Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Mon, 20 Jan 2020 22:50:17 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nInformācija: Sankcijas: civiltiesiskie un finanšu ierobežojumi, neskaidrības, risinājumi\nĀrlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja, Sankciju koordinācijas padomes priekš­sēdētāja Kristīne Līce ievadrakstā skaidro sankciju piemērošanas un koordinācijas jautājumus, uzsverot, ka sankciju primārais mērķis ir miermīlīgā ceļā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus. Zvērināti advokāti Jānis Loze un Kristaps Loze komentē likumā paredzēto nepieciešamību pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus. Zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa vērtē vairākus sankciju piemērošanas aspektus uzņēmējdarbībā un publisko iepirkumu jomā, kas praksē rada neskaidrības. Jurists Roberts Valpīters rakstā analizē Moneyval sniegtās rekomendācijas mūsu valstij. Zvērināta advokāta palīgs Krišjānis Bušs skaidro sankciju regulējuma piemērošanu pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Finanšu mi­nistrijas Juridiskā departamenta eksperte Iveta Cirse un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275906-sankcijas-civiltiesiskie-un-finansu-ierobezojumi-neskaidribas-risinajumi/\n275906\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Pastiprinās Satversmes tiesas, starptautiskās tiesas un pārnacionālās tiesas tiesnešu garantijas\nNo likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" anotācijas4 Izvērtējot Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju apjomu, kā arī ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesnešu sociālās garantijas, izdarīti secinājumi, ka Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju sistēmu nepieciešams pilnveidot, nodrošinot Satversmes tiesas tiesnesim atbilstošas sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām. No Satversmē nostiprinātā Satversmes tiesas konstitucionālā statusa izriet, ka attiecīgi nodrošināms tāds Satversmes tiesas tiesneša statuss, kas pilnībā atbilst tiesu varas nozīmībai kopumā, gan atspoguļo Satversmes tiesas konstitucionālo statusu un īpašās funkcijas, nodrošinot visu valsts varas atzaru līdzsvaru. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi, līdz ar to valsts interesēs būtu pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām šo pieredzi izmantot valsts labā. Ņemot ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275904-pastiprinas-satversmes-tiesas-starptautiskas-tiesas-un-parnacionalas-tiesas-tiesnesu-garantijas/\n275904\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nNotikums: Pasniegta Saharova balva par domas brīvību\nKas ir Saharova balva   Katru gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domas brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. Balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēku tiesības un pamatbrīvības. Balva izveidota 1988. gadā, un 2019. gadā tā tika pasniegta 31. reizi. Balvu piešķir par īpašiem sasniegumiem vienā no šādām jomām: cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība, it īpaši saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību; minoritāšu tiesību aizsardzība; starptautisko tiesību aktu ievērošana; demokrātijas attīstība un tiesiskas valsts izveide. Ieguldījums nozīmē intelektuālu vai māksliniecisku darbu, iesaistīšanos vai darbību iepriekšminētajās jomās. Saharova balvas kandidātus var izvirzīt politiskās grupas, vai arī tiem ir jāgūst vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputātu atbalsts. Katrs deputāts var atbalstīt tikai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275905-pasniegta-saharova-balva-par-domas-brivibu/\n275905\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju piemērošana Latvijā\nLatvija ir nesaraujami saistīta ar starptautiskajiem procesiem, tāpēc efektīva un konsekventa atbilstošo sankciju režīmu ievērošana ir Latvijas nacionālās drošības interesēs. Pilnvērtīga pretterorisma sankciju ieviešana Latvijā nodrošina, ka radikalizēti indivīdi nespēj ne iegūt, ne arī nodot finanšu līdzekļus vardarbīgu uzbrukumu organizēšanai un īstenošanai un ka Latvija nekļūst par vilinošu mājvietu teroristiem un ekstrēmistiem. Savukārt ķīmisko ieroču lietošana uzbrukumā Solsberijā un incidents Eimsberijā (Lielbritānijā) apliecina, ka arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalstis nav pasargātas no masu iznīcināšanas ieroču draudiem. Tādēļ riski, kas saistīti ar masu iznīcināšanas ieroču izplatību un kas vēl nesenā pagātnē šķita tāli un teorētiski, tehnoloģiju attīstības un globalizācijas procesu rezultātā ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275907-sankciju-piemerosana-latvija/\n275907\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus\nPirmkārt, ir jāuzsver, ka sankciju kā nevardarbīga ārpolitikas instrumenta izmantošana