Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Mon, 18 Nov 2019 10:55:33 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus\nPirms trīs gadiem tieši šajā pašā datumā jūs sniedzāt savu pirmo interviju žurnālam "Jurista Vārds". Tas nav pārāk ilgs laika periods, taču jautājumi, kas šobrīd ir uzmanības centrā, ir mainījušies. Šķiet, ka tehnoloģiju radītie izaicinājumi un tiesiskuma aizsardzības jautājumi ir galvenie EST skatītie jautājumi. Vai jūs piekrītat šim apgalvojumam, vai arī uzskatāt, ka šim sarakstam ir jāpievieno arī citi jautājumi? Tā noteikti ir taisnība, ka tiesiskuma jautājums šobrīd ir viens no mūsu galvenajiem jautājumiem, un tā tas ir bijis jau pēdējos divus gadus. Mēs par to esam saņēmuši diezgan daudz jautājumu no nacionālajām tiesām, pārsvarā no Polijas, bet ne tikai. Turklāt Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) cēlusi prasības pārkāpuma procedūras lietās pret Poliju saistībā ar tās tiesu sistēmas reformu, un Ungārija ir cēlusi prasību pret Eiropas Parlamentu par rezolūcijas, ar ko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275591-ka-eiropas-savienibas-tiesa-verte-tiesiskuma-un-tehnologiju-izaicinajumus/\n275591\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums\nIevads Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275593-fitnesa-trenera-neattaisnojama-darbiba-ka-civiltiesiskas-atbildibas-iestasanas-prieksnoteikums/\n275593\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā\nSaskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275594-par-iespeju-segt-kreditoru-prasijumus-lielaka-apmera-negodpratiga-paradnieka-maksatnespejas-procesa/\n275594\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā\n1. Par dalībvalsts tiesas kompetenci pārbaudīt gaisa kvalitātes novērtēšanas staciju izvietojumu Lietā C-723/17 Craeynest u.c. EST vērtēja dalībvalsts tiesas kompetenci kontrolēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (turpmāk – Direktīva 2008/50) prasību ievērošanu. 2016. gadā četri Briseles reģiona iedzīvotāji, kuri bija norūpējušies par gaisa kvalitāti šajā reģionā, kā arī Lielbritānijā reģistrēta vides aizsardzības biedrība, kuras galvenā darbības vieta ir Beļģija, cēla prasību Beļģijas tiesā ar lūgumu konstatēt, ka Briseles reģionā nav ievērotas Direktīvas 2008/50 prasības, kas paredz, ka gaisa paraugu ņemšanas vietas ir jāizvieto tā, lai citastarp iegūtu datus par "tām teritorijām zonās un aglomerācijās, kurās ir lielākā koncentrācija" šajā direktīvā minēto piesārņojošo vielu ziņā. Tā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275596-aktualitates-eiropas-savienibas-tiesas-judikatura/\n275596\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas tiesnešu konferencē pieņem rezolūciju un ievēl pašpārvaldi\nTiesnešu konferencē piedalījās 348 tiesneši no kopumā 548 Latvijas vispārējo tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem. Konferences viesi bija arī Satversmes tiesas tiesneši un goda tiesneši. Konferences dalībniekus uzrunāja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (runu skat. zemāk), Valsts prezidents Egils Levits (runu skat. zemāk), tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) prezidents Ramins Gurbanovs. Tieslietu ministrs J. Bordāns norādīja, ka valsts varu balanss izpaužas ne tikai kompetences robežu nošķiršanā, bet arī kopīgā darbā kopīgu mērķu sasniegšanā. Viņš apliecināja, ka TM ikvienu iniciatīvu tiesu sistēmas un tiesību politikas jomā izvirza ar mērķi nodrošināt sabiedrības prasības par tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas tiesu iekārtas darbību. Tomēr šo iniciatīvu rezultāti ir atkarīgi ne tikai no izpildvaras, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275590-latvijas-tiesnesu-konference-pienem-rezoluciju-un-ievel-pasparvaldi/\n275590\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Diskusija par aktualitātēm cilvēktiesību jautājumos\nKonferencē piedalījās Satversmes tiesas