Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://juristavards.lv Mon, 18 Nov 2019 20:22:27 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā\nLatvijas sūtņu ārkārtējās pilnvaras Latvijas Republikas dibināšana, atjaunošana un nostiprināšana ir nesaraujami saistīta ar Latvijas ārlietu dienesta darbību. Jau uzreiz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu de iure, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības. Tikai 1919. gada 29. jūlijā, pēc atgriešanās no Rietumeiropas, pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Rīgā izdeva pavēli Nr. 1 par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos.1 Šis datums ir uzskatāms par Latvijas ārlietu dienesta institūcijas oficiālo izveidošanas brīdi. Okupācijas laikā Latvijas diplomātiskais dienests bija vienīgā valsts pastāvēšanas starptautiski tiesiskā izpausme. Latvijas ārlietu dienests ir uzskatāms par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275548-latvijas-arlietu-dienesta-ieguldijums-valstiskas-nepartrauktibas-perspektiva/\n275548\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā\nCilvēktiesības Latvijā 1991–1999: galvenokārt ārējs faktors Lai garantētu neatkarības neatgriezeniskumu, 20. gadsimta 90. gados Latvijas un pārējo Baltijas valstu galvenais mērķis bija veidot demokrātiskas un tiesiskas valstis, kuras iekļautos globālajās un reģionālajās organizācijās, jo īpaši Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (iepriekš – Eiropas Kopiena; turpmāk – ES). Latvijas ārpolitikas virzienus pēc neatkarības atjaunošanas iezīmēja arī Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs savā 1992. gada 21. februāra uzrunā Eiropas parlamentāro asambleju konferencē Strasbūrā,1 uzsverot trīs faktorus: (1) diplomātiju, kurā Latvija varētu būt rietumu un austrumu bloku vienojošais elements; (2) tirgus ekonomikas izveidi un nostiprināšanu, lai pārtrauktu administratīvās plānošanas sistēmu un pielāgotos prevalējošai ekonomikai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275546-cilvektiesibas-latvijas-arpolitika/\n275546\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības\nSabiedrības priekšstatus nereti iespaido daiļliteratūrā un kino sastopamais visspēcīgais konsula tēls, kas dodas uz ārvalstīm izmeklēt noziegumus, kuros iesaistīti tautieši, vai tiesas sēdē uzstājas kā viņu advokāts. Šādi maldinoši priekšstati rada atbilstošas, bet diemžēl bieži nepamatotas pilsoņu gaidas pēc pašsaprotamas un garantētas valsts pārstāvja rīcības. Valsts sniegtā atbalsta praktisko īstenošanu ierobežo vairāki apsvērumi, kas ir būtiski, lai izprastu valsts atbalsta apjomu un robežas. Pirmkārt, jānoskaidro, vai atbalsta sniegšana ārvalstīs ir valsts pienākums vai tiesības. Otrkārt, jāapzinās, ka, sniedzot atbalstu, valsts rīkojas citas valsts teritorijā. Treškārt, valsts atbalsta sniegšana vienmēr ir saistīta ar augstām pilsonības valsts izmaksām, sākot ar diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku uzturēšanos dienesta vietā un beidzot ar personu evakuāciju ar speciālo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275545-valsts-aizsardziba-arvalstis-ka-satversmes-garantetas-pamattiesibas/\n275545\nTue, 05 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba\nŠā gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK3 (turpmāk – Direktīva 2019/789). Neraugoties uz to, ka minētā direktīva ne vien nav tieši piemērojama strīdu risināšanai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās, ne arī ir pārņemta Latvijas autortiesību regulējumā, tā palīdz atklāt gan šobrīd aktuālās juridiskās grūtības darbu izmantošanā raidorganizāciju raidījumu apraidē,4 tostarp ar satelīta starpniecību, gan ielūkoties iespējamos šo grūtību nākotnes risinājumos. Fenomens, ka tehnoloģiju attīstība un ar to saistīto ekonomisko modeļu izmaiņas un jaunu modeļu rašanās apsteidz normatīvā regulējuma izmaiņas, nav jauns ne ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275500-darbu-publiskosana-satelita-apraides-gadijuma-un-autoru-iznemuma-tiesibu-daba/\n275500\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas\nŽurnālā "Jurista Vārds" pirms dažiem gadiem jau ir bijušas publikācijas par negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā – Mg. iur. Daces Vārnas raksts "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā"1 un Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta raksts "Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā".2 D. Vārna secinājusi, ka Civilprocesa likumā atzīšanas prasības (tiesības celt prasības par juridisku attiecību atzīšanu/neatzīšanu) institūts