Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Fri, 14 Aug 2020 19:24:27 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai Latvijai nepieciešams atsevišķs likums gāzes tirgum?\nŅemot vērā, cik strauji mainās un attīstās pasaule, ir būtiski, lai valstu tiesiskais regulējums neiestrēgtu pagātnē un spētu pielāgoties mainīgā laika prasībām. Enerģētikas nozare ir dinamiska, vērsta uz attīstību, un tā nemitīgi mainās, līdz ar to līdzi jāmainās gan tirgus dalībniekiem, gan politikas veidotājiem, gan, protams, arī atbilstošajam regulējumam. Latviju turpinām veidot kā mūsdienīgu valsti, tādēļ ir būtiski, lai arī tiesiskais regulējums būtu pielāgots esošajai situācijai un vērsts ar skatu nākotnē, nevis būtu nekustināmi noenkurots pagātnē. Jau kopš 2005. gada 8. jūnija elektroenerģijas tirgu un ar to saistītos jautājumus nosaka Elektroenerģijas tirgus likums, taču, neskatoties uz dabasgāzes tirgus gana lielo daudzpusību un nepieciešamību pēc sava atsevišķa likuma, ko apliecinājuši arī nozares pārstāvji, līdz šim šāds likums diemžēl nav tapis. Taču jau pavisam drīz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277012-vai-latvijai-nepieciesams-atsevisks-likums-gazes-tirgum/\n277012\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Patēriņa reakcijas neatkarīgas agregācijas ieviešana Latvijā\nPatēriņa reakcijas agregācijai ir liels potenciāls veicināt elektroenerģijas sistēmas efektīvāku darbību un lielāka apjoma atjaunojamo energoresursu integrāciju. Patēriņa reakcijas agregācija nodrošina elektroenerģijas patērētājiem jaunas iespējas gūt ekonomisku labumu no lielākas iesaistes elektroenerģijas tirgū, pārdodot dažādus patēriņa reakcijas pakalpojumus. Turklāt patēriņa reakcijas agregācija var veicināt konkurenci, inovācijas un elektroenerģijas sistēmas drošumu. Eiropas Savienības (ES) Tīrās enerģijas pakotne, tajā skaitā jaunākā elektroenerģijas tirgus direktīva, nosaka jaunas prasības attiecībā uz agregācijas iekļaušanu tirgū, likvidējot līdzšinējās barjeras un dodot patērētājiem jaunas tiesības un iespējas slēgt pakalpojuma līgumus ar agregatoriem neatkarīgi no elektroenerģijas tirgotāja.   Elektroenerģijas sistēmā pieaug ģenerācijas un plūsmu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277011-paterina-reakcijas-neatkarigas-agregacijas-ieviesana-latvija/\n277011\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likumā noteiktie mērķi un to iespējamā pilnveidošana\nKas ir Regulators? Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums) un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros nodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamajās nozarēs. Regulators ir iestāde, kas ar likumu spēku ir pilnvarota izmantot juridiskus instrumentus politikas mērķu sasniegšanai, uzliekot pienākumus vai apgrūtinājumus ar tādām darbībām kā licencēšana, atļauju izsniegšana, akreditācija, (tarifu) apstiprināšana, pārbaužu veikšana un visbeidzot lēmumu izpildes nodrošināšana. Regulators politikas mērķu sasniegšanai var izmantot citus papildinošus rīkus, tādus kā informācijas kampaņas. Bet tieši kontroles īstenošana, izmantojot juridiskas pilnvaras, padara lēmumu pieņemšanas procesu un pārvaldību svarīgu.3 Enerģētikas nozare, ņemot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277010-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisijai-likuma-noteiktie-merki-un-to-iespejama-pilnveidosana/\n277010\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jaunākā tiesu prakse strīdos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta atcelšanu\nIevads 2017. gada rudenī raidījums "Nekā personīga" publicēja sižetus par vairāku komersantu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 221) prasībām. Sižetos tika pausta informācija, ka attiecīgie komersanti esot imitējuši elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu, lai tādējādi izpildītu viņiem noteiktos nosacījumus un saglabātu obligātā iepirkuma atbalstu. Pēc šiem sižetiem par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) steidzamības kārtībā organizēja pārbaudi2 astoņās elektrostacijās, bet attiecībā uz 22 elektrostacijām pārbaudīja dokumentāciju, kas saistīta ar elektroenerģijas ražošanas sākšanu. Pārbaudes ietvaros ministrijas