Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Sun, 21 Apr 2019 01:36:26 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai\nDžozefs Veilers (Joseph Halevi Hurwitz Weiler) Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas (New York University School of Law) profesors. Dzimis 1951. gadā Dienvidāfrikā. Viņa vecāki vēsturiski saistīti ar Austrumeiropu: tēvs dzimis Rīgā, bet 1921. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Palestīnu, savukārt mātes ģimene no Krievijas impērijas izceļojusi jau 19. gadsimtā. Dž. Veilers dzīvojis, izglītojies un strādājis vairākās valstīs – Izraēlā, Lielbritānijā, ASV u.c. Tieslietas studējis Saseksas Universitātē un Kembridžas Universitātē, Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā, doktora grādu (Ph.D. in Law) aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Vairāk nekā desmit universitāšu goda doktors un goda profesors (Londonas, Saseksas, Humbolta, Madrides, Romas, Kopenhāgenas u.c.). Bijis profesors Hārvardas un Mičiganas universitātēs un Eiropas Universitātes institūta (Florencē) prezidents. Šobrīd ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274530-atjaunot-uzticibu-eiropas-integracijai-un-liberalajai-demokratijai/\n274530\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nNotikums: Latvijas Tiesnešu biedrībai – 90. gadadiena\nLatvijas Tiesnešu biedrība apvieno 204 biedrus un ir neatkarīga, brīvprātīga, profesionāla organizācija, kas iestājas par tiesnešu garīgo, sociāli materiālo interešu aizsardzību, tiesas prestiža un tiesu varas stiprināšanu valstī. Mūsdienu Latvijas Tiesnešu biedrība reģistrēta 1993. gadā un uzskata sevi par 1929. gadā dibinātās Latvijas tiesnešu biedrības darba turpinātāju, tādējādi biedrība šogad svin 90 gadu jubileju un ir viena no vecākajām tiesnešu profesionālajām biedrībām Eiropā. Starpkaru periodā biedrības mērķis bija "apvienot visus Latvijas tiesnešus un statūtos minētos tiesu darbiniekus vienā nedalītā saimē, lai veicinātu viņu garīgās un materiālās intereses un līdz ar to celtu un stiprinātu tiesas prestižu". Šādu mērķi kā vienu no galvenajiem savos statūtos norādījusi arī mūsdienu biedrība, kas aktīvi piedalās ar tiesu varas un tiesnešiem saistītu jautājumu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274523-latvijas-tiesnesu-biedribai-90-gadadiena/\n274523\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Tieslietu padome nosaka jaunu tiesu priekšsēdētāju atlases kārtību\nTieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka šis ir būtisks solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā, mazinot izpildvaras ietekmi tiesnešu karjeras virzībā un tiesu darba organizācijā, vienlaikus palielinot Tieslietu padomes lomu šajos jautājumos. Priekšsēdētājs atzīmē, ka, ņemot vērā tiesu priekšsēdētāju būtisko vietu tiesu darba organizācijā un tiesu sistēmas attīstībā, jauno kārtību Tieslietu padome izstrādāja ar lielu atbildību: "Šis jautājums arī bija viens no pirmajiem, ko skatīja Tieslietu padome jaunajā sastāvā (līdz ar iepriekšējo pārstāvju pilnvaru laika beigām 2018. gada rudenī Tiesnešu konferencē tika pārvēlēti vairāki tiesnešu pārstāvji Tieslietu padomē). Tieslietu padomes darbs bija izanalizēt līdzšinējo tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku atlases procesu, apskatīt pastāvošo Eiropas praksi, kā arī rast jaunus risinājumus, kas sniegs ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274527-tieslietu-padome-nosaka-jaunu-tiesu-priekssedetaju-atlases-kartibu/\n274527\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAptauja: Kādas pārmaiņas nesīs jaunā tiesu priekšsēdētāja iecelšanas kārtība\nDaiga Vilsone Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Novērsta izpildvaras pārāk lielā ietekme Mēs esam atzīmējuši Latvijas simtgadi, dzīvojam un strādājam 21. gadsimtā. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, kas atrodas vienotā Eiropas Savienības tiesību telpā, attīstās sabiedrības procesi, un mūs ietekmē pasaules globalizācija. Minētie apstākļi tieši ietekmē un izvirza jaunas prasības arī tieslietu sistēmas attīstībai. Manuprāt, jaunā apstiprinātā kārtība ir kulturālas demokrātijas izpausme tās labākajā formā un stiprinās tiesiskumu valstī. Jaunā kārtība novērš iepriekš pastāvējušo problēmu – izpildvaras lielo ietekmi tiesu vadības jautājuma risināšanā. Galīgo lēmumu par tiesu priekšsēdētāju iecelšanu arī iepriekš pieņēma Tieslietu padome balsojot. Taču agrāk atlases konkursa komisijā dominēja izpildvaras ietekme un bija tikai viens tiesu varas pārstāvis. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274528-kadas-parmainas-nesis-jauna-tiesu-priekssedetaja-iecelsanas-kartiba/\n274528\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Mikroklimats kolektīvā – kas ir un kas nav veselīgi?\nFakts: 2019. gada 6. martā Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr. 2018-11-01 noteica, ka tiesību normas, kas nosaka amatpersonu atalgojuma publicēšanu, ir atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža. Valsts un pašvaldību institūcijas vairs nepublicē konkrēto amatpersonu atalgojumu. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrāde ir viena no Valsts kancelejas funkcijām. Valsts kancelejas nesen rīkotajā sanāksmē par amatpersonu atalgojuma publiskošanu kādas valsts institūcijas pārstāve izteikusies, ka runāt par amatpersonu atalgojuma publiskošanu ir neētiski, tas organizācijā radot diskomfortu un neveselīgu mikroklimatu. Ikviens varot apskatīties, cik saņem otrs, un tas veicina pārpratumus, intrigas un iekšējos konfliktus. Īsāk sakot – paldies Satversmes tiesai, mikroklimats turpmāk uzlabosies! Tie ir tikai daži no argumentiem, kurus pēdējo nedēļu laikā nācies dzirdēt. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274522-mikroklimats-kolektiva-kas-ir-un-kas-nav-veseligi/\n274522\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā\nPar audiovizuālās licences maksas atbilstību ES tiesībām Lietā C-492/17 Rittinger u.c. EST vērtēja, vai dalībvalsts ir tiesīga noteikt obligātus audiovizuālās licences maksājumus, kas tiek novirzīti sabiedriskajām raidorganizācijām, un vai šādi noteikumi nav pretrunā ES normatīvajiem aktiem, kas ierobežo valsts atbalstu, kā arī aizliedz likt šķēršļus uzņēmējdarbībai un ierobežot informācijas apriti. Vācijas normatīvie akti kopš 2013. gada paredz obligātus audiovizuālās licences maksājumus, kuri tiek izmantoti sabiedriskās apraides finansēšanai. Šie maksājumi jāveic par katru mājsaimniecību vai saimnieciskās darbības vietu. Audiovizuālās licences maksājumi tika ieviesti, izdarot grozījumus iepriekš pastāvošajā kārtībā, saskaņā ar kuru ar audiovizuālo abonentmaksu bija aplikts uztvērējaparatūras valdījums. Vairākas personas laika posmā no 2013. gada janvāra līdz 2016. gada beigām šos ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274536-eiropas-savienibas-tiesa-aktualitates-judikatura/\n274536\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Dzintra Vērpele\nIzglītība: Šobrīd studēju profesionālā bakalaura studiju programmā "Tiesību zinātnes". Ir iegūts arī profesionālā bakalaura grāds sabiedrības vadībā. Sabiedrisko attiecību menedžera kvalifikācija. Darba pieredze: Juridiskajā nozarē darbojos jau vairākus gadus. Pašreizējā darba vieta – Rīgas pilsētas pašvaldība. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Mani interesē gan publiskās tiesības, gan privātās tiesības, tāpāt arī konstitucionālās tiesības, cilvēktiesības, administratīvās tiesības u.c. Konkrēti pie vienas tiesību nozares vēl neesmu apstājusies. Šobrīd strādāju sociālo tiesību jomā. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Es nevaru nosaukt konkrētus amatus, jo pati uz šo jautājumu vēl nezinu skaidru atbildi, tomēr tiecos sasniegt līmeni, kad es darba vietā varētu strādāt, pielietojot savas iegūtās zināšanas dažādās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274537-dzintra-verpele/\n274537\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Investīcijas un pamattiesību ierobežošana\nInvestīcijas Ikviens, kurš kaut nedaudz seko līdzi ekonomikas ziņām un rakstiem medijos, ir saskāries ar jēdzienu "investīcijas". Vidusmēra cilvēka izpratni par investīcijām raksturo uzskats, ka investīcijas vai nu ir, un tas ir labi, vai nu to nav, un tas ir slikti. Šādu attieksmi netieši apstiprina arī veiktās aptaujas par sociāli ekonomiskiem procesiem – vairākums Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē ārvalstu investoru un uzņēmēju piesaisti. Tomēr investīciju jēdziens ir visai plašs un grūti definējams. No makroekonomiskās teorijas viedokļa par investīcijām ir uzskatāma visa tā līdzekļu plūsma, kas nav paredzēta patēriņam. Savukārt uzņēmējdarbībā šis jēdziens ir šaurāks – par investīcijām tiek uzskatīts kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu (peļņu). Turklāt investīciju jēdzienam ir vairāki dalījumu veidi. Tās var ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274531-investicijas-un-pamattiesibu-ierobezosana/\n274531\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: ASV tiesnesis vieslekcijās skaidro dažādus tiesību aspektus\nBagātīgu pieredzi vieslektors uzkrājis, gan praktizējot advokātu birojā Maiami, gan prokurora darbā. Kā vecākais konsultants viņš vadījis arī komitejas darbu, kas atkārtoti izmeklēja ASV prezidenta Džona Kenedija un cilvēktiesību aktīvista Martina Lutera Kinga jaunākā slepkavību. 