Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Tue, 19 Jan 2021 01:09:50 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Pēc breksita: jurisdikcija, piemērojamās tiesības, spriedumu atzīšana un izpilde\n1. Ievads Kopš 2020. gada 1. februāra, kad spēkā stājās AK un ES starpā noslēgtais Izstāšanās līgums (turpmāk – Izstāšanās līgums),1 AK ir izstājusies no ES un tādējādi uzskatāma par "trešo valsti", t.i., tādu valsti, kas nav ES dalībvalsts. Izstāšanās līgumā tika paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods līdz 2020. gada 31. decembrim, kura laikā AK nezaudēja savas tiesības kā ES dalībvalsts, tomēr nepiedalījās ES iestāžu un pārvaldes struktūru darbā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumā noteikto līdz pārejas perioda beigām AK un tās teritorijā bija piemērojamas ES tiesības, t.sk. tiesības, kas ES dalībvalstu starpā regulē starptautisko privāttiesību aspektus.2 Pārejas perioda mērķis bija sniegt AK un ES laiku sarunām par to partnerības nosacījumiem pēc nepagarināmā pārejas perioda beigām. Strauji tuvojoties pārejas perioda izskaņai, neviens vairs negaidīja, ka AK un EK vēl ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278068-pec-breksita-jurisdikcija-piemerojamas-tiesibas-spriedumu-atzisana-un-izpilde/\n278068\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats\nViena daļa grozījumu ir saistīti ar valstī noteiktās minimālās algas pacelšanu no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī.1 Tā no CPL 250.19 panta izslēgts otrās daļas otrais teikums, kurš pirms tam noteica, ka tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, ja pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Jaunie grozījumi pieļauj, ka uzturlīdzekļu piedziņai bērnam vienkāršotās procedūras lietu tiesa ierosina divos gadījumos: "1) prasības apmērs nepārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda; 2) prasības apmērs pārsniedz ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278066-civilprocesa-likuma-gadumijas-grozijumu-apskats/\n278066\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komentārs par Darba likuma jauno regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu\n2020. gada 21. decembrī likumdevējs pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Darba likumā1 (turpmāk – grozījumi), kas stājās spēkā 2021. gada 5. janvārī. Grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – Direktīva (ES) 2018/957)2 normas. Iemesls iepriekšējās Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanai bija nepieciešamība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotajā tirgū nodrošināt "vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā", proti, nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs vai piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū. Jāatgādina, ka darbinieku ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278067-komentars-par-darba-likuma-jauno-regulejumu-attieciba-uz-darbinieku-norikosanu/\n278067\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Jāturpina GRECO rekomendāciju ieviešana korupcijas novēršanas jomā\nGRECO mērķis ir uzlabot tās dalībvalstu spēju apkarot korupciju, dinamiska savstarpējā novērtējuma procesa un dalībvalstu spiediena ceļā, kontrolējot šo dalībvalstu pieņemto saistību izpildi. Šobrīd GRECO sastāvā ir 49 dalībvalstis. Eiropas Padomes līgumam par GRECO nodibināšanu Latvija pievienojās 2000. gada 15. jūnijā. Līgumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Līdz 2004. gada 21. aprīlim Tieslietu ministrija bija atbildīga par Līgumā paredzēto saistību izpildes koordināciju. Latvija ir pievienojusies visiem starptautiskajiem līgumiem, kuru saistību izpildi uzrauga GRECO, un tie ir: Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un Papildprotokols, Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija. GRECO noslēgusi Ceturto novērtēšanas kārtu par korupcijas novēršanu parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā un secināja, ka ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278065-jaturpina-greco-rekomendaciju-ieviesana-korupcijas-noversanas-joma/\n278065\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā\n1. EBTA/EEZ valsts, kas nav ES dalībvalsts, pilsoņa izdošana trešajai valstij Lietā C-897/19 PPU Krievijas Federācija EST sprieda par dalībvalsts pienākumiem, lemjot par trešās valsts izsniegtu izdošanas lūgumu saistībā ar tādas valsts pilsoni, kura nav Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, bet ir EBTA dalībvalsts un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu1 (turpmāk – EEZ) līgumslēdzēja. 