Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Tue, 23 Apr 2019 14:53:08 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību\nPēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā 2019. gada 1. janvārī bija 224 670 nepilsoņi un 1 775 839 pilsoņi.1 Latvijā 2018. gadā piedzima 33 bērni, kuriem piešķirts nepilsoņa statuss, un 18 846 bērni reģistrēti kā Latvijas pilsoņi.2 Autore vēlas pievērst uzmanību jautājumam par nepilsoņu bērnu tiesībām uz pilsonību, tajā skaitā, vai šobrīd spēkā esošais Pilsonības likuma regulējums nodrošina, ka tiek ievērotas bērna vislabākās intereses. Šāds jautājums rodas tādēļ, ka pašlaik Pilsonības likums faktiski joprojām pieļauj to, ka bērns, kas dzimis pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā vecākiem nepilsoņiem, var palikt bez pilsonības un tikt reģistrēts par Latvijas nepilsoni. Autore vēlas noskaidrot, vai tādā veidā tiek pārkāptas bērna tiesības uz pilsonību, vai valstij būtu jānodrošina īpaša bērna aizsardzība, ja viņa vecāki nerīkojas bērna labākajās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274549-nepilsonu-bernu-tiesibas-uz-pilsonibu/\n274549\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Bez stipra advokātu korpusa nebūs stipras tiesu varas\nKā jau tas tradicionāli ierasts, arī šoreiz kopsapulces svinīgajā daļā tika godināti kolēģi, kam piešķirts apbalvojums – advokātu Goda zīme. Saistībā ar profesionālo darbību advokatūrā 40 gadu garumā šogad tā piešķirta Ainai Bērziņai, Irinai Kaukei, Arkādijam Minkinam, Baibai Plaudei un Intai Senčilo. Savukārt par īpašiem sasniegumiem profesionālajā darbībā un ieguldījumu kolēģijas labā – Olitai Kaucei un Mārītei Miķelsonei. Ja gribi iet tālu, ej kopā ar citiem Zvērinātu advokātu kopsapulce sakrita ar nedēļu, kurā iznāca "Jurista Vārds" ar vairākiem rakstiem, kas veltīti tiesībaizsardzības sistēmas iestāžu darbam. Starp tiem īpašu ievērību un arī aktīvu diskusiju izpelnījās dažādi novērtētais akadēmiķa un zvērināta advokāta Kalvja Torgāna viedoklis1 par tiesas kļūdām un tiesneša neatkarības robežām, tēmas ietvarā kritiski paraugoties uz atsevišķiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274546-bez-stipra-advokatu-korpusa-nebus-stipras-tiesu-varas/\n274546\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mazākumakcionāra tiesības celt prasību pret sabiedrības valdes un padomes locekļiem: novērojumi no prakses\nKomerclikuma 172. pants (1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu. (2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības. (3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274554-mazakumakcionara-tiesibas-celt-prasibu-pret-sabiedribas-valdes-un-padomes-locekliem-noverojumi-no-prakses/\n274554\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvā atbildība par publiskajos iepirkumos pieņemtajiem lēmumiem\nViens no svarīgiem publiskā iepirkuma posmiem ir publiskajā iepirkumā iesniegto piedāvājumu pārbaude, kad iepirkuma komisijas locekļiem ir jāizlemj, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā un vai pretendenta iesniegtais piedāvājums ir atbilstošs visām iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām. Lai sabiedrībā tiktu veicināta uzticamība publisko iepirkumu procesam un publisko iepirkumu procesā iesaistīto iestāžu un atbildīgo personu godprātībai,1 ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas mazinātu nepamatotu un kļūdainu lēmumu skaitu izslēgšanas un noraidīšanas jautājumos, ka arī nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku prevenciju. Risinot šo problēmu, 2013. gadā likumdevējs bija izšķīries par labu administratīvajai sodīšanai – no 2013. gada administratīvā atbildība par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274558-administrativa-atbildiba-par-publiskajos-iepirkumos-pienemtajiem-lemumiem/\n274558\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātes\nPadomes sēdes un aktuālie jautājumi Informācija