Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Sun, 05 Jul 2020 09:22:43 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Kuģa kapteinis kā izmeklēšanas iestāde uz Latvijas Republikas karoga kuģiem\n1. Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņu kā izmeklēšanas iestādes tiesiskais regulējums Saskaņā ar Jūras kodeksa1 278. pantu kuģa kapteinis veic izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikto kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. panta 9. punktam izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi. Kriminālprocesa likuma2 387. panta devītā daļa nosaka, ka tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Kriminālprocesa likuma 399. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis. Savukārt šā paša panta otrā daļa nosaka, ka, ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklēšanas darbības, kas veicamas, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276842-kuga-kapteinis-ka-izmeklesanas-iestade-uz-latvijas-republikas-karoga-kugiem/\n276842\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kreditoru tiesisko interešu aizsardzība gaisa kuģu iegādes finansēšanā\nLatvijā reti kurš ir dzirdējis par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – konvencija) un tās Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – Protokols), kas kopīgi tika pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā,1 ja vien nav bijis iesaistīts konvencijas ratifikācijā Latvijā 2011. gadā un nav dzirdējis par aktualitātēm šai sakarā.2 Kaut arī konvencijas pirmšķietami kazuistiskais raksturs, iespējams, neveicina vēlmi iedziļināties tās piemērošanas jomā, tomēr, ievērojot aviācijas nozares starptautisko nozīmi un faktu, ka aviācijas attīstība ir kritisks ekonomiskās attīstības priekšnosacījums,3 Latvijai tā tomēr ir visnotaļ būtiska konvencija, kas praksē tiek piemērota ne vienu reizi vien. Konvencija izveido visaptverošu starptautisku regulējumu uz aktīviem balstītas finansēšanas atvieglošanai un investoru (kreditoru) ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276841-kreditoru-tiesisko-interesu-aizsardziba-gaisa-kugu-iegades-finansesana/\n276841\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepārvarama vara kā pamats līguma izbeigšanai un nepieciešamie Civillikuma grozījumi\nIevads Nesen ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Neapšaubāmi, ka pandēmijas sekas ir gan ekonomiskas, gan fiziskas un psiholoģiskas, gan juridiskas. Šajā rakstā autores vēlas pievērsties dažām iespējamām juridiskajām sekām, raugoties uz Covid-19 pandēmiju un izsludināto ārkārtējo situāciju kopsakarā ar nepārvaramu varu. Tomēr jau pašā sākumā autores vēlas uzsvērt, ka jautājums par to, vai ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 ir uzskatāma par nepārvaramu varu, ir ļoti diskutabls un prasa atsevišķu padziļinātu izpēti. Piekrītot Tieslietu ministrijas viedoklim par nepārvaramu varu, būtu jāsecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi nekonstituē nepārvaramas varas apstākļus jebkādās civiltiesiskās attiecībās, līdz ar to ārkārtējā situācija vai tās sakarā noteiktie valsts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276840-neparvarama-vara-ka-pamats-liguma-izbeigsanai-un-nepieciesamie-civillikuma-grozijumi/\n276840\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Likumdevēja kļūda, kas "rezultējusies" EST spriedumā\nEiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2020. gada 11. jūnija spriedumā lietā C-206/19 KOB atzina, ka likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta f) apakšpunkts (turpmāk arī – nacionālā tiesību norma) neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Direktīva 2006/123/EK) 9., 10. un 14. pantam. Šo jautājumu EST vērtēja, jo Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams vēlējās noskaidrot, vai likumā noteiktās prasības lauksaimniecības zemes iegādei, kuru vēlas veikt citas Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) dalībvalsts pilsoņi, nonāk / nenonāk pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 18., 49. un 63. pantam. Šajā kontekstā uzsverams, ka EST nevērtēja nacionālās tiesību normas atbilstību LESD, bet gan Direktīvas 2006/123/EK prasībām, lai gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276839-likumdeveja-kluda-kas-rezultejusies-est-sprieduma/\n276839\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jaunais Administratīvās atbildības likums: aktuālie piemērošanas jautājumi\nAdministratīvās atbildības likuma normu spēks laikā AAL Pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē LAPK. Taču LAPK normas būs piemērojamas vēl krietnu laiku pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka AAL paredz vairākas atšķirības no LAPK gan materiālo, gan procesuālo normu regulējumā, amatpersonām ir svarīgi gūt priekšstatu par to, kādā veidā ir jāizskata administratīvo pārkāpumu lietas pārejas periodā. AAL 4. panta ceturtā daļa reglamentē procesuālo tiesību normu intertemporālās piemērošanas principu tempus regit actum, saskaņā ar kuru procesuālajās tiesībās ir jāpiemēro tā tiesību norma, kas ir bijusi konkrētās procesuālās darbības izdarīšanas laikā. Tādējādi jaunais tiesiskais regulējums ir piemērojams arī jau uzsāktajos procesos.1 Taču attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietām, kas ir uzsāktas pirms AAL spēkā stāšanās, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276838-jaunais-administrativas-atbildibas-likums-aktualie-piemerosanas-jautajumi/\n276838\nTue, 30 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskie aspekti\nLīdz ar laulību un kopdzīves uzsākšanas skaita pieaugumu starp dažādu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē arvien biežāk mūsdienu sabiedrībā veidojas starpnacionālas ģimenes, un arī Latvija nav izņēmums. Vienlaikus pieaug arī no šīm attiecībām izrietošo strīdu skaits par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām. Nereti to rezultātā kāds no vecākiem redz tikai vienu risinājumu un pieņem vienpersonisku lēmumu – doties ar bērnu uz dzīvi citā valstī, parasti – savā izcelsmes valstī. Tādā veidā otram bērna vecākam tiek liegta iespēja īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības ar bērnu. Vienlaikus negatīvas sekas skar arī bērnu, kuram liegta iespēja saglabāt patiesas un emocionālas attiecības ar abiem vecākiem. Proti, tādā veidā tiek pārkāptas gan nacionālās valsts, gan arī starptautiskās tiesību normas. Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem dokumentiem, kas paredz īpašu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276792-bernu-parrobezu-prettiesiskas-parvietosanas-vai-aizturesanas-civiltiesiskie-aspekti/\n276792\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mediācija – viens no ģimenes strīdu risināšanas līdzekļiem\nEiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos". Uz tiesvedības savlaicīgumu kā mērķi, kas tiesām jāsasniedz, un kā vienu no būtiskiem tiesiskuma elementiem ir norādījuši arī Eiropas Padomes Komitejas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) eksperti 2018.  gadā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros veiktā Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumā. Lai gan situāciju Latvijā attiecībā uz tiesu noslogotību un tiesvedību garumu kopumā CEPEJ eksperti novērtējuši kā labu un atbilstošu, vienlaikus kā viens no rīkiem, kura virzienā eksperti ieteikuši raudzīties tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, ir pirmstiesas vienošanās, agrīnas vienošanās, mediācijas un samierināšanas veicināšana. Jau vairākus gadus viena no Tieslietu ministrijas prioritātēm ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276789-mediacija-viens-no-gimenes-stridu-risinasanas-lidzekliem/\n276789\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārrobežu lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu: aktuālie prakses jautājumi\n1. Ievads Bērnu tiesību efektīva aizsardzība ir jebkuras valsts labas pārvaldības pamata prasība. Valsts politikai ir jāatbalsta profesionāla un uz sadarbību vērsta sistēma bērnu tiesisko interešu praktiskai realizācijai. Daudzu faktoru dēļ lietas par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu ir īpaši komplicētas. Katras situācijas individuālais un personiskais raksturs iesaistītajiem bērniem un vecākiem, starpvalstu aspekts, piemērojamo tiesību avotu daudzējādība, procesuālā specifika un operatīvas rīcības nepieciešamība prasa pastāvīgi strādāt pie noregulējuma procesu analīzes, problēmu identificēšanas, risinājumiem un pilnveidojumiem. Tādēļ raksta autori pievērsīsies praktisku jautājumu un problēmu izpētei. Raksta mērķis ir dalīties ar uzkrāto juridiskā darba pieredzi pēdējo gadu laikā attiecīgās kategorijas lietās. Veiktos novērojumus pamato raksta autoru kopējais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276788-parrobezu-lietas-par-bernu-prettiesisku-parvietosanu-vai-aizturesanu-aktualie-prakses-jautajumi/\n276788\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērna labāko interešu principa nodrošināšana mediācijā\nPašreizējā situācija Latvijā un visā pasaulē rada papildu izaicinājumus un nepieciešamību meklēt arī saturiski jaunus risinājumus, lai nodrošinātu katra bērna tiesības būt vecāku aizgādībā un uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem. Ar šādiem izaicinājumiem saskaras arī mediatori tagadējos mediācijas procesos, jo patlaban būtiski un strauji ir izmainījušās visu sabiedrības locekļu prioritātes un iespējas, piemēram, ikdienas saskarsmes tiesību nodrošināšanā ar ģimenes locekļiem, iespējā nodrošināt vienošanās izpildi par uzturlīdzekļu apmēru bērnam u.c. jautājumos.   