Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Thu, 12 Dec 2019 18:23:27 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: UNIDROIT: ko tas nozīmē un kam tas vajadzīgs\nLūdzu, pastāstiet tuvāk par UNIDROIT pienesumu mūs­­dienu starptautisko privāttiesību attīstībā. Kāda ir UNIDROIT misija? UNIDROIT pamatmērķis ir apvienot valstis privāto tiesību laukā, palīdzot radīt normatīvos aktus un vienotas prakses skaidrojumus. Ja valstis savstarpēji veiks investīcijas un pārdos preces, valstu ekonomikas apjomi pieaugs, tas savukārt veicinās mieru starp valstīm un mierīgas starpvalstu tirdzniecības sistēmas izveidi. UNIDROIT misija ir strādāt pie unificētas privāto likumu sistēmas izveides. Ar privātiem likumiem pamatā domāti likumi finanšu nozarē, dažādi juridiski instrumenti saistībā ar testamentiem, bet visvairāk darba saistīts ar komercdarbības aspektiem. Cik plaša ir UNIDROIT regulējošo jautājumu (nozaru) joma? UNIDROIT ir viena no tā sauktajām "trīs māsām". Ir trīs starptautiskas organizācijas, kas nodarbojas ar unificēšanas jautājumiem. Proti, Hāgas konference ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275755-unidroit-ko-tas-nozime-un-kam-tas-vajadzigs/\n275755\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Atvērta grāmata par starptautiskajām publiskajām tiesībām un krīzēm\nGrāmatu ir izdevusi pasaulē lielākā un prestižākā akadēmiskā izdevniecība Oxford University Press. Šī grāmata ir pirmā sociālajās zinātnēs, kurā ir tik daudz autoru no Latvijas un kur redkolēģiju veido latvieši un RJA personāls. Valodas redaktors ir bijušais RJA lektors Kristofers Godards (Christopher Goddard), bet tehniskā redaktore – RJA lektore Ligita Gjortlere. Grāmatas atvēršanas pasākumu atklāja RJA rektors Dr. iur. Pjetro Sullo (Pietro Sullo). Viņš atzīmēja, ka ESIL konferences organizēšana Rīgā un grāmatas izdošana ir viens no RJA lielākajiem sasniegumiem. Runājot par grāmatā aplūkoto tematu aktualitāti, P. Sullo norādīja, ka starptautiskajām publiskajām tiesībām ir trīs iedarbības veidi. Pirmkārt, no starptautiskajām publiskajām tiesībām tiek sagaidīts, ka tās novērsīs krīzes, un šīs funkcijas īstenošanos var novērot krīžu kontekstā. Otrkārt, starptautiskās publiskās tiesības ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275754-atverta-gramata-par-starptautiskajam-publiskajam-tiesibam-un-krizem/\n275754\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesnešu apspriedes noslēpums\n1. Apspriede lietas izspriešanā Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Tiesa spriež tiesu, ievērojot principu ne eat iudex ex officio, t.i., tiesa pati neuzsāk un neizspriež lietu, bet tiesas spriešanas pamatā ir attiecīgs pieteikums, prasības pieteikums vai apsūdzība. Ja vien pastāv visi priekšnoteikumi tiesvedības procesuālai pieļaujamībai un nav tiesisku šķēršļu tiesvedībai, tiesai ir pienākums izlemt pieteikumu, prasības pieteikumu vai apsūdzību un izspriest lietu. Tiesai jāizspriež pieteikums pilnīgi. No visaptverošas tiesību aizsardzības garantijas izriet, ka tiesā iesniegts un pieņemts prasījums vai celta apsūdzība nedrīkst palikt neizspriesta. Lietas izspriešanai noturama tiesnešu apspriede. Apspriede ir veids, kādā tiesas sastāvā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275756-tiesnesu-apspriedes-noslepums/\n275756\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām saistītie ierobežojumi EST judikatūrā\nRaksts ir turpinājums "Jurista Vārdā" (Nr. 37, 17.09.2019.) iepriekš publicētajam rakstam par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aģentūru izveides vēsturi un lomu ES, kurā tika atklāta ES aģentūru izveides vēsture, kā arī skaidrota aģentūru loma un funkcijas ES administrācijā kopumā.1 Šajā rakstā autors vērtē konstitucionālos problēmjautājumus, kas ir saistīti ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām, konkrētāk, autors identificēs, kādi ierobežojumi attiecībā uz pilnvaru nodošanu ES aģentūrām izriet no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) secinājumiem tādās lietās kā Meroni,2 Romano3 un Short-selling.4 Vienlaikus ir jānorāda, ka šā raksta ierobežotā apjoma dēļ autors nepievērsīsies ES aģentūru izveides un pilnvarošanas juridiskā pamatojuma analīzei, ko autors ir izvērtējis darbā "Eiropas Savienības aģentūras, to izveidošana un pilnvarošana",5 bet gan ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275757-ar-izpildvaras-pilnvaru-nodosanu-es-agenturam-saistitie-ierobezojumi-est-judikatura/\n275757\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Iecere grozīt ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību raisa diskusiju\nIvars Bičkovičs Augstākās tiesas priekšsēdētājs   Par priekšlikumiem mainīt ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanas kārtību   Tieslietu ministra priekšlikumus grozījumiem ģenerālprokurora amata kandidātu izraudzīšanās procesā Tieslietu padome plāno skatīt 16. decembra sēdē. Manuprāt, daļa priekšlikumu būtu atbalstāmi, bet daļai būtu nepieciešams autoru izvērstāks skaidrojums, argumenti un diskusija. Atbalstu Tieslietu padomes lomas paplašināšanu. Jāatzīmē, ka arī šobrīd ir paredzēts Tieslietu padomes galavārds ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanai apstiprināšanai Saeimā – proti, Augstākās tiesas priekšsēdētājam virzāmais kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar virzīt apstiprināšanai kandidātu, kuru neatbalsta Tieslietu padome. Plašāk būtu diskutējami šādi priekšlikumi. Par kandidātu virzīšanu. Šobrīd Augstākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275753-iecere-grozit-generalprokurora-izvirzisanas-kartibu-raisa-diskusiju/\n275753\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Linda Luste\nIzglītība: Absolvēju Limbažu 3. vidusskolu un pēc tam Vidzemes Augstskolu, iegūstot profesionālo bakalaura grādu biznesa vadībā. Šobrīd studēju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas "Tiesību zinātne" 3. kursā. Darba pieredze: Līdz šim esmu strādājusi AS "Citadele banka" un AS "Luminor Bank" Latvijas filiālē, kur mani galvenie darba pienākumi bijuši saistīti ar asistēšanu hipotekārajā kreditēšanā, kredītu grozījumu veikšanu, kā arī piekrišanu gatavošanu darījumiem ar nodrošinājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Mani visvairāk saista krimināltiesības. Izjūtu aizrautību un degsmi izzinot tās. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Vēlos strādāt jomā, kas būtu saistīta ar krimināltiesībām, vairāk specializējoties finanšu un ekonomisko ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275764-linda-luste/\n275764\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Grāmata par pašvaldību reformu juridiskajiem aspektiem\nKā norādīts grāmatā, Latvijas pašvaldību sistēmas atjaunošanas procesā tikušas pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, kas vēl arvien tiek labotas. Joprojām arī tiek pārvērtēti jau īstenoto pašvaldību reformu rezultāti un izvirzīti mērķi jaunām reformām. Latvijas pašvaldības turpina mainīties, un pašvaldību reformas arī pašlaik ir aktuāls darba kārtības jautājums. Grāmatas pamatā ir pirms vairākiem gadiem Latvijas Universitātē aizstāvētais promocijas darbs "Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi". Pirms publicēšanas pētījums ir precizēts, papildinot to ar aktuālām atziņām un izvērtējot pēdējos normatīvo aktu grozījumus. Darbā ietverto praktisko novērojumu pamatā ir autora pieredze, daudzus gadus strādājot valsts pārvaldē un advokāta praksē ar pašvaldību attīstības un pārraudzības jautājumiem. Grāmata izdota laikā, kad Saeima ir ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275758-gramata-par-pasvaldibu-reformu-juridiskajiem-aspektiem/\n275758\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Latvietis kā kustama manta\nNoslēgumam tuvojas 2019. gads, kura ietvaros ir aizvadītas arī vairākas būtiskas vēsturiskas gadadienas, kas īpaši pelnījušas juristu pārdomas. No tiesību evolūcijas perspektīvas gribētos īpaši izcelt divas šādas jubilejas: 250 gadi kopš vācbaltu rakstnieka un žurnālista Garlība Helviga Merķeļa (1769–1850) dzimšanas un 200 gadi kopš dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē (Igaunijā tā notika 1816. gadā, Kurzemē – 1817. gadā, bet Latgalē un visā pārējā Krievijas impērijā – 1861. gadā). Abi šie notikumi jāaplūko ciešā kopsakarā, jo tieši Merķelis ar savu drosmīgo apcerējumu "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās" (1796) apgaismības ideju pārņemtajai Eiropai atklāja, ka kontinenta nomalē joprojām darbojas sistēma, kur muižnieki rīkojas ar saviem zemniekiem kā vergiem. "Latvieši" tika izdoti Leipcigā un, gūstot lielu popularitāti, vēlāk iznāca ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275747-latvietis-ka-kustama-manta/\n275747\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Prasība izglītības ieguvi privātajās izglītības iestādēs nodrošināt valsts valodā atbilst Satversmei\nApstrīdētā norma – 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmā daļa paredzēja papildināt Izglītības likuma 9. pantu ar pirmo prim daļu, kas nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Papildus tam likums "Grozījumi Izglītības likumā" precizēja, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, un izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likuma 41. panta noteikumus. Izglītības likuma 41. panta jaunajā redakcijā noteikti procenti, kādā apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā mācību satura ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275759-prasiba-izglitibas-ieguvi-privatajas-izglitibas-iestades-nodrosinat-valsts-valoda-atbilst-satversmei/\n275759\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakses komentāri: Par Satversmes tiesas spriedumu par izglītības ieguves valodu privātās izglītības iestādēs\n[1] 2019. gada 13. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam" (lieta Nr. 2018-22-01) (turpmāk – spriedums). Lietas būtība daudzējādā ziņā ir par līdzīgiem juridiskiem aspektiem, ko Satversmes tiesa vērtēja lietā Nr. 2018-12-01, par ko Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs) ir sniedzis komentāru šā gada 4. jūnija "Jurista Vārda" numurā.1 Atšķirībā no spieduma lietā Nr. 2018-12-01, kurā runa bija par izglītības ieguves valodu valsts un pašvaldības iestādēs, šajā lietā ir vērtēta izglītības ieguves valoda privātajās izglītības iestādēs. Papildus Satversmes tiesa vērtē pieteikuma iesniedzēju pausto viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. panta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275760-par-satversmes-tiesas-spriedumu-par-izglitibas-ieguves-valodu-privatas-izglitibas-iestades/\n275760\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakses komentāri: Paviršība Latvijas īpašo vēsturisko apstākļu gaismā\n[1] 2019. gada 13. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-22-01 (turpmāk – Spriedums).1 Par Sprieduma tekstu man ir vairāki komentāri. [1.1] Spriedums ir lielā mērā balstīts uz ST spriedumu lietā Nr. 2018-12-01.2 Šim spriedumam veltītā kritika3 būtu attiecināma ar uz pēdējo Spriedumu. Taču ir vairākas nianses, kas prasa papildu analīzi. [1.2] Atkal bez paskaidrojumiem tiek mainīta judikatūra. Spriedumā vispār netiek pieminēts ST spriedums lietā Nr. 2005-02-0106.4 Toreiz ST atzina, ka ir nepieciešams vai nu pilnībā pārtraukt privāto izglītības iestāžu finansēšanu