Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Mon, 16 Sep 2019 05:19:05 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nIntervija: ANO iespējas cīņā pret brīvības prettiesisku atņemšanu\nPastāstiet, lūdzu, par to, kā nonācāt darba grupas priekšsēdētāja vietnieka amatā un kādus papildu pienākumus šis jaunais amats paredz. Mana pirmā sesija, kad sāku strādāt darba grupā, bija 2016. gada novembrī. Saskaņā ar darba grupas nolikumu katru gadu darba grupai ir trīs sesijas, un pirmajā sesijā, kas ir aprīļa sesija, tiek pārvēlēts darba grupas prezidijs. Proti, tiek ievēlēts darba grupas priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Šīs vēlēšanas notiek katru gadu, tātad katru gadu prezidija sastāvs mainās. 2017. gada aprīlī notika pirmās vēlēšanas, kurās es piedalījos, un šajās vēlēšanās es tiku ievēlēta par priekšsēdētāja vietnieci. Saskaņā ar darba grupas nolikumu prezidija sastāvā ir darba grupas priekšsēdētājs, kas vada darba grupu. Priekšsēdētāja redzamākie pienākumi ir apstiprināt un noteikt darba grupas ārējo darbību – visas preses relīzes, visus publiskos paziņojumus, kuriem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275201-ano-iespejas-cina-pret-brivibas-prettiesisku-atnemsanu/\n275201\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nAptauja: Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni\nŠovasar lielu sabiedrības, tai skaitā arī tiesībnieku, uzmanību piesaistīja plaši izskanējušās problēmas sakarā ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas darbiem. Pēc ilgstošām domstarpībām, kas raisījās starp pasūtītāju (VAS "Valsts nekustamie īpašumi"), projektētāju (arhitektes Zaigas Gailes birojs) un būvnieku (pilnsabiedrība "RERE Būve1") un bremzēja rekonstrukciju, pasūtītājs nolēma uzteikt uzņēmuma līgumu. Savukārt būvniecības uzņēmums vērsās tiesā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, aizliedzot pasūtītājam slēgt līgumus ar citiem eventuāliem teātra būvniekiem, pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja. Šis gadījums rosina būtiskus jautājumus par uzņēmuma līguma izpratni. Tādēļ, pilnībā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275200-dazi-jautajumi-par-uznemuma-liguma-izpratni/\n275200\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu\nTomēr jāatzīst, ka likumdevējs šobrīd vēl spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) nav noteicis maznozīmīga pārkāpuma legāldefinīciju, kā arī kritērijus, pēc kuriem administratīvo pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu. Šis jautājums vēl vairāk ir aktualizējies vienlaikus ar jauno Administratīvo atbildības likumu (turpmāk – AAL), kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī un kurā likumdevējs ir mēģinājis noteikt kritērijus, pēc kuriem administratīvo pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu. Tomēr no tiesību teorijas viedokļa jēdziens "maznozīmīgs pārkāpums" tāpat paliks par nenoteikto juridisko jēdzienu jeb ģenerālklauzulu, kura satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Līdz ar to raksta mērķis ir analizēt kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājs vērtē administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu, kā arī identificēt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275203-administrativa-parkapuma-atzisana-par-maznozimigu/\n275203\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?\nAtkritumu apsaimniekošanas jautājumus valstī regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk – AA likums). Tas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: publiskā iepirkuma procedūrā, publiskās un privātās partnerības procedūrā vai nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādēļ kopš 2017. gada 14. februāra, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu uzsākt publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgā, ar interesi sekoju šim procesam, jo biju tās darba grupas vadītāja vietnieks, kas izstrādāja Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk – PPP likums) un rakstīju šī likuma tekstu. Saeima PPP likumu pieņēma 2009. gada 18. jūnijā, un tas stājās spēkā tā paša gada 1.oktobrī, taču likuma pieņemšanas laiks sakrita ar krīzes ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275205-vai-konkurences-padome-tiesam-ir-tiesiga-ierobezot-likuma-noteikto-pasvaldibas-ricibas-brivibu-ierosinot-piemerot-pagaidu-noregulejumu/\n275205\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Par atvasināto un publisko tiesību autonomo subjektu pārvaldes institūciju vēlēšanām\nGaiss, ūdens, brīvība, demokrātija. Pašsaprotamas lietas, tiesības un brīvības, kas ir nemanāmas, kamēr to ir pietiekami, bet kuru trūkumu uzreiz pamanām un protestējam, ja kaut kas no tā sāk pietrūkt. Jau gandrīz 30 gadus dzīvojam demokrātijā, kas attiecībā uz valsti burtiski nozīmē tautas varu. Demokrātija ar valsts pamatlikumu ir nostiprināta kā valsts pārvaldes