vērtējumā tika konstatētas vairākas nepilnības, kā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277009-jaunaka-tiesu-prakse-stridos-par-elektroenergijas-obligata-iepirkuma-atbalsta-atcelsanu/\n277009\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pusgadā 15 tiesas – biežākie strīdu iemesli cīņā par obligātā iepirkuma atbalstu\nTiesvedību virzība un strīda priekšmeti Līdz 2020. gada 20. jūlijam BVKB ir atbildētājs 15 administratīvajās lietās, no kurām divās lietās vienlaikus par dalībnieku atbildētāja procesuālajā statusā ir noteikta arī EM: – piecas lietas atrodas izskatīšanā pirmās instances tiesā (Administratīvajā rajona tiesā); – četras lietas atrodas izskatīšanā apelācijas instances tiesā (Administratīvajā apgabaltiesā); – sešas lietas atrodas kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā), no kurām šobrīd tikai viena ir nozīmēta izskatīšanai. Pārējās lietās Augstākās tiesas lēmums par kasācijas sūdzības turpmāko virzību vēl nav pieņemts. Aktīvo tiesvedību raksturs iezīmē trīs galvenos strīda priekšmetus: – koģenerācijas stacijas neatbilstība Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277008-pusgada-15-tiesas-biezakie-stridu-iemesli-cina-par-obligata-iepirkuma-atbalstu/\n277008\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu nozarei: tiesiskā regulējuma aspekti\nŠajā rakstā tiks apskatīts tiesiskais regulējums attiecībā uz atjaunojamo energoresursu nozarei sniegto valsts atbalstu, izpildot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) noteikto politiku enerģētikas nozares attīstībā. Enerģētikas nozares veidojošā likumdošanas bāze un kopējā nozares politika ir būtiska, nosakot 21. gadsimta energoresursu lietošanu un attīstību. Enerģētikas politikas veidojošās likumdošanas mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrība sasniegtu savus enerģētiskos mērķus neatkarīgi no tā, vai runa ir par paaugstinātas energoapgādes drošību, ekonomisko ieguvumu nodrošināšanu vai vides saglabāšanu. Enerģētikas nozari veidojošos normatīvos aktus pēc būtības var iedalīt trīs pakāpēs – starptautiskie, reģionālie un nacionālie tiesību akti.1 Katrā no šiem līmeņiem tiek veidota noteikta nozari veidojošā politika, kas neapšaubāmi ietekmē arī likumdošanas attīstību noteikta virziena ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277007-valsts-atbalsts-atjaunojamo-energoresursu-nozarei-tiesiska-regulejuma-aspekti/\n277007\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspekti klimata pārmaiņu griežos\nKopš 2018. gada 24. decembra ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/20131 (turpmāk – Regula 2018/1999), ar ko tika radīts leģislatīvs pamats uzticamai, iekļaujošai, izmaksefektīvai, pārredzamai un paredzamai enerģētikas savienībai (turpmāk – EnS). Regulas 2018/1999 4. pantā ir formulētas EnS piecas dimensijas jeb pīlāri: 1) Dekarbonizācija (1. dimensija); 2) Energoefektivitāte (2. dimensija); 3) Enerģētiskā drošība (3. dimensija); 4) Iekšējais enerģijas tirgus (4. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277000-latvijas-energetikas-nozares-attistibas-aspekti-klimata-parmainu-griezos/\n277000\nTue, 11 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārejas perioda taisnīguma mehānismi demokrātiskā Latvijā\nI. Ievads Par valstīm pārejas periodā tiek sauktas valstis, kuras pēc nedemokrātiska režīma mainās demokrātiskas, tiesiskas un cilvēktiesību ievērojošas valsts virzienā. Visas bijušās Padomju Savienības valstis, kuras kopš 1989. gada atradās pārejas periodā no represīva totalitāra režīma uz plurālistisku demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības ievērojošu valsts iekārtu, var tikt apzīmētas par pārejas perioda valstīm. Šo valstu galvenās problēmas bija līdzīgas: tiesiskuma trūkums, neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas neesamība, iedzīvotāju neuzticēšanās valsts institūcijām un valdībai, nepietiekama cilvēktiesību ievērošana no valsts puses, korupcija un nepotisms kā arī segregācija valsts iedzīvotāju vidū. Gandrīz visas valstis, kas atrodas pārejas periodā no nedemokrātiska režīma uz demokrātisku, tiesisku valsti, piemēro pārejas perioda taisnīgumu. Arī lielākā daļa