no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, vai arī sniegt šādu finansējumu, pamatojoties uz vienlīdzības pamatiem, neatkarīgi no mācību valodas. ST secināja, ka leģitīmā mērķa sasniegšanai ir iespējams izvēlēties citus līdzekļus – nevis liedzot atbalstu, bet gan īpaši ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275761-pavirsiba-latvijas-ipaso-vesturisko-apstaklu-gaisma/\n275761\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Palīdz stabili un pareizi piemērot tiesību normas\nJaunākajā Satversmes komentāru sējumā "Likumdošana" Satversmes tiesas priekšsēdētāja prof. Ineta Ziemele raksta, ka nereti valsts iestāžu padomes ir ar pagaidu raksturu, apgrūtina institucionālās atmiņas veidošanos, tradīciju nostiprināšanos, kas kvalitatīvam likumdošanas darbam nav mazsvarīgi.1 Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) gan šeit varētu iebilst, ka, iespējams, tā ir lielākajā daļā gadījumu, taču ne mūsu gadījumā. Valsts pārvaldes iekārtas likums valsts iestādei prasa nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, nosakot, ka šo mērķu sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus. Kā vienu no sabiedrības līdzdalības formām iespējams izmantot konsultatīvās padomes institūtu. Reģistra Konsultatīvā padome (Padome) ar mērķi sekmēt Reģistra funkciju attīstību un sniegt teorētisku atbalstu tiesību piemērošanas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275762-palidz-stabili-un-pareizi-piemerot-tiesibu-normas/\n275762\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas Zvērinātu advokātu padomē\nDarbība kolēģijā Darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātam advokātam Andrim Pešudovam ar 2019. gada 4. decembri. No Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pēc pašas vēlēšanās atskaitīta zvērināta advokāte Janīna Vaivode ar 2019. gada 31. decembri. Darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātam advokātam Haraldam Kālim ar 2019. gada 7. decembri; darbības apturēšana Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pagarināta zvērinātiem advokātiem Edijam Blauam, Edgaram Pastaram, Lindai Purenkovai, Ivetai Reķelei-Apsītei, Unai Skrastiņai un Jevgenijai Ziņģei.   Jaunie advokāti un advokātu palīgi Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Marija Berdova, Inese Greķe, Līva Kalniņa, Marina Neronova, Henrijs Niedra, Jānis Pušpurs un Agita Sprūde. Zvērinātu advokātu palīgu skaitā uzņemti: – Dairis Anučins, patrona ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275763-latvijas-zverinatu-advokatu-padome/\n275763\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Aktualizē advokātu noslodzes ietekmi uz tiesvedību\nTiesnešu kvalifikācijas kolēģija, analizējot tiesnešu profesionālās novērtēšanas procesā saņemtos tiesnešu pašnovērtējumus, secinājusi, ka viens no tiesnešu biežāk minētajiem apstākļiem, kas negatīvi ietekmē tiesu darbu, ir advokātu vienlaicīga piedalīšanās vairākos tiesas procesos. Advokāta aizņemtība citās lietās ir šķērslis savlaicīgai tiesas sēžu nozīmēšanai un lietas izskatīšanai. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija aicina apsvērt grozījumus likumā "Par tiesu varu" un noteikt advokātu noslodzes kalendāram tikai informatīvu nozīmi, nevis kā šobrīd, kad likumā noteikts, ka to ņemt vērā ir obligāts nosacījums tiesnesim, nozīmējot tiesas sēdes. Nenoliedzot problēmu ar advokātu aizņemtību, kas liedz tiesai iespēju nozīmēt atsevišķas krimināllietas izskatīšanai iespējami īsākos termiņos, Zvērinātu advokātu padomes ieskatā, problēma nav vērtējama kā sistēmiska, jo ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275749-aktualize-advokatu-noslodzes-ietekmi-uz-tiesvedibu/\n275749\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Youtube iespējams noskatīties filmu par Rīgas