forma un pēc 1990. gada 4. maija1 pakāpeniski ir ieviesta valsts pārvaldē de facto. Tāpat demokrātijas principi lielākā vai mazākā mērā ir adaptēti arī ārpus valsts pārvaldes hierarhiskās sistēmas esošajās organizācijās. Pēc būtības demokrātija ir vairākuma vara2 jeb konfliktu un pretēju interešu risināšanas mehānisms, kur mazākuma interešu aizsardzību jeb vairākuma gribas ierobežojumus nosaka likums, tostarp un galvenokārt – konstitūcija.3 Jebkura demokrātija tāpēc balstās brīvās un godīgās vēlēšanās. Svarīgākie ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275206-par-atvasinato-un-publisko-tiesibu-autonomo-subjektu-parvaldes-instituciju-velesanam/\n275206\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Parakstīta Deklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvijā\nDeklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu 1. Latvijas Republikas valdība atzīst kā obligātu ipso facto bez īpašas vienošanās un ar savstarpīguma noteikumu Starptautiskās tiesas jurisdikciju saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtu 36. panta 2. punktu līdz paziņojuma sniegšanai par atzīšanas izbeigšanu pār visiem strīdiem, kas cēlušies pēc datuma, kad šī deklarācija ir iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, attiecībā uz situācijām vai faktiem pēc šī datuma, kas nav: (i) jebkurš strīds, par kuru puses vienojušās vai vienojas izmantot citu miermīlīgu risinājuma metodi, kas paredz saistoša lēmuma pieņemšanu; (ii) jebkurš strīds, kas skar līgumu, kas paredz vai nu izmantot miermīlīgu risinājuma metodi ar saistoša lēmuma pieņemšanu vai ievērošanas uzraudzības mehānismu neatkarīgi no tā, vai tie nodrošina pieeju pusēm vai jebkurām citām ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275199-parakstita-deklaracija-par-starptautiskas-tiesas-obligatas-jurisdikcijas-atzisanu-latvija/\n275199\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJurists un kultūra: Esi sveicināts, Raini!\n11. septembris ir dzimšanas diena diplomētam juristam, poētiskākajam Latgales un visas Latvijas dzejniekam, intelektuālim Rainim. Par Raini var runāt tikai versijās, un katram tā būs sava. Jau no mazotnes man Rainis asociējas ar teju arhetipisko granīta pieminekli Rīgas centrā, Esplanādē, no kura uz garāmgājējiem noraugās sēdošs Rainis. Rainis Lielais. Tāpat spilgtā atmiņā ir iespiedusies melnbalta fotogrāfija no Majoru jūrmalas, kurā redzams Rainis peldkostīmā ar saulē bronzētu seju un gaišu bārdu, rokas atspiedis pret gurniem. Savukārt Gunāra Priedes lugas "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!" nosaukums vislabāk izsaka to sajūtu gammu un pretreakciju, kad skolas laikā kā obligāto literatūru vajadzēja lasīt Raiņa "Zelta zirgu". Toreiz šī Raiņa saulgriežu pasaka skanēja tik patētiski sveša, smagnēja un tāla no realitātes, ka drīzāk summējās izsaukumā: "Man riebjas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275208-esi-sveicinats-raini/\n275208\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Darba devējs:Valsts probācijas dienests\nAmats un tā galvenie pienākumi: juridiskā departamenta juriskonsulta (ierēdņa) amats. Ja vēlies atbildīgu darbu valsts pārvaldē, strādājot ar dažādas sarežģītības juridiskiem jautājumiem, un veikt pienākumus, kas ir vispusīgi un attīstīs Tevi kā juristu un profesionāli juridiskajā jomā, tad pievienojies mūsu komandai! Galvenie amata pienākumi: • izstrādāt un virzīt dienestam nepieciešamos ārējo un iekšējo normatīvo aktu projektus; • piedalīties iepirkumu komisijas darbā un līgumu projektu izvērtēšanā atbilstoši departamenta kompetencei, nodrošinot to satura atbilstību iepirkumu nolikumu saturam; • izstrādāt dienestam nepieciešamos līgumu (publisko un privāto tiesību jomā) projektus; • pārbaudīt dienesta ierēdņu un darbinieku sagatavoto juridiska rakstura dokumentu atbilstību normatīvo aktu un juridiskās tehnikas prasībām un savas kompetences ietvaros sniegt par tiem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275207-darba-devejsbrvalsts-probacijas-dienests/\n275207\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Latvijas pienākumi klimata pārmaiņu novēršanā\n23.–25. septembrī Ņujorkā norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra Klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķu samits,1 kurā piedalīsies arī Latvijas delegācija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šī samita viens no mērķiem ir politiskās gribas mobilizēšana Parīzes nolīguma2 mērķu īstenošanai un nepieciešamo pārmaiņu ekonomikas politikas veicināšanai. Tematiski ir izvēlētas sešas galvenās jomas, kurām tiks pievērsta uzmanība samita ietvaros: finansēšanas jautājumi, pāreja enerģētikas un rūpniecības jomā, uz dabas saudzēšanu balstīti risinājumi, pilsētvide, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī pilsoņu un jaunatnes mobilizācija. Samita ietvaros uzstāsies Nobela miera prēmijai izvirzītā 16 gadus vecā