Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sun, 21 Jul 2019 19:49:00 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību\nJa vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.   Pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275008-kriminalprocesa-pamatprincipu-parkapumu-ietekme-uz-pieradijumu-pielaujamibu/\n275008\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika\nŠāda situācija pastāv ikreiz, kad valsts ar savu darbību uzreiz neizsaka piekrišanu līguma saistošajam raksturam, pieļaujot, ka nākotnē veiks darbības, lai līgums būtu tiesiski saistošs. Šim pantam piemīt specifisks piemērošanas laiks, kas valstīm jāievēro, lai nodrošinātu veiksmīgu līguma stāšanos spēkā un tā izpildi. Lai arī praksē bieži sastopama situācija, ka 18. pants ir piemērojams, tas nekad nav ticis piemērots, arī tiesībzinātnieku viedokļi par šajā pantā ietverto pienākumu nav konsekventi. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par minētā panta piemērošanas problēmu iemesliem, piedāvāt tā interpretāciju un aprakstīt pantā iekļautā pienākuma saturu.   Ieskats Konvencijas 18. panta ģenēzē Panta projekts radās, lielā mērā iedvesmojoties no 1935. gada Hārvardas konvencijas par līgumu tiesībām,3 kuras 9. pants varētu tikt uzskatīts par mūsdienu 18. panta priekšgājēju.4 1953. gadā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275006-vines-konvencijas-par-starptautisko-ligumu-tiesibam-18panta-piemerosanas-problematika/\n275006\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums\nNepieciešamība gūt pārliecību par ārvalstī izsniegtā dokumenta īstumu savu aktualitāti ir saglabājusi cauri gadsimtiem. Vēl jo vairāk – mūsdienu globalizētā vide šim jautājumam līdz ar nepieredzētu pārvietošanās un darījumu brīvību piešķir īpašu nozīmi, piemēram, attiecībā uz civilstāvokļa reģistrācijas aktiem, augstskolu diplomiem vai darījumu apliecinošiem dokumentiem. Tādēļ valstis vienmēr ir centušās rast risinājumus šai problēmai – sākot no senatnē pielietotā trīs godavīru apliecinājuma līdz modernajai dokumentu īstuma apliecināšanas sistēmai. Mūsdienās dokumentu īstuma apliecināšanas prasība balstās uz valsts suverēnajām tiesībām savā teritorijā noteikt ārvalstīs izdotu dokumentu aprites nosacījumus. Pašlaik pastāv divi starptautiski izmantoti publisku dokumentu īstuma apliecināšanas veidi – dokumentu legalizācija un apliecināšana ar uzrakstu Apostille.1 Šajā rakstā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275005-rvalstu-dokumentu-izmantosanas-tiesiskais-regulejums/\n275005\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā\nKreditoru prasījumu segšanai novirzāmie naudas līdzekļi Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Sākotnēji MNL paredzēja parādnieka pienākumu novirzīt daļu no ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai gan bankrota procedūrā, gan saistību dzēšanas procedūrā. Šobrīd spēkā esošā MNL redakcija nosaka, ka bankrota procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti no parādnieka mantas realizācijas iegūtie līdzekļi (likuma 128. panta ceturtā daļa), savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti parādnieka ienākumi (likuma 128. panta piektā daļa). Vienīgā tiesību norma MNL, kas nosacīti satur noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķināms saistību dzēšanas procedūrā kreditoriem novirzāmo līdzekļu apmērs, ir 155. pants par saistību dzēšanas plāna termiņiem, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274968-kreditoru-prasijumu-segsanai-novirzamo-lidzeklu-apmers-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa/\n274968\nTue, 09 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā\nPateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot resursus, kas personām pieder, bet attiecīgajā brīdī netiek izmantoti.2 No otras puses, līdzdalības ekonomika ir radījusi zināmu paniku, jo tā būtiski konkurē ar tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem,3 kā arī saistās ar pietiekami nopietniem riskiem patērētāju drošībai, darbinieku tiesību ievērošanai, pakalpojumu un preču kvalitātei, nodokļu nomaksai u.c. svarīgiem jautājumiem.4 Pastāv dažādi viedokļi par to, kādas aktivitātes līdzdalības ekonomika aptver. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274932-pakalpojumu-sniedzeji-lidzdalibas-ekonomika/\n274932\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Digitālās tehnoloģijas un līdzdalības ekonomika – jauni izaicinājumi konkurences tiesībās\nSavstarpēji nepazīstamu pušu abpusēja sadarbība var būt iespējama tikai tad, ja, pirmkārt, ir standartizēts un saprotams, sakārtots un taisnīgs tiesisko attiecību modelis, kurā nepastāv krāpšanas un maldināšanas riski, un, otrkārt, ja tas izmaksu ziņā ir lētāks un laika patēriņa izmantojumā efektīvāks risinājums nekā tradicionāli iepriekš pastāvējušais. Konkurences tiesības nenodala līdzdalības vai dalīšanās ekonomiku (angļu val. – sharing economy) no tradicionālākiem darbības veidiem, kas līdz šim pastāvēja tirgū, piemēram, viesnīcu nodrošinātā izmitināšana vai taksometru pakalpojumi. Konkurences tiesībās ir svarīgi, kādas sekas jeb ietekmi konkurencei rada šādi tehnoloģiski jauni risinājumi, kas būtiski ietekmē tradicionālos tirgus un biznesa modeļus, tos "izjaucot" (angļu val. disrupt) vai būtiski mainot. Šādi tirgus modeļi parasti atstāj pozitīvu ietekmi tirgū un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274931-digitalas-tehnologijas-un-lidzdalibas-ekonomika-jauni-izaicinajumi-konkurences-tiesibas/\n274931\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sociālais kapitāls un sadarbība kā koplietošanas ekonomikas pamatelementi: autonomo auto inovāciju ekosistēmas piemērs\nIevads Koplietošanas ekonomika ir salīdzinoši jauns, bet nu jau bieži lietots termins, kam ir iespējams atrast dažādas definīcijas un atvasinājumus. Viennozīmīgi var teikt, ka tā ir jauna veida paradigma, kas liek pārskatīt klasiskās ekonomikas pamatpostulātus par kapitālu un tā pielietojumu vērtības radīšanā. Ja klasiskajā ekonomikā kā galvenie kapitāla veidi ir skatāmi dabas, naudas un cilvēkresursi un ir svarīga to īpašuma forma, proti, īpašumam un tā uzkrāšanai ir izšķiroša loma ekonomiskajās transakcijās un vērtības radīšanā, tad koplietošanas ekonomika virzās uz privātīpašuma lomas mazināšanos, sadarbību un savstarpējo uzticēšanos un tās rezultātā paātrinātām un atvieglotām ekonomiskajām transakcijām un pieaugošu kopējo labumu un vērtību, kas ne obligāti ir kāda konkrēta indivīda privātajā īpašumā, un priekšplānā izvirza sociālo kapitālu kā jaunu un nozīmīgu kapitāla ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274929-socialais-kapitals-un-sadarbiba-ka-koplietosanas-ekonomikas-pamatelementi-autonomo-auto-inovaciju-ekosistemas-piemers/\n274929\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dalīšanās ekonomika – pagaidu fenomens vai ilgtspējīgs biznesa modelis?\nLīdzdalības ekonomikas modelis balstās uz atsevišķu indivīdu (patērētāju) darbību, iegūstot, nodrošinot vai dalot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēts caur internetu (tiešsaistes platformām). Tādējādi cilvēki, izslēdzot starpniekus, savstarpēji vienojas (angļu val. – peer to peer jeb P2P) un par brīvu vai noteiktu samaksu koplieto īpašumu (mājokli, mašīnu u.tml.) vai dažādus pakalpojumus. Līdzdalības ekonomikas idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai jauniešu, kas aktīvi izmanto internetu un ir atvērti dažādiem inovatīviem risinājumiem, bet arī citu paaudžu vidū, kas novērtē tās sniegtās priekšrocības (laika un resursu, tajā skaitā finanšu līdzekļu ietaupījumu). Dalīšanās ekonomika šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām jomām pasaulē, kas kopš 2010. gada ir piesaistījusi vairāk nekā 23 miljardus dolāru riska kapitāla finansējumu.2 Lai iegūtu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274918-dalisanas-ekonomika-pagaidu-fenomens-vai-ilgtspejigs-biznesa-modelis/\n274918\nTue, 02 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts kontroles ieteikumi kā revīziju galvenais produkts\nRevīziju rezultātā sniegtie ieteikumi ir mūsu darba būtiskākā pievienotā vērtība. Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskie standarti, pēc kuriem vadāmies savā darbā, nosaka, ka revidentu sniegtajiem ieteikumiem ir jāveicina sabiedrības labklājība.2 VK ir ļoti svarīgi, lai tās sniegtie ieteikumi netiktu uztverti formāli, t.i., tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, kuros iestādei "atrakstīties" par to ieviešanu. Revīzijas ieteikumi iestādēm nav juridiski saistoši – un tieši tādēļ to noformulēšana prasa īpašas, savstarpējas uzticības pilnas attiecības ar revidējamo vienību.3 Ieteikums savu mērķi var sasniegt tikai tad, ja revidējamā vienība piekrīt revidentu atklātajai problēmai un sniegtajam ieteikumam, kā arī veic reālas darbības trūkumu novēršanai. Dažkārt tas izdodas, dažkārt – ne pilnībā. Ja ie­stāde mūsu ieteikumiem vispār nepiekrīt un jau pašā saknē ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274907-valsts-kontroles-ieteikumi-ka-reviziju-galvenais-produkts/\n274907\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darbs pie tiesu sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas ir jāturpina\nEfektīva tiesu sistēma sekmē ekonomisko izaugsmi, investīcijām pievilcīgas vides veidošanu un valsts ilgtspējīgu izaugsmi un tiesu iekārtas darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. VK kā neatkarīgas augstākās revīzijas iestādes interese par tiesu darbības efektivitāti līdz ar to ir pašsaprotama. Revīziju veikt tieši šajā brīdī bija būtiski arī tāpēc, ka bija noslēdzies VK vērtējumā nozīmīgs posms Latvijas tiesu iekārtas attīstībā – Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.–2015. gadam2 (turpmāk – Pamatnostādnes) īstenošana. Pamatnostādnes ir līdz šim pirmais un vienīgais Latvijas tiesu sistēmas attīstības plānošanas dokuments, kurā vienkopus norādīti tiesu iekārtas attīstības politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie pamatjautājumi un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai. VK, veicot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274906-darbs-pie-tiesu-sistemas-darbibas-efektivitates-pilnveidosanas-ir-jaturpina/\n274906\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ceļa maize vietējo pašvaldību reformas īstenošanai\nDeklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz līdz 2021. gadam īstenot vietējo pašvaldību reformu, vienlaikus iezīmējot arī vairākus pašvaldību kontekstā aktuālus problēmjautājumus, kurus šīs reformas ietvaros risināt vai vismaz uzsākt risināt: Pierīgas pašvaldību turpmākā attīstība, otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamības izvērtēšana, pašvaldību lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras, vietējās sabiedrības līdzdalības pašvaldību darbā vairošana, pašvaldību darbu uzraugošo institūciju darbības pilnveidošana u.c. Atsaucoties uz iepriekšējās reformas pieredzi, šobrīd ir vērts domāt arī par zināmiem ierobežojumiem attiecībā uz ilgtermiņa saistību uzņemšanos un dažādiem iepirkumiem pašvaldībās laikā līdz reformas norisei. Lai administratīvo teritoriju robežu izmaiņas notiktu vienlaikus ar saimniecības sakārtošanu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274905-cela-maize-vietejo-pasvaldibu-reformas-istenosanai/\n274905\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti\nIevads Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo. Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska un lietderīga –, saskaras ar visdažādāko tiesību normu pārkāpumiem: gan grāmatvedības kārtošanas noteikumu, gan noteikumu par nodokļiem, gan darba tiesību, gan valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, gan rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu reglamentējošo likumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. No 2006. gada vidus, kad VK sākta statistikas apkopošana par tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītajiem ziņojumiem par revīzijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274904-vai-tiesibaizsardzibas-iestades-efektivi-izmanto-valsts-kontroles-produktu-prakse-un-rezultati/\n274904\nTue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs\nJau 1931. gadā valstsvīrs Arnolds Gūtmanis par tobrīd tikko izveidoto lauku pašvaldību sistēmu rakstīja: "Pagastu mazie apmēri un niecīgais iedzīvotāju skaits ir bijis galvenais iemesls, kāpēc taisni mazie pagasti nonākuši visneapskaužamākā stāvoklī. [..] Dzīve rāda, ka mazie pagasti nespēj saimnieciski pastāvēt, pat tad, ja tie ievēro vislielāko taupību un saimnieko racionāli. Šādu pagastu saimniecību nīkuļošana atstāj tiešu nelabvēlīgu iespaidu uz apkārtējiem pagastiem, bet netiešu uz visām lauku pašvaldībām [..] šie pagasti var pastāvēt tikai uz valsts pabalsta rēķina, nekāds saimniecisks pamats viņu pastāvēšanai nav."1 Arī šobrīd no Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 223. punkta izriet, ka "līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274884-administrativi-teritoriala-reforma-jautajumos-un-atbildes/\n274884\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Personas datu apstrādes aspekti Trauksmes celšanas likuma ietvaros\nInformācija, kas jāsniedz datu subjektiem Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 6. pantu, lai nodarbinātā iesniegumu varētu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas nedrīkst būt anonīms. Iesniedzējam ir jānorāda šādi personas dati – vārds, uzvārds, kontaktinformācija, kā arī informācija par pašu pārkāpumu, kas var iekļaut arī informāciju par citām fiziskās personām, kuras ir iesaistītas vai saistītas ar iespējamo pārkāpumu. Neapšaubāmi, trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā notiek minēto personu personas datu apstrāde. Privāto tiesību juridiskā persona, kurai ir pienākums ieviest iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, attiecībā uz šiem personas datiem ir uzskatāma par pārzini. Uzsākot personas datu apstrādi, ir pienākums informēt datu subjektus par viņu personas datu apstrādi.1 Trauksmes celšanas likumā noteikts pienākums informēt nodarbinātos par iekšējo trauksmes celšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274880-personas-datu-apstrades-aspekti-trauksmes-celsanas-likuma-ietvaros/\n274880\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā\nTrauksmes cēlēji izsenis saskārušies ar represijām, ziņojot par pārkāpumiem un brīdinot par potenciāliem pārkāpumiem, kas skar būtiskas sabiedrības intereses.1 Tie nereti tiek atlaisti no darba, diskriminēti un piedzīvo citas negatīvas sekas.2 Turklāt arī sabiedrības attieksme pret trauksmes cēlējiem ir pretrunīga.3 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par trauksmes celšanu norāda, ka atsevišķās valstīs ir dziļi iesakņojusies attieksme, kas balstīta uz vēsturiskiem sociāliem un politiskiem apstākļiem, piemēram, okupācijas režīmu, kurā neuzticība un nepatika pret "informatoriem" bija gluži ikdienišķa parādība.4 Pretēji kļūdainajam uzskatam par trauksmes cēlēju lojalitātes trūkumu tie veic nozīmīgu demokrātisku funkciju sabiedrībā.5 Kā norādījusi Augstākā tiesa, ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274879-ka-sargasim-talavas-tauretaju-trauksmes-celeju-aizsardziba-latvija/\n274879\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti\nTrauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.2 Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.3 Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274878-trauksmes-celsanas-likuma-piemerosanas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274878\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana maza apmēra strīdos starptautiskajā komercšķīrējtiesas procesā\nŠķīrējtiesnešu skaita noteikšana paātrinātajā procedūrā 2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce, turpmāk – ICC) šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija,3 ar kuru ICC šķīrējtiesas reglamentā tika ieviesta arī paātrinātā procedūra, kas piemērojama strīdiem, kuru summa nepārsniedz 2 000 000 USD (aptuveni 1 770 