Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Sat, 24 Oct 2020 12:03:31 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nInformācija: Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija\nApvienoto Nāciju Organizācija (ANO) var uzskatīt par pasaules valstu parlamentu, kas rūpējas par starptautisko tiesību un likuma varas nostiprināšanu pasaulē. "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kas veidots sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību ANO, ir veltīts šīs nozīmīgās starptautiskās organizācijas dibināšanas 75. gadadienai. Šajā numurā Valsts prezidents Egils Levits, apskatot ANO un Latvijas saskarsmes punktus, kā būtisku atzīmē Latvijas Saeimas lēmumu atzīt Starptautiskās tiesas jurisdikciju, uzsverot, ka šis solis Latvijai ir tiesiski un politiski ļoti nozīmīgs. Mūsu valsts turpmāk varēs vērsties tiesā pret tām valstīm, kuras pārkāpj savas starptautiskās saistības pret Latviju. Šādas tiesības Latvijai gan būs tikai pret tām valstīm, kuras arī atzinušas Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Valsts prezidents, komentējot Latvijas mērķi iegūt nepastāvīgu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277397-pasaules-parlaments-apvienoto-naciju-organizacija/\n277397\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: ANO 75. gadskārta – desmit saskarsmes punkti Latvijā\nI Ikvienas valsts stratēģiskajai interesei vajadzētu būt starptautiski tiesiskās kārtības stiprināšanai, lai starptautiskajās attiecībās dominētu starptautisko tiesību normās balstīta rīcība, nevis atsevišķu valstu egoistiskas intereses un patvaļa. Eiropas kultūrtelpai vēsturiski ir labi zināms postošais spēks, kuru mūsu civilizācijai ir nesusi brutālā spēkā, nevis tiesībās balstīta valstu politika. Divdesmitā gadsimta skumjā pieredze un tās izvērtējums mūsu kopējā vēsturiskajā atmiņā vairāk nekā jebkad iepriekš prasa mūsu visu solidāru un apņēmīgu rīcību, lai stiprinātu starptautiski tiesisko kārtību un tiesību varu starptautiskajās attiecībās. Diemžēl divdesmit pirmā gadsimta skaudrā realitāte dažādās pasaules malās liedz mums būt pārlieku optimistiskiem un cerīgi raudzīties nākotnē. Tādēļ vēl jo vairāk nekā iepriekš mēs varam novērtēt mieru, drošību un skaidrus spēles ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277398-ano-75-gadskarta-desmit-saskarsmes-punkti-latvija/\n277398\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Spēku koncentrēšana: Latvijas nākotnes ārpolitika un ANO\nMultilaterālisma nozīme Latvijas ārpolitikā Latvijai kā nelielai Eiropas valstij globalizācijas apstākļos valsts un sabiedrības attīstība un labklājība lielā mērā ir atkarīga no spējas efektīvi darboties starptautiskajā vidē. No vienas puses, līdzīgi kā vairumam nelielu valstu, arī Latvijas rīcībā ir ierobežoti cilvēku un materiālie resursi diplomātijas īstenošanai. No otras puses, lai arī Latvija pēc iedzīvotāju skaita, ekonomiskās spējas un teritorijas lieluma viennozīmīgi ir ierindojama mazo valstu grupā, tomēr atbilstoši tradicionālajiem rīcības kapacitātes un ievainojamības konceptiem Latvija ir sasniegusi daudz vairāk, nekā starptautiskajā vidē no šādām valstīm tiek sagaidīts. Pilnībā atsvabinoties no padomju sistēmas, atjaunojot demokrātiju, iekļaujoties Rietumu struktūrās un balstoties uz tiesiskuma principiem, Latvija ir kļuvusi par līdzvērtīgu spēlētāju un uzticamu partneri ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277399-speku-koncentresana-latvijas-nakotnes-arpolitika-un-ano/\n277399\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas un ANO iniciatīvas pret infodēmiju\nPandēmija no jauna spilgti izgaismoja riskus, kas ir saistīti ar plašu nepierādītas, nepārbaudītas, apzināti sagrozītas vai neapzināti izplatītas informācijas apriti gan tradicionālajos medijos, gan sociālajās platformās. Pasaules veselības organizācija (turpmāk – PVO) nosauca šo fenomenu par infodēmiju, citiem vārdiem, "informācijas pārpilnību, kas satur gan patiesu, gan nepatiesu vai apzināti sagrozītu informāciju", salīdzinot infodēmijas draudu ar pašu nāvējošo vīrusu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (Ant—nio Guterres), apzinoties