1982. gadā M. Speizers pirmo reizi tika ievēlēts par Floridas pavalsts apgabaltiesas tiesnesi uz sešu gadu termiņu, pēc tam amatā ievēlēts atkārtoti piecas reizes. Savā lekciju ciklā LU Juridiskajā fakultātē vieslektors vadīja nodarbības par advokātu disciplinārlietu procesu ASV, jurista komunikāciju ar klientu, rīcību ar klienta naudas līdzekļiem, kā arī krimināltiesību un kriminālprocesa normatīvo regulējumu ASV. Nodarbībā par rīcību ar klienta naudas līdzekļiem lektors norādīja, ka klienta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana advokātam Floridā izraisītu visnopietnākās sekas. Viņa ieskatā, juristam skaidri jānošķir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274524-asv-tiesnesis-vieslekcijas-skaidro-dazadus-tiesibu-aspektus/\n274524\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: "Turības" studenti apmeklē Eiropas Savienības Tiesu\nEiropas Savienības Tiesas apmeklējums Rīts sākās agri, jo jau pulksten 8.00 mums bija jābūt Eiropas Savienības Tiesā (EST). Vispirms mūs iepazīstināja ar lietas būtību un gaidāmās tiesas sēdes norisi. No plkst. 09.30 līdz 11.15 mēs kā klausītāji piedalījāmies tiesas sēdē lietā Nr. C-203/18. Sēde noritēja vācu valodā piecu tiesnešu sastāvā, kā arī piedaloties ģenerāladvokātam no Igaunijas Prītam Pikamē (Priit Pikamäe). Izskatāmā lieta bija saistīta ar Vācijas administratīvās tiesas (Oberverwaltungsgericht fŸr das Land Nordrhein-Westfalen) uzdotajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem, proti: 1) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts) 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā atkāpe redakcijā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) 45. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro tikai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274533-turibas-studenti-apmekle-eiropas-savienibas-tiesu/\n274533\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas Zvērinātu advokātu padomē\nDarbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātai advokātei Zanei Bulei-Mitkai ar 2019. gada 30. aprīli. No Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pēc pašu vēlēšanās atskaitīti zvērināti advokāti Jānis Briģis un Vitālijs Liholajs ar 2019. gada 10. aprīli, izslēdzot no advokātu sarakstiem ZAB "Briģis & Partneri" un ZAB "L un L". Darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātam advokātam Edgaram Dimantam ar 2019. gada 10. aprīli; darbības apturēšana Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pagarināta zvērinātai advokātei Irēnai Liepiņai un zvērināta advokāta palīdzei Zanei Birkenštokai. Atļauts zvērinātu advokātu palīgiem – Zanei Akermanei, patrons zvērināta advokāte Lelde Laviņa, – Jurim Janumam, patrons zvērināts advokāts Armands Bobrovskis, – Andai Staltmanei, patrons zvērināts advokāts Aivars Lošmanis, – Pāvelam Tjuševam, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274529-latvijas-zverinatu-advokatu-padome/\n274529\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Aktuāls Darba likuma izdevums\n 2019. gada 4. aprīlī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Grāmatā publicēta likuma aktuālā redakcija, tai skaitā ar jaunākajiem grozījumiem, kas "Latvijas Vēstnesī" izsludināti līdz 2019. gada 21. martam. Izdevumā iekļauta arī likuma nākotnes redakcija – 74. panta pirmās daļas 10. punkts, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Darba likums ir aktuāls visplašākajam Latvijas iedzīvotāju lokam – tiklab darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī bez šaubām darba tiesībās praktizējošiem juristiem. Darba likuma jaunāko izdevumu visizdevīgāk – par 5,35 eiro – var iegādāties "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53, vai pasūtīt "Latvijas Vēstneša" mājaslapā internetā www.lv.lv, sadaļā "Grāmatas". \nhttps://juristavards.lv/doc/274532-aktuals-darba-likuma-izdevums/\n274532\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Iecelti