Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Fri, 28 Feb 2020 17:21:54 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas\n2019. gadā spēkā stājās 30 tiesas spriedumi, ar kuriem saskaņā ar KL 174. panta pirmo un otro daļu tika notiesāti 34 cilvēki. Tiesu statistika par notiesāto personu skaitu pēc KL 174. panta nedemonstrē kardinālas izmaiņas šīs normas piemērošanā pēdējos desmit gados. 2019. gadā 27 tiesas spriedumos sods tika piemērots par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgām personām, proti, bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta otrā daļa), divos spriedumos vainīgie tika sodīti par cietsirdību un vardarbību pret bērniem, kuri ir sasnieguši 14 gadu vecumu (KL 174. panta pirmā daļa), bet ar vienu tiesas spriedumu ir konstatēta noziedzīgu nodarījumu kopība (KL 174. panta pirmā un otrā daļa). Visos analizējamajos gadījumos noziedzīgos nodarījumus bija izdarījuši bērnu tuvinieki – māte (14), tēvs (13), patēvs (5), pamāte (1), bet vienā gadījuma – bērna vectēvs. 26 spriedumos par vainīgiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276115-kriminallikuma-174panta-piemerosanas-aktualas-problemas/\n276115\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā\n18. februārī nolasītais saīsinātais spriedums ir 850 lappuses garš – apjoms skaidrojams ar lielo lietas dalībnieku skaitu un apsūdzības uzturētāju tiesai iesniegto milzīgo pierādījumu apjomu (par kuru attiecināmību medijos tiesa izteikusies kritiski). Pilnā sprieduma pieejamības laiku ir grūti paredzēt, jo likums ļauj tiesai pagarināt tā sastādīšanas termiņu, ņemot vērā lietas apjomu. Arī blakuslēmumi, kurus tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram, būs pieejami tikai reizē ar pilno spriedumu un tikai tad tos varēs arī pārsūdzēt. Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20, Zolitūdē. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, kā arī vairāki desmiti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276112-saisinatais-spriedums-zolitudes-kriminallieta/\n276112\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas\nNeskaitot vēl visas citas publikācijas, profesores līdzšinējā krājumā jau ir divi tieši noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas tematam veltīti izdevumi. Tāpat kā jaunāko, arī iepriekšējos (2003. un 2007. gadā) izdevusi Tiesu namu aģentūra, taču, kā skaidro autore, atšķirībā no priekštečiem tikko iznākušajā monogrāfijā galvenokārt ir aplūkoti krimināltiesību sevišķās daļas jautājumi: noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību un veselību, brīvību, tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu un valsts institūciju dienestā kvalifikācija. Papildus skarta arī huligānisma kvalifikācija un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jēdziens un etapi. Pēc profesores paustā, pēdējos gados krimināltiesību vispārīgās daļas jautājumiem jau ir veltīti vairāki izdevumi, piemēram, LU Juridiskās fakultātes profesora Ulda Krastiņa zinātniskais devums un Krimināllikuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276114-tiesu-prakse-zem-doktrinas-un-judikaturas-atzinu-lupas/\n276114\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Domstarpības par sprieduma izpildes izdevumiem fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā\nIveta Kruka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Izpildu lietvedības izbeigšana izpildu lietā gadījumos, kad personai ir pabeigts maksātnespējas process, neatceļ parādnieka pienākumu segt sprieduma izpildes izdevumus, kuri radušies izpildu lietā. Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kuros tiesu izpildītājam ir pienākums izbeigt izpildu lietvedību, tas ir, izbeigt parāda piedziņu. Šajās izpildu lietās tiesu izpildītājs turpina piedzīt sprieduma izpildes izdevumus fiksētās amata atlīdzības un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērā. Īpašo kategoriju lietās, kuras ar maksātnespējas procesu netiek dzēstas, piemēram, uzturlīdzekļu parāda lietās, tiesu izpildītājs atjauno izpildu lietvedību un turpina piedzīt gan parādu, gan sprieduma izpildes izdevumus pilnā apmērā, tas ir, fiksēto amata atlīdzību un amata ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276113-domstarpibas-par-sprieduma-izpildes-izdevumiem-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa-konteksta/\n276113\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā\nLai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem: – piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276116-komerclikuma-piemerosana-daudzdzivoklu-maju-apsaimniekosanas-joma/\n276116\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesu ekspertīzes noteikšana: tiesiskais regulējums un prakse\n2007. gada 1. jūlijā Latvijas Republikā pirmo reizi stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kurā tika apkopotas tiesu ekspertīzi regulējošās normas un radīta jauna tiesu ekspertu profesionālo darbību regulējoša sistēma.1 Savukārt 2016. gada 15. martā stājās spēkā Tiesu ekspertu likuma pārstrādātā versija, kurā ir pievērsta lielāka vērība izstrādātajām metodēm, ne tikai ieviešot to reģistru, bet arī nosakot detalizētas prasības metožu dokumentācijai.2 Daudzi ar tiesu ekspertīzi saistītie jautājumi joprojām ir saglabājušies arī procesuālajos normatīvajos aktos – Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Neraugoties uz detalizēto regulējumu, tiesu praksē ir vērojams izpratnes trūkums par tiesu ekspertīzes nozīmi, tiesu ekspertu sistēmu un darbības regulējumu. Šajā situācijā liela nozīme ir regulējošo normu dublējumam procesuālajos normatīvajos aktos un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276118-tiesu-ekspertizes-noteiksana-tiesiskais-regulejums-un-prakse/\n276118\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Prokuratūras vieta Latvijas Republikas Satversmē\nNepieciešamība nostiprināt Prokuratūras neatkarības statusu Satversmē izriet no varas dalīšanas principa, kas ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem. Jau 18. gadsimtā Šarls Luijs Monteskjē līdzās likumdevēja un izpildvarai piedāvāja veidot trešo neatkarīgas varas atzaru – tiesu varu, lai novērstu varas ļaunprātīgu izmantošanu un vara uzraudzītu varu. Varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu, katram no šiem varas atzariem tiek nodrošināta iespēja darboties neatkarīgi, kā rezultātā tiek nodrošināta politiskā brīvība. Brīvība nevar eksistēt, ja tiesu vara nav atdalīta no likumdevējvaras un izpildvaras. Jautājums par prokuratūras neatkarības nostiprināšanu Satversmē ir pastāvējis vienmēr. Arī Latvijas Republikas Prokuratūras Darbības stratēģijā 2017.–2021. gadam2 kā vīzija ir izvirzīta prokuratūra – Latvijas Republikas Satversmē nostiprināta neatkarīga tiesu varas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276119-prokuraturas-vieta-latvijas-republikas-satversme/\n276119\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Sabīne Bogdanova\nIzglītība: Šobrīd Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas "Tiesību zinātne" 2. kursa studente. 2018. gadā absolvēju NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolu. Darba pieredze: Kopš 2019. gada nogales esmu praktikante ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri". Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Visvairāk mani saista administratīvo tiesību nozare, jo, lai arī studiju ietvaros padziļinātāk apgūstam tādu valsts dienesta veidu kā valsts civildienests, lielāku interesi manī raisa militārais dienests un tā regulējums. Mana pastiprinātā interese par militārajām tiesībām skaidrojama ar to, ka par militāro jomu interesējos kopš bērnības un šobrīd ārpus studijām dienēju Latvijas Republikas Zemessardzē. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Vēl neesmu pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā, taču es vēlētos strādāt valstiski ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276122-sabine-bogdanova/\n276122\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Par iespējamiem grozījumiem Krimināllikumā par apzinātu panikas (trauksmes) raisīšanu sabiedrībā mantkārīgos nolūkos\nLikumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)2 Likumprojekta nepieciešamību autori pamato ar dezinformācijas un tā saukto viltus ziņu arvien pieaugošo skaitu interneta vidē, jo īpaši sociālo mediju vietnēs, piemēram, vietnē Facebook, kā arī ar faktu, ka šobrīd Latvijā nav konkrēta tiesiskā regulējuma gan par jēdzienu "dezinformācija", gan to, kā cīnīties ar šādu apzināti izplatītu sagrozītu informāciju nolūkā maldināt sabiedrību un iespējamām tās izraisītām sekām. Likumprojekta autori arī norāda, ka, lai arī esošais regulējums Krimināllikuma ietvarā jau šobrīd atsevišķos – nopietnākajos – gadījumos ļauj novērst šādus likumpārkāpumus, tomēr pārsvarā tie aprobežojas ar kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas tiesību aizskārumu, tomēr, autoru ieskatā, šī brīža Krimināllikuma 231. pants ne vienmēr var tikt piemērots šādu viltus ziņu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276117-par-iespejamiem-grozijumiem-kriminallikuma-par-apzinatu-panikas-trauksmes-raisisanu-sabiedriba-mantkarigos-nolukos/\n276117\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: Aicina piedalīties tiesībsarga tiesu izspēlē cilvēktiesībās\nJau no 25. februāra dalībai tiesu procesa izspēlē cilvēktiesībās tiek aicināti Latvijas tiesību zinātņu studenti. Viss, kas sākumā ir jāizdara – jāizveido un jāpiesaka izspēlei sava komanda (divu vai trīs dalībnieku sastāvā). Dalībnieki var būt studējošie gan no augstskolām, gan no izglītības iestādēm, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju. Komandas savās pieteikuma anketās dalībai izspēlē norāda: mācību iestādi, dalībnieku vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī komandas kapteini. Piesakoties dalībai izspēlē, jānorāda komandas devīze, kas izmantojama kā komandas vienīgā identifikācijas zīme. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276120-aicina-piedalities-tiesibsarga-tiesu-izspele-cilvektiesibas/\n276120\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: Aicina piedalīties RSU rīkotajā International Student Conference tiesu izspēlē\n

Tiesu izspēļu mērķis ir veicināt izpratni par Administratīvās tiesas procesu, tiesību normu interpretāciju, kā arī radīt interesi tieši par administratīvo tiesību jomu un to praktisko pielietojumu.

Tiesu izspēlēm var pieteikties komandas, kuru sastāvā ir divi līdz trīs dalībnieki, kuri studē tiesību zinātni līdz 2020. gada 2. martam, sūtot pieteikumu uz e-pastu court.quest.isc@gmail.com.

Pirms pieteikuma iesūtīšanas obligāti jāiepazīstas ar Tiesu izspēļu nolikumu – http://ejuz.lv/6cb6. Kāzuss pieejams: http://ejuz.lv/6cb7.

Jautājumu gadījumā rakstīt uz iepriekš norādīto e-pastu.

