pēdējo desmit gadu laikā kompānija ir atbalstījusi daudzus augsta līmeņa speciālistu zinātniskos pētījumus, kuru mērķis ir aizstāvēt tādu zinātnisku atziņu pamatošanu, kas ļautu turpmāk tās izmantot no "Google" puses, tostarp cīnoties ar regulējošo institūciju centieniem ierobežot šīs kompānijas darbību.2 Pieņemot, ka finansējuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275074-zinatnes-atzinas-un-jurisprudence-musdieniga-neirozinatnes-perspektiva/\n275074\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni\nStrauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, būvniecības industrija nav iedomājama bez tās digitalizācijas, jaunu rīku ieviešanas un papildu zināšanu apgūšanas. Pārmaiņas nepieciešamas gan izglītības jomā, sagatavojot jaunus būvniecības speciālistus, gan tiesiskajā ietvarā. Valdības un publiskā iepirkuma veicēji Eiropā un pasaulē atzīst būves informācijas modelēšanas vērtību kā stratēģisku izmaksu, kvalitātes un politikas mērķu sasniegšanas līdzekli.1 Līdz 2030. gadam valdība plāno ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīt normatīvo ietvaru BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.2 Būvniecības digitalizācija ir norādīta kā viena no galvenajām prioritātēm "Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024. gadam".3 Arī ES Publiskā iepirkuma direktīvas (2014. gads)4 atsauce uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275071-buvniecibas-digitalizacija-tas-nozime-un-svarigakie-jedzieni/\n275071\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērna, kas cietis no vardarbības, tiesības saņemt efektīvu un savlaicīgu juridisko palīdzību\nTiesībsargs secināja, ka viens no riskiem, ieceļot bāriņtiesu par nepilngadīgā cietušā pārstāvi, ir bērna interešu formāla pārstāvēšana un piešķirto tiesību nepienācīga izmantošana. Vairums aptaujāto bāriņtiesu neizmanto tiesības pēc savas iniciatīvas slēgt vienošanos par juridiskās palīdzības saņemšanu kā cietušā bērna pārstāvim gadījumos, kad to darbiniekiem trūkst zināšanu par kriminālprocesu. Tāpat arī bāriņtiesas reti izmanto iespēju vērsties pie procesa virzītāja ar lūgumu pieaicināt zvērinātu advokātu kā cietušā pārstāvi gadījumos, kad bērns jau ir ieguvis cietušā statusu. Tomēr tiesībsargs uzsvēra, ka gadījumi, kad bāriņtiesas nepietiekami iesaistās cietušā bērna tiesību nodrošināšanā, ir vērtējami individuāli.3 Tiesībsargs norādīja, ka likumdevējs ir radījis me­hānismu, kā visaugstvērtīgāk nodrošināt cietušā nepilngadīgā tiesības un intereses, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275069-berna-kas-cietis-no-vardarbibas-tiesibas-sanemt-efektivu-un-savlaicigu-juridisko-palidzibu/\n275069\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz\nNevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275067-kas-ir-nevainiguma-prezumpcija-un-ko-ta-paredz/\n275067\nTue, 06 Aug 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Satversmes tiesas tiesnesis tiesību socioloģiskā skatījumā\nJau Aristotelis rakstīja, ka strīdus gadījumos tiek meklēts tiesnesis un iet pie tiesneša nozīmē iet pēc taisnības.1 Arī mūsdienās tiesneši ir tie, kurus valsts, tātad visa sabiedrība, pilnvaro garantēt pārējiem sabiedrības locekļiem tiesībās balstītu taisnīgumu. Vienlaikus tiesnesis sabiedrībā iemieso "tiesību ideju", jo tikai caur tiesu, proti, ar konkrētu cilvēku ‒ tiesnešu – starpniecību, persona var aizstāvēt savas aizskartās tiesības.2 Šādi sabiedrības priekšstati nozīmē, ka tiesnesis ir ne vien amats, bet arī cilvēka dzīves laikā iegūts sociālais statuss, kas uzliek tiesnesim pienākumu sabiedrībā noteiktās sociālās organizācijas ietvaros pildīt strīdu izšķiršanas funkciju,3 tostarp Satversmes tiesā.4 Raksta mērķis ir sniegt ieskatu pienākumos, kas sabiedrībā tiek uzlikti Satversmes tiesas tiesnešiem, īpaši apsverot pienākumu būt morāli autonomiem. Rakstā pamatā izmantota ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275050-satversmes-tiesas-tiesnesis-tiesibu-sociologiska-skatijuma/\n275050\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Akciju sabiedrības "Latvenergo" pagaidu padomes ievēlēšanas tiesiskie aspekti un atbilstība OECD principiem\nLatvija 2016. gada 1. jūlijā kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, un šā raksta autori vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka viens no Latvijas uzņemšanas nosacījumiem OECD bija, ka Latvijai valsts kapitālsabiedrību pārvaldība ir jāpilnveido atbilstoši OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, tajā skaitā jāizveido profesionālas padomes visās komerciālajās valsts kapitālsabiedrībās, padomes locekļu kandidāti ir jāizvirza caurskatāmā nominācijas procedūrā, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Latvijai šī OECD rekomendācija bija jāievieš līdz 2016. gada beigām.2 Jānorāda, ka Latvija šo OECD rekomendāciju arī izpildīja,3 tajā skaitā 2016. gada 16. decembrī tika ievēlēta Latvenergo padome piecu locekļu sastāvā. 