Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Thu, 20 Jun 2019 12:23:37 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti\nTrauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.2 Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.3 Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274878-trauksmes-celsanas-likuma-piemerosanas-teoretiskie-un-praktiskie-aspekti/\n274878\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā\nTrauksmes cēlēji izsenis saskārušies ar represijām, ziņojot par pārkāpumiem un brīdinot par potenciāliem pārkāpumiem, kas skar būtiskas sabiedrības intereses.1 Tie nereti tiek atlaisti no darba, diskriminēti un piedzīvo citas negatīvas sekas.2 Turklāt arī sabiedrības attieksme pret trauksmes cēlējiem ir pretrunīga.3 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par trauksmes celšanu norāda, ka atsevišķās valstīs ir dziļi iesakņojusies attieksme, kas balstīta uz vēsturiskiem sociāliem un politiskiem apstākļiem, piemēram, okupācijas režīmu, kurā neuzticība un nepatika pret "informatoriem" bija gluži ikdienišķa parādība.4 Pretēji kļūdainajam uzskatam par trauksmes cēlēju lojalitātes trūkumu tie veic nozīmīgu demokrātisku funkciju sabiedrībā.5 Kā norādījusi Augstākā tiesa, ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274879-ka-sargasim-talavas-tauretaju-trauksmes-celeju-aizsardziba-latvija/\n274879\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Personas datu apstrādes aspekti Trauksmes celšanas likuma ietvaros\nInformācija, kas jāsniedz datu subjektiem Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 6. pantu, lai nodarbinātā iesniegumu varētu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas nedrīkst būt anonīms. Iesniedzējam ir jānorāda šādi personas dati – vārds, uzvārds, kontaktinformācija, kā arī informācija par pašu pārkāpumu, kas var iekļaut arī informāciju par citām fiziskās personām, kuras ir iesaistītas vai saistītas ar iespējamo pārkāpumu. Neapšaubāmi, trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā notiek minēto personu personas datu apstrāde. Privāto tiesību juridiskā persona, kurai ir pienākums ieviest iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, attiecībā uz šiem personas datiem ir uzskatāma par pārzini. Uzsākot personas datu apstrādi, ir pienākums informēt datu subjektus par viņu personas datu apstrādi.1 Trauksmes celšanas likumā noteikts pienākums informēt nodarbinātos par iekšējo trauksmes celšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274880-personas-datu-apstrades-aspekti-trauksmes-celsanas-likuma-ietvaros/\n274880\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs\nJau 1931. gadā valstsvīrs Arnolds Gūtmanis par tobrīd tikko izveidoto lauku pašvaldību sistēmu rakstīja: "Pagastu mazie apmēri un niecīgais iedzīvotāju skaits ir bijis galvenais iemesls, kāpēc taisni mazie pagasti nonākuši visneapskaužamākā stāvoklī. [..] Dzīve rāda, ka mazie pagasti nespēj saimnieciski pastāvēt, pat tad, ja tie ievēro vislielāko taupību un saimnieko racionāli. Šādu pagastu saimniecību nīkuļošana atstāj tiešu nelabvēlīgu iespaidu uz apkārtējiem pagastiem, bet netiešu uz visām lauku pašvaldībām [..] šie pagasti var pastāvēt tikai uz valsts pabalsta rēķina, nekāds saimniecisks pamats viņu pastāvēšanai nav."1 Arī šobrīd no Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 223. punkta izriet, ka "līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274884-administrativi-teritoriala-reforma-jautajumos-un-atbildes/\n274884\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAtsaucoties uz publicēto: Vai ir pieļaujamas ex parte sarunas jau izskatītā lietā, un vai tās var "organizēt" ar oficiālu iesniegumu tiesā?