priekšsēdētāja un RJA profesore Ineta Ziemele, ECT tiesnesis un RJA asociētais profesors Mārtiņš Mits, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, RJA vieslektore Dr. Arina Melse un Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. ECT šobrīd izskatīšanā ir 59 700 sūdzību. Aptuveni 66 % no tām iesniegušas Krievija, Ukraina, Rumānija un Turcija, un aptuveni 20 % no visām sūdzībām ir par apstākļiem ieslodzījuma vietās, 5 % par nacionālo tiesu nolēmumu izpildi un 3 % par procesu ilgumu. ECT ir ieviesusi pilotprocedūru, kurā valstīm sniedz ieteikumus, kas tām būtu jārisina, lai uzlabotos kopējā situācija un mazinātos iesniegto sūdzību skaits. Par Latviju ir iesniegtas aptuveni 200 sūdzības, no kurām trešdaļa ir vēl pieņemšanas/nepieņemšanas stadijā. Pēdējā gada laikā ECT piedzīvots ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275589-diskusija-par-aktualitatem-cilvektiesibu-jautajumos/\n275589\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Senāts atzīst zvērinātu advokātu atbildību par padomu došanu klientiem\nPēc prasītāja domām, zvērināts advokāts nodarījis prasītājam zaudējumus, nepienācīgi sniedzot prasītājam juridisko palīdzību un pārstāvot viņu vairākās civillietās. Vienā no lietām advokāts neesot izvērtējis prasības pamatotību un nav pārbaudījis publiskajos reģistros pieejamo informāciju par atbildētāja maksātspēju, kā rezultātā prasītājs cēla prasību pret komersantu, kuram jau bija uzsākts likvidācijas process. Savukārt citā lietā advokāts bez brīdinājuma neesot ieradies uz apelācijas instances tiesas sēdi, kurā tam esot bijis jāpārstāv prasītājs. Izskatot lietu pēc būtības, pirmās un otrās instances tiesas zvērināta advokāta klienta prasību noraidīja, spriedumus citastarp pamatojot ar Civillikuma 2318. pantu, kas nosaka, ka vienas personas padoms otrai pats par sevi nenodibina starp pusēm nekādu tiesisku attiecību un, kā padoma saņēmējam nav tas jāizpilda, tā arī padoma devējam, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275595-senats-atzist-zverinatu-advokatu-atbildibu-par-padomu-dosanu-klientiem/\n275595\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Iznācis aktualizēts tiesu prakses apkopojums par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. pantu\nKonvencijas 1. pants paredz valstu pienākumu nodrošināt ikvienam, kas atrodas to jurisdikcijā, Konvencijā minētās tiesības un brīvības. Attiecīgi tiesu prakses apkopojums aplūko jautājumus par valsts atbildību jeb to, kādas darbības var uzskatīt par attiecināmām uz valsti, kā arī ar valsts jurisdikciju saistītos jautājumus. Tas iezīmē konkrētā Konvencijas panta tapšanas vēsturi, kā arī vienuviet apkopo un analizē būtiskākos ECT nolēmumus attiecībā uz Konvencijas 1. pantu. Katrai ECT paustajai atziņai ir pievienota atsauce un saite uz atbilstošo ECT nolēmumu tiešsaistē. Jānorāda, ka šāds apkopojums pats par sevi nav saistošs ECT un piedāvāts, lai padarītu ECT praksi vieglāk pieejamu. Tomēr šis un citi apkopojumi ir vērtīgs palīgs gan praktiķiem, gan pētniekiem, jo tur vienuviet apkopotas fundamentālas atziņas par konkrēto Konvencijas pantu. Šie apkopojumi sniedz ieskatu Konvencijas piemērošanā, kā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275597-iznacis-aktualizets-tiesu-prakses-apkopojums-par-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas-1pantu/\n275597\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums lietā "Fjodorovs pret Latviju"\nLietas fakti Kā izriet no Ārlietu ministrijas apkopotās informācijas par šo lietu, 2010. gada 12. aprīlī Alūksnē divas personas uzbruka personai N.N., proti, iesita pa seju, no kabatas izņēma mobilo telefonu, kā arī atņēma alus pudeli. Pēc pāris dienām uz aizdomu pamata par zādzību atbildību pastiprinošos apstākļos tika aizturēts Mareks Fjodorovs (iesniedzējs). Divas dienas vēlāk viņš tika uzrādīts atpazīšanai cietušajam N.N., kas to atpazinis kā vienu no uzbrucējiem. Secīgi, iztiesājot lietu Alūksnes rajona tiesā, klātesot iesniedzējam un viņa aizstāvim, tikusi veikta pierādījumu pārbaude, tostarp cietušās personas N.N. mutvārdu liecības, pēc kuras iesniedzēja aizstāvis cietušajam uzdeva jautājumus. 