klimata aktīviste no Norvēģijas – Grēta Tūnberga (Greta Thunberg). Latvija ir uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275204-latvijas-pienakumi-klimata-parmainu-noversana/\n275204\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Eiropas tiesību institūta konference Vīnē\nSatversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova un Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš no 4. līdz 6. septembrim piedalījās gadskārtējā Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) konferencē Vīnē. Konferencē tiesneši iepazinās ar Eiropas Savienības tiesību jaunumiem dažādās jomās, tomēr viena no galvenajām sarunu tēmām bija tehnoloģiju tiesību attīstības jautājumi: kā izmantot mākslīgo intelektu administrācijas procesā, kā pielietot blokķēdes un gudros līgumus, kā tehnoloģijas ietekmē citas tiesību jomas un to attīstību. Eiropas Tiesību institūts ir dibināts 2011. gadā, lai apvienotu Eiropas juridisko profesiju pārstāvjus un institūcijas ar mērķi uzlabot Eiropas Savienības tiesību kvalitāti. Tā darbības principi ir balstīti uz izpēti un praktisku ieteikumu izstrādi Eiropas tiesību attīstības un integrācijas kontekstā. Gadu gaitā tas ir kļuvis par nozīmīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275195-eiropas-tiesibu-instituta-konference-vine/\n275195\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Senatora dzimtas pēcteči apmeklē Latviju\nPateicoties Augstākās tiesas mājaslapā ievietotajai informācijai par piemiņas ozola stādīšanu Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāja Kristapa Valtera piemiņai, viņa mazmazmeita Kristīne Valtere-Peintnere uzzināja par sava vecvectēva lomu Latvijas vēsturē. Viņa noskaidroja, ka ne Augstākajai tiesai, ne senatora dzimtajā Kuldīgas pusē nav zināmi K. Valtera pēcteči, tādēļ atsaucās un atbrauca uz Latviju. K. Valtere-Peintnere kopā ar vīru apmeklēja Kuldīgu, kur apskatīja dzimtas mājvietu Rumbas pagasta Dindžos un savu priekšteču kapavietas Lāčplēšu kapos, kā arī piemiņas ozolu pilsētas parkā. Septembra sākumā K. Valtera pēcnācēji viesojās Augstākajā tiesā un iepazina Latvijas tiesu sistēmu, kuras pamatlicējs bija viņu vecvectēvs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tiekoties ar Kristīni un Džonu Valteriem-Peintneriem, pastāstīja par K. Valtera lomu Latvijas kā tiesiskas un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275196-senatora-dzimtas-pecteci-apmekle-latviju/\n275196\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Pieejams aktualizēts Senāta prakses apkopojums\nAugstākās tiesas mājaslapā publiskots aktualizēts Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Apkopojums, kurā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums par tiesu praksi 2017. un 2018. gadā skatītajās lietās papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Taču apkopojuma sagatavotāji norāda, ka apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275197-pieejams-aktualizets-senata-prakses-apkopojums/\n275197\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nMinistru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns 4. septembrī parakstīja grozījumus Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, lai veicinātu Latvijas iestāžu spējas efektīvi novērst un apkarot finanšu un ekonomiskos noziegumus. ● ● ● Ministru kabinets 3. septembrī atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. ● ● ● Satversmes tiesa 4. septembrī sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju jau trešo gadu izsludināja konkursu, kurā vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešiem ir iespēja pieteikties uz sešu mēnešu pieredzes apmaiņu Satversmes tiesā. ● ● ● Augstākā tiesa saistībā ar jauno mācību gadu aicina ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275198-suma/\n275198\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: "Jurista Vārds" un (tiesību) politika\nLai gan "Jurista Vārds" jau kopš pašiem pirmsākumiem (pirms vairāk nekā 20 gadiem) iznāk katru nedēļu, lai kopā ar autoriem un lasītājiem spētu efektīvi sekot līdzi visām svarīgākajām pārmaiņām Latvijas tiesiskajā sistēmā un laicīgi identificētu problēmas un tās apspriest, šodienas laidiens "karsto" aktualitāšu ziņā būs grūti pārspējams. Lūk, trīs temati, kas rāda, kā juristu vidē rezonē norises, ko varētu saukt arī par Latvijas mēroga skandāliem. Laidienu ievada pēc redakcijas ierosinājuma veikta civiltiesību un civilprocesa lietpratēju aptauja par dažiem uzņēmuma līguma izpratnes aspektiem. Kaut arī jautājumi un atbildes ir pēc iespējas atrauti no konkrētās lietas, kas stipri saviļņoja tiesībnieku vidi, lasītājiem būs skaidrs (un to nenoliegsim arī mēs), ka aptauju rosināja konkrēts tiesas lēmums medijos plaši atspoguļota un Latvijas sabiedrībā apspriesta konflikta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275194-jurista-vards-un-tiesibu-politika/\n275194\nTue, 10 Sep 2019 00:00:00 +0200\n\n