ir saprotama un atbalstāma, it īpaši, ja cita vienīgā reālā alternatīva starptautisku strīdu risināšanai ir militārs konflikts. Par šo jautājumu, visticamāk, strīdu nav, un tas ir saprotams un pieņemams. Problēmas un neapmierinātība rodas tad, kad šādu vispārīgu un pamatotu mērķu labā tiek pieņemti likumi, kuru praktiskā ieviešana nesamērīgi apgrūtina uzņēmēju ikdienas darbību. Kā vienu no konkrētiem piemēriem varam minēt Sankciju likumā paredzēto nepieciešamību katram uzņēmējam pārbaudīt, vai tā darījuma partnera valdes un padomes locekļi, kā arī patiesā labuma guvēji (turpmāk – PLG) neatrodas dažādos sankciju sarakstos. Saistībā ar to vēršam uzmanību uz uzņēmējiem uzliktiem diviem praktiskiem apgrūtinājumiem (kas turklāt ir viegli risināmi ar aktīvāku valsts palīdzību). 1. Lai arī ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275909-nepieciesamiba-parbaudit-patiesa-labuma-guvejus-un-sadarbibas-partnerus/\n275909\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankcijas un padomi uzņēmējiem\nKas jādara ikvienam uzņēmumam jeb nebūsim naivi Semināros par sankciju piemērošanu bieži saņemu jautājumu: ko darīt uzņēmumam, kuram nav Likuma 13.1 pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Aktualizētā Likuma 2. panta otrā daļa uzliek pienākumu ikvienam no mums ievērot sankcijās noteiktos ierobežojumus, piemēram, nepārdot luksusa automašīnu detaļas importētājiem Ziemeļkorejā vai neziedot fizikas pētījumiem Irānā. Skatoties no valdes locekļu atbildības perspektīvas, valdes sēdē jāizvērtē: a) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi uzņēmuma darbības veidi; b) vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi regulārie klienti; c) fiksēt izvērtējumu vismaz valdes protokolā; d) pārskatīt vērtējumu reizi gadā. Likuma 13.1 pants uzdod izveidot iekšējās kontroles sistēmu kredītiestādēm, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, grāmatvežiem, advokātiem utt., kuru darbības ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275910-sankcijas-un-padomi-uznemejiem/\n275910\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem\nTiesiskais pamats sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Iepriekš norma paredzēja, ka Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – Likumprojekts) anotācijas1 II sadaļas 1. punktā noteikts, ka "Likumprojekts ietekmēs visu personu tiesības un pienākumus. Likumprojekts expressis verbis norāda, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tiem jāpakļaujas noteiktajam regulējumam". Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā savukārt norādīts, ka ar Likumprojektu tiek precizēts subjektu loks, "uzsverot, ka valstij saistošās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275912-sankciju-regulejuma-piemerosana-parrobezu-finansu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n275912\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankcijas publiskajos iepirkumos\nNepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā. Jau pirms 2018. gada 12. jūlija grozījumiem Likumā tajā bija noteikti vairāki ierobežojumu veidi attiecībā uz sankciju subjektu atkarībā no tam noteiktās sankcijas. Tādējādi likumdevējs bija nodrošinājis starptautisko un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275913-sankcijas-publiskajos-iepirkumos/\n275913\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sankciju sarakstu apiešana\nTiesiskais regulējums patiesā labuma guvēja atklāšanai Moneyval 2018. gada rekomendācijās ir norādījusi, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā ir saistīta ar nepietiekamu naudas atmazgāšanas risku apzināšanu, īpaši uzsverot, ka esošā Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju informācijas sistēma nedarbojās, kad Moneyval eksperti veica attiecīgo izvērtējumu.2 Ievērojot Moneyval rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka, ja līdz 2019. gada augustam uzņēmumi neatklās savus patiesā labuma guvējus, tie tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.3 Šāda veida paziņojumu Uzņēmumu reģistrs veica caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem atklāt savus patiesā labuma guvējus nekavējoties.4 Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275911-sankciju-sarakstu-apiesana/\n275911\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautisko finanšu sankciju piemērošana Francijā\nKāpēc Francija kā ilustratīvs piemērs Autora izvēle aplūkot Franciju, ja neskaita atsevišķus subjektīvus apsvērumus, balstās dažos pragmatiskos un viegli saprotamos kritērijos. Latvijai arvien aktīvāk iesaistoties eksporta tirgos, kuru ceļi nereti ved uz dažādām eksotiskām valstīm, kur demokrātijas stabilitāte ik pa brīdim sašūpojas, ir vērts apzināties, ka līdzīgus izaicinājumus jau ir izgājušas citas Eiropas Savienības valstis. Francijas piemērs varētu būt ļoti ilustratīvs. Pirmkārt, Francija