2010. gada 14. septembrī Alūksnes rajona tiesa atzina M. Fjodorovu par vainīgu atkārtotas zādzības nelielā apmērā izdarīšanā un piesprieda sešu mēnešu cietumsodu. Kā skaidro Ārlietu ministrija, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275599-eiropas-cilvektiesibu-tiesas-lemums-lieta-fjodorovs-pret-latviju/\n275599\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Katrīna Annija Ročāne\nIzglītība: Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (bakalaura grāds tiesību zinātnē; pašlaik studēju profesionālā maģistra studiju programmas 1. kursā) Darba pieredze: Jurista palīdze zvērinātu advokātu birojā "Ecovis Convents". Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Mani visvairāk interesē civiltiesības, ņemot vērā to pastāvīgo attīstību un neizsmeļamās dažādu problēmjautājumu variācijas. Lai gan šī tiesību nozare ir salīdzinoši sena, uzskatu, ka tajā vienmēr būs kas neatrisināts un neizpētīts. Tāpat mani saista arī investīciju tiesības un starptautiskais šķīrējtiesas process, kas tā starptautiskā rakstura dēļ paver durvis daudziem jauniem izaicinājumiem. Investīciju strīdi parasti ir ļoti interesanti, jo tajos, mijiedarbojoties valstu un investoru interesēm, bieži vien tiek skarti ļoti sensitīvi un diskusiju vērti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275600-katrina-annija-rocane/\n275600\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJurists un kultūra: Gaisma mūsu brīvībai\nAtvērt mūsu brīvības simbolu ar gaismu – šāda ideja ir vienojusi iniciatīvas grupu, kas pēc savas ierosmes uzsākusi darbu pie Brīvības pieminekļa izgaismošanas. Jā, Brīvības piemineklis ir mantojums, pie kura atgriezties ar jaunām domām un darbiem, aktualizējot tautai kopīgās nacionālās vērtības. Tas ir apliecinājums mums pašiem, ka šādas vērtības nav vēsturiski sastingušas, bet var attīstīties, lai ietu līdzi laikam un uzrunātu ikvienu no mums kopējo vērtību valodā. Mūsdienās gaismu tehnoloģijas ir ievērojami pilnveidojušās un kļuvušas par patstāvīgu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli. Gaisma var izcelt un atvērt latviešu tēlnieka Kārļa Zāles veidotajā Brīvības piemineklī ietvertās tēlnieciskās vērtības gan to kopumā, gan atsevišķos fragmentos, lai diennakts tumšajā laikā, kura Latvijā ir krietni daudz, izgaismotu vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem. Turklāt primārais mērķis ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275601-gaisma-musu-brivibai/\n275601\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Valdība atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi\nMinistru kabinets 5. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu. Grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz izveidot ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu sarežģītu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu. Likumprojekta anotācijā teikts, ka ekonomisko lietu tiesas izveide būs ieguldījums, kas ilgtermiņā atmaksāsies, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu valsti. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiks specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275585-valdiba-atbalsta-ekonomisko-lietu-tiesas-izveidi/\n275585\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Tiesnešu konsultatīvās padomes plenārsēde Strasbūrā\nStrasbūrā no 6. līdz 8. novembrim notika Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) 20. plenārsēde un gadskārtai veltīta svinīgā konference. Tajā piedalījās Augstākās tiesas senatore Aija Branta, kas ir Latvijas pārstāve CCJE. Plenārsēdē dalībnieki sniedza ziņojumus par pasākumiem, kuros piedalījušies kā CCJE pārstāvji un prezentējuši CCJE darbu. Plenārsēdē apsprieda arī tiesnešu palīgu lomu. Plenārsēdē