par padomes sēdēm Pārskata periodā, proti, laikā no 2018. gada 20. aprīļa līdz 2019. gada 1. aprīlim, notikušas 16 Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – padome) sēdes; padome, kā ierasts, sanākusi aptuveni reizi trīs nedēļās. Padomes sēdēs izskatīti 272 jautājumi, pieņemti 189 atsevišķi noformēti lēmumi; par pārējiem jautājumiem pieņemti protokollēmumi, kā arī daži lēmumi pieņemti ārpus padomes sēdēm aptaujas kārtībā. Padomes sēdēs lielākoties pieņemti lēmumi par jautājumiem, kas attiecas uz atsevišķiem kolēģiem, – par zvērinātu advokātu praktizēšanas vietas un veida maiņu, par advokātu darbības apturēšanu uz laiku vai par tās atjaunošanu u.tml. Tomēr padomes uzmanība pārskata periodā pamatā ir tikusi fokusēta uz jautājumiem, kas ir svarīgi visiem advokātiem. Daži no tiem to nozīmīguma dēļ aplūkojami šajā pārskata ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274547-latvijas-zverinatu-advokatu-kolegijas-aktualitates/\n274547\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Disciplinārlietu komisijas atskaite advokātu kolēģijas kopsapulcei par darbu 2018. gadā\n2018. gadā Disciplinārlietu komisija (Komisija) izskatīja kopā 13 lietas, piemērojot teju vai visus Advokatūras likuma 73. pantā paredzētos disciplinārsodu veidus: trīs piezīmes (no tām divas par kvalifikācijas necelšanu un atskaišu par ikgadējo kvalifikāciju nenoformēšanu), trīs rājienus, vienam advokātam aizliedzot pildīt advokāta pienākumus uz vienu gadu un vienu advokātu izslēdzot no advokatūras. Komisija izbeidza lietvedību piecās lietās. Komisijā 2018. gadā darbojās kolēģi Olita Kauce, Aleksandrs Kazačkovs, Jānis Lapsa, Lauris Liepa, Santa Liberte, Māris Meļķisis, Oskars Rode, Dana Rone un Anita Tamberga. O. Rode 2018. gada 7. maijā informēja, ka pārtrauc darbu un izstājas no Komisijas. Komisijai darbā nozīmīgu atbalstu sniedza zvērinātu advokātu palīgi Linda Reneslāce, Toms Bordāns, Laila Pudule un Agnese Kauce. Pagājušajā gadā skatītās lietas var iedalīt četrās pamata grupās: advokāta un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274548-disciplinarlietu-komisijas-atskaite-advokatu-kolegijas-kopsapulcei-par-darbu-2018gada/\n274548\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: Ar vērienu noslēgusies profesora K. Čakstes vārdā nosauktā otrā tiesas procesa izspēle civiltiesībās\nKomandu rīcībā šogad tika nodots sarežģīts kāzuss, kurā tika turpināts pagājušā gada izspēles varoņu – Gustava Granta un Austra Laiviņa – dzīvesstāsts. Grants un Laiviņš bija veiksmīgi atrisinājuši pērnā gada strīdu saistībā ar kuģi-māju (pušu starpā tika noslēgts izlīgums), taču šī izlīguma slēgšanas gaitā liktenis izspēlēja jaunu triku – Granta un Laiviņa sievas Minnas starpā uzplauka mīlestība. Abi izlēma pamest savus laulātos draugus un savu liktenīgo satikšanos iemūžināt ar kopīgiem tetovējumiem – katrs uz muguras ietetovēs sirdi, kuras centrā attēlota otra seja. Taču šī romantiskā iecere rezultējās ar neveiksmi – Spalva Grantam uz muguras uztetovēja nevis Minnas seju, bet gan pretinieka Laiviņa seju. Lietas apstākļi varētu radīt iespaidu, ka Spalva varētu šādi būt rīkojies tieši Laiviņa ietekmē, kurš bija neapmierināts par Granta un Minnas rīcību. Pēc tam konflikts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274561-ar-verienu-noslegusies-profesora-kakstes-varda-nosaukta-otra-tiesas-procesa-izspele-civiltiesibas/\n274561\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Rēzeknē svin divu maģistru grāmatu iznākšanu\n2019. gadā izdevniecībā "GlobeEdit" klajā nākusi Ritas Prikules grāmata "Surogātmaternitātes attiecības un to tiesiskās sekas" un Ivitas Bokišas grāmata "Telemedicīna un tās īstenošana ārstniecības tiesiskajās attiecībās". RTA tiesību zinātnes maģistres, tiekoties ar RTA studentiem, atklāja, kā tapuši viņu maģistru darbi un kā tie pārtapuši grāmatās. RTA tiesību zinātnes maģistres R. Prikule un I. Bokiša, jautātas, kā