2016. gadā Latvenergo padomes locekļu kandidātu atlase notika caurskatāmā nominācijas procedūrā, atklātā starptautiskā konkursā, šim procesam tika ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275048-akciju-sabiedribas-latvenergo-pagaidu-padomes-ievelesanas-tiesiskie-aspekti-un-atbilstiba-oecd-principiem/\n275048\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Enerģētikas kopīgo interešu projektu tiesiskais regulējums\nEiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likuma 1. panta 5. punktā ir iekļauta kopīgo interešu projektu skaidrojoša definīcija. Proti, kopīgo interešu projekts ir projekts, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr. 1315/2013) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr. 347/2013), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275047-energetikas-kopigo-interesu-projektu-tiesiskais-regulejums/\n275047\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: FIDIC līgums un tā piemērošana enerģētikas nozarē\nFIDIC līgums kā vienota forma būvdarbos Starptautiskā inženierkonsultantu federācija (International Federation of Consulting Engineers jeb franču valodā – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils, no kuras arī veidots saīsinājums FIDIC) dibināta 1913. gadā, tās biedri ir nacionālās inženierkonsultantu asociācijas. Federācijas uzdevums ir tajā uzņemto nacionālo asociāciju vārdā atbalstīt un īstenot inženierkonsultāciju nozares stratēģiskos mērķus un izplatīt informāciju un materiālus, kas varētu būt noderīgi federācijas biedriem. Pašlaik FIDIC ir pārstāvētas vairāk nekā 100 valstis.1 FIDIC būtiskākie mērķi un uzdevumi: – pārstāvēt inženierkonsultāciju nozari pasaules mērogā; – uzlabot inženierkonsultanta profesijas reputāciju; – sniegt pārbaudītu, ar praksi pierādītu informāciju jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības praksi būvniecības nozarē; – sekmēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275045-fidic-ligums-un-ta-piemerosana-energetikas-nozare/\n275045\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma regulējums Eiropas Savienībā un tā pilnveidošanas iespējas Latvijā\n1. Ievads 1.1. Krātuvju loma Eiropas Savienības enerģētikas tirgū 2007. gada 13. decembrī Lisabonā parakstītā līguma, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, 194. pantā ir definēti Eiropas Savienības enerģētikas politikas galvenie mērķi: nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību, kā arī veicināt energoefektivitāti, taupību, jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību un enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību. Eiropas Savienības aktuālā pieeja enerģētikas jomā paredz pakāpenisku fosilo degvielu lietošanas samazināšanu, taču šis process paredzēts pakāpenisks: par prioritāru tiek uzskatīta vairāk piesārņojošo fosilo kurināmo izmantošanas samazināšana, tajā pašā laikā pakāpeniski palielinot videi draudzīgāku enerģijas avotu lietošanu. Šajā pārejā nozīmīga loma ir dabasgāzei, tajā skaitā – iespējai to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275044-dabasgazes-uzglabasanas-pakalpojuma-regulejums-eiropas-savieniba-un-ta-pilnveidosanas-iespejas-latvija/\n275044\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Reģionālā gāzes tirgus izveide un tā ietekme uz valstu tiesisko regulējumu\nLai arī patēriņa īpatsvars Latvijā pakāpeniski mazinās, ir svarīgi izmantot dabasgāzes kā energoresursa potenciālu, jo nākotnē, kad dominējošā loma piederēs atjaunojamajiem energoresursiem, dabasgāze kalpos kā enerģijas avots laikā, kad mainīgā atjaunojamā enerģija nebūs pieejama vai nespēs pilnībā apmierināt augsto enerģijas pieprasījumu. 