2015. gadā Interpola Maskavas birojs izdeva starptautiskās meklēšanas pieteikumu attiecībā uz Krievijas pilsoni I.N., lai aizturētu viņu sakarā ar pret viņu ierosināto kriminālvajāšanu par pasīvo korupciju. Kopš 2019. gada I.N. ir Islandes pilsonis un viņam ir Islandes pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Bēgļa statuss Islandē viņam tika piešķirts, ņemot vērā viņa faktisko saukšanu pie kriminālatbildības Krievijā. I.N. ar Islandes izdotu ceļojuma dokumentu bēgļiem ieradās Slovēnijas un Horvātijas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278071-aktualitates-eiropas-savienibas-tiesas-judikatura/\n278071\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nAkadēmiskā dzīve: Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference\n  Plenārsēde "Tiesības un tiesiskā vide mainīgos apstākļos" Otrdien, 2021. gada 2. februārī, plkst. 9.00 tiešsaistē Vadītājs: prof. Jānis Kārkliņš 9.00–9.10  Jānis Kārkliņš: Atklāšana 9.10–9.30 Jānis Kārkliņš: Pirkuma līguma objekta izpratne jauno patērētāju pirkuma direktīvu gaismā 9.30–9.50 Vadims Mantrovs: Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības izpratne jaunajās patērētāja pirkuma direktīvās 9.50–10.10 Arnis Buka: Dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz ES regulām un direktīvām: jauno patērētāju pirkuma direktīvu piemērs 10.10–10.30 Edvīns Danovskis: Attālināto lēmuma pieņemšanas instrumentu izmantošanas perspektīvas valsts pārvaldē   Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību sekcija Piektdien, 2021. gada 5. februārī, plkst. 10.00 tiešsaistē Vadītāji: asoc. prof. Artūrs Kučs un asoc. prof. Inga Kačevska 10.00–10.10 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278072-latvijas-universitates-79-starptautiska-zinatniska-konference/\n278072\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem Eiropas valstīs\nLatvijā jaunuzņēmumu atbalstam ir pieņemts speciāls likums (Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos valstī. Tajā ietverta jaunuzņēmuma definīcija, proti, jaunuzņēmums ir "kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību". Definīcija ir visai plaši interpretēta, un likumā ietvertie atbalsta nosacījumi ir bijuši grūti izpildāmi. Šā iemesla dēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā programmu administrators jaunuzņēmumu atbalsta programmu ietvaros līdz šim ir atbalstījusi tikai septiņus uzņēmumus. Saeimā 2020. gada 3. septembrī pieņemtie likuma grozījumi ļauj lielākam skaitam uzņēmumu kvalificēties atbalsta saņemšanai. Jaunās iniciatīvas (akciju opciju pakete) ieviešana, kas dotu tiesības ne tikai akciju ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278069-atbalsts-uznemejdarbibas-uzsacejiem-eiropas-valstis/\n278069\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas Zvērinātu advokātu padomē\nDarbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātām advokātēm Esmeraldai Balodei-Burakai un Dacei Putānei ar 2021. gada 13. janvāri. No Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pēc pašu vēlēšanās atskaitītas zvērinātas advokātes Stella Kalniņa un Ingrīda Labucka ar 2021. gada 13. janvāri. Darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātam advokātam Vilnim Krasovskim ar 2021. gada 13. janvāri; darbības apturēšana Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pagarināta zvērinātiem advokātiem Zanei Bulei-Mitkai, Gunvaldim Davidovičam, Ģirtam Eglītim, Ivetai Freibergai, Agnesei Gardai, Kristapam Hahelim, Aleksejam Loskutovam, Jolantai Modānei, Sandrai Nīmeierei, Kārlim Rihteram, Ģirtam Rūdam, Natālijai Sproģei, Ivetai Strautiņai-Ušakovai un Guntai Strodei, kā arī zvērinātu advokātu palīgiem Dzintaram Arbidānam, Laurai Rudzātei un Agnesei Senčilo. Atļauts zvērinātu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278073-latvijas-zverinatu-advokatu-padome/\n278073\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nMūsu autors: Iepazīstieties: JV autors Rolands Vītiņš\nKā jūs iedomājāties uzrakstīt "Jurista Vārdam"? Kas pamudināja jūs uz pirmo publikāciju "Jurista Vārdā"? Es regulāri lasu žurnālu "Jurista Vārds" un vienā brīdī atskārtu, ka man arī ir laiks sniegt savu ieguldījumu žurnālā, uzrakstot savu viedokli par aktuāliem tiesībpolitikas jautājumiem. Vai izdomāt raksta tematu un pēc tam uzrakstīt pašu rakstu bija viegli/grūti? Raksta tematu izdomāt nebija visai grūti – vajadzēja padomāt un pameklēt materiālus aptuveni vienu līdz divas dienas. Pašam rakstam gan vajadzēja veltīt vairāk laika – apmēram pusotru nedēļu – kopā ar rediģēšanu, pārstrukturēšanu, īsināšanu un pārlasīšanu. Kad un kā top jūsu raksti? Vai rakstāt pēc darba vakarā, varbūt nakts stundās vai rīta agrumā? "Jurista Vārda" raksti top mājās – pie mana darba galda, kā jau tas ir ierasts, attālināti strādājot Covid-19 pandēmijas laikā. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278074-iepazistieties-jv-autors-rolands-vitins/\n278074\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Palielinājies lietu izskatīšanas koeficients\nAizvadītajā gadā Senātā izskatītas 2945 lietas, kas ir par 12 % vairāk lietu nekā gada laikā saņemts. Pozitīvais lietu izskatīšanas koeficients, kas turklāt ir lielāks nekā iepriekšējā gadā, liecina, ka lietu uzkrājums Senātā samazinās. 