Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Wed, 19 Feb 2020 02:07:38 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Igaunijā\nValsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji Igaunijā valsts nodrošināto juridisko palīdzību regulē Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums,3 kas Igaunijas parlamentā pieņemts 2004. gada 28. jūnijā, bet pēc tam vairākas reizes grozīts. Šī likuma 4. panta pirmā daļa dod iespēju uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību pretendēt gan fiziskām, gan juridiskām personām, turklāt situācijas, kurās iespējams saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, salīdzinot ar Latvijas tiesisko regulējumu, ir ievērojami plašākas. Proti, atbilstoši Latvijā spēkā esošā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma regulējumam tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ir tikai fiziskām personām, turklāt specifiski likumā regulētos gadījumos, savukārt Igaunijas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 4. panta trešā daļa dod tiesības valsts nodrošināto ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276065-valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba-igaunija/\n276065\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jēdzienu "nacionālā identitāte" un "konstitucionālā identitāte" nošķiršana pārākuma principa kontekstā\nIevads Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta otrā daļa ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) pārākuma principa ierobežojošiem instrumentiem. Tomēr ne Savienība, t.i., viena no tās iestādēm, ne arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) nav sniegusi nepārprotamu un izsmeļošu skaidrojumu par LES 4. panta otrajā daļā minēto jēdzienu "nacionālā identitāte" (tā tvērumu). Tāpat pastāv neizpratne, vai jēdziens "nacionālā identitāte" ir/nav sinonīms jēdzienam "konstitucionālā identitāte", kas attiecīgi ietekmē arī jautājumu par skaidru un nepārprotamu robežu noteikšanu starp Savienību un dalībvalstīm atsevišķu kompetenču jomā. Tas tā ir, jo valsts, kļūstot par Savienības dalībvalsti, atbilstoši LES1 un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)2 nodot Savienībai daļu savas kompetences, vienlaikus saglabājot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276064-jedzienu-nacionala-identitate-un-konstitucionala-identitate-noskirsana-parakuma-principa-konteksta/\n276064\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prezumpcija par darbu komandējumā\nLatvijas Darba likuma 68. un 136. pants Kopš 2004. gada 8. maija piemēro Darba likuma (turpmāk – DL) 68. pantu redakcijā, kas nosaka piemaksu par virsstundu darbu, paredzot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šā raksta mērķis nav analizēt 2019. gada 1. maijā spēkā stājušos grozījumu DL, kas paredz iespēju noteikt samazinātu virsstundu likmi noteiktās situācijās. Arī samazināto virsstundas likmju gadījumos pamatprincipi, kas aplūkoti šī raksta turpinājumā, paliek nemainīgi. DL 136. pants kopš 2017. gada 16. augusta paredz, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Darbinieks ar darba devēju vienojas par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. DL paredz arī specifisku kārtību brīvo dienu piešķiršanas termiņos. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276063-prezumpcija-par-darbu-komandejuma/\n276063\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Potenciāli autortiesību pārkāpumi 3D printēšanas procesā\n1. 3D printēšanas tehnoloģija Trīsdimensionālā printēšana jeb aditīvā ražošana izmanto datorizētu projektēšanas modeli, lai slāni pa slānim izveidotu objektu.3 Ar to šis process atšķiras no ierastās ražošanas, kurā parasti objekti tiek veidoti, izmainot materiālu vai atņemot materiālu no neapstrādāta objekta. 3D printēšana gan rūpnieciskā, gan privātā līmenī sniedz daudz priekšrocību, ko tradicionālās ražošanas metodes nepiedāvā. Piemēram, 3D printēšanas process ļauj masveidā personalizēt produktus atbilstoši individuālajām vajadzībām un prasībām.4 Ņemot vērā, ka detaļa tiek ražota, klājot slāņus, iespējams veidot dažādas sarežģītības pakāpes detaļas un būtiski, ka iespējams formēt iekšējās formas un virsmas, ko ar tradicionālām ražošanas metodēm nav iespējams veikt.5 Lai izprintētu trīsdimensionālu objektu, 3D printerim nepieciešams datorizēts projektēšanas modelis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276061-potenciali-autortiesibu-parkapumi-3d-printesanas-procesa/\n276061\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā elektroniskā sakaru koda pieņemšana ietekmēs elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus\n2018. gada 20. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2018/1972 (turpmāk – Direktīva). Tās ieviestie nosacījumi saukti arī par elektronisko sakaru kodu. Līdz ar Direktīvu spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1971, ar kuru tika izveidota Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un tās atbalsta birojs (BEREC birojs) (turpmāk – Regula). Lai gan abi normatīvie akti jau ir stājušies spēkā, to nosacījumu ieviešana joprojām notiek un atsevišķos gadījumos turpināsies līdz pat 2025. gadam. Tomēr lielākajai daļai prasību jābūt ieviestām jau līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā, ka Direktīvas un Regulas transponēšanas termiņš vēl nav beidzies, līdz galam nav zināms, kā dalībvalstu līmenī izskatīsies jaunās prasības. Tomēr pēc minēto aktu nosacījumiem jau var prognozēt, kādas pārmaiņas sagaida elektronisko sakaru nozari. Jānorāda, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276029-ka-elektroniska-sakaru-koda-pienemsana-ietekmes-elektronisko-sakaru-pakalpojumu-sniedzejus/\n276029\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieskats sodu piemērošanas praksē\nKrimināllikuma 149.1 panta piemērošana un soda noteikšana Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECPAK) 6. panta pirmajā daļā noteiktā, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 14. panta pirmajā daļā ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gada 24. februāra Rekomendācijās (2010)3 pret pārmērīgi ilgu procesa norisi4 gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, dalībvalstīm ieteikts izmantot kā mantiskas kompensācijas, tā arī nemantisku kompensāciju mehānismu, ar pēdējo saprotot pārmērīgi ieilgušu kriminālprocesu izbeigšanu, kā arī paredzot iespēju šādos gadījumos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276021-ieskats-sodu-piemerosanas-prakse/\n276021\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzturlīdzekļu prasība par pagājušo laiku\n[1] Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-5563 (turpmāk – Spriedums) sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību, kur kasācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzturlīdzekļu piedziņa (tā apmēra izmaiņas) nav nosakāma ar atpakaļ­ejošu datumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma4 (turpmāk – CPL) 434. pantu apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā ar tā pasludināšanas brīdi. Spriedumā tiesa analizē brīdi, no kura piedzenami uzturlīdzekļi bērnam tiesas ceļā, un secina, ka uzturlīdzekļi "piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā". Šāda atziņa ir pretēja 1939. gada 23. marta Senāta Civīlā kasācijas departamenta spriedumā Nr. 240 paustajam, ka "uztura prasības pielaižamas arī par pagājušo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276002-uzturlidzeklu-prasiba-par-pagajuso-laiku/\n276002\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Privātpersonu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju: aktualitātes un tiesu prakses atziņas\nNesenais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2019. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. SKA-476/2019 (Nr. A420187717)1 norāda uz to, ka jautājums par privātpersonu tiesībām pieprasīt un iegūt informāciju joprojām nav zaudējis savu aktualitāti administratīvo tiesu praksē. Augstākā tiesa ir norādījusi uz atšķirīgu informācijas pieprasījuma izpildes kārtību atkarībā no informācijas pieprasītājiem, proti, personām ar žurnālistisku interesi atšķirībā no preses pārstāvjiem ir precīzāk jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķi. Tāpat Augstākā tiesa ir atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību privātpersonai godprātīgi izmantot savas tiesības attiecībā uz informācijas pieprasīšanu, kā arī noformulējusi pazīmes jeb apstākļus, kas var norādīt uz to, vai privātpersona patiešām godprātīgi izmanto savas tiesības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276001-privatpersonu-tiesibas-pieprasit-un-sanemt-informaciju-aktualitates-un-tiesu-prakses-atzinas/\n276001\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par personas tiesībām izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos\nLatvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai". Savukārt Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu". Kā atzīts tiesību doktrīnā, tad Satversmes 106. pants jautājumos, kas saistīti ar tiesībām uz darbu un to realizāciju, uzskatāms par "jumta" pantu, kas nosaka tiesību uz darbu pamatjautājumus, vienlaikus skarot arī Satversmes 101. panta saturu. Turpretim Satversmes 101. pants detalizē ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, konkretizējot, ka šādas tiesības, ja izvēle izdarīta par labu valsts dienestam vai dalībai valsts un pašvaldību darbībā, attiecināmas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276000-par-personas-tiesibam-izveleties-sev-velamu-nodarbosanos/\n276000\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības interpretācija\nKādas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas attiecībās izveidojās strīdīga situācija starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanas interpretāciju. Dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks nostājas pretējās pusēs, atšķirīgi tulkojot minēto jautājumu un norādot atšķirīgus argumentus savam redzējumam. Proti, no 2019. gada 5. jūlija līdz 9. augustam norisinājās kādas dzīvojamās mājas pārvaldnieka organizēta dzīvokļu īpašnieku kopības aptauja par kopīpašumā esošās daļas, t.i., zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā māja, lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, lai zaļās zonas (privātu apstādījumu) vietā ierīkotu automašīnu papildu stāvlaukumu. 