\nhttps://juristavards.lv/doc/276121-aicina-piedalities-rsu-rikotaja-iinternational-student-conferencei-tiesu-izspele/\n276121\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n
\n\nĪsziņas: Augstākās tiesas plēnumā vērtē aizvadītā gada darbu\n 17. februārī notika Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2019. gadā. Augstākās tiesas struktūrvienību darbu analizēja to vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane un Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa. Ziņojumu par Disciplinārtiesas darbu sniedza tās priekšsēdētāja Ināra Garda. Plēnuma noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kopsavilkumā vērtēja tiesas darbu 2019. gadā un izvirzīja uzdevumus 2020. gadā. Plašāk par Augstākās tiesas plēnumu – nākamajā "Jurista Vārda" numurā. \nhttps://juristavards.lv/doc/276108-augstakas-tiesas-plenuma-verte-aizvadita-gada-darbu/\n276108\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Izsludināts konkurss uz trīs senatoru vietām\nSakarā ar plānotajām vakancēm Augstākā tiesa ir izsludinājusi atklātus konkursus uz trīs senatoru vietām. Līdz 4. martam interesenti aicināti pieteikties divām senatora amata vietām Augstākās tiesas Civillietu departamentā un vienai senatora vietai Administratīvo lietu departamentā. Konkursā var piedalīties zemāku instanču tiesneši, kuriem ir vismaz desmit gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā, vai tiesneši, kam ir maģistra vai doktora grāds. Tāpat konkursā var piedalīties personas, kas bijušas Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā. Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā. Lai kandidētu uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, pretendentam jābūt vismaz 40 gadus vecam, kā arī tiek ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276109-izsludinats-konkurss-uz-tris-senatoru-vietam/\n276109\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Mediju dienā rīko uzņēmēju aptaujas prezentāciju\nMediju dienā, kas Augstākajā tiesā notika 19. februārī, žurnālisti tika iepazīstināti ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultātiem. Kā eksperti ar secinājumiem un priekšlikumiem Mediju dienā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis. Ar kasācijas instanci tieši saskaras vien 10 % uzņēmēju, līdz ar to biznesa pārstāvju izpratni par Senāta darba specifiku veido galvenokārt publiskajā telpā pieejamā informācija. Augstākā tiesa ir ieinteresēta pati iesaistīties sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, tāpēc sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276110-mediju-diena-riko-uznemeju-aptaujas-prezentaciju/\n276110\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\n19. februārī Rīgas pilī Valsts prezidentam Egilam Levitam tiesneša svinīgo solījumu deva Augstākās tiesas tiesnese Sandra Kaija un Vidzemes rajona tiesas tiesnese Līga Ašitoka, Rīgas Pārdaugavas tiesas tiesnese Edīte Turkopule un Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu namu tiesnese Silvija Kuškina. ● ● ● 18. februārī Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Islandes ārlietu ministru Gudlaugiru Touru Tourdarsonu, pateicās Islandei par solīto atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes 2025. gada vēlēšanās. Latvijas valdība jau 2011. gadā slēgtajā sēdes daļā ir pieņēmusi šādu lēmumu. ● ● ● Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 17. februārī Tieslietu ministrija sniedza pamatojumu sagatavotajiem likumprojektiem, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai būtisku samazināšanu fizisko personu primārajiem mājokļiem (personas īpašumā esošs mājoklis, kurā tā ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276111-suma/\n276111\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Breksits un tiesiskums ietekmēs daudzgadu finanšu shēmas sarunas\nKopš 1988. gada Eiropas Savienības (ES) budžeta izdevumi tiek plānoti pēc daudzgadu finanšu shēmas un katram atsevišķam finanšu gadam. Daudzgadu finanšu shēma ir ES ilgtermiņa budžets, kas nosaka izdevumu prioritāšu ietvaru ES gada budžetiem. Šobrīd spēkā ir daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam un notiek aktīvs darbs pie jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam. Jaunās daudzgadu finanšu shēmas izstrādē iesaistītajiem jāsaskaras ar vairāk izaicinājumiem nekā jebkad agrāk. 2019. gada decembra sākumā Somijas prezidentūra ES publicēja priekšlikumu ar provizoriskiem aprēķiniem, kam jākalpo par pamatu diskusijai par jauno daudzgadu finansēšanas shēmu.1 Šis priekšlikums paredzēja 1087 miljardu lielu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, koncentrējoties uz jaunām ES prioritātēm, bet vienlaikus nodrošinot finansējumu arī reformētai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai, kas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276107-breksits-un-tiesiskums-ietekmes-daudzgadu-finansu-shemas-sarunas/\n276107\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSludinājumi. Reklāma: Satversmes tiesa izsludina konkursu tiesneša palīga amatam\n \nhttps://juristavards.lv/doc/276124-satversmes-tiesa-izsludina-konkursu-tiesnesa-paliga-amatam/\n276124\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSludinājumi. Reklāma: Izsludināta pieteikšanās prokurora amatam\n \nhttps://juristavards.lv/doc/276125-izsludinata-pieteiksanas-prokurora-amatam/\n276125\nTue, 25 Feb 2020 00:00:00 +0200\n\n