000 eiro) vai par kuru skatīšanu šādā procedūrā ir vienojušās puses. Atbilstoši ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta pirmajai daļai puses, vienojoties šķīrējtiesas procesam piemērot ICC šķīrējtiesas reglamentu, atzīst, ka ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkts un ICC šķīrējtiesas reglamentā ietvertie paātrinātās procedūras noteikumi (ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. pielikums) prevalē pār jebkuru pušu starpā noslēgtā šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274776-kirejtiesnesu-skaita-noteiksana-maza-apmera-stridos-starptautiskaja-komercskirejtiesas-procesa/\n274776\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti\nKriminālprocesā pierādījumu pieļaujamība un ticamība ir otrā un trešā pierādījumu īpašība to pārbaudes loģiskajā shēmā. Konstatējot trūkumus kādā no šīm īpašībām, apsverams, vai attiecīgie pierādījumi izmantojami pierādīšanā. Pierādījumu pieļaujamība šajā rakstā tiek vērtēta, jo praksē arvien sastopamas problēmas ar KPL noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu ziņu par faktiem iegūšanā. Procesuālās kārtības neievērošana var atstāt iespaidu gan uz pierādījumu pieļaujamību, gan arī uz to ticamību. Pierādījumu īpašību izvērtēšana ir cieši saistīta ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas kārtību. Praksē nereti rodas dažādas situācijas, kurās novērojamas atkāpes no KPL noteiktās kārtības ievērošanas, kā rezultātā var tikt liegta atsevišķu pierādījumu izmantošana pierādīšana. Pierādījumu pieļaujamība dažādos tās aspektos ir ļoti plaši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274775-pieradijumu-pielaujamibas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274775\nTue, 04 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Patstāvīgās iestādes Satversmes tiesas judikatūrā\nI. Lieta Nr. 2006-05-01 Satversmes tiesa lietā Nr. 2006-05-01 vērtēja, vai Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) atbilst tas, ka Nacionālā radio un televīzijas padome nav padota Ministru kabinetam. Satversmes 58. pantā noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Interpretējot minēto tiesību normu, Satversmes tiesa atzina, ka valsts pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nepieciešama tādēļ, lai tas varētu uzņemties politisku atbildību par visas tam nodotās kompetences īstenošanu izpildvaras jomā. Proti, Ministru kabineta rīcībā jābūt tādiem tiesiskiem mehānismiem, kas nodrošinātu pienācīgu valsts pārvaldes iestāžu darbību.2 Valsts pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nav Satversmes 58. panta pašmērķis, un valsts pārvaldes vienotības noteikšana vēsturiski nemaz nebija šā panta uzdevums. Satversmes 58. pants līdztekus Satversmes 53. panta otrajam ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274751-patstavigas-iestades-satversmes-tiesas-judikatura/\n274751\nTue, 28 May 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi\nAtšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (ES) 2016/6791 (turpmāk – Regula), spēku zaudējusī Direktīva 95/46/EK2 neparedzēja speciālas prasības biometriskajiem (angļu valodā – biometric) datiem, lai gan atsevišķās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs attiecībā uz tiem tika ieviests savs regulējums. Latvija nebija izņēmums. Tomēr nepieciešamība unificēt arī biometrisko personas datu izmantošanu vismaz ES dalībvalstīs ir kļuvusi acīmredzama straujas tehnoloģiju attīstības kontekstā. Vienlaikus jaunu risinājumu daudzveidības dēļ Regula nesniedz izsmeļošu biometrisko datu definīciju. No vienas puses, tas ļauj pielāgot Regulu dažādiem plaša loka apstrādes veidiem, bet, no otras puses, raisa vairākus jautājumus attiecībā uz personas datu veidiem. It īpaši šis jautājums ir aktuāls uzņēmumiem, kuri izmanto biometriskos (vai tiem līdzīgos) personas datus fizisko personu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274749-biometriskie-dati-jedziens-butiba-un-apstrades-nosacijumi/\n274749\nTue, 28 May 2019 00:00:00 +0200\n\n