Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Tue, 16 Jul 2019 15:25:39 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: ANO ir vitāli nepieciešams restarts\nDiplomāts Andrejs Pildegovičs Dzimis 1971. gadā, precējies, ir dēls un divas meitas Izglītība 1991. – absolvējis Pekinas Svešvalodu institūtu, ķīniešu valodas studijas 1994. – absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Austrumu valodu fakultāti 1995. – absolvējis Stenfordas Universitāti, Hūvera institūtu, mācību programmu diplomātijā 1999. – absolvējis Oksfordas Universitāti ārlietu dienesta specialitātē Karjera 1994.–1996. – Ārlietu ministrijas vecākais referents, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs 09.1996. – Ārlietu ministrijas preses sekretārs, Ārlietu ministrijas Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītājs 2000. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieks 06.2006.–07.2007. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs 07.2007.–07.2012. – Latvijas vēstnieks ASV 11.2007. – arī Latvijas nerezidējošais vēstnieks Meksikā 07.2012. – Ārlietu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275004-ano-ir-vitali-nepieciesams-restarts/\n275004\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAtsaucoties uz publicēto: Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019\nJautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats protesta kārtībā atcelt visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu nolēmumus, ar kuriem parādnieks atbrīvots no saistībām. No Senāta lēmuma minētajā lietā izriet cita, maksātnespējas mērķiem atbilstoša un nozīmīga tēze, kura netieši pateikta un nepieciešami izriet no lēmuma ratio: parādniekiem, kuru ienākumi bankrota procedūras laikā ir pietiekami lieli, proti, pārsniedz viņu uzturēšanas izmaksas, šie līdzekļi ir jānovirza kreditoru prasījumu segšanai. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275001-velreiz-par-senata-lemumu-lieta-nrspc-52019/\n275001\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums\nNepieciešamība gūt pārliecību par ārvalstī izsniegtā dokumenta īstumu savu aktualitāti ir saglabājusi cauri gadsimtiem. Vēl jo vairāk – mūsdienu globalizētā vide šim jautājumam līdz ar nepieredzētu pārvietošanās un darījumu brīvību piešķir īpašu nozīmi, piemēram, attiecībā uz civilstāvokļa reģistrācijas aktiem, augstskolu diplomiem vai darījumu apliecinošiem dokumentiem. Tādēļ valstis vienmēr ir centušās rast risinājumus šai problēmai – sākot no senatnē pielietotā trīs godavīru apliecinājuma līdz modernajai dokumentu īstuma apliecināšanas sistēmai. Mūsdienās dokumentu īstuma apliecināšanas prasība balstās uz valsts suverēnajām tiesībām savā teritorijā noteikt ārvalstīs izdotu dokumentu aprites nosacījumus. Pašlaik pastāv divi starptautiski izmantoti publisku dokumentu īstuma apliecināšanas veidi – dokumentu legalizācija un apliecināšana ar uzrakstu Apostille.1 Šajā rakstā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275005-rvalstu-dokumentu-izmantosanas-tiesiskais-regulejums/\n275005\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika\nŠāda situācija pastāv ikreiz, kad valsts ar savu darbību uzreiz neizsaka piekrišanu līguma saistošajam raksturam, pieļaujot, ka nākotnē veiks darbības, lai līgums būtu tiesiski saistošs. Šim pantam piemīt specifisks piemērošanas laiks, kas valstīm jāievēro, lai nodrošinātu veiksmīgu līguma stāšanos spēkā un tā izpildi. Lai arī praksē bieži sastopama situācija, ka 18. pants ir piemērojams, tas nekad nav ticis piemērots, arī tiesībzinātnieku viedokļi par šajā pantā ietverto pienākumu nav konsekventi. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par minētā panta piemērošanas problēmu iemesliem, piedāvāt tā interpretāciju un aprakstīt pantā iekļautā pienākuma saturu.   Ieskats Konvencijas 18. panta ģenēzē Panta projekts radās, lielā mērā iedvesmojoties no 1935. gada Hārvardas konvencijas par līgumu tiesībām,3 kuras 9. pants varētu tikt uzskatīts par mūsdienu 18. panta priekšgājēju.4 1953. gadā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275006-vines-konvencijas-par-starptautisko-ligumu-tiesibam-18panta-piemerosanas-problematika/\n275006\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību\nJa vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.   Pierādījumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275008-kriminalprocesa-pamatprincipu-parkapumu-ietekme-uz-pieradijumu-pielaujamibu/\n275008\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas\nKas ir mainījies kopš Valsts kontroles revīzijas? Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte". Kāpēc Valsts kontrole veica šo revīziju? Efektīvas tiesu sistēmas sekmē ekonomisko izaugsmi, investīcijām pievilcīgas vides veidošanu un valsts ilgtspējīgu izaugsmi, un tiesu iekārtas darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Valsts kontroles kā neatkarīgas augstākās revīzijas iestādes interese par tiesu darbības efektivitāti līdz ar to ir pašsaprotama. Revīziju veikt tieši šajā brīdī bija būtiski arī tāpēc, ka bija noslēdzies Valsts kontroles vērtējumā nozīmīgs posms Latvijas tiesu iekārtas attīstībā – Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.–2015. gadam1 (turpmāk – Pamatnostādnes) īstenošana. Pamatnostādnes ir līdz šim pirmais un vienīgais ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275002-ka-pilnveidota-tiesu-darbibas-efektivitate-pec-valsts-kontroles-revizijas/\n275002\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Elīza Petrocka-Petrovska\nIzglītība: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Latvijas Universitāte, 2019. gadā iegūts maģistra grāds Juridiskajā fakultātē. Darba pieredze: Pašlaik strādāju zvērinātu advokātu birojā "Ecovis Convents", pirms tam biju norīkota darbā pie Latvijas Republikas pārstāves Eiropas Savienības Tiesā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Ņemot vērā iespēju strādāt ar Latvijas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā, kā arī dalību starptautiskajās tiesu izspēlēs, mani noteikti visvairāk saista dažādi Eiropas Savienības tiesību jautājumi. Tomēr jānorāda, ka vismaz pagaidām man interesantas liekas visas nozares, ar kurām nācies saskarties un kurās nācies strādāt, jo uzskatu, ka katra nozare un lieta ir interesanta, ja tajā iedziļinās. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Pašlaik domāju, ka redzu sevi advokatūrā. Publikācijas vai uzstāšanās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275012-eliza-petrocka-petrovska/\n275012\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakses komentāri: Aizbildņa atlīdzības izmaksas ierobežošana pēc dzīvesvietas neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam\nPieteikumu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei iesniegusi Augstākā tiesa, izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta pēc privātpersonas pieteikuma par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmuma atcelšanu. VSAA, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, bija pārtraukusi izmaksāt ārvalstī pastāvīgi dzīvojošam aizbildnim atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pieprasījusi, lai viņš atmaksā pārmaksāto atlīdzību. Augstākā tiesa norādījusi, ka apstrīdētās normas liedzot ārvalstī pastāvīgi dzīvojošam aizbildnim saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu valsts sociālā pabalsta veidā, radot atšķirīgu attieksmi pret noteiktām personām atkarībā no tā, kurā valstī ir aizbildņa un bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Augstākās tiesas ieskatā, apstrīdēto normu radītajai atšķirīgajai attieksmei pret bērnu atkarībā no tā, vai viņš un aizbildnis pastāvīgi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275009-aizbildna-atlidzibas-izmaksas-ierobezosana-pec-dzivesvietas-neatbilst-tiesiskas-vienlidzibas-principam/\n275009\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakses komentāri: Tiesībsarga komentārs par Satversmes tiesas spriedumu aizbildņu atlīdzības lietā\nAr Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2018-21-01 nospriests atzīt Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam) vārdus "un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā", kā arī 20. panta pirmās daļas 2. punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam), ciktāl tie attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam un spēkā neesošiem attiecībā uz personām, kurām šīs tiesību normas tika piemērotas vai būtu jāpiemēro administratīvā procesa ietvaros un kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību administratīvā procesa ietvaros, no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Būtībā Satversmes tiesa atzinusi, ka norma, kuru likumdevējs uz sprieduma taisīšanas brīdi jau bija labojis, radīja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275011-tiesibsarga-komentars-par-satversmes-tiesas-spriedumu-aizbildnu-atlidzibas-lieta/\n275011\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Valsts prezidents un viņa komanda sāk darbu\nUzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Egils Levits 8. jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deva svinīgo solījumu. Līdzšinējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis simboliski nodeva E. Levitam Rīgas pils atslēgas, kā arī pasniedza Valsts prezidenta standartu. Rīgas Meža kapos E. Levits kopā ar dzīvesbiedri Andru Levitu nolika ziedus pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa. Uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents atgādināja par piemineklī iekalto vārdu – Tēvzemei un Brīvībai – vērtībām. "Abi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz jautājumu "kam"? Tas pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa aktīvu rīcību, pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt – Tēvzemes un Brīvības – labā." Nākamajā dienā kļuva ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274997-valsts-prezidents-un-vina-komanda-sak-darbu/\n274997\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Kopīgi centieni tiesiskuma nostiprināšanā\n Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 11. jūlijā Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas noslēgtā sadarbības memoranda ietvaros tikās ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, lai vienotos par turpmāko rīcību veiksmīgas iekšlietu un tieslietu sistēmas sadarbības nodrošināšanai. Tikšanās laikā abi ministri vērtēja Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbības nozīmi, lai meklētu kopīgus risinājumus noziedzības apkarošanai un tiesiskuma nostiprināšanai. Ministri uzsvēra nepieciešamību paaugstināt pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, kā arī apsprieda speciālistu trūkumu nozarē. Sanāksmes ietvaros tika pārrunāti arī jautājumi par krimināltiesiskā regulējuma pilnveidi, Administratīvās atbildības likuma pilnveidi un ieviešanu, jaunā Liepājas cietuma būvniecību, kā arī citiem aktuālajiem jautājumiem sadarbības memoranda ietvaros. \nhttps://juristavards.lv/doc/274998-kopigi-centieni-tiesiskuma-nostiprinasana/\n274998\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Lems par turpmāko rīcību EPPA\nSaeima 8. jūlijā atbalstīja lēmuma projektu "Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā" (EPPA). Tas uzdod Saeimas delegācijai EPPA sākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsoja pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019. gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopīgu pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA. Lēmumā parlaments pauž nožēlu par EPPA 26. jūnija lēmumu atjaunot Krievijas Federācijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Saeima lēmumā nosoda Krievijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus Austrumukrainā. Tāpat lēmumā uzsvērts, ka Krievijas Federācijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana ir pretrunā ar Eiropas Padomes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274999-lems-par-turpmako-ricibu-eppa/\n274999\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nFoto: Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents Egils Levits 10. jūlijā pirmajā darba vizītē apmeklēja Igauniju. E. Levits tikās ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu viņas rezidencē Kadriorgas pilī. Vizītes laikā Valsts prezidents E. Levits sarunā ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu apsprieda abu valstu sadarbību digitālajā jomā. ● ● ● Ministru kabinets 9. jūlijā pieņēma noteikumu projektu, kas regulēs Sankciju koordinācijas padomes darbu. Padomi veidos, reaģējot uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumu pēc iespējas ātrāk izveidot oficiālu institūciju, kas koordinētu ar finanšu sankcijām saistītos jautājumus. ● ● ● Prokuratūra aicina pieteikties personas, kurām interesē darbs prokurora amatā. Prokurora amata kandidātu atlases procesa ietvaros plānots prioritāri komplektēt prokurora amata vakances Liepājas, Daugavpils, Madonas un Bauskas prokuratūrās, kā arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275000-suma/\n275000\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Reiz ANO Ņujorkā\nReiz nokļūt ANO galvenajā ēkā un pavērot šīs pasaules organizācijas darbību klātienē, noskaidrot, kā tiek pieņemti saistoši lēmumi un vai tie spēj ietekmēt dzīvi dažādās pasaules valstīs. Bija tāda cerība – varbūt reiz Ņujorkā. Šogad jūnijā tāda izdevība patiešām radās. Bija iespēja vērot ANO Drošības padomes vēlēšanas, iepazīties ar Latvijas pārstāvniecības un citu ANO struktūru darbu, noskaidrot, pēc kādiem principiem un kādas pasaules aktualitātes tiek iekļautas šīs organizācijas darba kārtībā. Ņemot vērā mūsu vēsturi, jau pats fakts, ka Latvija ir starp 193 šīs organizācijas dalībvalstīm un ka pie ANO galvenās ēkas Ņujorkā plīvo arī Latvijas karogs, ir apbrīnas vērts. Tāpat Latvijas karogs redzams 333 East 50th Street, New York, kur atrodas Latvijas pārstāvniecība. Neatkarību atguvusī Latvija iestājās ANO 1991. gada 17. septembrī, trīs mēnešus pirms PSRS sabrukuma. ANO ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274996-reiz-ano-ujorka/\n274996\nTue, 16 Jul 2019 00:00:00 +0200\n\n