bijušās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276983-parejas-perioda-taisniguma-mehanismi-demokratiska-latvija/\n276983\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas\nJautājums par autortiesībām uz pasūtītu datorprogrammu ir aktuāls ne vien tautsaimniecības, bet arī valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldē izmantotās datorprogrammas (turpmāk – valsts informācijas sistēmas vai VIS) ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa un efektivitātes uzlabošanas instruments. VIS programmēšanu valsts pārvalde iepērk kā ārpakalpojumu un līgumos bieži paredz, ka programmētājs saglabā autortiesības uz VIS. Tā kā VIS programmēšana nav iespējama bez aktīvas valsts pārvaldes iestādes dalības, tad ir būtiski saprast, uz kurām VIS sastāvdaļām vai VIS var attiecināt programmētāja autortiesības. Autortiesību uz VIS sastāvdaļām nodalīšanas grūtības veido gan tehniski un ekonomiski, gan juridiski apstākļi. Piemēram, sakarā ar C+ programmēšanas valodas un PHP programmēšanas valodas izveidi nav iespējams nodalīt pirmkoda un objektkoda datorprogrammas. Autora interesi par autortiesībām ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276982-autortiesibu-uz-pasutitu-datorprogrammu-saglabasanas-iespejas/\n276982\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nesamaksāto nodokļu legalizēšana\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276981-nesamaksato-nodoklu-legalizesana/\n276981\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra\n1. Pārrobežu mantošanas normatīvais regulējums 1.1. Mantošanas regulas izveidošanas attīstība un nepieciešamība Vairāku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu nacionālo tiesību normas paredz, ka starptautiskā jurisdikcija nosakāma ne tikai pēc mantojuma atstājēja pastāvīgās dzīvesvietas, bet arī pēc pilsonības vai mantas atrašanās vietas, bet vēl citās dalībvalstīs pastāv dalītais piesaistes kritērijs – kustamajai mantai personas domicils, bet nekustamajai mantai tās atrašanās vieta. Civillikuma 16. pants nosaka, ka notārs mantojuma lietas ved tikai par mantojumu, kas atrodas Latvijā, piemērojot Latvijas tiesību aktus.2 Šī kolīziju norma ir vienpusēja kolīziju norma un paredz vienīgi Latvijas likuma piemērošanu, nosakot, ka neatkarīgi no personas valstiskās piederības vai dzīvesvietas Latvijas likums ir piemērojams visos gadījumos, kad personas manta atrodas Latvijā. Vairākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276980-parrobezu-mantojuma-lietu-vesana-pie-latvijas-notara/\n276980\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Aizdomas par defektu kā neatbilstība CISG 35. panta izpratnē un pierādīšanas pienākuma pārnešana\nIevads Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Konvencija) per se nenoteic, ka aizdomas par preces trūkumu ir uzskatāmas par preces neatbilstību Konvencijas 35. panta izpratnē. Tomēr, attīstoties tirgus apgrozībai, attīstās arī tās ātrums, radot nepieciešamību pielāgot arī strīdu risināšanas mehānismus ne tikai no procesuālā, bet arī no materiālā aspekta. Tirgus kopējās attīstības ietekmē attīstās arī preču neatbilstības jēdziena saturs, tas ir, veidi, kādā neatbilstība var izpausties, un Konvencija ietver sevī ļoti plašu preču neatbilstības jēdziena izpratni.1 Tomēr praksē rodas pieprasījums pēc šī tiesību institūta attīstības virzieniem. Par būtisku un samērā maz analizētu virzienu uzskatāms tiesību institūts "aizdomas par preces trūkumu" – pamats preces atzīšanai par neatbilstošu. Šajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276963-aizdomas-par-defektu-ka-neatbilstiba-cisg-35-panta-izpratne-un-pieradisanas-pienakuma-parnesana/\n276963\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Līguma pielāgošana apstākļu maiņas gadījumā saskaņā ar CISG\nIevads Kā to uzskatāmi pierāda pasaulē valdošā pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, visus notikumus, kas var ietekmēt līguma izpildi, paredzēt nav iespējams. Līgumslēdzēju saskanīga līguma noteikumu pielāgošana faktisko apstākļu izmaiņām, kas ietekmē līgumu un no tā izrietošo saistību izpildi, problēmas nesagādā. Taču ir pavisam citādi, ja puses nevar vienoties. Iztēlosimies piemēru. Ķīnā reģistrēta komercsabiedrība apņemas piegādāt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) reģistrētai