lēma par CCJE prezidenta un viceprezidenta iecelšanu 2020. gadam, tika iecelti arī CCJE biroja locekļi 2020. un 2021. gadam, kā arī apspriesti citi ar darba organizēšanu saistīti jautājumi. Svinīgā ceremonija par godu CCJE 20. gadadienai norisinājās 8. novembrī. To vadīja, uzrunu teica CCJE prezidents un Horvātijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Duro Sesa. Notika viedokļu apmaiņa par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi saistībā ar tiesnešu neatkarības nodrošināšanu, kā arī par CCJE ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275586-tiesnesu-konsultativas-padomes-plenarsede-strasbura/\n275586\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Iebilst pret ekonomisko lietu tiesu izveidi\nLatvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš 7. novembrī aģentūru LETA informēja, ka biedrības nostāja saistībā ar ekonomisko lietu tiesas izveidi kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim – jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku. Latvijas Tiesnešu biedrība uzskata, ka viena no valsts varām – tiesu vara – kopumā darbojas pietiekami kvalitatīvi un efektīvi. J. Siliņš uzskata, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumi par tiesas sistēmas neefektivitāti preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes, kurā tika atbalstīta specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, grauj tiesu prestižu un autoritāti sabiedrības acīs. Biedrības skatījumā, tieslietu ministra, galvenā tiesu politikas veidotāja, publiski paziņojumi, neminot faktus, sabiedrībā rada nepareizu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275587-iebilst-pret-ekonomisko-lietu-tiesu-izveidi/\n275587\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nValsts prezidents Egils Levits 5. novembrī tikās ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjiem. Tikšanās laikā zvērināti notāri iepazīstināja Valsts prezidentu ar Latvijas notariāta aktualitātēm, attīstot elektroniskos pakalpojumus, lai tie kļūtu pieejamāki iedzīvotājiem. ● ● ● Saeima 7. novembrī konceptuāli atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Tas izstrādāts, lai līdz 2021. gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. ● ● ● Saeima 7. novembrī nolēma izveidot speciālu administratīvi teritoriālajai reformai veltītu parlamenta komisiju. Tās kompetencē būs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma, kā arī citu ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu saistīto jautājumu risināšana. ● ● ● Sākot jaunu projektu tiesu efektivitātei, kas notiek ar Eiropas Padomes Komisijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275588-suma/\n275588\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Kāds noskaņojums Eiropā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas\nPirms 30 gadiem, 1989. gada 9. novembrī, tika atvērta Austrumvācijas un Rietumberlīnes robeža, kurai drīz sekoja Berlīnes mūra fiziska nojaukšana un Vācijas atkalapvienošana. Šis notikums iezīmēja Dzelzs priekškara krišanu, komunisma sabrukšanu un neatkarības atgūšanu vairākās bijušajās PSRS valstīs. Par godu Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai veikti vairāki pētījumi par sabiedrības noskaņojumu un jautājumiem, kas sabiedrību satrauc šobrīd, lai novērtētu komunisma sabrukuma sekas un ieguvumus. Šā gada 15. oktobrī publicēts Pew Research Center pētījums par sabiedrības viedokli trīs desmitgades pēc komunisma sabrukuma.1 Šajā pētījumā aptaujāti gandrīz 19 000 iedzīvotāju 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs, Krievijā, Ukrainā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas iedzīvotāji šajā pētījumā netika aptaujāti. Būtiskākie secinājumi, kas izdarīti pētījuma rezultātā, ir tādi, ka vairums ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275584-kads-noskanojums-eiropa-30gadus-pec-berlines-mura-krisanas/\n275584\nTue, 12 Nov 2019 00:00:00 +0200\n\n