Saskaņā ar apsūdzību viens no apsūdzētajiem 2009.gada pavasarī izdomāja organizāciju ar nosaukumu ISA (Informācijas savākšanas aģentūra), kurā labprātīgi, iesaistījās pārējie trīs apsūdzētie jaunieši. Organizācijas ISA mērķis bija informācijas vākšana organizācijai "Veros", kā arī slepkavību un laupīšanu izdarīšana. Lai paaugstinātu šīs grupas nozīmīgumu, tika izgatavotas apliecības ar norādītām pakāpēm atkarībā no izdarīto noziegumu smaguma. 2009.gada jūnijā izdomātās grupas organizators piedāvāja pārējiem grupas dalībniekiem izdarīt klasesbiedrenes slepkavību. Dienu pirms slepkavības izdarīšanas organizētā grupa satikās un pārrunāja nozieguma izdarīšanas detaļas. 2009.gada 5.jūlijā, rīkojoties saskaņoti pēc plāna, divi no apsūdzētajiem jau sešos no rīta izraka bedri, kur vēlāk paslēpt noslepkavoto meiteni. Grupas organizators sagaidīja meiteni sabiedriskā transporta pieturā. Pēc tam abi aizgāja uz dzelzceļa stacijas peronu, kur viņus jau sagaidīja pārējie grupas dalībnieki. Puiši piedāvāja aiziet uz mežu izrunāties. Visi devās uz meža masīvu, kur atbilstoši iepriekš izstrādātam plānam ar sevišķu cietsirdību meiteni noslepkavoja.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa ar 2010.gada 29.maija spriedumu visus četrus apsūdzētos jauniešus atzina par vainīgiem Krimināllikuma 118.panta 5.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par to, ka viņi organizētā grupā izdarīja nepilngadīgā slepkavību ar sevišķu cietsirdību, saistītu ar laupīšanu. Pirmās instances tiesa visiem apsūdzētajiem noteica sodu – brīvības atņemšana uz 10 gadiem, konfiscējot mantu un policijas kontrole. Pirmās instances tiesa no visiem četriem apsūdzētajiem par labu noslepkavotās meitenes tēvam nolēma piedzīt kompensāciju par morālo aizskārumu 28 457,44 eiro (20 000 Ls) apmērā, t.i., 7114,36 eiro (5000 Ls) no katra apsūdzētā subsidiāri ar vecākiem.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta ar 2013.gada 11.decembra spriedumu visus četrus apsūdzētos atzina par vainīgiem Krimināllikuma 118.panta 5.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodu, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1.punktu, noteica brīvības atņemšanu attiecīgi uz 9 gadiem 6 mēnešiem, 9 gadiem 5 mēnešiem, 9 gadiem 4 mēnešiem un 9 gadiem 3 mēnešiem. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādējādi, nosakot sodu, piemēroja Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1.punktu. Tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, jo sakarā ar spēkā stājušiem grozījumiem Krimināllikumā, likuma sankcija neparedz vispārēju mantas konfiskāciju. Tiesa piedzina par labu cietušajam kompensāciju par morālo aizskārumu 56 914,87 eiro (40 000 Ls) apmērā solidāri no visiem apsūdzētajiem.

Kasācijas instances tiesa apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 118.panta 5.punkta atstāja negrozītu. Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.