Jursta Vārds - Jaunumi https://juristavards.lv Jaunumi lv https://juristavards.lv Sat, 11 Jul 2020 18:25:03 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSenāts noraida Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kasācijas sūdzību strīdā par tiesību sniegt kremācijas pakalpojumus piešķiršanu\nSenāts piekrita pirmās instances tiesai, ka pašvaldība pieļāvusi pārkāpumus krematorija pakalpojumu sniedzēja izvēlē, tāpēc ir pamatoti samazināt kļūdainās procedūras rezultātā noslēgtā līguma termiņu. Lietā konstatēts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder nekustamais īpašums, kurā ietilpst zemesgabals un krematorija ēka ar visu aprīkojumu, kas nepieciešams kremācijas pakalpojumu sniegšanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments rīkoja konkursu (izsoli), kura mērķis bija nodot minētā īpašuma un tajā ietilpstošā kremācijas aprīkojuma nomas tiesības tādai personai, kura īpašumu izmantos kremācijas, morga un bēru pakalpojumu sniegšanai pašvaldības iedzīvotājiem un slimnīcu un morgu mirstīgo atlieku un bioloģisko atkritumu kremācijas pakalpojumu sniegšanai, lai tādējādi tiktu nodrošināta pašvaldības funkcija rūpēties par ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276892-senats-noraida-rigas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-kasacijas-sudzibu-strida-par-tiesibu-sniegt-kremacijas-pakalpojumus-pieskirsanu/\n276892\nSat, 11 Jul 2020 14:18:17 +0200\n\n\nAugstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerālprokurora Jura Stukāna zvērestu\nAugstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šodienas pasākums ir unikāls – ģenerālprokurora zvērestu nodod tiesnesis. Līdz šim vienīgais ģenerālprokurora zvērests Latvijā ir dots 1994. gadā, kad saskaņā ar jauno Prokuratūras likumu zvērestu deva toreizējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.  Tomēr atšķirībā no Jāņa Skrastiņa, kurš nāca no prokuratūras un jau bija iecelts par ģenerālprokuroru līdz ar Latvijas Republikas prokuratūras izveidošanu 1990. gadā, Juris Stukāns ir no tiesnešu un ne prokuratūras vides. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis notikums ir zināmā mērā simbolisks arī tādēļ, ka arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš pieņem šo zvērestu, mediji ir nodēvējuši par “tiesnesi no malas”, jo viņa pieredze tiesneša amatā nav ilga. Ņemot vērā savu pieredzi, Aigars ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276890-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generalprokurora-jura-stukana-zverestu/\n276890\nFri, 10 Jul 2020 14:48:39 +0200\n\n\nNoraida AS “Rīgas siltums” kasācijas sūdzību strīdā par iepirkumu konkursā pieņemto lēmumu\nSenāts spriedumā atzīst par pamatotiem Administratīvās rajona tiesas secinājumus, ka pieteicējas – AS “Rīgas siltums” – izpratne par piedāvājuma saturu un pats iesniegtais piedāvājums būtiski atšķīrās no nolikumā norādītajām prasībām. Senāts spriedumā norāda: “Neatbilstība bija tāda, kas pati par sevi ietekmētu piedāvājuma novērtējumu, proti, divas no atsevišķi ar punktiem novērtējamām piedāvājuma sadaļām bija nepareizi aizpildītas tādējādi, ka vienas sadaļas izmaksas bija ietvertas citā sadaļā.” Pasūtītājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks” izsludināja atklātu konkursu "Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī AS “Rīgas siltums”, kuras piedāvājumu pasūtītāja atzina par neatbilstošu tehniskās specifikācijas un nolikumā izvirzītajām finanšu piedāvājuma prasībām. Pieteicēja ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276889-noraida-as-rigas-siltums-kasacijas-sudzibu-strida-par-iepirkumu-konkursa-pienemto-lemumu/\n276889\nFri, 10 Jul 2020 14:42:52 +0200\n\n\nAtceļ spriedumu par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no “LatRosTrans”\nSenāts spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa, atzīstot prasītājai un tās priekšgājējām īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu, kas atrodas SIA "LatRosTrans” piederošajos naftas vados, ir nepareizi piemērojusi un iztulkojusi materiālo tiesību normas, kā arī pārkāpusi procesuālo tiesību normas par pierādījumu vērtēšanu un sprieduma pamatošanu. Senāts spriedumā norāda: “Augstākās Padomes 1991. gada 24. augusta lēmuma "Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu” 1. punktā ir noteikts, ka visi Latvijas Republikas teritorijā izvietotie vai reģistrētie bijušie vissavienības pakļautības uzņēmumi un citi civilie objekti ir Latvijas Republikas jurisdikcijā kā Latvijas Republikas valsts īpašums, ja starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi.” Līdz ar to Latvijas valsts ar minētā Augstākās Padomes 1991. gada 24. augusta lēmuma ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276888-atcel-spriedumu-par-vairak-neka-66-miljonu-eiro-piedzinu-no-latrostrans/\n276888\nFri, 10 Jul 2020 11:05:53 +0200\n\n\nSaeima atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu\nParedzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības.  Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempa kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, iepriekš par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pauda Latvijas ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276887-saeima-atbalsta-2008gada-krizes-laika-hipotekaro-paradsaistibu-dzesanu/\n276887\nFri, 10 Jul 2020 10:58:02 +0200\n\n\nEiropas Cilvēktiesību tiesa izbeidz tiesvedību starpvalstu lietā "Latvija pret Dāniju"\n2020. gada 19. februārī Latvija saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 33.pantu vērsās Tiesā ar pieteikumu pret Dānijas Karalisti saistībā ar Latvijas valstspiederīgās Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai. 2020. gada 20. februārī Dānijas tiesa atcēla Kristīnes Misānes izdošanu uz Dienvidāfrikas Republiku un nolēma nodot viņu Latvijai, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas apcietinājuma lēmumu. 2020. gada 3. martā Kristīne Misāne tika nogādāta Latvijā. Ņemot vērā, ka pēc Kristīnes Misānes nodošanas Latvijai bija zudis risks, ka viņa varētu tikt izdota Dienvidāfrikas Republikai, Latvija vērsās Tiesā ar lūgumu svītrot lietu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta, jo strīds starp Latviju un Dāniju bija atrisināts. Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Pilns 2020. gada 9.jūlija Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276886-eiropas-cilvektiesibu-tiesa-izbeidz-tiesvedibu-starpvalstu-lieta-latvija-pret-daniju/\n276886\nThu, 09 Jul 2020 16:40:22 +0200\n\n\nNorma, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, neatbilst Satversmei\nApstrīdētā norma No Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punkta, redakcijā, kas spēkā no 2020. gada 1. janvāra, (turpmāk – apstrīdētā norma) izriet, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk arī – pabalsts) apmērs ir: personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 122,69 euro mēnesī; citām personām ar invaliditāti – 80 euro mēnesī; personām, kuras sasniegušas vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, (turpmāk – seniori) – 64,03 euro mēnesī. Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 1605 2. punkta, ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276885-norma-kas-nosaka-valsts-sociala-nodrosinajuma-pabalsta-apmeru-nenodarbinatam-personam-ar-invaliditati-un-senioriem-neatbilst-satversmei/\n276885\nThu, 09 Jul 2020 16:33:16 +0200\n\n\nAugstākajā tiesā skatāma izstāde par senatoru devumu juridiskās literatūras laukā\nIzstādē redzama daļa no juridiskās literatūras, kuras autori vai līdzautori ir Augstākās tiesas senatori, kas Senātā strādājuši no tā atjaunošanas 1995. gadā. Grāmatas izdotas ne tikai laikā, kad to autori strādāja Senātā, bet arī pirms vai pēc šī laika. Pavisam juridiskās literatūras (grāmatu) laukā darbojušies 29 no 64 bijušajiem vai esošajiem senatoriem. Kopējais grāmatu skaits pārsniedz 140. Senāta ikgadējie nolēmumu krājumi nav šajā skaitā, bet izstādē tiem ierādīta goda vieta, jo kasācijas instances gadagrāmatas ir vistiešākais senatoru pienesums tiesību piemērošanā. Pasaules Augstāko tiesu tradīcija ir juridiski nozīmīgākos nolēmumus izdot drukātā veidā, un šādu grāmatu izdošana turpinās arī elektroniskās informācijas laikmetā. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta nolēmumu krājums izdots 1996. ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276884-augstakaja-tiesa-skatama-izstade-par-senatoru-devumu-juridiskas-literaturas-lauka/\n276884\nThu, 09 Jul 2020 11:00:03 +0200\n\n\nJūlijā Ministru kabineta regulārās sēdes notiks reizi divās nedēļās\n

Nākamā Ministru kabineta sēde plānota 14. jūlijā. Vienojoties ar valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, arī Sadarbības sanāksmes notiks ik pēc divām nedēļām un nākamā Sadarbības sanāksme plānota 13. jūlijā.

