Jursta Vārds - Jaunumi https://juristavards.lv Jaunumi lv https://juristavards.lv Tue, 16 Jul 2019 15:48:56 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nTieslietu ministrs: Nav pieļaujama nodokļu sloga paaugstināšana iedzīvotājiem\nJaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā  Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/275015-tieslietu-ministrs-nav-pielaujama-nodoklu-sloga-paaugstinasana-iedzivotajiem/\n275015\nTue, 16 Jul 2019 12:42:55 +0200\n\n\nPieejams Starptautiskā Valūtas fonda novērtējuma ziņojums par maksātnespējas regulējumu Latvijā \nPētījums veikts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā "Justīcija attīstībai" un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma. Novērtējums ietver starptautisko ekspertu veiktu neatkarīgu Latvijas tiesu sistēmas, maksātnespējas regulējuma un komerctiesību regulējuma analīzi, kā arī rekomendācijas to iespējamai pilnveidei un modernizācijai. Novērtējums sastāv no trīs pētījumiem, kurus veica īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju pārstāvji: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti. Novērtējuma secinājumi tiks izmantoti kā bāze konkrētu attīstības plānu sagatavošanai, kā arī normatīvo aktu iespējamiem grozījumiem. Vairāk uzzināt par pētījumu ir iespējams šeit un šeit. Oriģinālais ziņojuma teksts ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/275014-pieejams-starptautiska-valutas-fonda-novertejuma-zinojums-par-maksatnespejas-regulejumu-latvija/\n275014\nTue, 16 Jul 2019 11:58:10 +0200\n\n\nProfesors no Dānijas veic pētījumu par digitalizāciju tiesās \nProjekta mērķis ir izpētīt digitalizācijas līmeni Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tiesās, lai atklātu iemeslus, kādēļ digitalizācija bieži vien kavējas vai neizdodas. Veicot pētījuma sadaļu par Latviju, profesors Vāge Augstākajā tiesā tikās ar Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāju Anitu Zikmani, Kancelejas vadītāju Elīnu Majori un projektu vadītāju Jāni Supi. Tikšanās laikā Augstākās tiesas pārstāvji iepazīstināja profesoru ar Tiesu informatīvo sistēmu, iespējām lietas dalībniekiem materiālus iesniegt elektroniski, tiesu portālu manas.tiesas.lv, Augstākās tiesas judikatūras nolēmumu datubāzi, kā arī videokonferenču aprīkojuma izmantošanu tiesās. Profesors Vāge īpaši interesējās par procesuālo likumu ietekmi uz tiesu digitalizāciju, kā arī Latvijas izaicinājumiem šajā jomā. Vizītes noslēgumā profesors Frederiks Vāge atzina, ka, salīdzinot ar Ziemeļvalstu tiesām, ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/275013-profesors-no-danijas-veic-petijumu-par-digitalizaciju-tiesas/\n275013\nTue, 16 Jul 2019 11:53:12 +0200\n\n\nĢenerālprokurors pieņem jaunās prokurores zvērestu\n

Uzrunājot jauno prokurori, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers novēlēja panākumus un izaugsmi jaunajā amatā. “Jāatceras, ka zvērestā ietvertais teksts nav tikai formalitāte, tā ir prokurora darba būtība. Šodien izteiktajam zvērestam ir jābūt kā galvenajam vadmotīvam, veicot turpmākos darba pienākumus,” teica Ē. Kalnmeiers.

