Atklājot paneļdiskusiju, E.Rinkēvičs uzsvēra neatkarīgu, kvalitatīvu mediju un informētas sabiedrības ieguldījumu valstu stabilitātē un attīstībā. Ministrs klātesošajiem atgādināja, ka brīva prese kalpo kā demokrātijas sargs, atklājot neracionālus lēmumus un aktivitātes un tādā veidā ietekmējot attīstības dinamismu.

„Bez vārda brīvības nav demokrātijas un attīstības. Tādējādi neatkarīgiem, brīviem un daudzveidīgiem medijiem ir jābūt būtiskai sastāvdaļai gaidāmajā attīstības darba kārtībā pēc 2015.gada, lai sekmētu šīs darba kārtības ieviešanu,” uzsvēra E.Rinkēvičs. 

Raksturojot mūsdienu izaicinājumus preses brīvībai, ministrs izcēla ciešo saistību starp valdību caurspīdīgumu un atbildību no vienas puses un žurnālistu drošību no otras puses. Uzbrukumi žurnālistiem konfliktu situācijās ir tikai viens no izaicinājumiem, par ko uzzina arī sabiedrība. Daudz grūtāk ir saskatīt cita veida apdraudējumus, kas ietekmē pieeju informācijai un informācijas dažādību, kā arī dažāda veida spiedienu uz žurnālistu darbu un neatkarību.        

Ārlietu ministrs apliecināja vārda un mediju brīvības stiprināšanu kā Latvijas ilglaicīgu prioritāti. Latvija to ir pierādījusi, organizējot Pasaules preses brīvības dienas konferenci Rīgā šā gada 3.-4.maijā, kā arī pirmo Austrumu partnerības valstu Mediju konferenci 19.-20.maijā. 

Paneļdiskusijā piedalījās EDSO pārstāve mediju brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča (Dunja Mijatović), UNESCO Vārda brīvības un mediju attīstības departamenta direktors Gajs Bergers (Guy Berger), nevalstiskās organizācijas vārda un informācijas brīvības aizstāvībai Article 19 izpilddirektores vietniece Kvinna Makjū (Quinn McKew), žurnāliste Milka Tadiča Mijoviča (Milka Tadic Mijović). Diskusiju vadīja Al Jazeera žurnālists Džeimss Bejs (James Bays).

Paneļdiskusija tika organizēta pēc ANO Drošības padomes debates par žurnālistu aizsardzību konfliktos, kuru organizēja Lietuva kā Drošības padomes prezidējošā valsts maija mēnesī.