viltus ziņu un sazvērestības teoriju kaitīgo ietekmi uz cilvēku garīgo un fizisko veselību, agresijas un naida noziegumu pieaugumu, kā arī vēloties mobilizēt starptautisko sabiedrību šīs globālās krīzes laikā, aicināja valstis apturēt viltus ziņu izplatīšanu, stiprināt sabiedrību noturību, veicināt kritisko domāšanu un apzinīgāku attieksmi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277400-latvijas-un-ano-iniciativas-pret-infodemiju/\n277400\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes prakse\nANO Ģenerālā asambleja ANO Ģenerālajai asamblejai ir centrālā loma ANO mērķu īstenošanā. Tie ir: 1) starptautiskā miera un drošības uzturēšana; 2) draudzīgu attiecību starp nācijām attīstīšana; 3) starptautiskā sadarbība, lai risinātu ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmas, kā arī cilvēktiesību īstenošanas sekmēšana; 4) šo nāciju kopējo mērķu darbību harmonizācija (ANO statūtu 1. pants). Ar nelielu ANO statūtu 10.–12. pantā paredzēto izņēmumu attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas ierobežoto lomu starptautiskā miera un drošības uzturēšanā tieši ANO Ģenerālā asambleja ir tas ANO orgāns, kam ir visaptveroša loma galveno ANO funkciju īstenošanā. Taču, neraugoties uz teikto, jāpiemin fakts, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām nav juridiski saistoša spēka. Tās zināmos gadījumos var kalpot kā valstu un starptautiskas organizācijas prakses atspoguļojums, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277401-ano-eneralas-asamblejas-un-drosibas-padomes-prakse/\n277401\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautiskā tiesa ANO 75. gadadienā\nI. Starptautiskās tiesas kompetence ANO Starptautiskā tiesa (ST) ir galvenā ANO tieslietu institūcija,1 un tās kompetencē ietilpst starpvalstu strīdu risināšana un konsultatīvu atzinumu sniegšana starptautiskām organizācijām.2 Visas ANO dalībvalstis ir ST statūtu dalībvalstis,3 tomēr konkrētu strīdu izskatīšanai papildus vēl ir nepieciešama valstu piekrišana jurisdikcijai attiecīgajā lietā. Piekrišana var tikt izteikta vairākos veidos,4 no kuriem tiesvedības praksē būtiskākie ir trīs: pirmkārt, vispārēja ST jurisdikciju atzīstoša deklarācija, ko (ar dažādām atrunām un nosacījumiem) ir izteikušas 74 valstis, to skaitā Latvija;5 otrkārt, līguma noslēgšana konkrētā strīda nodošanai izskatīšanai ST (t.s. compromis); treškārt, piekrišana jurisdikcijai par konkrētā līguma iztulkošanu un piemērošanu. Vienojošais elements ir prasība pēc subjekta piekrišanas strīda izskatīšanai kā ST kompetences ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277402-starptautiska-tiesa-ano-75-gadadiena/\n277402\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautisko tiesību apaļā galda bruņinieki\nStarptautisko tiesību komisiju 1947. gadā nodibināja ANO Ģenerālā asambleja, uzdodot tai veikt starptautisko tiesību kodifikācijas un progresīvās attīstības darbu atbilstoši ANO statūtu1 13. panta (1) daļas a) punktam, tādējādi šo darbu no saviem pleciem noveļot uz jaundibināmo institūciju. Reizē ar to Starptautisko tiesību komisija kļuva par pasaulē pirmo starptautisko tiesību progresīvās attīstības un kodifikācijas institūciju.2 Ar ANO Ģenerālās asamblejas 1947. gada 17. novembra rezolūciju Nr. 174 (II) tika pieņemti arī Starptautisko tiesību komisijas statūti,3 kuru 1. pants definē komisijas uzdevumu – progresīvi attīstīt starptautiskās tiesības un tās kodificēt, bet 15. pants definē šos jēdzienus, nosakot, ka starptautisko tiesību progresīvā attīstība nozīmē konvenciju projektu sagatavošanu par jautājumiem, kuri vēl nav ar starptautiskajām tiesībām regulēti vai attiecībā uz kuriem ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277403-starptautisko-tiesibu-apala-galda-bruninieki/\n277403\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Šķīrējtiesu procesu reforma ANO\nProblēmas būtība Šie reformu procesi ir reakcija uz plašu un pamatotu starptautiskās sabiedrības satraukumu, ka šāds līdzsvars netiek garantēts esošā šķīrējtiesas mehānisma ietvaros, ko paredz starptautiskie ieguldījumu nolīgumi – divpusējie (BIT), sektorālie, piemēram, Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar ieguldījumu aizsardzības normām.5 Šajos līgumos noteiktais šķīrējtiesas mehānisms paredz ārvalsts ieguldītājam iespēju tieši vērsties pret ieguldījumu saņēmušo valsti ad hoc starptautiskā šķīrējtiesā, kuras sastāvu parasti veido divi strīda pušu izvēlēti šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas priekšsēdētāju izvēlas vai nu pušu ieceltie šķīrējtiesneši, strīda puses vai kāda institūcija. Šķīrējtiesa atbilstoši ieguldījumu aizsardzības līgumam, kas ietver tādus ieguldījumu aizsardzības standartus kā, piemēram, aizsardzību pret ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277404-kirejtiesu-procesu-reforma-ano/\n277404\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Apvienoto Nāciju Organizācija: ģenerālsekretāri un struktūra\nANO ģenerālsekretāri 1. Trigve Lī (Trygve Lie) (1946–1952), Norvēģija. 2. Dāgs Hammaršelds (Dag Hammarskjšld) (1953–1961), Zviedrija. 3. U Tans (U Thant) (1962–1971), Birma. 4. Kurts Valdheims (Kurt Waldheim) (1972–1981), Austrija. 5. Havjers Peress de Kueljars (Javier Perez de Cuellar) (1982–1991), Peru. 6. Butross Butross-Gali (Boutros Boutros-Ghali) (1992–1996), Ēģipte. 7. Kofi Annans (Kofi Annan) (1997–2006), Gana. 8. Bans Ki Mūns (Ban Ki-moon) (2007–2016), Dienvidkoreja. 9. Antoniu Gutērrešs (Ant—nio Guterres) (kopš 2017. g.), Portugāle. ANO ģenerālsekretāru saskaņā ar statūtiem uz pieciem gadiem ievēl Ģenerālā asambleja, ņemot vērā Drošības padomes rekomendācijas. ANO ģenerālsekretāram ir tiesības ziņot Drošības padomei par visiem jautājumiem, kas var apdraudēt starptautisko mieru un drošību. Ģenerālsekretārs katru gadu iesniedz Ģenerālajai asamblejai pārskatu par ANO darbu.   ANO ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277405-apvienoto-naciju-organizacija-generalsekretari-un-struktura/\n277405\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Deklarācija par ANO septiņdesmit piektās gadadienas atzīmēšanu\nMēs, valstu un valdību vadītāji, kas pārstāvam pasaules tautas, esam pulcējušies 2020. gada 21. septembrī, lai atzīmētu Apvienoto Nāciju Organizācijas septiņdesmit piekto gadadienu. Mēs to darām patiesā apbrīnā un cieņā pret šīs organizācijas dibinātājiem. Nav nevienas citas pasaules mēroga organizācijas ar tik neapstrīdamām likumīgām pilnvarām, spēju saliedēt partnerus un normatīvo aktu ietekmi kā Apvienoto Nāciju Organizācija. Neviena cita globāla organizācija nesniedz tik daudziem cilvēkiem cerības dzīvot labākā pasaulē un nespēj nodrošināt to nākotni, pēc kādas tiecamies. Vien retu reizi bijis tik svarīgi visām valstīm pielikt kopīgas pūles, lai īstenotu cerības, kuru dēļ nācijas ir apvienojušās. Pēc Otrajā pasaules karā pieredzētajām šausmām Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota kā visas cilvēces kopīgs projekts, lai glābtu nākamās paaudzes no kara posta. Pat lielu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277406-deklaracija-par-ano-septindesmit-piektas-gadadienas-atzimesanu/\n277406\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Eiropas Parlaments ierosina juridiski saistošu mehānismu ES vērtību aizsardzībai\nPriekšlikumā deputāti ar bažām norāda, ka vairākās ES dalībvalstīs pieaug un nostiprinās ne vien autokrātiskas un neliberālas tendences, ko vēl vairāk pastiprina Covid-19 pandēmija, bet arī korupcija, dezinformācija un valsts varas izmantošana savtīgās interesēs. Tajā arī teikts, ka ES trūkst instrumentu, lai risinātu šo līdz šim nepieredzēto un pieaugošo pamatvērtību krīzi, un norādīts, ka Padomei nav izdevies panākt būtisku progresu notiekošajās Līguma par Eiropas Savienību 7. panta procedūrās un ka tas dalībvalstīm "ļauj turpināt novirzīties" no šīm vērtībām. Novirzīšanās no Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētajām vērtībām vērojama arvien biežāk, un tas apdraud ES tiesību sistēmu, iedzīvotāju pamattiesības un ES uzticamību starptautiskā līmenī. Tāpēc Eiropas Parlaments ierosina ieviest uz pierādījumiem balstītu instrumentu, ko vienādi, objektīvi un taisnīgi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277407-eiropas-parlaments-ierosina-juridiski-saistosu-mehanismu-es-vertibu-aizsardzibai/\n277407\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Saeimā sāk skatīt Latviešu vēsturisko zemju likuma projektu\nPar ieceri veidot šādu likumprojektu Valsts prezidents informēja laikā, kad Saeima šīs vasaras sākumā noslēdza darbu pie administratīvi teritoriālās reformas. 