\n2018. gada 27. jūnijā Augstākās tiesas Civillietu departaments, skatot lietu paplašinātā deviņu senatoru sastāvā, pasludināja spriedumu lietā Nr. SKC-5/2018. Tai pašā dienā un divas dienas vēlāk, proti, 2018. gada 27. jūnijā un 29. jūnijā, četri no deviņiem spriedumu parakstījušiem senatoriem sagatavoja un parakstīja savas atsevišķās domas sprieduma sakarā. Vienlaikus, lai arī spriedums, mazākais – daļā par pievienotās vērtības likuma normu piemērošanu zemes piespiedu nomai, ir juridiskajai metodoloģijai pirmšķietami klaji neatbilstošs (pretēji atsevišķu senatoru sagatavotajām juridiski kvalitatīvajām atsevišķajām domām šā spieduma sakarā), jau nākamajā dienā, proti, 2018. gada 28. jūnijā, daži senatori, kuri bija paziņojuši savas atsevišķās domas,1 rīcības sēdē balsoja par lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību identiskā lietā. Šai sakarā sāku gatavot publikāciju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274875-vai-ir-pielaujamas-iex-partei-sarunas-jau-izskatita-lieta-un-vai-tas-var-organizet-ar-oficialu-iesniegumu-tiesa/\n274875\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Piektais Satversmes komentāru sējums – par likumdošanas procesu\n"Mēs varam lepoties ne tikai ar vienu no vecākajām konstitūcijām, kas sekmīgi darbojas 21. gadsimtā, bet arī ar konstitūciju, ko caurauž dziļas parlamentārisma un demokrātijas idejas. Satversme ir mūsu valsts spēks, vērtību mērs un turpinātība," – šādi Satversmes komentāru jaunāko sējumu, kas veltīts likumdošanas procesam, svinīgi atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lakoniskajai Satversmei tomēr ir nepieciešami plašāki komentāri, lai no mūsdienu viedokļa padziļinātu vēsturiskā teksta izpratni, kā arī pielietojumu. Konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes "burtam", cik pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam. Tādēļ komentāriem ir tik būtiska nozīme. Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka Satversmes komentāri ir ieejas durvis Satversmes būtībā. Līdzšinējie komentāri pagaidām ir augstākā virsotne Satversmes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274876-piektais-satversmes-komentaru-sejums-par-likumdosanas-procesu/\n274876\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Kā neitralizēt darvas pilienus Pacientu tiesību likumā\nAptuveni 350 lappušu biezais izdevums sagatavots Dr. iur. Santas Slokenbergas zinātniskajā redakcijā. Viņa arī piedalījusies komentāru sagatavošanā vēl līdz ar astoņiem citiem autoriem, no kuriem vairāki uzvārdi jau iepriekš ir izskanējuši plašāk: Agnese Gusarova, Ronalds Rožkalns, Olita Staņislavska, Linda Strazdiņa, Laura Šāberte, Liene Elizabete Tauriņa, Ilze Vilka un Niāra Zālīte. Grāmatas zinātniskā redaktore S. Slokenberga medicīnas tiesībās nav iesācēja, tas jau ilgstoši ir viņas zinātniskās izpētes lokā. Tostarp viņas vadībā jau 2015. gadā izdots teju 800 lappušu biezais izdevums, kas pirmo reizi Latvijā tik daudzpusīgi aplūko medicīnas tiesības un kura sagatavošanā līdzdarbojušies vairāki no Pacientu tiesību likuma komentētājiem. Tādēļ, balstoties uz savu pieredzi, kas zinātniskajā darbībā veltīta medicīnas tiesībām, S. Slokenberga jaunizdotajā komentāru izdevumā pauž, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274877-ka-neitralizet-darvas-pilienus-pacientu-tiesibu-likuma/\n274877\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Sabīne Beļska\nIzglītība: 2018. gadā absolvēju Salaspils 1. vidusskolu. Studēju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas 1. kursā. Darba pieredze: Šobrīd strādāju Swedbank Juridiskajā pārvaldē. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Ņemot vērā, ka pagājis tikai gads, tad vēl nevaru novērtēt visas tiesību nozares, lai pateiktu, kura saista visvairāk. Taču līdz šim man ļoti patīk konstitucionālās tiesības, kas ir visu pārējo tiesību nozaru fundaments. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Pašlaik šķiet pāragri domāt par kādu konkrētu nozari, jo jurisprudence ir pietiekami plaša, lai katrs atrastu sev piemērotāko vietu. Tomēr jau 1. klasē sākumskolas skolotāja vecākiem teica, ka nākotnē es kļūšot par tiesnesi vai prokurori. Nezinu, cik lielā mērā tas attiecināms uz mani šobrīd, tomēr šķiet, ka noteiktas personības iezīmes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274886-sabine-belska/\n274886\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCitu pieredze: Tiesiskuma apdraudējums\nI. Ievads Ņemot vērā notikumus1 Polijas Republikā (turpmāk – Polija), kas cita starpā ietver Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) celto prasību pret Poliju (C-619/18 