K.Dolgovs apgalvo, ka krievu valoda un kultūra Latvijā esot apdraudētas un skolas ar krievu apmācības valodu esot paredzēts likvidēt. Šie komentāri ir nepatiesi. Taču arī nepamatotiem oficiāliem paziņojumiem jādod oficiāla atbilde. Latvijas Satversme un tiesību akti garantē un aizsargā mazākumtautību tiesības. Latvija ne vien aizsargā mazākumtautību valodas, izglītību un kultūru, bet arī sniedz tām plašu atbalstu. Šajā politikā nav plānotas nekādas izmaiņas. Turklāt Latvija turpina attīstīt un finansēt savu vispāratzīto liberālo izglītības modeli, nodrošinot valsts finansētu izglītību septiņās mazākumtautību valodās. Latvijas valdības dienaskārtībā nav jautājuma par to, ka būtu jāpārtrauc nodrošināt bilingvālo izglītību. Patiesībā mērķis, par ko vienojusies un ko ir izvirzījusi Latvijas valdība, ir uzlabot valstī piedāvātās izglītības saturu un kvalitāti valsts valodā.

K.Dolgovam patīk citēt starptautisku organizāciju pārstāvjus, maldinot, manipulējot un izraujot viņu izteikumus no sākotnējā konteksta. Tā, savā 13.septembra uzrunā K.Dolgovs atsaucas uz Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka 2013.gada maija komentāru Eiropai jācīnās pret rasistu ekstrēmismu un jāatbalsta cilvēktiesības. Minētajos komentāros Nils Muižnieks runā par radikālā nacionālisma izpausmēm, kas Zviedrijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Serbijā un Itālijā ir vērstas pret romiem un musulmaņiem. Savus izteikumus Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs neattiecināja uz Latviju vai Baltijas valstīm.

K.Dolgova uzrunā parādās arī maldinoša informācija par Latvijas pievienošanās procesu Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvija, 2005.gada 5.maijā ratificējot Konvenciju, izmantoja savas tiesības sniegt termina „nacionālās minoritātes” definīciju un Konvencijas piemērošanas sfēru, kas ir daudz plašāka nekā daudzām citām Konvencijas dalībvalstīm. Pretēji K.Dolgova kļūdainajiem apgalvojumiem, tā ir attiecināma arī uz personām ar Latvijas “nepilsoņa” statusu.

Latvijas Ārlietu ministrija vēlas vērst uzmanību uz pamatprincipiem, kas izklāstīti Bolcāno/Bocenes (Bolzano/Bozen) rekomendācijās par mazākumtautībām starpvalstu attiecībās: lai gan valsts var būt ieinteresēta atbalstīt pie mazākumtautībām piederīgas personas citās valstīs, „nevienai valstij nav jurisdikcijas pār iedzīvotājiem vai kādu iedzīvotāju daļu citas valsts teritorijā bez attiecīgās valsts piekrišanas”, kā 2014.gada aprīlī pēc vizītes Ukrainā pilnīgi pamatoti uzsvēra EDSO Augstā komisāre mazākumtautību jautājumos Astrīda Tūrsa (Astrid Thors). Bolcāno/Bocenes rekomendāciju principi ir ļoti svarīgi ne tikai saistībā ar Krievijas realizēto politiku attiecībā pret Ukrainu, bet arī citām tās kaimiņvalstīm.

Laikā, kad starptautiskā sabiedrība pauž nopietnas bažas par to, kā Krievijas Federācija prettiesiski okupētajā Krimā pārkāpj (pamattautas) tatāru un ukraiņu cilvēktiesības, K.Dolgova izteikumi nesasniedz mērķi. Krievijai ir laiks paskatīties uz sevi "spogulī" un meklēt patiesus veidus, kā atbalstīt savus tautiešus. Krievu diasporas pārstāvji ir pelnījuši dzirdēt patiesību, nevis melus. Melīgā informācija ir iecerēta, lai kaitētu viņu attiecībām ar sabiedrību, kuras veidojas valstīs, kur viņi ieceļojuši un integrējušies kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.

K.Dolgovs pauž viedokli, ka liela daļa tā dēvētās krievu pasaules sastopoties ar nopietniem sarežģījumiem savu tiesību un „likumīgo” interešu aizsargāšanā, un tāpēc Krievijai ir atbilstoši jārīkojas. Vai mums būtu jāatgādina K.Dolgovam, ka tos pašus argumentus, kā uzskatāmi norādīja jau Nirnbergas tribunāls, izmantoja arī nacistiskajā Vācijā? Starptautiskā sabiedrība ir sašutusi par „krievu pasaules” koncepcijas praktisko pielietojumu Ukrainā. Tur Krievijas Federācijas militārā agresija ir izdzēsusi tūkstošiem dzīvību, nesusi ciešanas un postu simtiem tūkstošiem iedzīvotāju, kurus, kā Krievija liekulīgi apgalvo, tā cenšoties, it kā aizstāvēt. Krievijas militārpersonu mātes, tēvi, bērni un veselas ģimenes jau samaksājušas augstu cenu par „krievu pasaules” politiku – nepieteiktā karā Ukrainā jau gājuši bojā ļoti daudzi Krievijas kareivji. Reti kurš ir pārsteigts ieraudzīt starp „krievu pasaules” politikas dedzīgajiem ieviesējiem neonacistus un ksenofobus, kas ik gadu 4.novembrī soļo pa Krievijas lielāko pilsētu ielām, un tos, kas Krievijā vajā un slepkavo imigrantus un afrikāņu studentus.

K.Dolgovs, tāpat kā citas Krievijas amatpersonas, vēlas novērst uzmanību no neapmierinošā cilvēktiesību stāvokļa pašā Krievijā. Viņi cenšas izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērstu uzmanību, lai apslāpētu starptautiskās sabiedrības kritiku, kas vērsta pret Krievijas neiedomājamo agresiju Ukrainā. Viņi vienlaikus cenšas arī kavēt sabiedrības integrāciju Latvijā un pat likt tai šķēršļus.

Žēl, ka K.Dolgovs neizmantoja 13.septembrī radušos iespēju, lai lūgtu tikšanās ar Latvijas amatpersonām, kas būtu varējušas palīdzēt viņam labāk izprast patieso situāciju Latvijā.

K.Dolgova uzruna uzskatāma par kārtējo elementu propagandas karā, kas tiek vērsts pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm kā daļu no Eiropas un eiroatlantiskās vērtību kopienas. Latvija ir brīvas, demokrātiskas pasaules daļa. Latvija lepojas, ka pilnīgi visiem tās iedzīvotājiem, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, tiek nodrošinātas pamattiesības un brīvības. Visi Latvijas iedzīvotāji gaida dienu, kad arī Krievijas iedzīvotāji varēs baudīt tādas pašas civilizētas, demokrātiskas eiropeiskas tiesības.