Valdība turpina kontrolēt Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un seko situācijas attīstībai ārvalstīs. Steidzamu un ārkārtēju jautājumu risināšanai, tai skaitā saistībā ar Covid-19 izplatības kontroli Latvijā, Ministru kabineta sēdes tiks operatīvi sasauktas attālinātā režīmā.

Plānots, ka Ministru kabineta sēžu norise katru otrdienu atsāksies pēc valdības sēdes 11. augustā.

\nhttps://juristavards.lv/zinas/276883-julija-ministru-kabineta-regularas-sedes-notiks-reizi-divas-nedelas/\n276883\nThu, 09 Jul 2020 10:50:48 +0200\n
\n\nKonkursa otrajā kārtā par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadīšanu sacentīsies četri pretendenti\nKonkursa otrās kārtas laikā pretendenti komisijai pamatos savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un VBTAI darbības jomu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm un attīstību. Pretendentus, kurus izvirzīs uz konkursa trešo kārtu, vērtēs, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadīšanu, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušā pretendenta kandidatūra tiks virzīta apstiprinājumam Ministru kabinetā. Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada labklājības ministre Ramona Petraviča, tās sastāvā ir: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Tieslietu ministrijas valsts ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276882-konkursa-otraja-karta-par-valsts-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcijas-vadisanu-sacentisies-cetri-pretendenti/\n276882\nThu, 09 Jul 2020 10:45:47 +0200\n\n\nAugstākās tiesas Civillietu departaments iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā\nSenāts uzskatīja, ka tiesību norma, kas nosaka vispārēju aizliegumu iepriekš sodītai personai strādāt bērnu aprūpes vai izglītības iestādē, turklāt neparedzot iespēju izvērtēt konkrētu gadījumu, neatbilst Satversmei. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Izskatāmajā lietā prasītājs strādāja par ēkas uzraugu Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē “Sporta pārvalde”. Prasītājam darba līgums uzteikts, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka noziedzīgs nodarījums – huligānisms, par kuru savulaik sodīts prasītājs, iespējams, bija saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, un prasītājs atbrīvots no darba. Prasītājs, apstrīdot uzteikumu, cēlis prasību tiesā, jo viņa ieskatā darba devēja nepamatoti plaši iztulkojusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, turklāt ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276881-augstakas-tiesas-civillietu-departaments-iesniedzis-pieteikumu-satversmes-tiesa/\n276881\nWed, 08 Jul 2020 11:38:52 +0200\n\n\nJuris Stukāns dos zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam\n

Svinīgā solījuma nodošana notiks 10. jūlijā plkst. 10:00 Augstākās tiesas telpās. Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokurors, kurš līdz iecelšanai ģenerālprokurora amatā nav bijis iecelts prokurora amatā, zvērestu dod Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.

