Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Fri, 03 Apr 2020 19:32:06 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Transnacionālo uzņēmumu ietekme uz cilvēktiesībām un centieni to regulēt\nUzņēmumiem ir nozīmīga loma gan vietējā, gan starptautiskajā ekonomikā, un pēdējo desmitgažu laikā uzņēmējdarbības ietekme uz cilvēktiesībām ir kļuvusi arvien izteiktāka.1 Bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ir norādījis, ka biznesa ietekme uz cilvēktiesībām kļuvusi par galveno izaicinājumu cilvēktiesību aizsardzībā.2 Traģisks piemērs ir Bopālas traģēdija3 Indijā, kur nāvējošu gāzu noplūdes no pesticīdu rūpnīcas rezultātā tika saindēti gandrīz pusmiljons cilvēku, no kuriem vairāki tūkstoši gāja bojā mokošā nāvē uzreiz pēc notikuma. Tas ir kļuvis par skaļu piemēru transnacionālo uzņēmumu faktiskai atbildības imunitātei par cilvēktiesību pārkāpumiem, valstu nespējai reaģēt uz šādas atbildības neesamību un upuru nolemtībai.4 Vienlaikus tiek uzskatīts, ka cilvēktiesību ievērošana uzņēmējdarbības veikšanā rada ilgtspējīgu attīstību, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276344-transnacionalo-uznemumu-ietekme-uz-cilvektiesibam-un-centieni-to-regulet/\n276344\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Konkurences neitralitātes aktuālie aspekti\nKN īsumā varētu raksturot kā pienākumu nodrošināt vienādus konkurences apstākļus jeb "spēles noteikumus" visiem tirgus dalībniekiem – uzņēmumiem (kapitālsabiedrībām) un novērst situācijas, kad uzņēmuma piederība publiskai personai var radīt tam nepamatotas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā KN ir daudz plašāks jēdziens, un tā ietver sevī astoņas jomas jeb principus (piemēram, komercdarbības formas neitralitāte, izmaksu neitralitāte, regulējuma neitralitāte, iepirkumu neitralitāte), kas ir detalizēti analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) izstrādātajos materiālos saistībā ar konkurences neitralitāti. Varētu pat izvirzīt tēzi, ka KN "caurauž" visas iespējamās publisko personu un to kapitālsabiedrību darbības sfēras, jo īpaši gadījumos, kad publiskas personas vai to PPK veic ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276342-konkurences-neitralitates-aktualie-aspekti/\n276342\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas problēmas ierēdņa prettiesiskas atbrīvošanas gadījumā\n1. Personas atjaunošana valsts civildienestā Ierēdņa atjaunošanas procesuālā kārtība Valsts civildienesta likumā nav noteikta. Tas, kādā veidā tiek izpildīts iestādei uzliktais pienākums atjaunot personu dienestā, ir atkarīgs no katras iestādes. Praksē pastāv dažādi apstākļi, kas ietekmē to, kā norisināsies personas atjaunošana dienestā, taču tie nevar būt par pamatu iestādei neizpildīt spriedumu un nenodrošināt personas atjaunošanu civildienestā, ja tā ir izteikusi šādu lūgumu un dienesta attiecību izbeigšana ir atzīta par prettiesisku. 1.1. Tiesības uz pastāvīgu civildienestu Valsts civildienesta likuma2 22. panta 1. punkts paredz ierēdņa tiesības "uz pastāvīgu civildienestu". Ierēdņa prettiesiska atbrīvošana no valsts civildienesta traucē personai realizēt šīs tiesības. Tādēļ ir jānoskaidro, kādus pienākumus iestādei uzliek šīs tiesības, ja dienesta attiecības ar ierēdni ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276341-tiesiskas-aizsardzibas-lidzeklu-izmantosanas-problemas-ieredna-prettiesiskas-atbrivosanas-gadijuma/\n276341\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Covid-19 un personas datu apstrāde darbā\nBieži saka, ka ārkārtas apstākļi prasa ārkārtas rīcību. Taču arī šādai rīcībai ir jābūt atbilstošai reglamentējošām prasībām. Atgādināšu, ka ar 2018. gada 25. maiju Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kļuva piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula). Šī regula tika izstrādāta, arī lai harmonizētu sadrumstalotas personas datu aizsardzības prasības. Taču, neskatoties uz vienotu tiesisko ietvaru, praksē ES dalībvalstu PDAUI interpretācijas un gaidītais var atšķirties. Lai sekmētu vienveidīgu Datu regulas piemērošanu, šajā rakstā apkopota vairāku Eiropas PDAUI labā prakse attiecībā uz personas datu apstrādi darbā sakarā ar infekcijas slimībām (ieskaitot Covid-19).2   1. Vai noteikta