apgabaltiesu\n Atzīmējot 100. gadskārtu kopš Rīgas apgabaltiesas izveidošanas, tika uzņemta dokumentālā filma par Rīgas apgabaltiesu, kuru tagad iespējams noskatīties Tiesu administrācijas YouTube kanālā https://youtu.be/GjzJDGZg8fQ. Dokumentālajā filmā izskaidrota Rīgas apgabaltiesas loma Latvijas tiesu sistēmā, uzklausot vēsturnieku, politiķu, tiesnešu un darbinieku atmiņas. Filmā iemūžinātas vēstures liecības par Rīgas apgabaltiesas darbību periodā līdz Otrajam pasaules karam un tiesas darbu šī gadsimta sākumā. Rīgas apgabaltiesa turpina vēstures liecību apkopošanu un aicina dalīties ikvienu, kam ir saglabājušās atmiņas vai materiāli par Rīgas apgabaltiesas darbu, saziņai izmantojot e-pastu riga.apgabals@tiesas.lv. \nhttps://juristavards.lv/doc/275751-iyoutubei-iespejams-noskatities-filmu-par-rigas-apgabaltiesu/\n275751\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Likumā paredz prasību pēc nevainojamas reputācijas\n

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem turpmāk tiks izvirzīta arī prasība pēc nevainojamas reputācijas, paredz Saeimā 5. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

Par VID ierēdni pašlaik var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām, un saskaņā ar grozījumiem likumā ierēdnim būs jābūt arī nevainojamai reputācijai.

Grozījumi rosināti, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību VID un maksimāli nevainojamu dienesta darbību nodokļu administrēšanas jomā, ņemot vērā, ka ierēdņi ir nodarbināti amatos, kuros tie ir pakļauti dažādiem korupcijas riskiem, ierobežojumiem un aizliegumiem.

\nhttps://juristavards.lv/doc/275750-likuma-paredz-prasibu-pec-nevainojamas-reputacijas/\n275750\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n
\n\nĪsziņas: Lai aizsargātu brīvību un likuma varas vērtības\nValsts prezidents Egils Levits 4. decembrī NATO samitā Lielbritānijā uzsvēra, ka ir nepieciešama visu alianses dalībvalstu kopīga rīcība, risinot jaunos pasaules ģeopolitiskos, tehnoloģiskos un informatīvās telpas izaicinājumus. "NATO nav alternatīvas," teica E. Levits. Valsts prezidents augstu novērtēja Kanādas vadīto NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijas kaujas grupas darbu, kā arī uzsvēra, ka Latvija turpinās veltīt 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. E. Levits atzīmēja, ka pirms 70 gadiem ir dzimusi spēcīgākā pasaules alianse, lai aizsargātu brīvību, demokrātiju un likuma varas vērtības. Šīs vērtības ir sargājušas Eiropas mieru, stabilitāti un drošību jau septiņas desmitgades. Samita laikā ASV prezidents Donalds Tramps uz darba pusdienām aicināja NATO dalībvalstis, kuras aizsardzībai tērē vismaz 2 % no IKP. To vidū bija arī Latvija. Pasākumā piedalījās ASV un vēl ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275748-lai-aizsargatu-brivibu-un-likuma-varas-vertibas/\n275748\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nFoto: Boriss Koļesņikovs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos kopš 2. decembra ir Inita Ilgaža. Viņa atzīta par labāko no pretendentiem atklātā konkursā, kurā pieteicās deviņi kandidāti. I. Ilgažai ir ilggadēja darba pieredze Tieslietu ministrijā, vadot Tiesu sistēmas politikas departamentu. ● ● ● Tieslietu padomes darba kārtībā ir jaunas tiesnešu atlases sistēmas izstrādāšana, lai ieviestu konceptuāli jaunu pieeju, kas atbilstu mūsdienu prasībām tiesneša amatam. Kvalitatīva tiesneša amata profesionālā standarta izstrādāšanai Tieslietu padome izveidojusi darba grupu. ● ● ● Saeima 5. decembrī pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos ar 2020. gada 1. jūliju, nevis 2020. gada 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā, galīgajā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275752-suma/\n275752\nTue, 10 Dec 2019 00:00:00 +0200\n\n