Pirms divdesmit gadiem \u2013 2002. gada 1. janv\u0101r\u012b \u2013 sp\u0113k\u0101 st\u0101j\u0101s Latvijas komercdarb\u012bbas regul\u0113juma st\u016brakmens \u2013 Komerclikums. \u0160\u012b fakta atz\u012bm\u0113\u0161anai 2022. gada 14. oktobr\u012b Tieslietu ministrija r\u012bkoja konferenci “Krietns un r\u016bp\u012bgs saimnieks lielo satricin\u0101jumu laik\u0101”, bet l\u012bdztekus tam tapa ar\u012b \u0161is tematiskais izdevums “Komerclikumam 20: aktu\u0101lie izaicin\u0101jumi”, kas apvieno gan konferenc\u0113 izskan\u0113ju\u0161us, gan no jauna apskat\u012btus tematus.<\/p>\n
\u0160is tematiskais izdevums nosac\u012bti ir dal\u0101ms tr\u012bs saturisk\u0101s da\u013c\u0101s. Pirmaj\u0101 no t\u0101m sniegts ieskats atsevi\u0161\u0137os konferences tematos, tos papildinot un piel\u0101gojot publik\u0101cijas form\u0101tam. Vispirms las\u012bt\u0101jiem sniegts Daigas Auzi\u0146as-Melalksnes un Baibas Strupi\u0161as atskats uz konferenc\u0113 izskan\u0113ju\u0161aj\u0101m atzi\u0146\u0101m kopum\u0101, bet tam seko Baibas Lielkalnes raksts “Padome k\u0101 sabiedr\u012bbas p\u0101rvaldes instit\u016bcija un t\u0101s funkcijas”. Autore nor\u0101da, ka padomes loma ir defin\u0113ta Komerclikum\u0101 un ir bijusi nemain\u012bga kop\u0161 likuma pie\u0146em\u0161anas un sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s pirms 20 gadiem. Sav\u0101 rakst\u0101 vi\u0146a apl\u016bko padomes lomu da\u017e\u0101du p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mu ietvaros, apraksta starptautisko praksi un padomes funkciju normat\u012bvo regul\u0113jumu, k\u0101 ar\u012b sniedz ieskatu pl\u0101notaj\u0101s izmai\u0146\u0101s Komerclikum\u0101, kas pied\u0101v\u0101 atk\u0101pties no ierastaj\u0101m v\u0101cu p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mas trad\u012bcij\u0101m un tuvoties skandin\u0101vu p\u0101rvald\u012bbas modelim.<\/p>\n
Tam seko Evas Berlaus raksts, piev\u0113r\u0161oties jaut\u0101jumam par ilgtsp\u0113jas izaicin\u0101jumiem komercties\u012bb\u0101s. P\u0113c vi\u0146as paust\u0101, Eiropas Za\u013cais kurss arvien redzam\u0101k ietekm\u0113 m\u016bsu ikdienu, un, lai gan netr\u016bkst diskusiju par to, vai un kuras Eiropas Savien\u012bbas izv\u0113les attiec\u012bb\u0101 uz Za\u013co kursu ir nepiecie\u0161amas vai pareizas, ir pietiekami skaidrs, ka \u0161aj\u0101 br\u012bd\u012b Eiropas Savien\u012bbas ce\u013c\u0161 uz ilgtsp\u0113ju ir nenov\u0113r\u0161ams un no t\u0101 atteikties vairs nav iesp\u0113jams, tostarp Latvij\u0101. Sec\u012bgi autore piev\u0113r\u0161as ar\u012b jaut\u0101jumam par Eiropas Za\u013c\u0101 kursa ietvaros jau pie\u0146emtiem un v\u0113l topo\u0161iem normat\u012bviem aktiem, kas ilgtsp\u0113ju vismaz atsevi\u0161\u0137os aspektos padar\u012bs aktu\u0101lu jebkuram uz\u0146\u0113mumam neatkar\u012bgi no t\u0101 individu\u0101l\u0101s strat\u0113\u0123ijas.<\/p>\n
Savuk\u0101rt pirmo tematisko sada\u013cu nosl\u0113dz Andra Grafa ieskats t\u0113m\u0101 par da\u017e\u0101d\u012bbas principu \u012bsteno\u0161anu uz\u0146\u0113mumos. Autors akcent\u0113, ka \u0161o principu ievie\u0161ana ir noz\u012bm\u012bga divu aspektu kontekst\u0101: viens ir saist\u012bts ar ieguvumiem uz\u0146\u0113muma strat\u0113\u0123isko m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101, otrs ir dzimumu l\u012bdzties\u012bbas jaut\u0101jums kontekst\u0101 ar valdes un padomes locek\u013cu sast\u0101vu.<\/p>\n