2019. gada 16. augustā dzīvokļu īpašnieki saņēma pārvaldnieka 15. augustā sagatavoto protokolu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275967-dzivoklu-ipasnieku-kopibai-piederosa-kopipasuma-lietosanas-kartibas-interpretacija/\n275967\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts\nDzīvokļa īpašumam kā lietu tiesību objektam Latvijas tiesību zinātnē ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Tomēr jautājums par dzīvokļa īpašumu, t.sk. tā sastāvu, ir aktuāls ne vien tādēļ, ka šobrīd spēkā ir pēc skaita otrais likums, kas regulē ar dzīvokļa īpašumu saistītus jautājumus, bet arī tādēļ, ka Saeimas darba kārtībā ir bijuši un arī pašlaik tiek apspriesti grozījumi, kas skar tieši dzīvokļa īpašuma sastāvu, piemēram, likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 183/Lp13).1 Arī valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums rast risinājumu efektīvākai lēmumu pieņemšanai dzīvokļu īpašumos sadalītās ēkās.2 Vērtējot likuma normu interpretācijas un piemērošanas aspektus, secināms, ka, izstrādājot grozījumus, būtu jāveic darbs pie plašāka risināmo jautājumu klāsta, ne tikai lēmumu pieņemšanas. Tādēļ, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275966-dzivokla-ipasums-ka-lietu-tiesibu-objekts/\n275966\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vispārējā taisnīguma princips kopīpašuma sadales kontekstā\nAtbilstoši Civillikuma 1067. panta pirmajai daļai īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kā zināms, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ personas vēlas izbeigt kopīpašumu. No savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par aprobežotu visā tās apjomā.1 Likumdevējs ir paredzējis iespēju, kā izbeigt šo, iespējams, nevēlamo īpašumtiesību ierobežojumu, paredzot kopīpašniekiem tiesības jebkurā brīdī prasīt kopīpašuma dalīšanu (Civillikuma 1074. pants). Nekustamā īpašuma kopīpašnieka tiesības prasīt kopīpašuma reālu sadalīšanu saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275965-vispareja-taisniguma-princips-kopipasuma-sadales-konteksta/\n275965\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Atsevišķi kopīpašuma problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi\nKopīpašuma institūts vienmēr ir bijis un būs aktuāls, jo trīs kopīpašuma izveidošanās cēloņi vienmēr ir pastāvējuši un pastāvēs. Proti, pirmkārt, kopīpašums izveidojas ar privātu gribu, piemēram, atsavinot domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Likums šādu gribu neierobežo. Otrkārt, kopīpašums izveidojas mantošanas rezultātā. Treškārt, kopīpašums izveidojas laulību šķiršanu rezultātā gadījumos, kad laulātajiem ir bijušas likumiskās laulāto mantiskās attiecības vai līgumiskās laulāto mantiskās attiecības, nosakot visas mantas kopību. Pēdējos gados kopīpašums īpašu aktualitāti ir ieguvis ar atsevišķu indivīdu vēlmi izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, lai gūtu ievērojamu peļņu. Proti, par salīdzinoši nelielu atlīdzību tiek iegūtas īpašumā kopīpašuma domājamās daļas no nekustamā īpašuma un neilgi pēc tam tiek prasīts izbeigt kopīpašumu,1 pamatojoties uz kopīpašuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275963-atseviski-kopipasuma-problemjautajumi-un-to-iespejamie-risinajumi/\n275963\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība\n2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-259/20191 (turpmāk tekstā – Spriedums), pilns lietas Nr. C04169414, par kopīpašuma izbeigšanu, atceļot Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. februāra spriedumu2 un nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Papildus Senāts pieņēma arī blakus lēmumu,3 kurā darīja zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam normatīvo tiesību aktu nepilnības attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas (sadalīšanas) veidiem, kā arī informēja Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam. Raksta mērķis ir analizēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275962-kopipasuma-izbeigsanas-regulejuma-pilnveides-nepieciesamiba/\n275962\nTue, 28 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību ekonomiskās analīzes piemērošana ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem\nPēdējo gadu laikā starpdisciplinārie pētījumi1 tiesību zinātnē ir kļuvuši arvien populārāki. Ir pieejamas publikācijas, kurās tiesību zinātnes jautājumi ir analizēti, izmantojot, piemēram, starpdisciplināro pieeju "tiesības un valoda",2 "tiesības un literatūra",3 kā arī tiesību ekonomisko analīzi.4 Starpdisciplināri pētījumi veikti arī starptautiskajās tirdzniecības tiesībās, it īpaši piemērojot tieši tiesību ekonomisko analīzi.5 Šā raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes piemērošanā, pētot un analizējot ANO Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem6 (turpmāk – CISG), tādējādi