19. jūnija paziņojumā,1 kas tika izplatīts līdz ar lēmumu tomēr izsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kura pieņemšanas gaitu un sagatavošanas veidu Valsts prezidents vērtēja kritiski, viņš citastarp norādīja, ka "administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana", un vienlaikus atzina, ka "administratīvi teritoriālā reforma nav īstais instruments kultūrvēsturiskās identitātes un piederības stiprināšanai" un tam nepieciešams atsevišķs regulējums. Jāatgādina, ka administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas laikā tieši kultūrvēsturiskās piederības jautājumi raisīja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277408-saeima-sak-skatit-latviesu-vesturisko-zemju-likuma-projektu/\n277408\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Par satraucošām tendencēm Satversmes tiesas spriedumu izpildē\nLatvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Latvijai šis gads ir bijis vēsturisks labklājības jomā. Pēc maniem kā Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikumiem Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pieņēmusi šādus spriedumus: 2020. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. 2019-24-03, 2020. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 2019-27-03 un 2020. gada 16. jūlija spriedums lietā Nr. 2019-25-03. Satversmes tiesa savos spriedumos šajās lietās ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tiem nepieciešamā palīdzība. Visus iepriekšminētos Satversmes tiesas spriedumus caurvij tādi uzsvari kā: – likumdevēja pienākums noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un izstrādāt konkrētu kritēriju kopu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277396-par-satraucosam-tendencem-satversmes-tiesas-spriedumu-izpilde/\n277396\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Kristīne Šļujeva\nIzglītība: Vispārējo vidējo izglītību ieguvu Jelgavas 6. vidusskolā, bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās Eseksas Universitātē Lielbritānijā, maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās (LL.M) Utrehtas Universitātē Nīderlandē un maģistra grādu tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M) un jurista kvalifikāciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Darba pieredze: No 2016. gada maija līdz 2019. gada novembrim strādāju zvērinātu advokātu birojā "Voroncovs", sākotnēji par jurista palīdzi, vēlāk par juristi. Kopš 2019. gada decembra strādāju par juriskonsulti Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Ņemot vērā starptautisko publisko tiesību nenoliedzamo lomu starpvalstu dialoga veicināšanā un miera un drošības nodrošināšanā pasaulē, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277409-kristine-lujeva/\n277409\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Ņujorkas arhīvs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā\nAtzīmējot ANO 75. gadadienu, Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku ir noorganizējusi izstādi "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām", kas Nacionālajā bibliotēkā ir apskatāma līdz 31. oktobrim. Pirmo reizi ir pieejamas dokumentālas liecības un oriģināli dokumenti no Ņujorkas pārvestā BATUN (Baltic Appeal to the United Nations) arhīva. BATUN jeb Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām bija viena no ietekmīgākajām baltiešu trimdas organizācijām, kas 25 gadus – no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz pat Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1991. gadā – uzturēja baltiešu neatkarības centienus, ANO dalībvalstīm atgādinot par Baltijas valstu okupāciju un tiesībām uz pašnoteikšanos. BATUN tika nodibināts 1966. gada 9. februārī. Ideja par BATUN radās pēc tam, kad baltiešu aktīvisti sarīkoja ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277394-ujorkas-arhivs-latvijas-nacionalaja-biblioteka/\n277394\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Aicina