nav iekļauts. Savukārt J. Kārkliņš un E. Brants norādījuši, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, ka personas tiesības celt negatīvu atzīšanas prasību izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz personas tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Minētais J. Kārkliņa un E. Branta viedoklis nesakrīt ar ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275498-prejudiciala-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa-judikaturas-atzinas/\n275498\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē\nBriseles Ibis regulas piemērojamība Nepareizu izpratni par Briseles I regulas piemērošanu raksturo kāds nesens gadījums, kurā Senāts pieņēma lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Konkrētajā lietā Dānijā reģistrēta banka 2011. gada 31. augustā cēla tiesā prasību pret divām Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, lūdzot tiesu piedzīt parādu un likumiskos procentus, atzīt par spēkā neesošiem vairākus nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumus un dzēst ierakstus zemesgrāmatā. Ar Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu un tās vēršanu uz nekustamajiem īpašumiem, kuri pieder apdāvinātajai kapitālsabiedrībai, bet daļā par dāvinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā noraidīta. Par minēto spriedumu atbildētājas iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apelācijas instances tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275497-briseles-ibis-regulas-piemerojamibas-noskaidrosana-un-jurisdikcijas-noteiksana-latvijas-tiesu-prakse/\n275497\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jura novit curia princips civilprocesā\n1. Jura novit curia principa vēsturiskā izpratne Starpkaru perioda Latvijā izpratne principu līmenī savā būtībā balstīta uz atziņu, ka jura novit curia ievērošana ir pamatota ar likumības un pieejas tiesai apsvērumiem. Pieejas tiesai ziņā tika izrādīta labvēlība juridiski neizglītotiem prāvniekiem. Tieši pieejas tiesai principa kontekstā ir norādīts: "Prasītājam sava tiesība uz tiesas palīdzību jāpamato uz attiecīgiem likumiem, uz ko norāda tas pats Civīlproc. nol. 359. (257.) p. 5. punkts. Tā kā tomēr pilsoņi var arī nepārzināt materiālās un procesuālās tiesības visos sīkumos un tā kā pēc mūsu likumiem advokāta pieņemšana lietas vešanai arī nav obligātoriska (nav Anwaltszwang), tad izpildīt prasījumu – noteikti uzrādīt prasības sūdzībās attiecīgos likumus, ir visai grūti, kamdēļ likumu neaizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275496-ijura-novit-curiai-princips-civilprocesa/\n275496\nTue, 29 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās\nIevads Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Zaudējumu direktīva), transponēšanas termiņa beigām 2016. gada 27. decembrī ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kopumā, gan arī atsevišķās dalībvalstu tiesību sistēmās individuāli. Būtiski ir pieaudzis ne tikai dalībvalstu nacionālo tiesu izskatīto lietu,1 bet arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sniegto prejudiciālo nolēmumu skaits lietās, kas saistītas tieši ar privāttiesisko konkurences tiesību normu piemērošanas specifiku. Jo īpaši ražīga ir bijusi EST un nacionālo tiesu darbība tieši 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā un vasarā. Šajā īsajā laika periodā EST tika pasludināti prejudiciālie ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275452-atbildibas-noteiksanas-problematika-konkurences-tiesibu-zaudejumu-lietas/\n275452\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas\nI. Ievads Kopš ir stājusies spēkā un kļuvusi piemērojama1 Romas I regula,2 tās 9. pants ir tieši piemērojama tiesību norma arī Latvijā.3 Minētās tiesību normas pirmā daļa sniedz prevalējošas imperatīvas normas legāldefinīciju, otrā daļa atļauj neierobežotu tiesas atrašanās valsts jeb foruma tiesību sistēmai piederīgo prevalējošo imperatīvo normu piemērošanu, savukārt panta trešā daļa paredz tiesai ārvalstu prevalējošu imperatīvu normu piemērošanas noteikumus. Šajā publikācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta tieši ārvalstu prevalējošu imperatīvo normu piemērošanai, kas regulēta Romas I regulas 9. panta trešajā daļā. Minētā tiesību norma veido pirmo Latvijas tiesām saistošo tiesību avotu, kas paredz iespēju juridiski piemērot ārvalsts prevalējošas imperatīvas normas.4 Vienlaikus ir jānorāda, ka ārvalsts prevalējošu imperatīvu normu piemērošanas pienākums ir starptautisko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275451-kas-jaievero-piemerojot-arvalsts-prevalejosas-imperativas-normas/\n275451\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci\n2019. gadā lielu popularitāti kā pārvietošanās līdzeklis pilsētās ieguvušas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un ticams, ka šo ierīču popularitāte un skaits turpmākajos gados tikai pieaugs. Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt ar elektromotoru darbināmos motorollerus, skrejriteņus, monoriteņus, skrituļdēļus, balansēšanas dēļus un citas ar elektromotoru aprīkotas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotora palīdzību. Palielinoties cilvēku skaitam, kas šīs ierīces izmanto, ir pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc kļuvis aktuāls jautājums, vai par šādas ierīces izraisītu ceļu satiksmes negadījumu iestāsies kriminālatbildība. Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275450-kriminalatbildiba-par-celu-satiksmes-negadijuma-izraisisanu-parvietojoties-ar-elektroierici/\n275450\nTue, 22 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību uz datu pārnesamību piemērošanas problemātika\nLīdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) stāšanos spēkā Eiropas Savienības iedzīvotājiem radās vairākas jaunas tiesības: tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņu personas datus, kādi dati un kāpēc tiek apstrādāti; tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kuri ir kādas organizācijas rīcībā; tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs nosūtītu personas datus citam pakalpojumu sniedzējam, pārejot no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita jeb tiesības uz datu pārnesamību; tiesības tikt aizmirstam jeb tiesības pieprasīt, lai personas dati tiek dzēsti, ja personas nevēlas, ka tie tiek apstrādāti, un ja uzņēmumam nebūs leģitīma iemesla tos glabāt. Vienas no pretrunīgi vērtētām tiesībām, ko paredz VDAR, ir arī tiesības uz datu pārnesamību. Tās ir datu subjekta tiesības saņemt personas datus par sevi, kurus viņš sniedzis pārzinim, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275422-tiesibu-uz-datu-parnesamibu-piemerosanas-problematika/\n275422\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: VID nepietiekami pierāda priekšnodokļa atskaitīšanas liegumu\nMinētās EST lietas ierosinātas pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūgumiem lietās,3 kuru ietvaros Latvijā reģistrēti komersanti ir apstrīdējuši Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu audita ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem VID tiem noteica pienākumu iemaksāt papildus aprēķināto PVN valsts budžetā. Augstākajai tiesai, vērtējot saņemtās kasācijas sūdzības, radās šaubas par lietu ietvaros veiktās likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"4 normu interpretācijas atbilstību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulējumam, ņemot vērā, ka attiecīgajā likumā iestrādātas ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK5 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (grozīta ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES6) (turpmāk – PVN direktīva) normas. Augstākā tiesa lūdza EST sniegt PVN direktīvas 168. panta a) punkta interpretāciju. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275421-vid-nepietiekami-pierada-prieksnodokla-atskaitisanas-liegumu/\n275421\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tiesisko statusu\n2018. gada 26. aprīlī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-18-01,1 kurā skatīja jautājumu par šobrīd Konstantinopoles patriarha padotībā esošo pareizticīgo iespējām reģistrēt vēl vienu pareizticīgo baznīcu, ja pastāv LPB kā reģistrēta tradicionāla reliģiskā organizācija. Savukārt 2019. gada 18. septembrī Administratīvā apgabaltiesa izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc reliģiskās organizācijas "Latvijas Pareizticīgā Autonomā Baznīca" pieteikuma, lūdzot minēto organizāciju ierakstīt reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.2 Sprieduma motīvu daļas 22. punktā tiesa gan noraidīja pieteicēja argumentus, kas sevi uzskata par pirmskara Latvijā pastāvējušās pareizticīgās baznīcas pēcteci un lūdz konstatēt to kā juridisku faktu. Savus apsvērumus pieteicējs pamatojis ar faktu, ka šobrīd Latvijā pastāvošā pareizticīgā baznīca atrodas Maskavas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275420-par-latvijas-pareizticigas-baznicas-tiesisko-statusu/\n275420\nTue, 15 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Per aspera ad astra.Ieskats ceļā uz advokatūru\nPirmais solis advokatūras virzienā gan zvērinātu advokātu, gan zvērinātu advokātu