informācija ir uzskatāma par personas datiem, jo īpaši veselības datiem? Saskaņā ar Datu regulas 4. panta 1. punktu personas dati ir "jebkura informācija, kas attiecas uz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276340-covid-19-un-personas-datu-apstrade-darba/\n276340\nTue, 31 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vainas psiholoģiskā koncepcija Krimināllikumā\nVainas izpratne krimināltiesībās ir iekļauta KL vispārīgās daļas vairākās normās. KL 6. panta pirmajā daļā (noziedzīga nodarījuma jēdziens) pateikts, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālatbildība. Savukārt KL 1. panta pirmajā daļā (kriminālatbildības pamats) paredz, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Taču pats vainas kā krimināltiesību jēdziens KL vispārīgajā daļā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu krimināllikumu, nav dots. Likumdevēji ir aprobežojušies ar norādēm uz vainas formu, formulējot likumā atsevišķus noziedzīgu nodarījumu sastāvus vai, labākajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276246-vainas-psihologiska-koncepcija-kriminallikuma/\n276246\nTue, 17 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Taisnīgas atlīdzības par muzikālo darbu izmantošanu raidīšanā noteikšanas problemātika\nIevads Tiesu praksē vairākos gadījumos ir konstatēts, kad starp autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un muzikālo darbu pārraidītāju (piemēram, radiostaciju vai televīzijas kanālu) daļēji ir panākta vienošanās par licences līguma par muzikālo darbu izmantošanu būtiskajām sastāvdaļām, izņemot par maksājamās autoratlīdzības apmēru. Galvenokārt aprakstītā situācija rodas tāpēc, ka starp pusēm pastāv būtiskas nesaskaņas par licences maksas apmēru, kā arī tirgū ir vērojama tendence kolektīvā pārvaldījuma organizācijām negodprātīgi izlietot savas tiesības, darbu izmantotājam vienpusēji uzspiežot noteiktu autoratlīdzības tarifa likmi, kuras apmēram trūkst ekonomiska un juridiska pamatojuma. Minēto nesaskaņu dēļ kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vēršas tiesā ar prasības pieteikumu pret raidorganizāciju par licences līguma atzīšanu par noslēgtu un autoratlīdzības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276185-taisnigas-atlidzibas-par-muzikalo-darbu-izmantosanu-raidisana-noteiksanas-problematika/\n276185\nTue, 10 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Atkāpe no komerctiesību pamatprincipiem: korporatīvā plīvura jeb ierobežotās atbildības atcelšana\nKapitālsabiedrība (turpmāk arī – sabiedrība) ir juridiska persona, kura par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām, un dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.1 Šis ir fundamentāls komerctiesību pamatprincips, bet vai tas ir tik absolūts, kā pirmajā brīdī šķiet? Vai sabiedrības un tās dalībnieku atbildības nošķiršana darbojas kā aizsargvairogs, kas jebkurā situācijā un jebkuros apstākļos šķir dalībnieku no sabiedrības kreditoriem un neļauj kreditoriem vērsties pret sabiedrības dalībniekiem? Vai tomēr ir pieļaujams, ka sabiedrības un tās dalībnieku atbildības nošķiršana ir atceļama, ja tā tiek izmantota ne tiem mērķiem, kādiem tā ir piešķirta? Rakstā atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas, pirmām kārtām iedziļinoties nošķirtās atbildības būtībā un nepieciešamībā. Tālāk, izmantojot gūtās atziņas par sabiedrības un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276157-atkape-no-komerctiesibu-pamatprincipiem-korporativa-plivura-jeb-ierobezotas-atbildibas-atcelsana/\n276157\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vidējās izpeļņas aprēķins, ja darba devējs veicis cita veida atlīdzības izmaksu saistībā ar darbu\nDL 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, piemaksām, kā arī no prēmijām. Augstākās tiesas Senāts 2013. gada 28. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-1770/2013 (C24088610)1 noteicis, ka līgumu slēgšanas brīvības princips ļauj darbiniekam un darba devējam noteikt darba samaksu kombinēti, ietverot tajā gan nemainīgu darba algas summu, gan mainīgu summu. Par atalgojuma mainīgo summu saskaņā ar DL 75. pantu uzskatāmas normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 4. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-2735/2015 (C28490012)2 sniegts termina "vidējās izpeļņas aprēķināšana" definīcija, nosakot, ka lietotais vārds "vidējās" norāda uz sabalansēta lieluma atrašanu, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276156-videjas-izpelnas-aprekins-ja-darba-devejs-veicis-cita-veida-atlidzibas-izmaksu-saistiba-ar-darbu/\n276156\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārskats par svarīgākajiem Darba likuma grozījumiem pēdējā desmitgadē\nJaunie Darba likuma (turpmāk – DL) komentāri ir apjomīgs palīglīdzeklis DL normu izpratnes veicināšanai, tie sniedz detalizētu ieskatu darba tiesībās nozīmīgos jautājumos, ņemot vērā tiesību doktrīnā, judikatūrā un Eiropas Savienības Tiesas praksē nostiprinātās atziņas. Jauno DL komentāru izstrādes nepieciešamību noteica vairākkārtēji būtiski DL grozījumi, attiecīgi arī 2010. gada Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" (tolaik – ZAB "BDO Zelmenis & Liberte") sadarbībā tapušo DL komentāru novecošana. Proti, kopš 2010. gada komentāru grāmatas izdošanas DL grozīts 12 reizes. Daži no šiem grozījumiem neraisa diskusijas par līdz šim pastāvošo konkrētā darba tiesību jautājuma izpratni, tomēr citi DL panti ir būtiski papildināti un/vai mainīti, kā rezultātā to tvērums ir paplašinājies vai gluži pretēji – sašaurinājies. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276154-parskats-par-svarigakajiem-darba-likuma-grozijumiem-pedeja-desmitgade/\n276154\nTue, 03 Mar 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesu ekspertīzes noteikšana: tiesiskais regulējums un prakse\n2007. gada 1. jūlijā Latvijas Republikā pirmo reizi stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kurā tika apkopotas tiesu ekspertīzi regulējošās normas un radīta jauna tiesu ekspertu profesionālo darbību regulējoša sistēma.1 Savukārt 2016. gada 15. martā stājās spēkā Tiesu ekspertu likuma pārstrādātā versija, kurā ir pievērsta lielāka vērība izstrādātajām metodēm, ne tikai ieviešot to reģistru, bet arī nosakot detalizētas prasības metožu dokumentācijai.2 Daudzi ar tiesu ekspertīzi saistītie jautājumi joprojām ir saglabājušies arī procesuālajos normatīvajos aktos – Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Neraugoties uz detalizēto regulējumu, tiesu praksē ir vērojams izpratnes trūkums par tiesu ekspertīzes nozīmi, tiesu ekspertu sistēmu un darbības regulējumu. Šajā situācijā liela nozīme ir regulējošo normu dublējumam procesuālajos normatīvajos aktos un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276118-tiesu-ekspertizes-noteiksana-tiesiskais-regulejums-un-prakse/\n276118\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā\nLai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem: – piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276116-komerclikuma-piemerosana-daudzdzivoklu-maju-apsaimniekosanas-joma/\n276116\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas\n2019. gadā spēkā stājās 30 tiesas spriedumi, ar kuriem saskaņā ar KL 174. panta pirmo un otro daļu tika notiesāti 34 cilvēki. Tiesu statistika par notiesāto personu skaitu pēc KL 174. panta nedemonstrē kardinālas izmaiņas šīs normas piemērošanā pēdējos desmit gados. 2019. gadā 27 tiesas spriedumos sods tika piemērots par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgām personām, proti, bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta otrā daļa), divos spriedumos vainīgie tika sodīti par cietsirdību un vardarbību pret bērniem, kuri ir sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta pirmā daļa), bet ar vienu tiesas spriedumu ir konstatēta noziedzīgu nodarījumu kopība (KL 174. panta pirmā un otrā daļa). Visos analizējamajos gadījumos noziedzīgos nodarījumus bija izdarījuši bērnu tuvinieki – māte (14), tēvs (13), patēvs (5), pamāte (1), bet vienā gadījuma – bērna vectēvs. 