pieteikties uz vakancēm Ekonomisko lietu tiesā\nTiesu administrācija ir izsludinājusi pieteikšanos uz 21 vakanci jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā. Pieteikuma dokumenti jāsūta uz Tiesu administrācijas norādīto e-pastu līdz 30. oktobrim. Visvairāk, deviņas vakances, ir uz tiesneša palīga amatiem. Tiesneša palīgam atbilstoši tiesneša uzdevumam būs jāveic darbības, kas nepieciešamas lietas sagatavošanai un tās izskatīšanai, piemēram, apkopojot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz lietu, un apzinot tiesu praksi. Tiesneša palīgam būs jāsniedz atbalsts tiesnesim lietu izskatīšanā. Vakantas ir arī septiņas tiesas sēžu sekretāra amata vietas. Tiesas sēžu sekretāram būs jāstrādā komandā ar kancelejas vadītāju, tiesnesi un tiesneša palīgu, jāpiedalās tiesas sēdēs un jāprotokolē to gaita, jānodrošina videokonferenču norise, bet pēc lietas izskatīšanas – jānoformē lieta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viena vakance ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277393-aicina-pieteikties-uz-vakancem-ekonomisko-lietu-tiesa/\n277393\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Valdība apstiprina amatā Valsts policijas priekšnieku\nMinistru kabinets 13. oktobrī apstiprināja Armandu Ruku Valsts policijas priekšnieka amatā. A. Ruks šogad 6. jūlijā tika iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku, bet 12. augustā viņam piešķirta pulkveža pakāpe, izdienas laiks dažādos amatos Iekšlietu ministrijas sistēmā A. Rukam ir virs 24 gadiem. Viņš Latvijas Policijas akadēmijā ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē. Konkursā uz Valsts policijas priekšnieka amatu bija pieteikušies trīs policijas virsnieki – Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi – pašreizējais Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Jaunais Valsts policijas priekšnieks A. Ruks paziņojis, ka viņa prioritātes pēc stāšanās amatā būs cilvēkresursu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277392-valdiba-apstiprina-amata-valsts-policijas-prieksnieku/\n277392\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nFoto no ST arhīva Satversmes tiesā 14. oktobrī notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši vienbalsīgi ievēlēja esošo Satversmes tiesas priekšsēdētaja vietnieci Sanitu Osipovu. 28. oktobrī tiks sasaukta sēde, lai ievēlētu Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku. ● ● ● Saeima 15. oktobrī pēc paša vēlēšanās no amata atbrīvoja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Borisu Geimanu. Tiesnesis atbrīvošanu no amata lūdza saistībā ar savu veselības stāvokli. B. Geimans par tiesnesi strādāja kopš 1987. gada un kopš 1996. gada bija Rīgas apgabaltiesas tiesnesis. ● ● ● Nākamgad Latvijas Institūtu pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Ārlietu ministrija izteikusi priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla veidošanu. Pašlaik tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277395-suma/\n277395\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n\nRedaktora sleja: ANO kā pasaules nāciju sadarbības centrs\nPirms 75. gadiem, pēc Otrā pasaules kara, 1945. gada 24. oktobrī, lai stabilizētu starptautiskās attiecības un nodrošinātu mieru pasaulē, kā pasaules nāciju rīcības saskaņošanas centru nodibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). ANO ir bijuši ievērojami sasniegumi, nostiprinot starptautiskās tiesības un pieņemot nozīmīgus daudzpusējos līgumus. Daudzi standarti un principi, pēc kuriem pašlaik vadās pasaulē un kurus ievēro demokrātiskās valstis, savulaik ir izstrādāti ANO līmenī. Jau 1941. gada augustā ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils tiekoties iezīmēja pamatprincipus miera nodrošināšanai pēc Otrā pasaules kara. 1944. gada vasarā un rudenī ASV, Lielbritānijas, PSRS un Ķīnas līderi tikās Vašingtonā un vienojās par topošās ANO mērķiem un principiem. Okupētā Latvija un pārējās Baltijas valstis nevarēja būt to valstu vidū, kuras ...\nhttps://juristavards.lv/doc/277391-ano-ka-pasaules-naciju-sadarbibas-centrs/\n277391\nTue, 20 Oct 2020 00:00:00 +0200\n\n