Mediācija kā instruments ģimeņu konfliktu risināšanā Kopš Mediācijas likuma stāšanās spēkā 2014. gada 18. jūnijā un sertificētu mediatoru institūta ieviešanas mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids Latvijā ir būtiski attīstījusies, nodrošinot iespēju pusēm mediāciju izmantot kā alternatīvu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276787-berna-labako-interesu-principa-nodrosinasana-mediacija/\n276787\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Problēmas bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanā\nLai pēc iespējas aizsargātu bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad vecāks šo pienākumu nespēj izpildīt, ir izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds (turpmāk – Fonds) – valsts atbalsts šķirtajām ģimenēm, kurās vecāki vieni audzina bērnus un nesaņem finansiālu atbalstu no otra vecāka. Šobrīd no Fonda tiek izmaksāti uzturlīdzekļi vairāk nekā 40 000 vecāku vietā.   Uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācija) izmaksātie uzturlīdzekļi nav uzskatāmi par pabalstu un regresa kārtībā tiek piedzīti no vecāka, kurš nav nodrošinājis bērna uzturēšanu. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums1 paredz divus alternatīvus procesus uzturlīdzekļu saņemšanai no Fonda: likuma 11. pants regulē uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, savukārt likuma 12. pants – izmaksu saskaņā ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276786-problemas-berna-uzturlidzeklu-nodrosinasana/\n276786\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bērna tiesības viendzimuma pāra ģimenēs un to šķiršanās gadījumā\nLatvija ir viena no tām valstīm, kur viendzimuma pāru attiecības un viendzimuma pāru ģimenes nav normatīvi regulētas.1 Attiecīgi šādos apstākļos nepastāv ne precīza normatīvā terminoloģija, ne situācijām atbilstošas tiesību normas. Tādēļ viendzimuma pāru ģimenes šobrīd Latvijā dzīvo kopā, šķiras un audzina bērnus tādā tiesību vidē, kas ir vēsturiski veidota, lai normatīvi regulētu pretēja dzimuma vecāku ģimenes un šādu vecāku bērnus. Latvijā nav pieejami dati par to, cik daudz bērnu dzīvo viendzimuma pāru ģimenēs. Tomēr, aptaujājot ģimenes tiesību jomā strādājošos tiesību aizsardzības iestāžu speciālistus, autore secina, ka šis skaitlis ir ne mazāks kā 400 bērni visā Latvijā. Ne visas viendzimuma pāru ģimenes publiski atklāj savas ģimenes situāciju, baidoties no diskriminācijas un nosodījuma.2 Tāpēc tiesību aizsardzības iestādes un speciālisti ar viendzimuma pāru ģimenēm un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276785-berna-tiesibas-viendzimuma-para-gimenes-un-to-skirsanas-gadijuma/\n276785\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām\nNoteikt kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir īpaši liels izaicinājums, jo šādas izpildes centrā ir bērns, nevis nedzīvas lietas. Tādēļ gan izpildāmajam nolēmumam, gan izpildu procesam pirmām kārtām jābūt orientētam uz bērna, nevis izpildu lietas pušu tiesību un interešu nodrošināšanu. Bērns nav savu vecāku īpašums, taču gadījumos, kad bērna un vecāka saskarsmes īstenošana nonākusi līdz piespiedu izpildei, par bērna labāko interešu ievērošanu var runāt tikai nosacīti, jo cilvēki, kam tās primāri būtu jānodrošina, ir uzsākuši strīdu, kurā bērns tiek izmantots kā objekts savstarpējo pārmetumu risināšanā. Līdz 2015. gada 29. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā2 nolēmumi par saskarsmes tiesību īstenošanu tika izpildīti Civilprocesa likuma 620. panta kārtībā. Saskaņā ar šo pantu, kas tika piemērots visu nolēmumu, ar kuriem parādniekam uzlikts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276784-nolemumu-izpildisana-lietas-kas-izriet-no-saskarsmes-tiesibam/\n276784\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par bērna viedokli saskarsmes tiesību īstenošanā\nSituācija, kādā nonāk bērns, ja vecāki ir pieņēmuši lēmumu vairs nedzīvot kopā, nespējot savas domstarpības risināt saudzīgi pret bērnu un arī pret otru vecāku, ir neapskaužama. Tā rada bērnam trauksmi par nezināmo un vainas apziņu. Turklāt vecāki, kārtojot savas attiecības, piemirst bērnam saprotamā veidā izstāstīt, ka vecāki vairs nebūs kopā un ka bērns tajā nav vainojams. Vecāki aizmirst pajautāt bērnam, kādas ir viņa domas par turpmāko tikšanos, kopā pavadīto laiku un saziņu ar otru vecāku, viņa iesaisti bērna turpmākajā dzīvē. Bērns kļūst par galveno ieroci vecāku cīņā. Lietā tiek iesaistīta ne tikai tiesa un bāriņtiesa, bērns tiek vests pie dažādiem speciālistiem, lai pierādītu, ka bērna tikšanās ar otru vecāku atstāj negatīvas sekas bērna veselībai un attīstībai. Tiek apmeklēti neskaitāmi (pat seši un vairāk) psihologi, lai tā pierādītu, ka bērns, tiekoties ar otru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276783-par-berna-viedokli-saskarsmes-tiesibu-istenosana/\n276783\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Rīkojums par bērna atgriešanu – starptautisks instruments vecāku tiesību un bērnu interešu īstenošanai\nCivillietās, izskatot pieteikumus par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu, Rīgas apgabaltiesa ir galīgā instance Latvijā, kur izskata blakussūdzības par procesuāla līdzekļa piemērošanu – bērna atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Tādēļ vienotas tiesu prakses veicināšanas nolūkos ir svarīgi pārlūkot ne vien normatīvo regulējumu šādu lietu izskatīšanā, bet arī apelācijas instances tiesas darbības rādītājus un pieredzi.   Ko nozīmē starptautiskā bērnu nolaupīšana? Atbildi sniedz Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija)1 3. pants: "Bērna aizvešana vai aizturēšana tiek uzskatīta par nelikumīgu, ja – a) saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja tieši pirms aizvešanas vai aizturēšanas, tas ir personas, institūcijas vai kādas citas iestādes, vienas pašas vai kopīgi, tiesību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276782-rikojums-par-berna-atgriesanu-starptautisks-instruments-vecaku-tiesibu-un-bernu-interesu-istenosanai/\n276782\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Piezīmes par Latvijas tiesu lēmumiem K. Misānes civillietās par bērna atgriešanu no Latvijas uz Dienvidāfriku\nArī mums zināmajā K. Misānes lietā divas Latvijas tiesas sprieda pretēji. Pirmās instances tiesas lēmums1 bija par bērna atgriešanu no Latvijas uz Dienvidāfrikas Republiku (turpmāk – DĀR), savukārt Rīgas apgabaltiesas lēmums2 bija pilnīgi pretējs – noraidīt bērna atgriešanu uz DĀR. Šis lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Šajā rakstā autore sniedz koncentrētas piezīmes attiecībā uz abu Latvijas tiesu lēmumiem, kas noveda pie būtiska pavērsiena un bērna dzīves situācijas maiņas pēc viņa pārvietošanas uz Latviju. Tā nolūks ir juridiski analizēt šo situāciju, kura nebūt nav tik reta. Ņemot vērā, ka abas lietas ir sensitīvas un puses ir identificējamas, daudzi faktiskie apstākļi minētā raksta ietvaros netiks atklāti un analizēti.   Hāgas 1980. gada konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem3 Hāgas konvenciju piemēro gadījumos, lai atgrieztu bērnu, kuru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276781-piezimes-par-latvijas-tiesu-lemumiem-k-misanes-civillietas-par-berna-atgriesanu-no-latvijas-uz-dienvidafriku/\n276781\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Centrālo iestāžu loma vecāku atbildības risināšanā starptautiskās sadarbības ietvaros\nBērnu tiesību aizsardzības likumi un arī sabiedrībā iesakņojušās paražas un tradīcijas bērnu aprūpē var krasi atšķirties pat dažādu ES dalībvalstu starpā. Ir dažādi iemesli, kādēļ Latvijas valstspiederīgie nonāk ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā – kā, piemēram, bērnu pamešana novārtā, vardarbība ģimenē, vecāku alkohola vai narkotisko vielu atkarības problēmas, taču ir arī gadījumi, kad iemesls var būt viens zilums uz bērna ķermeņa, kuru pamanījusi bērnudārza audzinātāja, un tas, ka bērns teicis, ka viens no vecākiem esot iesitis. Tieslietu ministrijā (turpmāk – ministrija) katru gadu tiek ierosinātas ap 60–70 jaunas lietas, kur Latvijas valsts­piederīgie ir nonākuši ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā. Statistika diemžēl ir nemainīga (ar atsevišķiem izņēmumiem), un šāda rakstura lietās izmaiņas ir vērojamas tikai pie sadarbības valstīm, kur, piemēram, laika posmā no 2015. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276778-centralo-iestazu-loma-vecaku-atbildibas-risinasana-starptautiskas-sadarbibas-ietvaros/\n276778\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesvedību mijiedarbība bērnu tiesību aizsardzības strīdos\n1. Aizgādības tiesību pārtraukšana Vecāki paralēli tiesvedībai par laulības šķiršanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes izmantošanas kārtību, atsevišķas aizgādības noteikšanu vai citiem no ģimenes tiesībām izrietošiem strīdiem nereti vēršas bāriņtiesā, lūdzot pieņemt lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu otram vecākam atbilstoši Civillikuma 203. pantam un Bāriņtiesu likuma 22. pantam. Paralēli notiekoša tiesvedība civillietā, tostarp šīs tiesvedības ietvaros pieņemti tiesas nolēmumi, nav tiesisks šķērslis bāriņtiesai lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu.1 Secīgi bāriņtiesas negatīva lēmuma, ar kuru atsaka aizgādības tiesību pārtraukšanu, gadījumā vecāks var iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu otram vecākam.2 Šo piekritību neietekmē tas, ka ģimenes konflikta faktiskie apstākļi un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276777-tiesvedibu-mijiedarbiba-bernu-tiesibu-aizsardzibas-stridos/\n276777\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā uzlabot bērnu tiesību aizsardzību Latvijā\nVienotas izpratnes nepieciešamība par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziena vienota izpratne ir būtiska, jo sevišķi tad, kad valstī notiek sistēmiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzībā. Vārdos izteikts Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziens nav ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likumā1 (turpmāk – BTAL). Tā vietā tiek lietots jēdziens "bērnu tiesību aizsardzības joma"2, kura skaidrojums arī nav atrodams ne BTAL kopumā, ne šī tiesību akta 1. pantā, kurā tam visdrīzāk vajadzētu būt ietvertam. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziens ir nepieciešams, lai būtu iespējams skaidri definēt šīs tiesību apakšnozares robežas, tai skaitā precīzi piemērot tiesību aizsardzības principus. Faktiski šāda jēdziena klātesamība sniegtu pilnīgu izpratni par spēles laukumu – tai skaitā mērķiem, uzdevumiem, spēlētājiem un instrumentiem. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276776-ka-uzlabot-bernu-tiesibu-aizsardzibu-latvija/\n276776\nTue, 16 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Klīniskā pētījuma tiesiskās sekas\nKlīnisko pētījumu vēsture ir aizsākusies jau no seniem laikiem, kad tika veikti cilvēka veselībai pavisam nekaitīgi pētījumi, līdz pat medicīniskajiem eksperimentiem Otrā pasaules kara laikā, kuru ietvaros gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Šī tendence liecina par klīnisko pētījumu veikšanas specifiku atbilstoši konkrētajā laika periodā pastāvošajai ideoloģijai, politiskajai sistēmai un sabiedrības uzskatiem, kā arī zinātnes sasniegumiem, kas savukārt apstiprina straujo klīnisko pētījumu attīstību nākotnē. Klīnisko pētījumu veikšanas process ir sarežģīts, to par specifisku padara ētisko normu un normatīvā regulējuma mijiedarbība, kā arī pētījuma nodrošināšana ne tikai preklīnisko pētījumu un četru fāžu ietvaros, bet arī pētījumam noslēdzoties. Klīnisko pētījumu būtība izpaužas sabiedrībai nozīmīgu atklājumu veikšanā, vienlaikus nodrošinot pētījumos iesaistīto personu tiesības uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276739-kliniska-petijuma-tiesiskas-sekas/\n276739\nTue, 09 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pierādījumu iegūšana un pierādīšana ASV civilprocesā (salīdzināmās tiesības)\nKā norādījis Dr. iur. Vladimirs Bukovskis: "Process ir divu pušu cīņa, kurā uzvar tā puse, kas tiesas priekšā pierāda savu taisnību ar iesniegto pierādījumu palīdzību. Tādā kārtā pierādīšanas mērķis ir noskaidrot tos faktiskos, patiesos apstākļus, uz kuru pamata tiesai, piemērojot tiem attiecīgas normas, jātaisa savs spriedums."1 Lietas taisnīga izspriešana nav iespējama, nenoskaidrojot faktiskos apstākļus, bet to ir iespējams izdarīt, vienīgi iegūstot visus nepieciešamos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Civilprocesa likuma 93. pants paredz, ka pierādījumu iesniegšana ir pušu pienākums.2 Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui dicit, non qui negat (pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis tam, kurš noliedz).3 Tomēr, lai puses spētu izpildīt pierādīšanas pienākumu, katras valsts procesuālie likumi paredz noteiktus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276738-pieradijumu-iegusana-un-pieradisana-asv-civilprocesa-salidzinamas-tiesibas/\n276738\nTue, 09 Jun 2020 00:00:00 +0200\n\n