26 spriedumos par vainīgiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276115-kriminallikuma-174panta-piemerosanas-aktualas-problemas/\n276115\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Igaunijā\nValsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji Igaunijā valsts nodrošināto juridisko palīdzību regulē Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums,3 kas Igaunijas parlamentā pieņemts 2004. gada 28. jūnijā, bet pēc tam vairākas reizes grozīts. Šī likuma 4. panta pirmā daļa dod iespēju uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību pretendēt gan fiziskām, gan juridiskām personām, turklāt situācijas, kurās iespējams saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, salīdzinot ar Latvijas tiesisko regulējumu, ir ievērojami plašākas. Proti, atbilstoši Latvijā spēkā esošā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma regulējumam tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ir tikai fiziskām personām, turklāt specifiski likumā regulētos gadījumos, savukārt Igaunijas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 4. panta trešā daļa dod tiesības valsts nodrošināto ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276065-valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba-igaunija/\n276065\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jēdzienu "nacionālā identitāte" un "konstitucionālā identitāte" nošķiršana pārākuma principa kontekstā\nIevads Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta otrā daļa ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) pārākuma principa ierobežojošiem instrumentiem. Tomēr ne Savienība, t.i., viena no tās iestādēm, ne arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) nav sniegusi nepārprotamu un izsmeļošu skaidrojumu par LES 4. panta otrajā daļā minēto jēdzienu "nacionālā identitāte" (tā tvērumu). Tāpat pastāv neizpratne, vai jēdziens "nacionālā identitāte" ir/nav sinonīms jēdzienam "konstitucionālā identitāte", kas attiecīgi ietekmē arī jautājumu par skaidru un nepārprotamu robežu noteikšanu starp Savienību un dalībvalstīm atsevišķu kompetenču jomā. Tas tā ir, jo valsts, kļūstot par Savienības dalībvalsti, atbilstoši LES1 un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)2 nodot Savienībai daļu savas kompetences, vienlaikus saglabājot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276064-jedzienu-nacionala-identitate-un-konstitucionala-identitate-noskirsana-parakuma-principa-konteksta/\n276064\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prezumpcija par darbu komandējumā\nLatvijas Darba likuma 68. un 136. pants Kopš 2004. gada 8. maija piemēro Darba likuma (turpmāk – DL) 68. pantu redakcijā, kas nosaka piemaksu par virsstundu darbu, paredzot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šā raksta mērķis nav analizēt 2019. gada 1. maijā spēkā stājušos grozījumu DL, kas paredz iespēju noteikt samazinātu virsstundu likmi noteiktās situācijās. Arī samazināto virsstundas likmju gadījumos pamatprincipi, kas aplūkoti šī raksta turpinājumā, paliek nemainīgi. DL 136. pants kopš 2017. gada 16. augusta paredz, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Darbinieks ar darba devēju vienojas par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. DL paredz arī specifisku kārtību brīvo dienu piešķiršanas termiņos. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276063-prezumpcija-par-darbu-komandejuma/\n276063\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Potenciāli autortiesību pārkāpumi 3D printēšanas procesā\n1. 3D printēšanas tehnoloģija Trīsdimensionālā printēšana jeb aditīvā ražošana izmanto datorizētu projektēšanas modeli, lai slāni pa slānim izveidotu objektu.3 Ar to šis process atšķiras no ierastās ražošanas, kurā parasti objekti tiek veidoti, izmainot materiālu vai atņemot materiālu no neapstrādāta objekta. 3D printēšana gan rūpnieciskā, gan privātā līmenī sniedz daudz priekšrocību, ko tradicionālās ražošanas metodes nepiedāvā. Piemēram, 3D printēšanas process ļauj masveidā personalizēt produktus atbilstoši individuālajām vajadzībām un prasībām.4 Ņemot vērā, ka detaļa tiek ražota, klājot slāņus, iespējams veidot dažādas sarežģītības pakāpes detaļas un būtiski, ka iespējams formēt iekšējās formas un virsmas, ko ar tradicionālām ražošanas metodēm nav iespējams veikt.5 Lai izprintētu trīsdimensionālu objektu, 3D printerim nepieciešams datorizēts projektēšanas modelis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276061-potenciali-autortiesibu-parkapumi-3d-printesanas-procesa/\n276061\nTue, 18 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā elektroniskā sakaru koda pieņemšana ietekmēs elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus\n2018. gada 20. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2018/1972 (turpmāk – Direktīva). Tās ieviestie nosacījumi saukti arī par elektronisko sakaru kodu. Līdz ar Direktīvu spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1971, ar kuru tika izveidota Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un tās atbalsta birojs (BEREC birojs) (turpmāk – Regula). Lai gan abi normatīvie akti jau ir stājušies spēkā, to nosacījumu ieviešana joprojām notiek un atsevišķos gadījumos turpināsies līdz pat 2025. gadam. Tomēr lielākajai daļai prasību jābūt ieviestām jau līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā, ka Direktīvas un Regulas transponēšanas termiņš vēl nav beidzies, līdz galam nav zināms, kā dalībvalstu līmenī izskatīsies jaunās prasības. Tomēr pēc minēto aktu nosacījumiem jau var prognozēt, kādas pārmaiņas sagaida elektronisko sakaru nozari. Jānorāda, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276029-ka-elektroniska-sakaru-koda-pienemsana-ietekmes-elektronisko-sakaru-pakalpojumu-sniedzejus/\n276029\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieskats sodu piemērošanas praksē\nKrimināllikuma 149.1 panta piemērošana un soda noteikšana Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECPAK) 6. panta pirmajā daļā noteiktā, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 14. panta pirmajā daļā ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gada 24. februāra Rekomendācijās (2010)3 pret pārmērīgi ilgu procesa norisi4 gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, dalībvalstīm ieteikts izmantot kā mantiskas kompensācijas, tā arī nemantisku kompensāciju mehānismu, ar pēdējo saprotot pārmērīgi ieilgušu kriminālprocesu izbeigšanu, kā arī paredzot iespēju šādos gadījumos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276021-ieskats-sodu-piemerosanas-prakse/\n276021\nTue, 11 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzturlīdzekļu prasība par pagājušo laiku\n[1] Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-5563 (turpmāk – Spriedums) sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību, kur kasācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzturlīdzekļu piedziņa (tā apmēra izmaiņas) nav nosakāma ar atpakaļ­ejošu datumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma4 (turpmāk – CPL) 434. pantu apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā ar tā pasludināšanas brīdi. Spriedumā tiesa analizē brīdi, no kura piedzenami uzturlīdzekļi bērnam tiesas ceļā, un secina, ka uzturlīdzekļi "piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā". Šāda atziņa ir pretēja 1939. gada 23. marta Senāta Civīlā kasācijas departamenta spriedumā Nr. 240 paustajam, ka "uztura prasības pielaižamas arī par pagājušo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276002-uzturlidzeklu-prasiba-par-pagajuso-laiku/\n276002\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Privātpersonu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju: aktualitātes un tiesu prakses atziņas\nNesenais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2019. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. SKA-476/2019 (Nr. A420187717)1 norāda uz to, ka jautājums par privātpersonu tiesībām pieprasīt un iegūt informāciju joprojām nav zaudējis savu aktualitāti administratīvo tiesu praksē. Augstākā tiesa ir norādījusi uz atšķirīgu informācijas pieprasījuma izpildes kārtību atkarībā no informācijas pieprasītājiem, proti, personām ar žurnālistisku interesi atšķirībā no preses pārstāvjiem ir precīzāk jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķi. Tāpat Augstākā tiesa ir atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību privātpersonai godprātīgi izmantot savas tiesības attiecībā uz informācijas pieprasīšanu, kā arī noformulējusi pazīmes jeb apstākļus, kas var norādīt uz to, vai privātpersona patiešām godprātīgi izmanto savas tiesības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276001-privatpersonu-tiesibas-pieprasit-un-sanemt-informaciju-aktualitates-un-tiesu-prakses-atzinas/\n276001\nTue, 04 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n