Komisija/Polija), kā arī Eiropas Padomes (turpmāk – Padome) uzsākto Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 7. panta procedūru pret minēto dalībvalsti, šī raksta ietvaros apskatīts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevēja izstrādātais LES 7. panta mehānisms, kura mērķis ir aizsargāt vērtības (LES 2. panta pirmais teikums),2 kontekstā ar tiesiskuma vērtību un šīs vērtības apdraudējumu Polijā, kā arī notikumu attīstību Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – Tiesa). Turklāt, ņemot vērā, ka raksta sagatavošanas brīdī LES 7. panta mehānisms "iedarbināts" pret divām dalībvalstīm, t.i., Poliju3 un Ungāriju,4 bet raksta centrālais jautājums saistīts ar Poliju, Ungārijas situācija netiks detalizēti ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274885-tiesiskuma-apdraudejums/\n274885\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: Aizstāvēts promocijas darbs apdrošināšanas tiesībās\nD. Rones promocijas darba mērķis ir atklāt nepilnības normatīvajos aktos un atsevišķās definīcijās, kas regulē apdrošināšanas līguma darbību, skaidrot esošās kļūdas un to ietekmi uz judikatūru. Promocijas darba mērķa sasniegšanai pētīti Latvijas normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas līguma noslēgšanu un darbību, kā arī analizētas Latvijas normatīvajos aktos esošās apdrošināšanas tiesību nozares definīcijas, Latvijas normatīvajos aktos identificētas normas, kas liecina par apdrošināšanas principu esamību, kā arī Latvijas apdrošināšanas tiesību normatīvais regulējums salīdzināts ar ES dalībvalstu normatīvo regulējumu un Eiropas Apdrošināšanas tiesību principiem, analizēta Latvijas tiesu judikatūra, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Ombuda lēmumi, Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumi un citi prakses materiāli, lai noteiktu faktisko situāciju apdrošināšanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274882-aizstavets-promocijas-darbs-apdrosinasanas-tiesibas/\n274882\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Klabēja rakstāmmašīnas\nJa salīdzina Latvijas tiesu sistēmu pirms divdesmit gadiem un tagad, nenoliedzami redzamas kardinālas pozitīvas pārmaiņas un attīstība. Likumā "Par tiesu varu" nostiprinātie demokrātiskas valsts tiesu lietu izskatīšanas pamatprincipi nozīmēja Latvijas atgriešanos kontinentālās Eiropas tiesību telpā, pie kuras piederējām pirms okupācijas. Pirms divdesmit gadiem rajona laikrakstos bija sludinājumi, ka attiecīgā rajona pilsētas tiesā tiek meklēts tiesnesis, konkursi uz tiesneša amatiem nenotika. Tiesās klabēja rakstāmmašīnas. Gadsimta mijā arī Augstākajā tiesā bija rakstāmmašīnu birojs, kurā pārrakstīja nolēmumus. Nevienai tiesai nebija interneta mājaslapas, par Latvijas tiesu portālu nemaz nerunājot. Saprotams, ka Latvija nebija pārstāvēta Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Apzinoties, ka tiesu varu simbolizē arī tiesu nami, divdesmit gadu laikā daudz paveikts, lai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274869-klabeja-rakstammasinas/\n274869\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Igaunija ievēlēta ANO Drošības padomē\nIgaunija 7. jūnijā tika ievēlēta ANO Drošības padomē. Balsošanā Igaunija sacentās ar Rumāniju. Lai ievēlētu ANO Drošības padomē, divām trešdaļām no 193 dalībvalstīm bija jānobalso par Igauniju vai Rumāniju. Igaunija būs ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts uz diviem gadiem. ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna – un desmit nepastāvīgās. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa. Igaunija vietu ANO Drošības padomē izcīnīja otrajā balsojumā, saņemot 132 balsis, Rumānijai bija 58 balsis. Otrais balsojums bija jārīko, jo pirmajā nevienai valstij neizdevās izcīnīt vismaz 127 balsis, kas ir minimālais skaits ievēlēšanai. Igaunija jau 2005. gadā pieņēma lēmumu pretendēt uz ANO Drošības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274870-igaunija-ieveleta-ano-drosibas-padome/\n274870\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Apspriež konstitucionālo tiesu spriedumu tiesiskās sekas\nSatversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, Satversmes tiesas tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis un Satversmes tiesas priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda no 10. līdz 12. jūnijam apmeklēja Beļģijas Konstitucionālo tiesu, kur trīspusējās sadarbības ietvaros tikās ar Beļģijas Konstitucionālās tiesas un Čehijas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem. Tikšanās laikā tiesneši dalījās pieredzē un aplūkoja vairākus aktuālus konstitucionālo tiesību jautājumus. Tiesneši pārrunāja konstitucionālo tiesu spriedumu tiesiskās sekas katrā no valstīm. Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece S. Osipova sniedza ieskatu, kādi bioētikas aspekti aplūkoti un skaidroti Satversmes tiesas nolēmumos, savukārt Satversmes tiesas tiesnesis J. Neimanis informēja par Satversmes tiesas sprieduma sekām Latvijā. Trīspusējās sadarbības ietvaros šī bija jau trešā tiesnešu tikšanās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274871-apspriez-konstitucionalo-tiesu-spriedumu-tiesiskas-sekas/\n274871\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Ārvalstu tiesneši un prokurori iepazīst Augstāko tiesu\nAugstākajā tiesā pieredzes apmaiņas vizītē 7. jūnijā ieradās dažādu specializāciju tiesneši un prokurori no deviņām Eiropas Savienības valstīm: Austrijas, Itālijas, Portugāles, Polijas, Rumānijas, Spānijas, Vācijas, Francijas un Slovākijas. Vizīti nodrošināja Latvijas Tiesnešu mācību centrs ar Eiropas Savienības atbalstu EJTN (European Judicial Training Network Short-term Exchange Programme) apmaiņas programmas ietvaros. Projektā tiek organizētas pieredzes apmaiņas vizītes valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī tiesās. Mērķis ir veicināt starpvalstu juridiskās pieredzes apmaiņu, lai veicinātu vienotu Eiropas tiesību telpu. Viesi Augstākajā tiesā tikās ar Civillietu departamenta zinātniski analītisko padomnieku Rihardu Gulbi, Administratīvo lietu departamenta senatori Ievu Višķeri un Krimināllietu departamenta zinātniski analītisko padomnieci Noru Magoni. Ārvalstu kolēģi tika ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274872-rvalstu-tiesnesi-un-prokurori-iepazist-augstako-tiesu/\n274872\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Veicina tiesu savstarpējo komunikāciju\nSatversmes tiesas padomnieks Kristaps Tamužs 6. un 7. jūnijā piedalījās Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkotajā Augstāko tiesu tīkla kontaktpunktu forumā (Superior Court Network Focal Points Forum) Strasbūrā, Francijā. Ikgadējā sanāksmē tika pārskatīta un izvērtēta pērnā gada tiesu savstarpējā sadarbība, kā arī apspriesti turpmāk plānotie pasākumi tiesu savstarpējās komunikācijas veicināšanai. Sanāksmes ietvaros notika arī seminārs par Eiropas Cilvēktiesību tiesas jaunāko judikatūru saistībā ar migrācijas un terorisma jautājumiem. Foruma laikā tika apspriests arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols un saskaņā ar šo protokolu pieņemtais konsultatīvais viedoklis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa izveidoja augstāko tiesu tīklu 2015. gada nogalē. Satversmes tiesa tīklam pievienojās 2017. gadā. Pašlaik augstāko tiesu tīkls aptver 77 tiesas no 36 Eiropas Padomes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274873-veicina-tiesu-savstarpejo-komunikaciju/\n274873\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nSaeima 13. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumiem ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot nekavējoties. ● ● ● Trauksmes celšana kļuvusi ērtāka, jo Valsts kanceleja izstrādājusi tiešsaistes ziņojuma formu tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv. To aizpildot, iespējams ziņot kompetentajai iestādei par darba vietā novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Celt trauksmi var tikai fiziska persona, sniedzot iespējami aktuālas, konkrētas un skaidras ziņas. ● ● ● Izskatīšanai Saeimā 12. jūnijā tika iesniegta vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīta iniciatīva par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos un internetā. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274874-suma/\n274874\nTue, 18 Jun 2019 00:00:00 +0200\n\n