pārstāvji Samierināšanas un arbitrāžas tiesā\nMinistru kabinets 9. aprīlī pēc Tieslietu ministrijas ieteikuma apstiprināja Egilu Levitu, Ingu Reini un Mārtiņu Paparinski par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis E. Levits kā Latvijas pārstāvis EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā tika virzīts atkārtoti, pamatojoties uz viņa ilggadējo Eiropas un nacionālo pieredzi. Eiropas Savienības Vispārējas tiesas tiesnese I. Reine arbitra amatā tika apstiprināta, ņemot vērā viņas tiesu institūciju pieredzi. Savukārt Londonas Universitātes koledžas Juridiskās fakultātes asociētais profesors M. Paparinskis apstiprināts, balstoties uz viņa akadēmisko pieredzi. Amata pienākumus visi trīs apstiprinātie Latvijas pārstāvji pildīs līdz 2025. gada 30. aprīlim. Lai nozīmētu Latvijas pārstāvjus EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā, Tieslietu ministrija ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274518-iecelti-parstavji-samierinasanas-un-arbitrazas-tiesa/\n274518\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Iesniegts ziņojums par Starptautiskā pakta izpildi\nĀrlietu ministrija iesniegusi ANO kārtējo Latvijas ziņojumu par 1966. gada Starptautiskā pakta ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi laika posmā no 2008. gada līdz 2017. gadam. Ziņojumā aprakstīts vairākās jomās paveiktais, tajā skaitā korupcijas novēršanā, ēnu ekonomikas samazināšanā, diskriminācijas novēršanā, nepilsoņu skaita Latvijā samazināšanā, dzimumu līdztiesībā, bezdarba līmeņa mazināšanā, personu ar invaliditāti nodarbināšanā, seksuālas vajāšanas darba vietā novēršanā, darba drošībā un tiesībās un citos jautājumos. Ziņojumā norādīts, ka sākotnējā Latvijas ziņojuma iesniegšanas laikā nepilsoņu skaits bija sasniedzis aptuveni 20 % no iedzīvotāju skaita, 2011. gadā tas bija 14,3 %, bet 2017. gada nogalē – 11,07 %. Dokumentu sagatavojusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274519-iesniegts-zinojums-par-starptautiska-pakta-izpildi/\n274519\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Paredz par trešdaļu samazināt pašvaldību skaitu\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām Ministru kabinetam līdz šī gada 1. decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību, kādā pabeidzama reforma. Likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274520-paredz-par-tresdalu-samazinat-pasvaldibu-skaitu/\n274520\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nSaeima pieņēmusi lēmumu šī gada ziemas sesiju slēgt 15. aprīlī, bet pavasara sesiju sākt 23. aprīlī. Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Starplaikā var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. ● ● ● Saeima 11. aprīlī konceptuāli lēma par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Grozījumi paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām, kā arī noteikt nodokļa maksātāja atbildību par veiktajiem darījumiem. ● ● ● Augstākās tiesas plēnums 8. aprīlī par tiesnešu pārstāvi Centrālajā vēlēšanu komisijā ievēlēja Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni. Komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēl Saeima, bet vienu pārstāvi no tiesnešu vidus ievēl ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274521-suma/\n274521\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Būt vai nebūt Spitzenkandidaten procesam\nVadošo kandidātu procesa, ko pazīst arī kā Spitzenkandidaten (vadošie kandidāti – no vācu val.) procesu, būtība ir dot vēlētājiem iespēju Eiropas Parlamenta (Parlaments) vēlēšanās ne tikai noteikt tā sastāvu, bet arī to, kas būs nākamais Eiropas Komisijas (Komisija) priekšsēdētājs. Process izpaužas tādējādi, ka pirms Parlamenta vēlēšanām Eiropas politiskās partijas nosaka savus vadošos kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam un par Komisijas priekšsēdētāju kļūst kandidāts, kurš iegūst jaunievēlētā Parlamenta atbalstu. Vēsturiski Parlamentam nebija nekādas teikšanas Komisijas priekšsēdētāja izvēles procesā. Tikai ar Māstrihtas līgumu Parlaments ieguva tiesības apstiprināt Komisiju, pirms tās locekļi stājās amatā, savukārt Amsterdamas līgums paredzēja, ka Komisijas priekšsēdētāja kandidāts ir jāapstiprina Parlamentam, tomēr tā izvēle palika dalībvalstu valdību ziņā. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/274517-but-vai-nebut-ispitzenkandidateni-procesam/\n274517\nTue, 16 Apr 2019 00:00:00 +0200\n\n