pievēršot uzmanību iespējai veikt starpdisciplinārus pētījumus starptautiskajās tirdzniecības tiesībās. Raksts ir sadalīts četrās daļās. Vispirms autore piedāvā īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes pirmsākumos un izskaidro, ko šī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275944-tiesibu-ekonomiskas-analizes-piemerosana-ano-konvencijai-par-starptautiskajiem-precu-pirkuma-pardevuma-ligumiem/\n275944\nTue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Personas, par kuras iespējamo rīcību celta trauksme, tiesību aizsardzība\n1. Personu, par kurām ziņots, aizsardzības likumiskais ietvars Lai gan trauksmes celšanas jēdzienu apskatījuši jau vairāki autori,1 arī šā raksta ietvaros ir būtiski sākt ar trauksmes cēlēja ziņojuma definīciju, lai izprastu, kas šis ziņojums nav un kādas sekas tas rada gan ziņojuma saņēmējam, gan ziņojumā minētajai personai. Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam (turpmāk – Likums) trauksmes cēlēja ziņojums ir atbildīgajai institūcijai pareizi iesniegta informācija par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un ir izpildīti citi likumiskie kritēriji.2 Secināms, ka personai ir jābūt pārliecinātai par tās ziņojuma patiesumu. Tomēr trauksmes cēlēja aizdomas automātiski nenozīmē, ka persona ir pilnībā izpētījusi iespējamo nodarījumu, analizējusi un kvalificējusi to un nonākusi pie neapstrīdama slēdziena. Uz trauksmes cēlēju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275942-personas-par-kuras-iespejamo-ricibu-celta-trauksme-tiesibu-aizsardziba/\n275942\nTue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzlabojumi audu un orgānu transplantācijas sistēmā no cilvēktiesību skatpunkta\nCilvēka audu un orgānu transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas paver iespējas vēl neārstējamu slimību ārstēšanai1 un tiek atzīta par simbolu cilvēku savstarpējai solidaritātei.2 Jautājumi par cilvēka audu un orgānu transplantāciju nav skatāmi atrauti no cilvēktiesību ietvara. Tie cieši saistīti ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, kā arī cilvēku tirdzniecības jautājumiem.3 Kā norādījusi Satversmes tiesa, cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība, kas raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu un jārespektē cilvēka dzīves laikā izteiktā griba attiecībā uz rīcību ar tā ķermeni.4 Šīs atziņas aktualitāti cilvēktiesību jomā iezīmē arī šobrīd iesniegtās sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā5 (turpmāk – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275915-uzlabojumi-audu-un-organu-transplantacijas-sistema-no-cilvektiesibu-skatpunkta/\n275915\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautisko finanšu sankciju piemērošana Francijā\nKāpēc Francija kā ilustratīvs piemērs Autora izvēle aplūkot Franciju, ja neskaita atsevišķus subjektīvus apsvērumus, balstās dažos pragmatiskos un viegli saprotamos kritērijos. Latvijai arvien aktīvāk iesaistoties eksporta tirgos, kuru ceļi nereti ved uz dažādām eksotiskām valstīm, kur demokrātijas stabilitāte ik pa brīdim sašūpojas, ir vērts apzināties, ka līdzīgus izaicinājumus jau ir izgājušas citas Eiropas Savienības valstis. Francijas piemērs varētu būt ļoti ilustratīvs. Pirmkārt, Francija ir viena no vadošajām aviācijas nozares (gaisa kuģi, helikopteri, kosmosa kuģi, lidmašīnu rezerves daļas) eksportētājām pasaulē – pietiek minēt kompāniju Airbus, kuras ražotās lidmašīnas ir sastopamas gandrīz visā pasaulē. Otrkārt, Francijā bāzējas viena no Eiropas lielākajām naftas ieguves un apstrādes kompānijām (Total), kā arī Eiropas līmenī nozīmīgi apdrošinātāji (AXA). Visbeidzot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275914-starptautisko-finansu-sankciju-piemerosana-francija/\n275914\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankcijas publiskajos iepirkumos\nNepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā. Jau pirms 2018. gada 12. jūlija grozījumiem Likumā tajā bija noteikti vairāki ierobežojumu veidi attiecībā uz sankciju subjektu atkarībā no tam noteiktās sankcijas. Tādējādi likumdevējs bija nodrošinājis starptautisko un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275913-sankcijas-publiskajos-iepirkumos/\n275913\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem\nTiesiskais pamats sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Iepriekš norma paredzēja, ka Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – Likumprojekts) anotācijas1 II sadaļas 1. punktā noteikts, ka "Likumprojekts ietekmēs visu personu tiesības un pienākumus. Likumprojekts expressis verbis norāda, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tiem jāpakļaujas noteiktajam regulējumam". Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā savukārt norādīts, ka ar Likumprojektu tiek precizēts subjektu loks, "uzsverot, ka valstij saistošās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275912-sankciju-regulejuma-piemerosana-parrobezu-finansu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n275912\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n