\u0160im tematiskajam blokam seko vair\u0101ki raksti, kas saist\u012bti ar aktu\u0101liem Komerclikuma groz\u012bjumiem \u2013 gan t\u0101diem, kas jau ir veikti un st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101, gan t\u0101diem, kuri ir izstr\u0101des stadij\u0101 un sagaid\u0101mi tuv\u0101k\u0101 vai t\u0101l\u0101k\u0101 termi\u0146\u0101. Proti, M\u0101ris Vainovskis un Just\u012bne Ignatavi\u010dute rakst\u0101 “Dal\u012bbnieku un akcion\u0101ru sapul\u010du efektivit\u0101te \u2013 organiz\u0113\u0161anas iesp\u0113ju veidi un priek\u0161nosac\u012bjumi” t\u0113mas kontekst\u0101 izskaidro Komerclikum\u0101 ietvert\u0101s iesp\u0113jas. Autori nor\u0101da, ka 2020. gada mart\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 groz\u012bjumi Komerclikum\u0101, kas pav\u0113ra jaunas iesp\u0113jas kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m organiz\u0113t un notur\u0113t dal\u012bbnieku un akcion\u0101ru sapulces att\u0101lin\u0101ti, izmantojot elektronisk\u0101s sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cus, k\u0101 ar\u012b balsot pirms sapulces norises. Lai gan \u0161ie groz\u012bjumi tika pa\u0101trin\u0101ti pie\u0146emti Covid-19 pand\u0113mijas sakar\u0101, regul\u0113juma ievie\u0161ana att\u0101lin\u0101taj\u0101m kapit\u0101lsabiedr\u012bbu sapulc\u0113m tika v\u0113rt\u0113ta ar\u012b iepriek\u0161, un tas jau ir pier\u0101d\u012bjis savu veiksm\u012bgumu praks\u0113. Savuk\u0101rt Toms \u0160ulmanis ir piev\u0113rsies Komerclikuma groz\u012bjumiem par da\u013cu kategorij\u0101m, kas paver jaunas iesp\u0113jas darba dev\u0113jiem un investoriem. Vi\u0146\u0161 skaidro, ka 2021. gada 12. janv\u0101r\u012b st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 ilgi gaid\u012btie groz\u012bjumi Komerclikum\u0101, kas paredz iesp\u0113ju sabiedr\u012bb\u0101m ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu veidot da\u017e\u0101das kapit\u0101la da\u013cu kategorijas, un sav\u0101 rakst\u0101 \u012bsum\u0101 ieskic\u0113 gan \u0161o groz\u012bjumu evol\u016bciju, gan ar\u012b dod ieskatu par normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma ietekmi ne tikai uz jaunuz\u0146\u0113mumu ekosist\u0113mu, bet ar\u012b Latvijas invest\u012bciju klimatu kopum\u0101.<\/p>\n
Visbeidzot, tematisko izdevumu nosl\u0113dz sada\u013ca ar skatu n\u0101kotn\u0113 jeb ieskats v\u0113l tikai pl\u0101notaj\u0101s Komerclikuma izmai\u0146\u0101s. Tam sav\u0101 rakst\u0101 piev\u0113r\u0161as Aivars Lo\u0161manis, iez\u012bm\u0113jot tr\u012bs galven\u0101s dividen\u017eu tiesisk\u0101 regul\u0113juma probl\u0113mas Komerclikum\u0101 un pied\u0101v\u0101jot diskusijai \u0161o probl\u0113mu iesp\u0113jamos risin\u0101jumus. Savuk\u0101rt tematisko izdevumu nosl\u0113dz Gita Daukste, izv\u0113r\u0161ot t\u0113mu par iepl\u0101notaj\u0101m izmai\u0146\u0101m komercsabiedr\u012bbu reorganiz\u0101cijas k\u0101rt\u012bb\u0101. Proti, 2022. gada 24. oktobr\u012b starpinstit\u016bciju saska\u0146o\u0161anai ir novirz\u012bts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Groz\u012bjumi Komerclikum\u0101” (22-TA-1288), ar ko izstr\u0101d\u0101ti groz\u012bjumi, lai l\u012bdz 2023. gada 31. janv\u0101rim ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direkt\u012bv\u0101 2019\/2121, ar ko groza Direkt\u012bvu 2017\/1132 attiec\u012bb\u0101 uz p\u0101rrobe\u017eu reorganiz\u0101ciju, apvieno\u0161anos un sadal\u012b\u0161anu, noteikt\u0101s pras\u012bbas. G. Daukstes rakst\u0101 apskat\u012btas b\u016btisk\u0101k\u0101s iecer\u0113t\u0101 nacion\u0101l\u0101 un p\u0101rrobe\u017eu reorganiz\u0101cijas procesa regul\u0113juma izmai\u0146as.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Druk\u0101t\u0101 \u017eurn\u0101la pieg\u0101de:\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n\n