komercsabiedrībai tērauda un alumīnija izstrādājumus. Taču pēc līguma noslēgšanas un attiecīgo preču saražošanas, uzsākot preču piegādi, ASV negaidīti nolemj uzlikt 25 % tarifu tērauda un alumīnija importam no Ķīnas. Tā rezultātā Ķīnas komercsabiedrības saistību izpilde ir ievērojami sadārdzinājusies un šāda līguma izpildei faktiski ir zudis pamats, jo ne tikai izpildes rezultātā netiek gūta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276962-liguma-pielagosana-apstaklu-mainas-gadijuma-saskana-ar-cisg/\n276962\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību aizsardzības līdzekļi CISG\n1. Ievads Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – Konvencija vai CISG) ir viens no svarīgākajiem privāttiesību unifikācijas dokumentiem. Daudzos gadījumos Konvencijā ir fiksēti salīdzinoši progresīvi 20. gadsimta 2. puses tiesību risinājumi, kas radušies, apvienojot kontinentālo un angloamerikāņu jurisdikciju pieredzi. Tāpēc nav pārsteigums, ka Konvencijas regulējums bieži atšķiras no tā, ko mēs varam atrast, piemēram, Latvijas Civillikumā, kas caurmērā satur arhaiskākus tiesiskos risinājumus. Atšķirība starp abiem dokumentiem var radīt grūtības Latvijas tiesību piemērotājiem, kuriem var nākties izmantot salīdzinoši svešu tiesisku regulējumu. Viena no CISG relatīvi sarežģītām šķautnēm ir diezgan plašais tiesību aizsardzības līdzekļu klāsts ar dažādiem priekšnosacījumiem to piemērošanai. Šajā rakstā autors ieskicēs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276961-tiesibu-aizsardzibas-lidzekli-cisg/\n276961\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem piemērošana Latvijas tiesu praksē\nANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem1 (Konvencija) šogad svin 40 gadus kopš tās pieņemšanas. Konvencijas mērķis ir atvieglot un veicināt starptautisko tirdzniecību, likvidējot tiesiskos šķēršļus, kas pastāv pārrobežu darījumos, tādējādi padarot komersantu dzīvi vienkāršāku un paredzamāku.2 Komersantiem, iesaistoties pārrobežu darījumos, nebūtu jāuztraucas par dažādu valstu nacionālo tiesību īpatnībām, jo Konvencija paredz, ka tā ir vienveidīgi (autonomi) piemērojama strīdiem, kur puses ir no dažādām Konvencijas dalībvalstīm. Protams, realitāte nereti atšķiras no iecerētā, un Konvencija jau izsenis ir kritizēta par tās nevienveidīgo interpretāciju, faktiski katras valsts tiesai Konvenciju interpretējot nacionālo tiesību tradīcijās.3 2020. gada augustā apritēs 22 gadi, kopš Konvencija ir saistoša arī Latvijā.4 Šī raksta mērķis ir analizēt, kā Latvijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276960-ano-konvencijas-par-starptautiskajiem-precu-pirkuma-pardevuma-ligumiem-piemerosana-latvijas-tiesu-prakse/\n276960\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārsteigums – jūsu līgumu regulē CISG\nCISG jeb ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – Konvencija) ir spēkā jau vairāk nekā 40 gadus, un tai ir pievienojušās 93 pasaules valstis,1 kas varētu liecināt par Konvencijas plašu popularitāti. Tomēr, kā mēdz jokot starptautiskās privāttiesības praktizējoši juristi un akadēmiķi, par to, ka Konvencija varētu būt piemērojama klienta līgumam, juristi nereti uzzina tikai no tiesas sprieduma, otras puses argumentācijas vai kāda pieredzējuša kolēģa padoma par to, ka līgumā jāietver punkts par Konvencijas izslēgšanu. Bet vai kolēģim vienmēr būs taisnība?   Konvencija kā "neobligātais" likums Unificēt pārrobežu pirkuma līgumiem piemērojamo regulējumu viennozīmīgi bija liels izaicinājums. Valstīm no dažādām tiesību sistēmām ir raksturīgas vairākas būtiskas atšķirības civiltiesiskajā regulējumā, kā, piemēram, līguma noslēgšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276958-parsteigums-jusu-ligumu-regule-cisg/\n276958\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: CISG interpretācijā izmantojamie instrumenti – īss ieskats\n1997. gada 3. jūlijā stājās spēkā likums "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem",1 un ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem2 (CISG, turpmāk – arī Konvencija) kļuva saistoša Latvijas Republikai. Lai gan kopš šī brīža jau pagājuši vairāk nekā 20 gadi (un kopš Konvencijas pieņemšanas – 40 gadi), šā raksta