2018. gadā Somija publicēja paziņojumu3 par atbalstu aizstāt akmeņogles ar dabasgāzi un atjaunojamajiem energoresursiem līdz 2025. gadam. Šāds paziņojums ir būtisks arī Baltijas valstīm, ņemot vērā virzību uz vienotu dabasgāzes tirgu un potenciālo dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Baltijas valstis un Somija kopīgi strādā, lai līdz 2020. gada 1. janvārim izveidotu reģionālo gāzes tirgu, kurš palīdzēs sasniegt vairākus dabasgāzes tirgus mērķus – dažādoti piegādes avoti un ceļi, lielāka tirgus konkurence, uzlabota dabasgāzes piegādes drošība, kas ir viena ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275042-regionala-gazes-tirgus-izveide-un-ta-ietekme-uz-valstu-tiesisko-regulejumu/\n275042\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nacionālās drošības regulējums\nLatvijas tiesiskais regulējums Nacionālās drošības likuma VI nodaļa, kas stājās spēkā 2017. gada 29. martā, nosaka ieguldījumu pārbaudes mehānismu nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās. Minētie grozījumi Nacionālās drošība likumā nosaka ierobežojumus darījumiem saistībā ar kritisko infrastruktūru, kas definēta minētā likuma 22.2 pantā, kā arī darījumiem ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. Nosacījumi nacionālās drošības nozīmīgās komercsabiedrības statusa iegūšanai ir noteikti Nacionālās drošības likuma 37. pantā un attiecas uz komercsabiedrībām, kas darbojas nozarēs, kuras ir svarīgas nacionālajai drošībai (elektroniskie sakari, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, dabasgāze, elektroenerģija un siltumenerģija). Uz šī raksta sagatavošanas brīdi 26 komercsabiedrības atbilst Nacionālās drošības likuma 37. pantā noteiktajiem nacionālajai drošībai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275041-nacionalas-drosibas-regulejums/\n275041\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas process un tā aktualitātes\nLikums paredz regulējumu, saskaņā ar kuru Regulators, saņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projektu, to vai nu apstiprina, vai noraida.3 Normatīvie akti neparedz Regulatoram tiesības patstāvīgi grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto tarifu projektu. Atbilstoši Likumam tarifu projekta koriģēšana nozīmētu, ka Regulatoram ir iebildumi pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto projektu un tātad – tarifu projekts netiek apstiprināts tādā redakcijā, kādu ir iesniedzis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.4 Tādējādi, ja Regulators koriģētu iesniegto tarifu projektu, tas saskaņā ar Likuma 19. panta septīto daļu būtībā tiktu noraidīts. Regulators nav tiesīgs pieņemt tādu administratīvo aktu, ar kuru iesniedzēja prasījums tiktu apmierināts daļā. Tā vietā saskaņā ar Likumu gadījumā, ja tarifu projekts neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp attiecīgai tarifu aprēķināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275040-sabiedrisko-pakalpojumu-tarifu-noteiksanas-process-un-ta-aktualitates/\n275040\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Obligātā iepirkuma tiesvedības un administratīvās tiesas prakse\nKā jau informatīvajā ziņojumā1 norādīts, uz 2019. gada 30. janvāri Latvijas valsts ir iesaistīta vairākos desmitos tiesvedību procesu, kas saistīti ar obligāto iepirkumu (turpmāk – OI). Šobrīd starp valsti un elektroenerģijas ražotājiem notiek tiesvedības, no kurām lielākā daļa jau izskatīta pirmajā tiesu instancē, un pirmās instances tiesa OI ietvaros pieņemtos lēmumus atzinusi par tiesiskiem un pamatotiem. Lai labāk izprastu Administratīvās tiesas praksi, vispirms ir jāsaprot OI būtība un likumdevēja griba šajā jautājumā.   1. Obligātā iepirkuma būtība Elektroenerģijas tirgus likumā atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektrostaciju un koģenerācijas staciju, kas elektroenerģiju ražo augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā tika ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (OI mehānisms). Atbilstoši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275038-obligata-iepirkuma-tiesvedibas-un-administrativas-tiesas-prakse/\n275038\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ilgstošākais tiesas process Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības laikā\nSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) darbības pamatā ir likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kura mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.1 Regulatora uzdevums ir līdzsvarot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju intereses. Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) praksē ir nostiprināta atziņa, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275037-ilgstosakais-tiesas-process-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisijas-darbibas-laika/\n275037\nTue, 23 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n