ir viena no vadošajām aviācijas nozares (gaisa kuģi, helikopteri, kosmosa kuģi, lidmašīnu rezerves daļas) eksportētājām pasaulē – pietiek minēt kompāniju Airbus, kuras ražotās lidmašīnas ir sastopamas gandrīz visā pasaulē. Otrkārt, Francijā bāzējas viena no Eiropas lielākajām naftas ieguves un apstrādes kompānijām (Total), kā arī Eiropas līmenī nozīmīgi apdrošinātāji (AXA). Visbeidzot, ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275914-starptautisko-finansu-sankciju-piemerosana-francija/\n275914\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzlabojumi audu un orgānu transplantācijas sistēmā no cilvēktiesību skatpunkta\nCilvēka audu un orgānu transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas paver iespējas vēl neārstējamu slimību ārstēšanai1 un tiek atzīta par simbolu cilvēku savstarpējai solidaritātei.2 Jautājumi par cilvēka audu un orgānu transplantāciju nav skatāmi atrauti no cilvēktiesību ietvara. Tie cieši saistīti ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, kā arī cilvēku tirdzniecības jautājumiem.3 Kā norādījusi Satversmes tiesa, cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība, kas raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu un jārespektē cilvēka dzīves laikā izteiktā griba attiecībā uz rīcību ar tā ķermeni.4 Šīs atziņas aktualitāti cilvēktiesību jomā iezīmē arī šobrīd iesniegtās sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā5 (turpmāk – ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275915-uzlabojumi-audu-un-organu-transplantacijas-sistema-no-cilvektiesibu-skatpunkta/\n275915\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Mārtiņš Sīlis\nIzglītība: Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (bakalaura un maģistra studijas). Darba pieredze: Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, Rīgas rajona tiesa, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļa. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Nemainīgi manu interesi saista publiskās tiesības, it īpaši administratīvās un konstitucionālās tiesības. Studiju laikā padziļināti pētīju vides tiesības un ar teritorijas plānošanu saistītos jautājumus, tajā skaitā sniedzu juridisko palīdzību vides aizsardzības organizācijām. Kādos amatos tieslietu nozarē jūs savā nākotnes karjerā vēlētos strādāt? Konkrētu amatu šobrīd nevaru nosaukt, tomēr katrā karjeras attīstības posmā mērķis ir darīt tādu darbu, kas vislabāk atbilst spējām un ļauj profesionāli augt. Kas būtu jūsu kā jurista augstākais sasniegums? Uzvara ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275916-martins-silis/\n275916\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Piešķirti līdzekļi finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai\nNoziedzības novēršanas padome 7. janvārī nolēma no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda piešķirt finansējumu 1 580 035 eiro apmērā finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai, kā arī atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Atbilstoši padomes lēmumā paredzētajiem mērķiem finanšu līdzekļi tiks izmaksāti prokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Finanšu izlūkošanas dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai, Valsts tiesu ekspertīžu birojam, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, kā arī Iekšlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Valsts policijai. Finanšu līdzekļi ir pieprasīti speciālās tehnikas un programmatūras iegādei, kā arī specializētu apmācību nodrošināšanai, lai pilnveidotu valsts iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu un attīstītu analītiskā darba kapacitāti, tostarp nodrošinātu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275898-pieskirti-lidzekli-finansu-un-ekonomisko-noziegumu-apkarosanai/\n275898\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Noslēgts līgums par juridisko tālākizglītību\n Tiesu administrācija ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitāti par juridisko tālākizglītības mācību nodrošināšanu. Mācības paredzētas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Mācības tiek finansētas Eiropas Sociālā fonda "Justīcija attīstībai" ietvaros. Mācību mērķis ir uzlabot efektivitāti strīdu izšķiršanā komercdarbības kontekstā un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā. Latvijas Universitātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra mācībās dalībnieki apgūs zināšanas par aktuālajiem jautājumiem civilprocesa, administratīvā procesa, būvniecības, komerctiesību, datu aizsardzības jomā, nodokļu un darba tiesībās, kā arī par maksātnespējas regulējumu, finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem un kriminālprocesa aktualitātēm. \nhttps://juristavards.lv/doc/275899-noslegts-ligums-par-juridisko-talakizglitibu/\n275899\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos\n