2020. gadu sākot, Senātā bija 1641 neizskatīta lieta, gada laikā saņemtas 2639 lietas. Gadu noslēdzot, neizskatītas bija 1335 lietas. Visvairāk neizskatīto lietu uzkrājumu samazinājis Civillietu departaments – par 35 %. Samazinājums izdevies, kaut arī saņemto lietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir lielāks. Departaments izskatījis 1355 lietas, kas ir par 147 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietu izskatīšanas koeficients – 120 %. Gada beigās neizskatīta 421 lieta. Administratīvo lietu departamentā 2020. gadā saņemts mazāk lietu nekā iepriekšējā gadā un ir pozitīvs lietu izskatīšanas koeficients – saņemtas 826 lietas, izskatītas 940. Līdz ar to ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278059-palielinajies-lietu-izskatisanas-koeficients/\n278059\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Stažējas pieredzes apmaiņas programmā Senātā\n11. janvārī pieredzes apmaiņas programmā darbu Senāta Krimināllietu departamentā sāka Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. Viņa līdz jūnija beigām apgūs kasācijas instances darbības pieredzi. S. Reinholde, kurai ir ilga darba pieredze tiesu sistēmā, iespēju gūt pieredzi Augstākajā tiesā vērtē kā būtisku papildinājumu savām profesionālajām zināšanām un prasmēm. "Kvalitatīvs, tiesisks, taisnīgs un visiem saprotams tiesas nolēmums ir pamats tam, lai sabiedrība uzticētos tiesām kopumā. Tas ir saistīts ar vienotu tiesu praksi, kuras veidošanā svarīgu vietu ieņem Senāta nolēmumi un judikatūras tendences. Iespēja būt klāt uz izprast Senāta nolēmumu tapšanas procesu, piedalīties un iesaistīties senatoru diskusijās, sagatavot nolēmumu projektus, padziļināti izpētīt atsevišķus prakses jautājumus, pilnveidos manas analītiskās prasmes un nolēmumu sagatavošanas prasmes, liks ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278060-stazejas-pieredzes-apmainas-programma-senata/\n278060\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Saeimas Juridiskā komisija atbalsta grozījumus Civilprocesa likumā\nSaeimas Juridiskā komisija 13. janvārī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts atvieglot parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem. Likuma grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka no naudas, kas saņemta par pārdotu ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Normatīvie akti paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Pašlaik gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par negodprātīgā vai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278061-saeimas-juridiska-komisija-atbalsta-grozijumus-civilprocesa-likuma/\n278061\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nFoto: Ieva Leiniša, LETA Saeima 14. janvārī valsts kontroliera amatā ievēlēja Rolandu Irkli. Viņam ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadībā, kā arī jurista kvalifikācija. Vēlēšanas bija jāorganizē, jo pašreizējās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas otrais pilnvaru termiņš noslēdzas šā gada 19. janvārī. ● ● ● Tiek plānots, ka šā gada vasarā notiks pirmais valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie elektroniskās vides, kurā notiks kvalifikācijas eksāmens, izveides un testēšanas. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, kvalifikācijas eksāmens studējošajiem, iespējams, tomēr būs jākārto nevis elektroniskajā vidē, bet papīra formā, lai nodrošinātu akadēmiskā godīguma principa ievērošanu. "Jurista Vārds" sniegs detalizētāku informāciju saviem lasītājiem, tiklīdz tā būs zināma. ● ● ● Saistībā ar iespējamiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278062-suma/\n278062\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n\nRedaktora sleja: Vakcinācija pret Covid-19 – 2021. gada lielākais izaicinājums\n2021. gadu pasaule sagaidīja ar lielām cerībām, ka šis gads būs labāks par 2020. gadu. 2020. gads daudz kur ticis minēts kā pats sliktākais gads cilvēces vēsturē, gads, kurš ir izsvītrojams no vēstures u.tml. Tāpēc nākamajam gadam noteikti ir jābūt labākam, jo nav taču iespējams krist vēl zemāk! Cerības par 2021. gadu, protams, arī vairoja apstāklis, ka apstiprinātas vairākas vakcīnas pret Covid-19, kas nozīmē iespēju pakāpeniski atgriezties pie normālas dzīves (lai ko arī ar to mēs tagad saprotam vai atceramies). Tomēr vakcinācija nav pasākums, ko varēs veikt vienā dienā, momentā atgriežoties pie dzīves, ko pazinām pirms 2020. gada marta. Vakcinācija ir saistīta ar ļoti daudziem izaicinājumiem – loģistika vakcīnu piegādē (tostarp uzglabāšana, aizsardzība pret zādzībām, vakcīnu sadalījums starp ES dalībvalstīm), vakcinācijas organizācija katrā valstī (prioritāro grupu noteikšana, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/278058-vakcinacija-pret-covid-19-2021-gada-lielakais-izaicinajums/\n278058\nTue, 19 Jan 2021 00:00:00 +0200\n\n