\nhttps://juristavards.lv/zinas/276880-juris-stukans-dos-zverestu-augstakas-tiesas-priekssedetajam-aigaram-strupisam/\n276880\nWed, 08 Jul 2020 11:30:29 +0200\n
\n\nBrīva piekļuve policijas darbiniekam nepieciešamajai informācijai no jebkuras dalībvalsts stiprinās visas Eiropas drošību\nSanāksmes gaitā tika diskutēts par Eiropas policijas partnerību, kā arī meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā. Vācija savas prezidentūras laikā vēlas uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policijas iestādēm Eiropā, optimizējot un pastāvīgi uzlabojot informācijas pārvaldību, kā arī padarot Eiropolu par stabilu informācijas un inovāciju centru. Vācija vēlas panākt, lai ikvienam policijas darbiniekam ikvienā dalībvalstī jebkurā laikā būtu piekļuve viņam nepieciešamajai informācijai no jebkuras dalībvalsts, jo tas ilgtermiņā stiprinās Eiropas drošību. Diskutējot par policijas sadarbību ES valstu ietvaros, D. Trofimovs uzsvēra, ka “aktuālas, pilnvērtīgas un pārdomātas informācijas apmaiņa starp policijas darbiniekiem ES valstīs būtiski palielinās vispārējo drošības stāvokli ES un sniegs lielāku drošības sajūtu sabiedrībai. Vienlaikus ir arī jāstiprina ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276878-briva-piekluve-policijas-darbiniekam-nepieciesamajai-informacijai-no-jebkuras-dalibvalsts-stiprinas-visas-eiropas-drosibu/\n276878\nTue, 07 Jul 2020 17:45:32 +0200\n\n\nSavu kandidatūru konkursā par Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu pieteikuši 12 pretendenti \nAmata konkurss, kas tika izsludināts 15. jūnijā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Uz otro kārtu izvirzītie pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un Konkurences padomes darbības jomu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm un attīstību turpmākajos piecos gados. Savukārt uz konkursa trešo kārtu izvirzītie pretendenti tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, organizācijas vērtību apzināšanos, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu un komandas vadīšanu. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276877-savu-kandidaturu-konkursa-par-konkurences-padomes-priekssedetaja-amatu-pieteikusi-12-pretendenti/\n276877\nTue, 07 Jul 2020 13:35:28 +0200\n\n\nĢenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu turpmāk vadīs Māris Leja\nKā norāda M. Leja, “uzsākot pildīt virsprokurora pienākumus, manas prioritātes ir strādāt pie tā, lai samazinātu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas termiņus, kā arī uzlabotu procesuālo lēmumu kvalitāti. Tāpat vēlos uzlabot nodaļas darbu kopumā un prokuroru komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem.” M. Leja Latvijas Republikas Prokuratūrā strādā kopš 2000. gada, kad darbu sāka kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors, savukārt laikā no 2001. līdz 2005. gadam viņš pildīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora pienākumus. Kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors viņš strādā kopš 2005. gada. M. Leja ir daudzu publikāciju, kā arī grāmatu “Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās” un “Krimināltiesību ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276876-eneralprokuraturas-seviski-svarigu-lietu-izmeklesanas-nodalu-turpmak-vadis-maris-leja/\n276876\nMon, 06 Jul 2020 22:59:00 +0200\n\n\nStājas spēkā apjomīgi grozījumi kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai\nGrozījumi "Kriminālprocesa likumā"  Bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesas liecības. Šādā veidā nepatieso liecību pārbaudei nelietderīgi tiek tērēti valsts resursi un kavēta kriminālprocesa norise. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276875-stajas-speka-apjomigi-grozijumi-kriminalprocesa-efektivizesanai-un-pilnveidosanai/\n276875\nMon, 06 Jul 2020 17:16:22 +0200\n\n\nSaeima apstiprina Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam \n“Nacionālais attīstības plāns ir kā mozaīka, kas atspoguļo visas Latvijas sabiedrības izpratni par to, kas ir svarīgs mūsu valsts attīstībai, un tas ir demokrātiska kompromisa rezultāts. Iepriekšējā plānošanas perioda pieredze liecina, ka Nacionālais attīstības plāns ir nepārtraukts process, kuram balsojums Saeimā ir drīzāk starta šāviens, nekā noslēdzošais posms. Saeimas lēmumā pausts Saeimas viedoklis par Nacionālo attīstības plānu un nepieciešamo rīcību un investīcijām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā. Īpaša uzmanība veltīta veselības aprūpes jomai, tautsaimniecības atjaunošanai, un reģionālai attīstībai,” sacīja par Nacionālā attīstības plāna virzību Saeimā atbildīgās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Saeimas lēmumā uzsvērts, ka ar 2021. gadu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) sākas ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276860-saeima-apstiprina-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-2021-2027gadam/\n276860\nThu, 02 Jul 2020 17:32:23 +0200\n\n\nTiekoties ar Ministru prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina varas Latvijā sadarboties kopīga mērķa sasniegšanai\nAugstākās tiesas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par iespēju apspriest valstī pastāvošās problēmas gan no izpildvaras, gan tiesu varas viedokļa. Aigars Strupišs tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību visām varām Latvijā sadarboties un diskutēt. "Mēs esam neatkarīgi, bet visi vienā laivā, un visām varām Latvijā šī laiva jāairē kopā", tā Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tikšanās laikā tika iezīmēti vairāki būtiski jautājumi, tostarp tiesnešu apmācības sistēma, valsts amatpersonu, tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku atalgojuma sistēma, atsevišķi garie tiesas procesi valstī un iespējamie risinājumi to saīsināšanā. Valstī ir jāstiprina tiesiskums un viens no veidiem, kā to panākt ir, nodrošinot lietu atrisināšanas procedūru saprātīgā laika termiņā, šodien pēc iepazīšanās tikšanās ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276859-tiekoties-ar-ministru-prezidentu-augstakas-tiesas-priekssedetajs-aicina-varas-latvija-sadarboties-kopiga-merka-sasniegsanai/\n276859\nThu, 02 Jul 2020 17:22:26 +0200\n\n\nSeko līdzi e-pastā Tev atlasītam “Latvijas Vēstneša” saturam!\n“Seko līdzi” ir oficiālo publikāciju monitoringa pakalpojums, kas pārlūko pasūtīto informācijas pieprasījumu (ievadītos atlases kritērijus) par Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv) satura jaunumiem. Pakalpojums palīdz 24/7 režīmā sekot līdzi ikvienai publikācijai, kurā minēts, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs, kadastra numurs, iestāde, amatpersona, adrese, nosaukums vai cits atslēgvārds vai frāze. Svarīgs iestatījums – izvēlēties meklēt vārdu vai frāzi locījumos vai pretēji meklēt precīzu frāzi, jo rezultāti abos gadījumos ir atšķirīgi. Tādēļ aicinām pievērst uzmanību meklēšanas parametru "Meklēt visu frāzi" un "Locījumos" lietojumam. “Turpmāk lietotāji paziņojumu par jaunajām publikācijām, kas satur interesējošo informāciju, piemēram, par izsolēm, mantojuma lietām, izmaiņām uzņēmumos, ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276858-seko-lidzi-e-pasta-tev-atlasitam-latvijas-vestnesa-saturam/\n276858\nThu, 02 Jul 2020 10:25:33 +0200\n\n\nStājusies spēkā atjaunotā Baltijas valstu konsulārā konvencija\nAtjaunotā konsulārā konvencija nodrošina iespēju organizēt mūsdienu vajadzībām atbilstošu trīs Baltijas valstu konsulāro dienestu sadarbību. Tajā paredzētas tiesības sadarboties konsulārās palīdzības sniegšanas jomā ne tikai trešajās valstīs (atbilstoši Padomes Direktīvai (ES) 2015/637), bet arī ES. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi varēs vērsties Igaunijas vai Lietuvas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ES dalībvalstīs, kurās nav Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, bet ir Igaunijas vai Lietuvas pārstāvniecība, piemēram, Portugālē, Rumānijā, Horvātijā. Attiecībā uz ES pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, kā arī Baltijas valstu sadarbību ad hoc konvencija attiecināma uz Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem; šāds regulējums bija iekļauts arī 1999.gada līgumā. Jaunā konvencija detalizētāk nekā līdz šim nosaka ...\nhttps://juristavards.lv/zinas/276857-stajusies-speka-atjaunota-baltijas-valstu-konsulara-konvencija/\n276857\nThu, 02 Jul 2020 09:44:26 +0200\n\n