Tieslietu padome pārcēlusi Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Inesi Lauru Zemīti Augstākās tiesas tiesneša amatā.

Tiesnese I.L. Zemīte astoņus gadus strādāja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet kopš 2005. gada – Rīgas apgabaltiesā, piecus gadus viņa bija Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja.

Ar Tieslietu padomes lēmumu Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā pārceltas divas rajona (pilsētas) tiesu tiesneses – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dace Kantsone un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Ilze Ramane.

\nhttps://juristavards.lv/doc/275900-tieslietu-padomes-lemumi-tiesnesu-karjeras-jautajumos/\n275900\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n
\n\nĪsziņas: Piešķirtas Augstākās tiesas Temīdas balvas\nAugstākajā tiesā profesionālā Temīdas balva piešķirta Tieslietu padomes sekretariāta konsultantei Irinai Čašai, radošā Temīdas balva – Personāla nodaļas speciālistei Laumai Kuzmanei, bet īpašā Temīdas balva – Senāta Civillietu departamenta senatorei Marikai Senkānei. Augstākās tiesas Temīdas balvai ir noteiktas trīs kategorijas. Profesionālo balvu piešķir par īpašu, spilgtu, kvalitatīvu profesionālo sasniegumu, radošo balvu – par iniciatīvu un veiksmīgām idejām, īpašo Temīdas balvu – par īpašu sasniegumu vai ieguldījumu konkrētajā gadā. Tēlnieka Edvīna Krūmiņa veidotajā Temīdas balvā atveidots Tiesu pils simbols – Kārļa Zemdegas skulptūra "Taisnība". Profesionālā Temīdas balva I. Čašai piešķirta par Tieslietu padomes darba veiksmīgu koordinēšanu un organizatoriskajām prasmēm. L. Kuzmane radošo Temīdas balvu saņēmusi kā iniciatore vairākām veiksmīgām idejām, lai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275901-pieskirtas-augstakas-tiesas-temidas-balvas/\n275901\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Pieejama bezmaksas mediācija ģimenes strīdos\n

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi janvārī atsākusi īstenot projektu "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos", lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses.

Projekta ietvaros sertificēta mediatora bezmaksas pakalpojumus būs iespējams saņemt dažādu veidu ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanā, kā, piemēram, saskarsmes jautājumos, bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanā, uzturlīdzekļu apmēra un/vai maksāšanas kārtības noteikšanā, vecāku attiecību risināšanā un savstarpējās komunikācijas uzlabošanā, bērnu audzināšanas jautājumos, laulības šķiršanā un citos.

\nhttps://juristavards.lv/doc/275902-pieejama-bezmaksas-mediacija-gimenes-stridos/\n275902\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n
\n\nĪsziņas: Īsumā...\nMinistru kabinets 7. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos trīs savstarpēji saistītus likumprojektus "Grozījumi Satversmes tiesas likumā", "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" un "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas neatkarību. ● ● ● Valdība 7. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus "Grozījumi Civilprocesa likumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuriem noteiktas Ekonomisko lietu tiesas kompetences attiecībā uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu. ● ● ● Saeima 9. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021. gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275903-suma/\n275903\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Tieslietas un komunikācija ar sabiedrību\nTieslietu sistēmas uzdevums ir rūpēties par taisnīgumu. Vēlams, lai šie centieni būtu pamanāmi, tāpēc nozīmīga ir komunikācija ar sabiedrību. Informāciju par tieslietu sistēmas un tiesu darbu sabiedrība galvenokārt iegūst no medijiem. Tāpēc ir tik svarīgi, lai medijiem tiktu nodrošināta operatīva iespēja saņemt pietiekamu un saprotamu informāciju. Veiksmīgas komunikācijas mērķis ir palielināt sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai un tiesu varai. Pirms divdesmit gadiem preses sekretārs bija tikai Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai. Tikai vēlāk Satversmes tiesa un Augstākā tiesa, apzinoties, cik nozīmīga loma ir medijiem uzticības veidošanā tiesu varai, pieņēma darbā sabiedrisko attiecību speciālistus. Slejas ietvaros izteikšu pārdomas un novērojumus, kā Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra, Tiesu administrācija, Rīgas apgabaltiesa un tiesu varai ...\nhttps://juristavards.lv/doc/275897-tieslietas-un-komunikacija-ar-sabiedribu/\n275897\nTue, 14 Jan 2020 00:00:00 +0200\n\n