autora ieskatā, joprojām ir nepieciešams turpināt diskusiju par Konvencijas interpretāciju akadēmiķu un praktizējošu juristu vidū. Ne velti Konvencijas 7. pants (kas regulē Konvencijas interpretāciju) ir ticis raksturots kā vissvarīgākā Konvencijas norma.3 Līdz ar to ir būtiski izprast šīs normas piemērošanu un identificēt ar to saistītos problēmjautājumus. Viens no Konvencijas mērķiem ir veicināt juridisko noteiktību4 (legal certainty) starptautiskos preču pirkuma-pārdevuma darījumos.5 Lai to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276957-cisg-interpretacija-izmantojamie-instrumenti-iss-ieskats/\n276957\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem autonomā interpretēšana\nIevads Ir gandrīz neizbēgami, ka mūsdienu pasaules ģeopolitisko pārmaiņu ietekme un to rezultātā aizsākušies procesi arvien vairāk atstāj ietekmi arī uz Latvijas tiesību telpu. Izņēmums nav arī starptautisko preču pirkuma un pārdevuma strīdu risināšanas joma, kur globalizācijas ietekmē arvien vairāk pieaug gan darījumu skaits, gan attiecīgi arī potenciāls strīdu skaita pieaugums. Pateicoties progresīvai un ilglaicīgai tiesību izpratnes attīstībai, ar starptautiskajiem komercdarījumiem saistītie strīdi arvien biežāk nenonāk līdz valstu tiesām, jo kā alternatīva tām ir pieejams šķīrējtiesas process, kas ļauj izvairīties no vienai pusei labvēlīgāka tiesiskā regulējuma (nacionālo procesuālo noteikumu vai materiāli tiesiskā regulējuma) piemērošanas. Neskatoties uz alternatīvām strīdu izšķiršanas formu noteikšanā, nacionālajām tiesām tomēr nākas risināt starptautisko preču pirkuma-pārdevuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276956-ano-konvencijas-par-starptautiskajiem-precu-pirkuma-pardevuma-ligumiem-autonoma-interpretesana/\n276956\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valodas jautājumi, interpretējot ANO Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem\nDeivids Mellinkofs (David Mellinkoff) savulaik rakstīja, ka "jurisprudence ir nodarbošanās ar vārdiem".1 To cita starpā apliecina arī tas, ka ikvienam, kurš vēlas piemērot kādu tiesību normu, jāsāk ar tās izlasīšanu un tajā ietverto vārdu, terminu un jēdzienu nozīmes noskaidrošanu. Tas nav viegls uzdevums, piemērojot nacionālo tiesību normas, kas rakstītas dzimtajā valodā. Līdz ar to tas objektīvi varētu būt vēl sarežģītāk, ja nepieciešams piemērot starptautisko tiesību normas, kuru autentiskais teksts ir svešvalodā. Proti, šādos gadījumos bieži tiek lasīts un interpretēts tiesību normas tulkojums, nevis autentiskais teksts, un tas savukārt var apgrūtināt pareizu teksta interpretāciju. Tāpat arī starptautisko tiesību aktiem var būt arī citas, ar valodu saistītas specifiskas īpašības, kuras jāievēro, interpretējot šos aktus. Arī ANO Konvencija par starptautiskajiem preču ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276953-valodas-jautajumi-interpretejot-ano-konvenciju-par-starptautiskajiem-precu-pirkuma-pardevuma-ligumiem/\n276953\nTue, 28 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Daži apsvērumi par nederīgiem jautājumiem: jautājumu uzdošana un noraidīšana\nPatiesībā tas ir problēmu ņudzeklis, kura atšķetināšana paģērē vispirms atbildēt uz vienu, bet, kā izrādās, tikai šķietami vienkāršu jautājumu, proti, kāda ir tiesas funkcija krimināllietu iztiesāšanā postpadomju perioda kriminālprocesā?2 Saprotams, ka atbildei uz šo jautājumu jāatrodas kontekstā ne tikai ar kriminālprocesa modeļa konstrukciju, bet arī doktrināri teorētiskiem principiem, kuri garantē vispārpieņemto kriminālprocesuālo funkciju sadalījumu. Tā ir jau aksiomātiska3 prasība, kas vismaz uz papīra ir garantēta visos (anglosakšu, Vācijas, Francijas un pat Krievijas) par klasiskiem atzītiem tradicionālajos kriminālprocesa modeļos. Saistībā ar jautājumu uzdošanas tiesā tematiku Latvijas, līdzīgi kā daudzu citu kontinentālās Eiropas kriminālprocesuālo modeļu, kontekstā svarīgi ir norādīt, ka jautājumu pieļaujamība vai nepieļaujamība sākotnēji bija saistīta ar liecinošo personu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276934-dazi-apsverumi-par-nederigiem-jautajumiem-jautajumu-uzdosana-un-noraidisana/\n276934\nTue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0200\n\n