Prokurore ir stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

\nhttps://juristavards.lv/zinas/275007-eneralprokurors-pienem-jaunas-prokurores-zverestu/\n275007\nMon, 15 Jul 2019 13:16:19 +0200\n
\n\nMaksātnespējas kontroles dienests 2019. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 1 154 187 eiro \nSalīdzinājumam: 2018. gada 1. pusgadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 512 471 eiro apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 eiro. Kopā 2019. gada 1. pusgadā pieņemti 859 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai. Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gada 1. pusgadā izmaksātas: MAS “Tosmares kuģubūvētava” 138 darbinieka prasījumu apmierināšanai 359 798 eiro apmērā; MSIA “Lumenix fabrika” 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 74 758 eiro apmērā; MSIA “Zilā Lagūna” 75 darbinieku prasījumu apmierināšanai 68 118 ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/275010-maksatnespejas-kontroles-dienests-2019-gada-1-pusgada-no-darbinieku-prasijumu-garantiju-fonda-ir-izmaksajis-1-154-187-eiro/\n275010\nMon, 15 Jul 2019 13:15:52 +0200\n\n\nKonkurences padome pusgada laikā izsaka sešus brīdinājumus par iespējamu iesaisti karteļos\nPirmajā pusgadā KP redzeslokā nonākuši dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvji un nožogojuma montāžas veicēji. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību uzraudzību, KP iespējamus pārkāpumus, kas ietekmē mazāku daļu tirgus un sabiedrības, saskaņā ar prioritizācijas stratēģiju novērš alternatīvos veidos, piemēram, izskatot brīdinājumus un nepiemērojot naudas sodu. Tas atbilst arī vispārējam valsts pārvaldes “Konsultē vispirms” principam. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiek izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.\nhttps://juristavards.lv/zinas/275003-konkurences-padome-pusgada-laika-izsaka-sesus-bridinajumus-par-iespejamu-iesaisti-kartelos/\n275003\nMon, 15 Jul 2019 11:19:00 +0200\n\n\nAptauja: iedzīvotāji joprojām visnegatīvāk vērtē uzturlīdzekļu parādniekus, vislielākā tolerance pret nodokļu un nodevu nemaksātājiem\nĻoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību –  79%. Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274995-aptauja-iedzivotaji-joprojam-visnegativak-verte-uzturlidzeklu-paradniekus-vislielaka-tolerance-pret-nodoklu-un-nodevu-nemaksatajiem/\n274995\nMon, 15 Jul 2019 10:23:21 +0200\n\n\nLPS iestājas par iedzīvotāju tiesībām uz dažādiem saziņas veidiem ar VID\nSavā atzinumā LPS norādīja, ka atbalsta valsts pārvaldes procesu elektronizāciju, atbalsta arī iedzīvotāju motivēšanu sazināties ar publisko pārvaldi un Valsts ieņēmumu dienestu elektroniski, tomēr vērsa uzmanību uz vairākām problēmām, kuras likumprojekts nerisina. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai EDS. Valsts ieņēmumu dienestam savas ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. Tāpēc LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274994-lps-iestajas-par-iedzivotaju-tiesibam-uz-dazadiem-sazinas-veidiem-ar-vid/\n274994\nFri, 12 Jul 2019 13:20:38 +0200\n\n\nAtklātā konkursā tiks meklēts jaunais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs\nGalvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, viņš nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī viņam jāatbilst normatīvos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. FKTK padomes priekšsēdētāja amatam var pretendēt Latvijas pilsonis, kurš ieguvis vismaz maģistra vai tam pielīdzināmu grādu ekonomikas, finanšu vadības vai tiesību zinātņu jomā. Tāpat tiek prasīta vismaz piecu gadu darbības pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā, kā arī finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Lai varētu kandidēt vakantajam amatam, pretendentam ir arī jābūt kompetentam finanšu un organizācijas vadības jautājumos un jāpārvalda latviešu un angļu valoda. ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274993-atklata-konkursa-tiks-meklets-jaunais-finansu-un-kapitala-tirgus-komisijas-priekssedetajs/\n274993\nThu, 11 Jul 2019 18:05:46 +0200\n\n\nBordāns: TM un IeM kopīgs mērķis ir noziedzības apkarošana un tiesiskuma stiprināšana\nTikšanās laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbības nozīmi, aicinot meklēt kopīgus risinājumus noziedzības apkarošanai un tiesiskuma stiprināšanai. Tieslietu ministrs īpaši uzsvēra vienota sadarbības modeļa izveidošanas nepieciešamību. Sanāksmes ietvaros iekšlietu ministrs uzsvēra nepieciešamību paaugstināt pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, kā arī norādīja uz ārkārtīgi lielo speciālistu trūkumu nozarē. Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem, Rīgā ceļu policijā neaizpildīto (vakanto) darbavietu īpatsvars sastāda 57%, izmeklētājiem 37,9%, bet operatīvajiem darbiniekiem tie ir 45,9%. Visā Latvijā ceļu policijā neaizpildītās amata vietas veido 29%, tāpat 22% iztrūkums ir izmeklētāju vidū un 28,5% veido neaizpildītās operatīvo darbinieku amata vietas. Savukārt tieslietu ministrs ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274992-bordans-tm-un-iem-kopigs-merkis-ir-noziedzibas-apkarosana-un-tiesiskuma-stiprinasana/\n274992\nThu, 11 Jul 2019 16:33:05 +0200\n\n\nOperas un TV NET strīdu par publicētu viedokļrakstu nodod jaunai izskatīšanai\nSenāts norāda, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par to, ka publicētajā rakstā ir pārkāptas pieļaujamās kritikas robežas, paužot pārmērīgi rupju viedokli, ir izdarīts bez pietiekama pamatojuma, jo tiesa nav pareizi iztulkojusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, nav ņēmusi vērā judikatūru un nav devusi pienācīgu vērtējumu argumentiem, apstākļiem un pierādījumiem lietā. Atbildība iestājas arī par nepamatota, rupja un klaji aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskas bāzes. Senāts piekrīt TV NET kasācijas sūdzības argumentam, ka spriedumā nav atklāts, kuri tieši no apstrīdētajā fragmentā lietotajiem vārdiem vai frāzēm attiecībā pret katru no prasītājiem ir uzskatāmi par rupjiem un nesamērīgi aizskarošiem bez pietiekamas faktiskās bāzes: kuri attiecībā pret VSIA „LNOB” un kuri – pret fiziskajām personām. Tāpat Senāts norāda, ka ir svarīgi ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274991-operas-un-tv-net-stridu-par-publicetu-viedoklrakstu-nodod-jaunai-izskatisanai/\n274991\nThu, 11 Jul 2019 12:52:02 +0200\n\n\nZvērināta advokāte: Melīgi apgalvot, ka juriskonsulta profesija nav nepieciešama\nVienotais kvalifikācijas eksāmens juristiem nav nepārvarams šķērslis Šāda vienotā eksāmena izveide ir saprotama, jo Latvijā ir jānodrošinās, lai nebūtu vājas augstākās izglītības iestādes, kas sagatavotu nekonkurētspējīgus juridisko profesiju pārstāvjus. Turklāt, eksāmena mērķis ir pārliecināties par studenta zināšanām visās juridiskajās jomās, ne tikai izvēlētā noslēguma darba tēmā. Augstskolām, kurām ir labi izstrādāti un pārdomāti studiju kursi un profesionāli pasniedzēji, nav pamata satraukumam. Arī studentiem un studēt gribētājiem vēlētos atgādināt, ka viss būs atkarīgs no katra paša – cik daudz laika tiks veltīts mācībām u.tml. Konkurētspēja darba tirgū Eksāmens būs kā siets, caur kuru tiks atsijāta vājākā daļa no topošajiem juristiem. Līdzīga situācija ir arī ar konkurenci darba tirgū – savā profesionālajā karjerā nekad neesmu izjutusi ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274990-zverinata-advokate-meligi-apgalvot-ka-juriskonsulta-profesija-nav-nepieciesama/\n274990\nThu, 11 Jul 2019 12:13:11 +0200\n\n\nKP: Mazumtirgotāji neievēro konsekvenci maksas piemērošanā par produktu izvietošanu veikalu “pie kases” zonā\nUzraudzībā  tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju “pie kases” zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu “pie kases” zonā. KP norāda, ja “pie kases” zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos “pie kases” zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos “pie kases” zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274989-kp-mazumtirgotaji-neievero-konsekvenci-maksas-piemerosana-par-produktu-izvietosanu-veikalu-pie-kases-zona/\n274989\nWed, 10 Jul 2019 11:40:26 +0200\n\n\nTiesai nodod lietu pret Latvijas Bankas prezidentu I. Rimšēviču par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\nMinētajā krimināllietā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un  kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Krimināllietā uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas un 20. panta ceturtās daļas, t.i., kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu, Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 20. panta ceturtās daļas, t.i., kukuļa pieņemšanas atbalstīšana. Viņš apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Tiesai ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274988-tiesai-nodod-lietu-pret-latvijas-bankas-prezidentu-i-rimsevicu-par-kukulnemsanu-un-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274988\nTue, 09 Jul 2019 18:21:00 +0200\n\n\nValsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni\nDarbu Valsts prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos turpina Jānis Kažociņš. Vēstniece Solveiga Silkalna strādās par Valsts prezidenta padomnieci ārlietās. Savukārt Jānis Pleps, līdzšinējais Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un Latvijas Universitātes docents, turpina darbu kā Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. Līdzšinējā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā un Latvijas Universitātes asociētā profesore Irēna Kucina ir Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos. Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos vēl pievienosies Valsts prezidenta komandai. Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību ir bijusī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga. Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274987-valsts-prezidenta-darbiba-tiks-akcenteti-tiesiskuma-un-modernas-valsts-darbibas-virzieni/\n274987\nTue, 09 Jul 2019 14:08:12 +0200\n\n\nValdība atbalsta narkotiku izplatības ierobežošanas politikas kursa maiņu – akcentē pieprasījuma samazināšanu\nLai īstenotu plānu un samazinātu gan narkotiku pieprasījumu, gan pieejamību, kā arī veicinātu labāku narkotiku ierobežošanas jomas pārraudzību, tiks īstenoti 28 pasākumi trīs rīcību virzienos. Līdz šim narkotiku ierobežošanas politika ir bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, piemēram, jaunu vielu iekļaušanu aizliegto vielu sarakstos, sodu politiku un tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Tomēr Iekšlietu ministrijas ieskatā turpmāk ir jāmaina “policejiskā” pieeja un, līdztekus narkotiku piedāvājuma samazināšanai, aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas. Tāpēc Iekšlietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi “Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020.gadam”, kurā lielāks uzsvars veltīts pieprasījuma samazināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274986-valdiba-atbalsta-narkotiku-izplatibas-ierobezosanas-politikas-kursa-mainu-akcente-pieprasijuma-samazinasanu/\n274986\nTue, 09 Jul 2019 14:06:50 +0200\n\n\nLatvijas Universitāte uz laiku atstādina Baibu Broku no amata\n

Ar šo pašu rīkojumu Baiba Broka ir zaudējusi arī vadītājas amatus abās LU iepirkumu komisijās.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto izmeklēšanu un procesuālajām darbībām lietā par iespējamu kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai.

Latvijas Universitāte ir lūgusi KNAB informāciju par šo lietu un ir gatava pilnībā sadarboties ar izmeklētājiem.

\nhttps://juristavards.lv/zinas/274985-latvijas-universitate-uz-laiku-atstadina-baibu-broku-no-amata/\n274985\nTue, 09 Jul 2019 14:04:46 +0200\n
\n\nValsts prezidenta Egila Levita runa pie Brīvības pieminekļa \nMīļie Latvijas cilvēki! I Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās ir divas vērtības, pēc kā latviešu tauta vienmēr ir tiekusies.  Tās ir divas vērtības, kas bija reiz izcīnītas, pēc tam zaudētas, un tad atkal atgūtas.  II Tēvzeme – tā ir mūsu zeme. Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm.  Vienalga, kur mēs fiziski atrodamies. Tā ir zeme, kas mums pieder.  Tā ir mūsu arī tad, ja šeit kādreiz saimniekojusi sveša vara. Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni. Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs.  III Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām. Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam paši noteikt savu brīvtelpu, tās robežas, kuru ietvaros mēs varam rīkoties, kā mēs vēlamies. Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam īstenot savu gribu, savas vēlmes. Katra ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274984-valsts-prezidenta-egila-levita-runa-pie-brivibas-pieminekla/\n274984\nMon, 08 Jul 2019 14:05:31 +0200\n\n\nValsts prezidenta Egila Levita runa Saeimā 2019. gada 8. jūlijā\nGodātie tautas pārstāvji! I “Tautas pašas rada valstis, un uz valstīm balstās tautu īstās tiesības”,  - šādu domu Jānis Čakste teica 1921.gadā. Taču šo tautas tiesību stiprums ir atkarīgs no mūsu mākas rūpēties par sabiedrības kopējo labumu.  Lai vienotos par kopējo labumu, ir jādzird visu interešu grupu balsis un kaismīgās debatēs, konstruktīvos strīdos jāmeklē labākais risinājums. Intereses var būt pretrunīgas un viena otru izslēdzošas.  Tādēļ mūsu - valsts varas augstāko pārstāvju - pienākums ir tās atbildīgi sabalansēt.  II Kopējo labumu rada daudzas paaudzes. Mēs esam tikai daļa no šīs paaudžu ķēdes. Mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, kuras to ir izcīnījušas un uzbūvējušas.  Sava valsts – tā ir vērtība, vērtība pati par sevi. Bet kopējam labumam ir arī ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274983-valsts-prezidenta-egila-levita-runa-saeima-2019-gada-8-julija/\n274983\nMon, 08 Jul 2019 10:17:46 +0200\n\n\nIerosināta lieta par normu, kas regulē kasācijas instances tiesas tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā\nApstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464.1panta trešā daļa: “Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452. panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.” Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/274982-ierosinata-lieta-par-normu-kas-regule-kasacijas-instances-tiesas-tiesibas-atteikties-ierosinat-kasacijas-tiesvedibu-civillieta/\n274982\nMon, 08 Jul 2019 09:18:00 +0200\n\n