Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://juristavards.lv Sat, 08 Aug 2020 03:03:34 -0700 https://juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra\n1. Pārrobežu mantošanas normatīvais regulējums 1.1. Mantošanas regulas izveidošanas attīstība un nepieciešamība Vairāku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu nacionālo tiesību normas paredz, ka starptautiskā jurisdikcija nosakāma ne tikai pēc mantojuma atstājēja pastāvīgās dzīvesvietas, bet arī pēc pilsonības vai mantas atrašanās vietas, bet vēl citās dalībvalstīs pastāv dalītais piesaistes kritērijs – kustamajai mantai personas domicils, bet nekustamajai mantai tās atrašanās vieta. Civillikuma 16. pants nosaka, ka notārs mantojuma lietas ved tikai par mantojumu, kas atrodas Latvijā, piemērojot Latvijas tiesību aktus.2 Šī kolīziju norma ir vienpusēja kolīziju norma un paredz vienīgi Latvijas likuma piemērošanu, nosakot, ka neatkarīgi no personas valstiskās piederības vai dzīvesvietas Latvijas likums ir piemērojams visos gadījumos, kad personas manta atrodas Latvijā. Vairākās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276980-parrobezu-mantojuma-lietu-vesana-pie-latvijas-notara/\n276980\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Cik pelna un kādā nodokļu režīmā darbojas juridisko pakalpojumu sniedzēji\nSākoties pandēmijas krīzei, daudzās nozarēs kļuva aktuāls jautājums par valsts atbalstu, kas tika sasaistīts ar strādājošo iepriekš nomaksātajiem nodokļiem. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija juridisko pakalpojumu jomā, "Jurista Vārds" sadarbībā ar Valsts ieņēmuma dienestu (VID) apkopoja informāciju par nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids datu apkopošanas brīdī atbilda juridisko pakalpojumu nozarei (NACE 2. redakcijas kods 6910). Šī statistika neattiecas uz tiesnešu, prokuroru un citu valsts algoto juristu darba samaksu. Tālāk publiskojam VID sniegto informāciju dažādos tvērumos. Pēc 1. tabulā atspoguļotajiem datiem, uz 2020. gada 9. martu Latvijā bija 3817 nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbības veids ir juridisko pakalpojumu sniegšana. 1151 ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji bija 622. 1. tabula. Nodokļu maksātāju, kuru ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276984-cik-pelna-un-kada-nodoklu-rezima-darbojas-juridisko-pakalpojumu-sniedzeji/\n276984\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nesamaksāto nodokļu legalizēšana\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276981-nesamaksato-nodoklu-legalizesana/\n276981\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas\nJautājums par autortiesībām uz pasūtītu datorprogrammu ir aktuāls ne vien tautsaimniecības, bet arī valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldē izmantotās datorprogrammas (turpmāk – valsts informācijas sistēmas vai VIS) ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa un efektivitātes uzlabošanas instruments. VIS programmēšanu valsts pārvalde iepērk kā ārpakalpojumu un līgumos bieži paredz, ka programmētājs saglabā autortiesības uz VIS. Tā kā VIS programmēšana nav iespējama bez aktīvas valsts pārvaldes iestādes dalības, tad ir būtiski saprast, uz kurām VIS sastāvdaļām vai VIS var attiecināt programmētāja autortiesības. Autortiesību uz VIS sastāvdaļām nodalīšanas grūtības veido gan tehniski un ekonomiski, gan juridiski apstākļi. Piemēram, sakarā ar C+ programmēšanas valodas un PHP programmēšanas valodas izveidi nav iespējams nodalīt pirmkoda un objektkoda datorprogrammas. Autora interesi par autortiesībām ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276982-autortiesibu-uz-pasutitu-datorprogrammu-saglabasanas-iespejas/\n276982\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārejas perioda taisnīguma mehānismi demokrātiskā Latvijā\nI. Ievads Par valstīm pārejas periodā tiek sauktas valstis, kuras pēc nedemokrātiska režīma mainās demokrātiskas, tiesiskas un cilvēktiesību ievērojošas valsts virzienā. Visas bijušās Padomju Savienības valstis, kuras kopš 1989. gada atradās pārejas periodā no represīva totalitāra režīma uz plurālistisku demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības ievērojošu valsts iekārtu, var tikt apzīmētas par pārejas perioda valstīm. Šo valstu galvenās problēmas bija līdzīgas: tiesiskuma trūkums, neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas neesamība, iedzīvotāju neuzticēšanās valsts institūcijām un valdībai, nepietiekama cilvēktiesību ievērošana no valsts puses, korupcija un nepotisms kā arī segregācija valsts iedzīvotāju vidū. Gandrīz visas valstis, kas atrodas pārejas periodā no nedemokrātiska režīma uz demokrātisku, tiesisku valsti, piemēro pārejas perioda taisnīgumu. Arī lielākā daļa bijušās ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276983-parejas-perioda-taisniguma-mehanismi-demokratiska-latvija/\n276983\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Natālija Knipše\nIzglītība: Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, LU Juridiskā fakultāte. Darba pieredze: Jau gandrīz gadu strādāju ZAB "Šķiņķis Pētersons" par jurista palīdzi. Iepriekšējā darba pieredze bija laikmetīgās mākslas un ārpolitikas pētniecības nozarēs. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Primāri konstitucionālās tiesības, jo tās manā uztverē ir tiesību sistēmas centrs un kalpo par pamatu visam, kas ap tām "apaug". Mani aizrauj arī cilvēktiesības, jo tās ir cita veida pamats tiesībām un tam, kā vismaz es uztveru gan tiesības, gan cilvēku kā tādu. Man patīk kārtīgas struktūras ar loģikā balstītu secību, laikam arī tāpēc šīs tiesību nozares mani saista visvairāk. Mani ļoti interesē arī starptautiskās publiskās tiesības, Eiropas Savienības tiesības un dažādi civiltiesību aspekti. Pati esmu novērojusi, ka pasniedzēji konkrētos kursos un dalība dažādās tiesas ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276986-natalija-knipse/\n276986\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Publicēts 2020. gada Eiropas Savienības apkopojums tiesiskuma jomā\nEiropas Komisija 2020. gada 10. jūlijā publicēja 2020. gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā1 – salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību visās ES dalībvalstīs. Šā gada rezultātu apkopojums liecina par tiesu sistēmu efektivitātes pastāvīgu uzlabošanos daudzās dalībvalstīs. Vienlaikus saskaņā ar Eirobarometra rezultātiem tiesu iestāžu neatkarības vērtējums pilsoņu vidū vairākās dalībvalstīs ir turpinājis pasliktināties.2   Galvenie konstatējumi • Pozitīvas norises attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitāti. Kopš 2012. gada pozitīvas norises var novērot lielākajā daļā dalībvalstu, kuras saskaras ar īpašām grūtībām. Gandrīz visās šajās dalībvalstīs pirmās instances tiesas procesu ilgums ir samazinājies vai saglabājies stabils. Gandrīz visas dalībvalstis ziņoja par lietu augstu pabeigšanas rādītāju (vairāk nekā 97 ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276985-publicets-2020-gada-eiropas-savienibas-apkopojums-tiesiskuma-joma/\n276985\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Aizvadītajā gadā EST ierosināts rekordliels lietu skaits\nKā zināms, EST ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm, un to veido divas tiesas – Tiesa un Eiropas Savienības Vispārējā tiesa. Būdama Eiropas Savienības tiesu varas īstenotāja, EST nodrošina Eiropas tiesību ievērošanu, gādājot par tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu. Tādēļ gadskārtējie ziņojumi ir viens no veidiem, kā sabiedrībai sniegt informāciju par EST atziņām un darbu. Šim nolūkam EST gada apskats tradicionāli tiek izplatīts visās dalībvalstīs, lai tas sasniegtu iespējami plašu lasītāju loku. EST Saziņas direkcija informē, ka pretēji iepriekšējo gadu praksei un ņemot vērā pandēmijas ietekmi, šogad iestāde ir izvēlējusies atteikties no gada ziņojuma papīra eksemplāru izplatīšanas par labu digitālās versijas izmantošanai. Arī "Jurista Vārds" ir saņēmis aicinājumu informēt Latvijas auditoriju par iestādes aizvadītā gada aktualitātēm un ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276979-aizvaditaja-gada-est-ierosinats-rekordliels-lietu-skaits/\n276979\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Par parlamentārās kontroles mehānismu pilnveidi Saeimas vairākuma un opozīcijas savstarpējās sadarbības ietvaros\nValsts prezidenta paziņojums Nr. 14 Daru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā. Saeimas deputātu vēstulē izteikti priekšlikumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma pilnveidei un lūgums iniciēt diskusiju par jauniem tiesiskiem risinājumiem parlamentārās kontroles darbības efektivizēšanai. Atzinīgi vērtēju Saeimas deputātu uzsāktās debates par likumdevēja un izpildvaras savstarpējo sadarbību nolūkā stiprināt demokrātiskas valsts pārvaldības principus. Parlamentārās demokrātijas principus tostarp arī esmu plaši analizējis savā rakstā "Demokrātiskā valsts iekārta, brīvas vēlēšanas un parlamentārā demokrātija" (sk.: Balodis R. (zin. red.) Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā. 1. Parlaments. ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276987-par-parlamentaras-kontroles-mehanismu-pilnveidi-saeimas-vairakuma-un-opozicijas-savstarpejas-sadarbibas-ietvaros/\n276987\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Par Eiropas prokuroru apstiprināts Gatis Doniks\nFoto no Prokuratūras arhīva Pagājušonedēļ, 27. jūlijā, Eiropas Savienības Padome Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā apstiprināja Latvijas pārstāvi Gati Doniku. Viņa pilnvaru termiņš Eiropas prokurora amatā būs seši gadi, ko Eiropas Savienības Padome var papildus pagarināt par trīs gadiem. G. Doniks prokurora pienākumus pašlaik veic Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļā, bet Latvijas Republikas Prokuratūrā strādā kopš 2001. gada. Laikā no 2016. līdz 2019. gadam prokurors G. Doniks tika izvēlēts un apstiprināts Eiropas Ārējās darbības dienesta Eiropas Savienības Padomdevēju misijas Starptautisko prokuroru departamenta Ukrainā prokurora amatā un vēlāk kļuva par Starptautisko prokuroru struktūrvienības vadītāju Ukrainā. Tur viņš vadīja un koordinēja Ukrainas Republikas Ģenerālprokuratūras un starptautisko partneru atbalstītas aktivitātes, lai veiktu ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276988-par-eiropas-prokuroru-apstiprinats-gatis-doniks/\n276988\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Atbalsta grozījumus noteikumos, lai novērstu vardarbību ģimenē\n28. jūlijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 "Kārtība, kurā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību", kurus izstrādāja Valsts policija. Grozījumu nolūks ir iekļaut tajos normu par anketēšanu – specifisku veidlapu, ko policijas darbinieks izsaukuma brīdī aizpilda par konfliktu ģimenē ar pienākumu to vienas darba dienas laikā elektroniski nosūtīt attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam. Policijas darbinieka aizpildītā anketa satur to minimālo informācijas apjomu, kas sociālajam darbiniekam būtu jāzina, lai pārbaudītu personas datus SOPA sistēmā un piedāvātu aizsargājamai personai tieši viņas vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, kā arī ļautu izvairīties no personas atkārtotas viktimizācijas. Paredzēts, ka minētā anketa kalpos par universālu veidlapu vairāku institūciju informēšanai: gan sociālā dienesta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276990-atbalsta-grozijumus-noteikumos-lai-noverstu-vardarbibu-gimene/\n276990\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Mainīta labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas kārtība\nAdministratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu piedziņu. Turklāt nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd vēl var tikt veikta gan pēc AAL, gan pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK). Proti, par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vai pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja tie izdarīti līdz AAL spēkā stāšanās brīdim, visās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijās, arī nolēmuma izpildes stadijā, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, piemērojamas LAPK normas. Attiecīgi arī naudas sods zvērinātam tiesu izpildītājam piedziņai tiek nodots pēc gada kopš lēmuma par naudas soda uzlikšanu spēkā stāšanās. Turpretim atšķirīga kārtība ir noteikta ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276989-mainita-labpratigi-nesamaksato-naudas-sodu-piedzinas-kartiba/\n276989\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\nOtrdien, 28. jūlijā, Ministru kabinets nolēma līdz 2025. gada 31. oktobrim pagarināt Valtera Mūrnieka termiņu Iekšējās drošības biroja priekšnieka amatā. ● ● ● Noskaidrojot tiesu viedokli un izlases veidā analizējot tiesu nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, secināts, ka iestāžu iesniegtās apelācijas sūdzības salīdzinoši reti tiek apmierinātas. Tāpēc Tieslietu ministrija aicina valsts pārvaldes iestādes izvērtēt pārsūdzību lietderību administratīvā pārkāpuma procesā. ● ● ● Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ir sagatavojusi un savā tīmekļa vietnē (https://fra.europa.eu) publicējusi pētījumu par personu attieksmi pret drošības apdraudējumiem saistībā ar vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem datu aizsardzības jomā, tiešsaistē īstenotu krāpšanu, terorismu un aizskārumiem tīmekļa vidē. ● ● ● Lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli, visi ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276991-suma/\n276991\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n\nRedaktora sleja: Panākta vienošanās par ES budžetu 2021.–2027. gadam\n21. jūlijā Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei. Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39 % pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt, ja nepieciešams, būs iespēja papildus aizņemties ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem vēl apmēram 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājām – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.1 23. jūlijā Eiropas Parlamenta deputāti aizsāka diskusiju par rezolūciju, kurā izklāsta nostāju par ES dalībvalstu vadītāju 17.–21. jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par ...\nhttps://juristavards.lv/doc/276977-panakta-vienosanas-par-es-budzetu-20212027-gadam/\n276977\nTue, 04 Aug 2020 00:00:00 +0200\n\n