izvēlējās savu maģistra darbu tēmas, atzinušas, ka būtiski ir pētīt to, kas Latvijā ir jauninājums. Tā R. Prikule pievērsās surogātmaternitātes pētniecībai, piebilstot, ka civiltiesības un medicīnas tiesību joma ir viņai tuvas un jau bakalaura studiju programmas ietvaros viņa izstrādājusi vairākus studiju darbus par grūtniecības mākslīgo pārtraukšanu un tās tiesiskajām sekām, līdz ar to surogātmaterinitātes izpēte likās aizraujoša, jo bija ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274559-rezekne-svin-divu-magistru-gramatu-iznaksanu/\n274559\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Santa Kokina\nIzglītība: 2016. gadā absolvēju Līvānu 1. vidusskolu. Šobrīd studēju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas 3. kursā. Darba pieredze: 2017. gada jūlijā pievienojos zvērinātu advokātu biroja "Rasa un Ešenvalds" komandai. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Studiju procesā un praktiskajā darbā esmu sapratusi, ka mani saista civiltiesību joma – saistību tiesības, lietu tiesības, komerctiesības, darba tiesības, nodokļu tiesības, intelektuālā īpašuma aizsardzība u.c. Šī nozare nemitīgi liek pilnveidot prasmes un attīstīties. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Vēlos izzināt dažādas specialitātes, lai atrastu savu aicinājumu, bet šobrīd savu karjeru redzu tieši privātajā sektorā kā advokāte. Kas būtu jūsu kā juristes augstākais sasniegums? Spēja uzņemties jebkuru izaicinājumu, meklēt jaunus ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274562-santa-kokina/\n274562\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Senāts aptur tiesvedību un uzdod prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai\nAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments martā apturēja tiesvedību pieteikumā par Veselības ministrijas lēmumu neizsniegt pieteicēja dēlam veidlapu par tiesībām uz ārstēšanu, kas nodrošina personai tiesības saņemt noteiktus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Veselības ministrijas lēmums pamatots ar to, ka konkrētajā lietā nav medicīnisku iemeslu, kādēļ pieteicēja dēls pakalpojumu nevarētu saņemt Latvijas teritorijā. Konkrētais medicīnas pakalpojums valstī tiek veikts, bet, ņemot vērā, ka pieteicējs ir Jehovas liecinieks, viņš nepiekrīt konkrētās manipulācijas veikšanai ar asiņu transfūziju. Izskatāmajā lietā Senāts konstatēja, ka pieteicēja dēls veselības aprūpes pakalpojumu ir jau saņēmis citā dalībvalstī. Pieteicējs varētu lūgt atmaksāt no personīgajiem līdzekļiem segtos izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, ja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274560-senats-aptur-tiesvedibu-un-uzdod-prejudicialus-jautajumus-eiropas-savienibas-tiesai/\n274560\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Galvenais kritērijs visu ministriju darbā\nValsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar pašreizējās valdības ministriem, ir akcentējis, viņaprāt, svarīgākos jautājumus. Tikšanās laikā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču amatpersonas secināja, ka tuvākajā laikā svarīga būs Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās. Tiekoties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku: būtiski ir turpināt valsts aizsardzības, tai skaitā pašaizsardzības spēju, nostiprināšanu, domājot par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu. Rezumējums pēc sarunas ar finanšu ministru Jāni Reiru: biežas izmaiņas nodokļu politikā nestimulē uzņēmēju aktivitāti un neveicina investīciju piesaisti, tāpēc uzņēmējdarbības attīstībai un turpmākai valsts ekonomiskai izaugsmei ir būtiski veidot stabilu un prognozējamu nodokļu politiku Latvijā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas sistēmas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274545-galvenais-kriterijs-visu-ministriju-darba/\n274545\nTue, 23 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n