palīgu pretendentiem ir dokumentu iesniegšana Padomei atbilstoši 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" (turpmāk – Zvērināta advokāta eksāmena kārtība) 3. punktam, papildu skaidrojumu gūstot Padomes Vadlīnijās dokumentu iesniegšanai – pretendentiem advokāta eksāmena kārtošanai1 vai attiecīgi Zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmena kārtības,2 ko saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 103. pantu izdevusi Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija, 3. punktā, papildu informāciju atrodot Padomes Vadlīnijās par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus.3 Iepriekš minētajos dokumentos izvirzītās prasības nav formālas – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275374-iper-aspera-ad-astraibrieskats-cela-uz-advokaturu/\n275374\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu\n[1] Tieši atkarības veidošanās dēļ pēdējos desmit gados Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija praktiski uzsāka sadarbību ar spēļu organizētājiem un personām, kuras apzinās savu atkarības risku, par azartspēļu vietu apmeklētāju iespējamo kontroli un liegumu piedalīties spēlēs. Tagad šis sadarbības virziens ir ierakstīts arī likumā. Taču ikviens saprot, ka atkarības (tostarp arī no alkohola un narkotikām) nevar novērst ar likumu. Ar likumu var tikai ierobežot veicinošos faktorus jeb kārdinājumus. Savukārt "kārdinājumu" pilnīgs aizliegums, respektīvi, aizliegums valstī vispār organizēt azartspēles, veicinās pagrīdes jeb nelegālā biznesa uzplaukumu. Un šajā biznesā valda citi likumi. Par to liecina daudzu valstu pieredze. [2] Manu uzmanību piesaistīja daži azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā, kas it kā bija noteikti jau kopš 2006. gada, bet pati pašvaldība tos pēkšņi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275373-dazi-jautajumi-par-azartspelu-ierobezosanu/\n275373\nTue, 08 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā\nPievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.1 Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.2   Tiesu prakse ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275340-pievienotas-vertibas-nodoklis-zemes-piespiedu-nomas-gadijuma/\n275340\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Azartspēļu reklāmas regulējuma un uzraudzības problēmas\nStarp trīs populārāko sporta veidu1 federācijām tikai Latvijas vieglatlētikas savienība šā raksta tapšanas brīdī starp oficiālajiem atbalstītājiem nenosauc azartspēles (sporta likmes). No tā var secināt, ka Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (turpmāk – IAUI) realizētā politika likumpaklausīgās sporta organizācijas faktiski nostāda sliktākos, nevienlīdzīgos apstākļos un var radīt precedentu prasībai par valsts atbildību. Lai gan tiek uzskatīts, ka azartspēļu reklāmas uzraudzība (zem vispārējā reklāmas uzraudzības pienākuma valstī) piekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC), ar šauru izņēmumu par labu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – NEPLP), šāds kompetenču sadalījums atzīstams par neefektīvu. Kā pierāda tiesu prakse, pastāvošais sadalījums ir pat nostādījis PTAC un IAUI konkurējošās pozīcijās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275337-azartspelu-reklamas-regulejuma-un-uzraudzibas-problemas/\n275337\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai Itālijas pilsonis var uzvarēt Vācijas amatieru vieglatlētikas sacensībās? Var\nAutors jau iepriekš pievērsies polemikai par iespējamu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kompetences pārkāpumu Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) lietā C-22/18 TopFit un Biffi, kura saistās ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu, kurā tiek lūgts sniegt viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)1 18., 21. un 165. panta korelāciju ar ES sporta tiesībām.2 Lietas fabula jau aprakstīta iepriekš, bet, tās aprakstu vienkāršojot, var norādīt, ka tā saistīta ar jautājumu, vai Itālijas pilsonis Daniels Bifi (Daniele Biffi), kas ilgstoši uzturas Vācijā, saskaņā ar ES tiesībām drīkst pilnvērtīgi piedalīties un uzvarēt Vācijas senioru vieglatlētikas sacensībās. Ja pirms ģenerāladvokāta Jevgenija Tančeva (Evgeni Tanchev) 2019. gada 7. marta secinājumu (turpmāk – Secinājumi)3 un EST 2019. gada 13. jūnija sprieduma lietā C-22/18 TopFit e.V. un Daniele Biffi pret Deutscher ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275336-vai-italijas-pilsonis-var-uzvaret-vacijas-amatieru-vieglatletikas-sacensibas-var/\n275336\nTue, 01 Oct 2019 00:00:00 +0200\n\n